TV 2012. Konverģence

Download Report

Transcript TV 2012. Konverģence

TV 2012.
Modes vārds konverģence
Anda Rožukalne
RSU Komunikācijas fakultāte
• “Mēs visi stāvam pie konverģences altāra. Bet ko gan
mēs uz tā redzam. Vai mēs esam sastapuši Jaunās Derības
Dievu, kas mums sola glābšanu?
• Vai mēs redzam dusmīgu Dievu no Vecās Derības, kurš
mums draud ar iznīcību, ja neievērosim viņa noteiktos
likumus?
• Vai tomēr ceram, ka konverģence būs tāda kā vudū
dieviete, kura palīdzēs sagādāt sāpes mūsu
konkurentiem?”
• Henrijs Dženkins (Jenkins, 2008:9).
Konverģences altāris?
• Konverģence – saplūšana/satuvināšanās?
• Modes vārds, kas attaisno mediju organizāciju
ekonomiskās stratēģijas
• Parasti tiek attiecināta uz tehnoloģijām
• Tā ir kā lietussargs, zem kura tiek paliktas dažādas
tehnoloģiju un ekonomikas pārmaiņas mediju un
komunikācijas jomā
Konverģence
• Viens no pārspīlējumiem – tehnoloģiskais determinisms
• Mediju vēsture - attīstība nav lineāra un to nenosaka
vienīgi tehnoloģijas
Konverģence
• Konverģence vai diverģence (nesakrišana/atšķiršanās)
• Daudz vairāk komunikācijas tehnoloģiju, rīku, formātu un
standartu nekā jebkad iepriekš
• Vēsturiski sociāli, estētiski un institucionāli faktori
nosaka, ka atšķirīgu mediju identitātes turpina “spītīgi
saglabāties” (Fetveit, 2007:63)
Diverģence
• Lielā utopija – pieņēmums, ka dažādas tehnoloģijas –
telekomunikācijas, raidošie mediji, internets - kopā radīs
“supermediju”
• Rezultāts bieži ir pretējs – kā patērētāji mēs biežāk
redzam diverģenci nevis konverģenci
• Arī mediju auditorija migrē, savienojas un atgrūžas
Konverģence un
diverģence
• Vai tehnoloģisko rīku un kanālu daudzveidība palielina
satura dažādību un viedokļu daudzveidību?
• Vai konverģences spēks saved kopā fragmentēto
auditoriju un vēstījumus?
• Vai multimedialitāte nozīmē arī intermedialitāti?
Jautājumi?
• Intermedialitāte – saistīta ar digitalizāciju, mediju
koncentrāciju, globalizāciju
• Intermedialitāte sakņojas – sociālajā un mākslas sfērā
• Cits narratīva veids
• Interaktivitāte
Konverģence +diverģence +
intermedialitāte kā profesijas
izpratne, satura menedžments,
auditorijas uztvere, mediju
lietojums
Intermedialitāte
• Viens medijs ir pieejams ar cita medija palīdzību
Piemērs nr.1. Konverģence &
transformējošā intermedialitāte
• Kanāla atvēršana un nodrošināšana
• Reklāmdevēju piesaiste
• Auditorijas “sagūstīšana”
Konverģences
dominējošā izpratne
•
•
•
•
•
Tiešraide
Īslaicīga arhivēšana
Arhīva piedāvāšana
Pašreklāma
Līdzdalības organizēšana
Konverģence.
Piemērs nr.2
Konverģences produkts
Diverģence. Piemērs nr.2
Konverģences produkts
Intermedialitāte. Piemērs nr.3
Konverģence &
intermedialitāte
Konverģence &
intermedialitāte
•
•
•
•
Prioritātes?
Kur ieguldīt?
Darba apjoms/darba uzdevumi/darbinieku skaits
Jauni pienākumi – nenovērtētais, bet nepieciešamais
darbs
• Mijiedarbība starp dažādiem medijiem un formātiem
• Jauna medija radīšana, kurā svarīga ir kustība
dažādos virzienos un “pulsācija”
Konverģence –
redaktora/producenta domāšana
• Līdera lomas maiņa
• Īslaicīgi projekti ar iepriekš nezināmu rezultātu kļūst par
pastāvīgu darba daļu
• Vadītājs reizēm nezina, kas tiks radīts un kā
• Secinājums: mums ir jāturpina mēģināt, lai arī
nezinām, kas iznāks
Konverģence –
redaktora/producenta domāšana
• Pētījums: 100 mediji 30 valstīs (Himmelboim&McCreery, 2012)
• Ziņu mediji ir lēni un selektīvi ieviešot auditorijas interaktivitātes
formas
• To nosaka ziņu dienestu struktūra, darba rutīna un profesionālie
uzskati
• Kāpēc? Interaktivitātes iespējas rada konfliktu ar žurnālistikas
normatīvo, profesionālo, sociālo, ekonomisko pozīciju, bet
galvenokārt ekskluzivitāti un uzticamību
• Žurnālisti sevi joprojām uzskata par elitāru grupu, kas pārstāv
unikālu statusu sabiedrībā, jo vada informācijas plūsmu, tāpēc
svarīga ir sava veida izolācija
• Iesaistīšana – nevis labākai sabiedrības informēšanai, bet ekonomisku
mērķu vārdā, lai piesaistītu uzmanību un reklāmdevējus
Konverģence –
redaktora/producenta domāšana
Atslēgas vārdi –
dominējošā loģika
• Mērķi – kādi domāšanas modeļi eksistē pārmaiņu laikā
• 1379 repondenti, 39,4% no strādājošajiem
• Teorētiskais pamatojums – organizācijas darbības
mentālais modelis
• Jautājumi: pārmaiņu nepieciešamības uztvere; attieksme
pret pārmaiņām; motivācija strādāt; attiecības ar
auditoriju, satura pārmaiņas
YLE (Somija) pārmaiņu
pētījums
(Paivi Maijanen-Kylaheiko, 2012)
Agrākā dominējošā loģika
Jaunā dominējošā loģika
Jāsasniedz liela auditorija
Mazām auditorijas grupām paredzēts
saturs, interaktivitāte palīdzību
Pastāvēšanu nosaka darbība sabiedrības
uzdevumā un sabiedrības interesēs
Pastāvēšanu nosaka panākumi mediju
tirgū
Orientācija uz esošo auditoriju
Jaunas auditorijas un jaunas attiecības ar
auditoriju
Atjaunošanās, attīstot esošās prasmes un
funkcijas
Atjaunošanās, ieviešot jaunas prasmes un
funkcijas
YLE uztver ārējos izaicinājumus,
izmantojot esošās funkcijas
YLE uztver ārējos izaicinājumus,
proaktīvi mainot savas funkcijas
YLE (Somija) pārmaiņu pētījums
• Divas dimensijas: tagadne un nākotne
• Kā notiek procesi pašlaik?
• Kā tiem vajadzētu notikt nākotnē?
YLE (Somija) pārmaiņu
pētījums
Rezultāti:
- Vēlme pēc pārmaiņām ir augstāka vadītāju grupā
- Vēlme pēc pārmaiņām ir augstāka to cilvēku grupā, kas strādā mazāk
nekā 5 gadus
- Problēma: pārmaiņu rutīna
- Ziņu un aktuālo notikumu redakcijā: augsta konkurences izjūta, zema
auditorijas orientācija
- Programmu daļa: izteikta klientu orientācija
- Citās redakcijās: izteikta klientu orientācija nākotnes uztverē
- Dominējošās loģikas maiņa nenozīmē skaidru pāreju no agrākās
un jauno dominējošo loģiku, - pārmaiņas var nostiprināt vēlmi
saglabāt agrāko dominējošo loģiku
YLE (Somija) pārmaiņu
pētījums
• Konverģences radītie panākumi?!
• Varbūt pati konverģences izpratne un tās ietveros rastie risinājumi ir
nederīgi?
• Ierosinājums: slēgt finansiāli neizdevīgas interneta mediju lapas
un… (Arne Krumsvik, Oslo universitāte)
• “Dzīvais arhīvs” – pieejamība jebkuram, aktīva izmantošana, īpaši
formāti.
• Mijiedarbība ar kino, kultūras iestādēm, skolām, citām organizācijām
• Auditorija – Japānas NHK sociālais tīkls, kura dalībnieki novērtē
filmas un raidījumus, tā veicinot to skatīšanos
Jaunas idejas. Varbūt arī
ne?
• Jūsu jautājumi?
Paldies!