Transcript 1 DK VARAM KRP E Purins 14 11 2012

Aktualitātes VARAM
ES fondu aktivitāšu ieviešanā
Eduards Puriņš
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Investīciju departamenta direktors
Rīga, 2012.gada 14.novembrī
Prezentācijas saturs
1. 2007.-2013.g. ES fondu aktivitāšu ieviešana
2. Gatavošanās 2014.-2020.g. ES fondu plānošanas
periodam
a) 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība”
b) 1.mērķis “Konverģence”
I. 2007.-2013.g. ES fondu
aktivitāšu ieviešana
ES fondu finansējuma teritoriālais sadalījums, mlj. LVL
•
•
Faktiskajos skaitļos - vislielāko
finansējumu piesaistījis Rīgas
reģions – 291,4 milj. latu, tam seko
Kurzemes reģions ar 193,2 milj.
latu, Latgales reģions - 181,7 milj.
latu, Zemgales reģions – 148,6 milj.
latu un Vidzemes reģions ar 146,2
milj. latu lielu finansējumu
Uz vienu iedzīvotāju - lielāko
finansējuma apjomu piesaistījis
Kurzemes reģions – 652 lati,
savukārt mazāko – Rīgas reģions –
267 lati. Vidzemes reģions, kas ir
pēc iedzīvotāju skaita mazākais, uz
vienu iedzīvotāju ir saņēmis 633
latus, bet Latgales un Zemgales
reģioni ir saņēmuši attiecīgi 542 un
536 latus uz vienu iedzīvotāju
VARAM kompetence
Ieguldījumu
jomas
Reģionālā attīstība
Vides un dabas
aizsardzība (klimats)
• Policentriska
attīstība
• Bērnudārzi
• Alternatīvā aprūpe
• Kapacitāte
• Ūdenssaimniecības
attīstība
• Atkritumi
• Dabas aizsardzība
• Pretplūdu pasākumi
• Piesārņoto vietu
sanācija
IKT
• Valsts informācijas
sistēmas
• Publiskie interneta
pieejas punkti
II. Gatavošanās 2014.-2020.g.
ES fondu plānošanas
periodam
ES budžeta aktualitātes
• Otrdien, 13.novembrī:
– Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju Nr.5 par
Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014.–2020. gada
plānošanas periodam
– Briselē „Kohēzijas politikas atbalstītāju valstu” sanāksmē 16 ES
dalībvalstu valdību vadītāji vai to pārstāvji diskutēja par Kohēzijas
politikas finansējumu ES daudzgadu budžetā
– Ministru prezidents V.Dombrovskis pārstāvēja Latvijas pozīciju saglabāt vismaz esošo finansējuma līmeni
• Regulu projekti ir apspriesti ar dalībvalstīm un tiks
izskatīti:
– COREPER 14.11.2012. sanāksmē (dalībvalstu vēstnieku līmenis)
– Vispārējo lietu padomē pēc 20.11.2102. (Ārlietu vai Eiropas lietu
ministru līmenis)
ES kohēzijas politikas 2014.– 2020. gadam mērķis
• Mērķis ir izpildīt Eiropas 2020. g.
stratēģijas uzstādījumus:
– panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu
izaugsmi
– Koncentrēties uz rezultātiem
– Maksimāli palielināt ES finansējuma ietekmi
ES daudzgadu budžeta projekts 2014.–2020.gadam
“Ambiciozi, taču reālistiski” 2011. gada jūnija Komisijas
priekšlikumi 2014.–2020.gada daudzgadu finanšu shēmai
Citas politikas
(lauksaimniecība, izpēte,
ārlietas u.c.)
63 % (649 mljrd. EUR)
Kohēzijas politika
33 % (336 mljrd. EUR)
Eiropas infrastruktūras
savienošanas instruments
4 % (40 mljrd. EUR)
│
9
Galvenās izmaiņas
Koncentrēšanās uz rezultātiem
• Vispārīgi un konkrētai programmai raksturīgi rādītāji, atskaites,
uzraudzība un vērtēšana
Visu programmu izpildes kritēriji (uzraudzības rādītāji)
• Skaidri noteikti un pārbaudāmi atskaites punkti un mērķi
Izpildes rezerve
• 5 % no valsts piešķīruma (pēc dalībvalsts, fonda un reģiona
kategorijas)
Ex-ante nosacījumi
• Jābūt izveidotiem nosacījumiem, lai investīcijas būtu lietderīgas
Makroekonomiskie nosacījumi
• Saskaņotība ar jauno ekonomisko pārvaldību
Attīstības plānošana
Latvijas ilgtspējas attīstības
stratēģija «Latvija 2030»
Nacionālais attīstības plāns
2014.-2020.gadam
Valdības
deklarācija
un
Valdības
rīcības plāns
VARAM
kompetence
Nozaru
politikas
attīstības
plānošanas
dokumenti
Informācijas sabiedrības
attīstības pamatnostādnes
2014.-2020.gadam
Ex-ante nosacījums (2013.g.)
Reģionu un
pašvaldību
attīstības
plānošanas
dokumenti
Reģionālās politikas
pamatnostādnes
2014.-2020.gadam
2014.-2020.gadaVides
politikas pamatnostādnes
Ex-ante nosacījums
(2013.g.)
NAP2020 vadmotīvs un prioritātes
IEGULDĪJUMI
CILVĒKKAPITĀLĀ
KULTŪRAS
TELPAS
ATTĪSTĪBA
Latvija 2030
prioritātes
INOVATĪVA
PĀRVALDĪBA UN
SABIEDRĪBAS
LĪDZDALĪBA
PARADIGMAS MAIŅA
IZGLĪTĪBĀ
Statuss:
NAP2020
prioritāšu
pamatojuma
ziņojums
TELPISKĀS
ATTĪSTĪBAS
PERSPEKTĪVA
INOVATĪVA UN
EKOEFEKTĪVA
EKNOMIKA
DABA KĀ
NĀKOTNES
KAPITĀLS
NAP2020
prioritātes
NAP2020
VADMOTĪVS
Ekonomikas izrāviens
 23.10.2012. NAP 2020
pirmā redakcija
apstiprināta MK
 Notiek precizējumu
veikšana
 Plānots apstiprināt
Saeimā līdz 2012.g.
beigām
12
ES fondu plānošana
Vienotais
ietvardokuments
│
13
Partnerības
Līgums
Darbības programmas
Tematisko mērķu saraksts
Pētniecība un inovācijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)
Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēja
Virzība uz ekonomiku, kam ir zems CO2 emisijas līmenis
Pielāgošanās klimata pārmaiņām un risku novēršana un pārvaldība
Vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana
Ilgtspējīgs transports un vājo vietu likvidēšana svarīgākajās tīkla
infrastruktūrās
8. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
10. Izglītība, prasmes un mūžizglītība
11. Institucionālās kapacitātes veidošana un efektīva valsts pārvalde
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
│
14
3.mērķis “Eiropas teritoriālā
sadarbība”
Eiropas teritoriālā sadarbība 2014.-2020.gadā: EK priekšlikumi
•
Atsevišķā regula ETS mērķim + atsauces uz citām KP regulām
•
Saglabāt teritoriālo sadarbību trīs līmeņos: pārrobežu (cross-border),
transnacionālā (transnational), starpreģionu (inter-regional)
•
Palielināt aploksni līdz 11,7 miljardiem eiro (finansējums ES-27), to sadalot
a) 73,24 % pārrobežu sadarbībai;
b) 20,78 % transnacionālai sadarbībai;
c) 5,98 % starpreģionu sadarbībai.
•
Sekmēt sadarbību ar ES kaimiņvalstīm (atsauces uz IPA/ENI regulu projektiem)
•
Piemērot vienoto līdzfinansējuma likmi – līdz 75% (turpinās diskusijas par
līdzfinansējuma likmes 85% saglabāšanu)
•
Ģeogrāfiskais pārklājums - NUTS II/III reģioni (<150 km) + pieguļoša teritorija pēc
DV ierosinājuma
•
Nodrošināt lielāko tematisko koncentrāciju un finanšu instrumentu koordināciju
(sasaiste ar ES 2020),
– Pārrobežu/transnacionālai sadarbībai - līdz 4 tematiskiem mērķiem (vismaz
80% no ERAF piešķīruma programmai koncentrē ne vairāk kā 4 t.m.)
– Starpreģionu sadarbībai – visi tematiskie mērķi
•
Vienotā indikatoru sistēma (kopīgi ERAF un ETS aktivitātēm)
•
Noteikt izdevumu atbilstības noteikumu (eligibility of expenditure) hierarhiju
Kurzemes plānošanas reģiona iespējas
Eiropas teritoriālā sadarbība 2014.-2020.gadā

•
•
•
TRĪS PĀRROBEŽU SADARBĪBAS PROGRAMMAS:
LATVIJA-LIETUVA;
LATVIJA-IGAUNIJA;
LATVIJA-IGAUNIJA-ZVIEDRIJA-SOMIJA

•
TRANSNACIONĀLĀS SADARBĪBAS PROGRAMMA (11 BALTIJAS JŪRAS REĢIONA VALSTĪM)
BALTIJAS JŪRAS REĢIONA PROGRAMMA

•
STARPREĢIONU SADARBĪBAS PROGRAMMA (ES 27 VALSTĪM)
INTERREG IVC

PILSĒTVIDES ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA URBACT II (ES 27 VALSTĪM)

•
PĀRROBEŽU SADARBĪBAS PROGRAMMAS EIROPAS KAIMIŅATTIECĪBU INSTRUMENTA IETVAROS:
LATVIJA-KRIEVIJA (notiek sarunas ar EK par programmas teritorijas paplašināšanas iespējām un
KPR piedalīšanos programmā)
2012.GADĀ IR UZSĀKTS ETS PROGRAMMU 2014.-2020.GADAM SAGATAVOŠANAS PROCESS: (statuss
atšķiras katrā konkrētā programmā)
•
Izveidotas Apvienotās Programmēšanas komitejas (tiek izstrādātas darba metodikas, darba plāns,
ex-ante izvērtējuma uzdevumi)
•
Uzsākta diskusija par tematisko koncentrāciju un iespējamiem tematiskajiem mērķiem (atbilstoši
ETS regulas projekta nosacījumiem, saskaņā ar NAP 2020 projektu, EK pozīciju):

nacionālajā un reģionālajā līmenī apkopojot priekšlikumus par svarīgākajiem tematiskajiem
mērķiem ETS programmām;

analizējot esošā perioda ETS programmu darbības un aktivitātes;

organizējot aptaujas (ETS programmu ieviesēju, starptautisko organizāciju u.c.) un tematiskos seminārus.
1.mērķis “Konverģence”
Teritoriālā kohēzija
Lielāka uzmanība pievērsta pilsētu ilgtspējīgai attīstībai
• Vismaz 5 % no ERAF resursiem
Pilsētvides attīstības platformas izveide
• Sakaru veidošana starp pilsētām un informācijas apmaiņa par
pilsētvides politiku
Inovatīvi pasākumi, kas vērsti uz pilsētu ilgtspējīgu attīstību
• Noteikta 0,2 % robeža no ikgadējā finansējuma
ESF atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai
• Pasākumi ekonomisko, vides un sociālo izaicinājumu ietekmei,
ievērojot integrētās teritoriālās attīstības principus, kas definēti
Partnerības līgumā
│
19
EK piedāvātie indikatori pilsētvides attīstībai
(urban development)
Mērvienība
Rādītājs
Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo teritorijās , kurās ir integrētas
Personas
Kvadrātmetri
Kvadrātmetri
teritorijas attīstības stratēģijas
Izveidotā vai atjaunotā publiskā telpa (open space) pilsētu
teritorijās (urban areas)
Jaunbūvētās vai rekonstruētās publiskās vai komercbūves
pilsētu teritorijās (urban areas)
Kvadrātmetri
Atjaunotie mājokļi pilsētu teritorijās (urban areas)
km
Atjaunoto vai izbūvēto tramvaju vai metro līniju garums
ES fondu ieguldījumu koncentrācija
Investīciju koncentrācija
nacionālas un reģionālas
nozīmes attīstības centros
(9+21) – LIAS 2030 un NAP
2020
Pārējās mērķteritorijas:
• Lauku
teritorijas
pašvaldības)
• Rīgas metropoles areāls
• Baltijas jūras piekraste
• Austrumu pierobeža
(89
VARAM priekšlikumi reģionālās attīstības
pasākumiem 2014.-2020.g. perspektīvā
• Uzņēmējdarbības atbalsta (publiskās) infrastruktūras
nacionālas un reģionālas nozīmes centros (9+21) izveide
un/vai atjaunošana (ERAF)
• Reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā ar
uzņēmējiem (ESF)
• Pašvaldību publisko pakalpojumu infrastruktūras
atjaunošana, balstoties uz integrētas pieejas prasībām
nacionālas un reģionālas nozīmes centros (9+21)
Paldies par uzmanību!
Kopā mēs
www.varam.gov.lv
[email protected]