Transcript Linda Billes prezentācija latviešu valodā

Lauksaimnieku kooperācijas
attīstība Latvijā
Linda Bille
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu
asociācijas izpilddirektore
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu
asociācija (LLKA)
LLKA – viena no ietekmīgākajām lauksaimnieku
organizācijām Latvijā, arī zemkopības ministres
L.Straujumas konsultatīvās padomes locekle.
LLKA – biedrība, kura veic lauksaimniecības
pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS)
atbilstības izvērtēšanu.
LLKA – savas darbības laikā sakārtojusi LPKS
atbilstības izvērtēšanas sistēmu, panākot arī
dažāda veida atbalstu un priekšrocības atbilstīgiem
kooperatīviem.
Atbilstīgu LPKS atbalsts / priekšrocības (1)
Lauku attīstības programmas pasākuma “Lauku
saimniecību modernizācija” atbalsts.
Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības
produktu pievienotās vērtības radīšana” atbalsts.
Lauku attīstības programmas pasākuma „Ražotāju grupas”
atbalsts (tikai uzņemtajām saistībām).
Valsts subsīdiju atbalsts atbilstīgām LPKS ilgtermiņa
investīciju (būvniecības projektu) un īstermiņa kredīta,
līzinga un faktoringa kredītprocentu daļējai dzēšanai.
Atbilstīgas LPKS tiek atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma
nodokļa maksāšanas.
Atbilstīgas LPKS nodokli par kravas automobili, maksā 50
procentu apmērā.
Atbilstīgu LPKS atbalsts / priekšrocības (2)
LPKS ir atbrīvotas no dienesta auto nodokļa maksāšanas.
Atbilstīgām LPKS ir pieejamas Lauku attīstības fonda
kredītgarantijas.
Atbilstīgām LPKS ir pieejamas Latvijas garantiju
aģentūras kredītgarantijas.
Atbilstīgām LPKS ir pieejamas Latvijas garantiju
aģentūras eksporta kredītgarantījas.
Atbilstīgas LPKS var saņemt Hipotēku bankas kredītus
saskaņā ar noteikumiem par aizdevumiem sīko (mikro),
mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības
pakalpojumu
kooperatīvo
sabiedrību
attīstības
veicināšanai.
Saskaņā ar Komercķīlas likuma 3.pantu LPKS var reģistrēt
kā komercķīlas priekšmetu lietu kopību.
Atbilstīgu LPKS atbalsts / priekšrocības (3)
Atbilstīgas LPKS var saņemt Hipotēku bankas kredītus
apgrozāmo līdzekļu iegādei .
Saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”
lauksaimnieks, nododot paša ražotu neapstrādātu
lauksaimniecības produkciju atbilstīgai LPKS, saņem no tā
kompensāciju 14 % apmērā. Kompensāciju var saņemt arī
atbilstīga LPKS, ja tā nav apliekamā persona un tā saņemto
kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam.
Saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”
LPKS attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi
- dzīvi dzīvnieki, piens un piena pārstrādes produkti, putnu
olas, dabīgais medus, dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi,
graudaugu produkti, eļļas augu sēklas un augļi, dažādi
graudi, sēklas un augļi – pievienotās vērtības nodokļa
norēķinos ar valsti var piemērot „kases principu”.
Kooperācijas attīstība Latvijā dažādās
nozarēs (1)
Visveiksmīgāk kooperācija attīstījusies piena un
graudu nozarēs – arī skaitliskā ziņā visvairāk
kooperatīvu.
Neveiksmīga kooperācijas pieredze gaļas nozarē –
pelēkā tirgus īpatsvars, citu kooperatīvu sliktā
pieredze.
Augļu un dārzeņu nozare – lielas attīstības
perspektīvas pieejamā Eiropas Savienības atbalsta
dēļ.
Kooperācijas attīstība Latvijā dažādās
nozarēs (2)
Lielākā daļa lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvās sabiedrības nodarbojas tikai ar
izejvielas tirdzniecību, nevis biedru saražoto
produkcijas pārstrādi.
Piena nozarē veiksmīgi piemēri – 4 piena ražotāju
kooperatīviem pieder savi pārstrādes uzņēmumi, 3
piena ražotāju kooperatīvi aizvadītā gada otrajā
pusē uzsāka kopīga piena pārstrādes uzņēmuma
būvniecību.
milj.LVL
LPKS neto apgrozījuma pieaugums
2000. – 2011.gadā
200
180
160
140
120
100
80
60
40
20
0
176.02
159.05
153.53
117.27
128.27
59.5
3.9
6.4
11.1
16.3
75.6
23.4
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011*
gads
*prognoze
LPKS biedru skaita pieaugums 2000.
– 2011.gadā
10000
9150
8422
9000
7430
8000
8566
7727
7000
5010
6000
5000
3748
4000
7140
7045
4280
2380
3000
2950
2000
1000
0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011*
*prognoze
Taču..............
Pašreiz liela daļa kooperatīvu savā darbībā
“stagnē”.
LLKA nav skaidra kooperatīvu vajadzība un
mērķi /kooperatīvi vēlas tieša veida atbalstu, kas
pēc būtības bija domāts tiem, kas tikko uzsākuši
savu darbību/.
LLKA lobē sīkas un atsevišķiem kooperatīviem
aktuālas lietas, bet ne stratēģiski svarīgus
jautājumus kooperācijas attīstības veicināšanai.
Nākamo kooperācijas attīstības “vilni” Latvijā
varētu veicināt lieli kooperatīvu projekti.
Ko darīt?
Pašiem kooperatīviem jānodefinē savas nozares
kooperatīvu
stratēģiskās
vajadzības
un
instrumenti, kā šīs vajadzības realizēt.
LLKA jāstrādā pie labvēlīgas vides radīšanas, lai
palīdzētu kooperatīviem realizēt stratēģiskās
vajadzības.
Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, šodien aicinām
izstrādāt katras nozares kooperatīvu stratēģiskās
vajadzības!
Virzieni, kuros domāt (1)
Valstiskā
līmenī
lauksaimniecībā
kooperācijas
veicināšana nodefinēta kā prioritārs darbības virziens.
Valsts politika vērsta uz kooperācijas veicināšanu.
Graudu un piena nozarēs nepieciešams attīstīt otrā līmeņa
kooperāciju, saglabājot mazo kooperatīvu identitāti. Tas
nozīmē, ka katrā no šīm nozarēm darbojas viens vadošais
kooperatīvs, kurā kā biedri iestājušies mazāki kooperatīvi.
Kooperatīvu skaitam graudu un piena nozarēs jāsamazinās,
no tirgus izstājoties kooperatīviem, kuri nav
konkurētspējīgi. Nav atbalstāma situācija, ka kooperatīvs ir
dzīvotspējīgs pie nosacījuma, ka administratīvo resursu
nosegšanai tiek maksāts valsts un/vai Eiropas Savienības
atbalsts.
Virzieni, kuros domāt (2)
Lauksaimniecības kooperatīvi savā starpā nekonkurē.
Katrā Latvijas novadā darbojas ne vairāk par vienu nozares
kooperatīvu.
Jāattīsta kooperatīvu pārstrāde (1-2 nozares kooperatīviem
piederoši pārstrādes uzņēmumi, kurā pakāpeniski iesaistās
visi kooperatīvi).
Kooperatīvu kopīgu tirdzniecības vietu organizēšana.
Jāattīsta kooperācijas Baltijas valstu līmenī.
LPKS atbilstības izvērtēšanas saņemšana darbojas kā
apliecinājumam zemniekam, ka konkrētajam kooperatīvam
var uzticēties, nevis kā instrumentam valsts un/vai Eiropas
Savienības atbalsta saņemšanai.
Virzieni, kuros domāt (3)
Lauksaimniecības mašīnu ringu attīstība (lauksaimniecības
mašīnu rings — lauksaimniecības uzņēmumu apvienība,
kuras biedri var saņemt mašīnu pakalpojumus un arī paši
tos var piedāvāt (mašīnas pieder atsevišķiem biedriem)).
Kooperācijas attīstība gaļas nozarē, kā arī netradicionālās
nozarēs (piemēram, linkopība, slieku audzēšana u.tml.).
Tāpat nepieciešams attīstīt bioloģisko lauksaimnieku
kooperāciju.
Kā prioritāte lauksaimnieku kooperācijas veicināšanā ir
kooperatīviem labvēlīga banku politika, investīciju tipa
atbalsta pieejamība, nodokļu atvieglojumi.
Profesionāls darba spēks – kvalificētu kooperatīvu vadītāju
pieejamība.
Virzieni, kuros domāt (4)
Zemnieku izpratnes veidošana par kooperācijas
nepieciešamību. Zemnieki paši jūtas kā īpašnieki un
noteicēji kooperatīvā, zinot savas tiesības un pienākumus.
Profesionāls darba spēks – kvalificētu kooperatīvu vadītāju
pieejamība.
Paldies par uzmanību!
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
Republikas laukums 2 – 519, Rīga
Tel.+371 67027546, e-pasts: [email protected]
www.llka.lv