Transcript Document

LEKCIJAS PLĀNS
1. Sākotnējā (aquisitio originaria) un atvasinātā (aquisitio
derivativa) īpašuma iegūšana
2. Lietas iegūšana par īpašumu ar piegūšanu (occupatio)
a) uz savvaļas dzīvniekiem
b) Atrastas lietas
c) Apslēpta manta
3. Augļi
4. Bezīpašnieka lieta
5. Pieaugums (accessio)
a) Jaunuzceltās ēkas
b) sēšana un stādīšana
c) savienošana vai pārstrāde
6. Īpašuma iegūšana ar ieilgumu (iesēdējums)
a) Priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu
b) Valdījuma tiesiskais pamats (iustus titulus)
c) Valdītāja labticīgums
d) Nepārtraukts valdījums
e) Ieilguma termiņš
f) Ieilguma pārtraukšana
1
Literatūra ATSEVIŠĶIEM TEMATIEM
5. temats
Vīnzarājs, N. Civiltiesību problēmas. Ieilguma
nozīme civiltiesību sistēmā (83. – 94.lpp.)
Raksti (1932. – 1939.) Rīga: 2000: 43. –
94.lpp.
Rozenfelds J.1939.gada līgums par vācu
tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz
Vāciju un daži tā izpildes mantiskie aspekti. //
Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki.
2004, 3(55), 23.-29.lpp.
2
Tiesu prakse 12-0103(05)
• “Par Ministru kabineta 2005. gada
11. janvāra noteikumu Nr. 17 “Grozījumi
likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu
atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām
vajadzībām”” un 2005. gada 9. jūnija
likuma “Grozījumi likumā “Par nekustamā
īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai
sabiedriskajām vajadzībām”” atbilstību
Latvijas Republikas Satversmes 1. un
105. pantam”.
3
Sākotnējās īpašuma tiesības nav atkarīgas
ne no viena cita. To pierādīšanai pietiek
norādīt uz to juridisko faktu, kas pamato
īpašuma iegūšanu. Turpretim atvasināto
īpašuma iegūšanu nevar pierādīt tikai ar
to, ka īpašums iegūts no citas personas.
4
sākotnējie
•Piegūšana
•Iegūšana
•Pieaugums
5
piegūšana
Bezsaimni
eka
dzīvnieki
mājas
kustamas
savv
aļas
atrašana
6
Iegūšana
augļi
civilie
atdalīšanās
Darbu
pabeigšana
7
Pieaugums
process
pievienošana
sala
gultne
sēšana
celšana
8
Ar piegūšanu par īpašumu var iegūt tikai
bezīpašnieka lietas (930.p.). VLK attiecīga norma
ieviesta kā 713. p. piezīme 1925. g. 27. oktobrī.
Nevienam nepiederošas kustamas bezīpašnieka lietas
var pāriet jaunā ieguvēja īpašumā sagrābšanas
(occupatio) ceļā. (879., 881., 883. p.).
Iegūšanas tiesiskais pamats ir tas, ka lieta tās
sagrābšanas brīdī nevienam nepieder.
9
29_01_2007
• GRĀBJ, KAS VAR! kravas
kuģis Napoli — tas sagāzies
un zaudējis daļu kravas
Lamanša jūras šaurumā
pusotru kilometru no
Anglijas krasta. apvidus auto,
sieviešu kurpes, Bībeles un
autiņbiksītes
10
kravas kuģis Napoli
11
GRĀBJ, KAS VAR!
12
Trešdiena, 2007. gada 3. janvāris
• Nīderlandes iedzīvotājs piesakās uz Liepājas
namā atrastajām zeltlietām
Nora Driķe
Nīderlandes iedzīvotājam Jakobam Feinmanam
apnicis, ka visi prasot — "kā tad tev ar to zeltu".
Tāpēc viņš pieteicies Liepājas policijā, lūdzot
atdot pērn viņa īpašumā Kuģinieku ielā 9 kāda
zēna atrastās zeltlietas.
13
Tuesday, 15 August, 2000,
Hunt for sunken Jewish gold
14
coins and jewellery - valued at
$2.4bn
• The search was undertaken after a man
known only as Phantom X, who claimed to
have shared a cell with a Nazi officer,
• The gold coins and jewels were taken by
Max Merten, the German administrator of
the city of Thessaloniki, who had apparently
hoped to recover the loot for himself after
the war.
15
The treasure was loaded onto a
fishing vessel and deliberately
sunk off the Peloponnese in 1943.
• Merten was briefly jailed when he returned
to Greece in 1957 posing as a tourist,
presumably to try and remove the gold. But
he was allowed to return to Germany, where
he practised law until his death in 1976.
16
Phantom X
• Last year, mystery informant
Phantom X told the Jewish
Council that he had shared a
cell with Merten, who had
given him maps showing
where the treasure lay.
17
Greek Government
• The Greek Government is
claiming rights to half of
what may be discovered,
on top of as much as 25%
going to Phantom X.
18
Civilie augļi ir ienākumi, ko gūst
sakarā ar lietas iznomāšanu
u. tml. izmantošanu, sevišķām
tiesiskām attiecībām (855.p.).
Ar atdalīšanās brīdi no ražojošās
lietas augļi kļūst par patstāvīgu lietu
(856.p.),
19
Īpašuma iegūšana uz savvaļas
dzīvniekiem
Par savvaļas dzīvniekiem
neuzskata nomaldījušos
mājdzīvniekus (934. p.) un
pieradinātus dzīvniekus (933. p.
3. d.).
(932. p.)
Savvaļas dzīvnieki ir bezsaimnieka
manta.
20
Net trade threatens rare
animals
• The world's most endangered species are
being driven to the brink of extinction
because people are selling them on the
internet - even though it's illegal. A threemonth inquiry showed that in just one week
more than 9,000 animals were advertised
for sale on the web.
21
Kontrabandas upuri
22
Vašingtonas konvencija
• Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par
starptautisko tirdzniecību ar
apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu
sugām
Spēkā no 03.01.1997 Vēstnesis ,
03.01.1997, nr. 1
23
Bonnas konvencija
• Par 1979.gada Bonnas konvenciju par
migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu
aizsardzību
• Spēkā no 25.03.1999 Vēstnesis ,
25.03.1999, nr. 96/97
24
Dzīvnieku aizsardzības likums
• Spēkā no 01.01.2000
Vēstnesis , 29.12.1999, nr. 444/445
25
3.pants. Dzīvniekus iedala pēc
to faktiskā stāvokļa vai
izmantošanas veida šādi:
•
•
•
•
1) lauksaimniecības dzīvnieki;
2) mājas (istabas) dzīvnieki;
3) sporta un darba dzīvnieki;
4) eksperimentos un zinātniskos nolūkos
izmantojamie dzīvnieki;
• 5) savvaļas dzīvnieki [likumā nav
definēts];
26
• 6) atrakciju dzīvnieki.
13.pants.
• (1) Lauksaimniecības dzīvniekus izmanto
dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai
darbam.
• (2) Par lauksaimniecības dzīvniekiem
uzskatāmi arī savvaļas dzīvnieki, kurus tur
iežogotās platībās dzīvnieku izcelsmes
produktu ieguvei vai sugas selekcijas
nolūkos.
• (2001.gada 6.decembra likuma redakcijā)
27
Bāskervilu suns
28
Mājas kustoņi nav uzskatāmi par bezīpašnieka kustoņiem (934. p.).
Pieradinātie savvaļas dzīvnieki (899. p.).
Īpašuma tiesības rodas ar brīdi, kad noķertais dzīvnieks vairs nevar izkļūt
no sprosta (933. p.).
Saskaņā ar 23.07.2003. Medību likuma (Latvijas Vēstnesis. - 2003. - 23.
jūl. - nr. 107) 4. p. medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko
personu īpašumu pēc to nomedīšanas.
Vārdu savienojums "medību platībās klejojoši bezīpašnieka mājdzīvnieki"
satur divus nesavienojamus jēdzienus, attiecībā pret Civillikuma 934.
pantu
934. pants
Mājas kustoņi nav uzskatāmi par bezīpašnieka kustoņiem
pat arī tad, ja tie aizbēg vai nomaldās. Tādu kustoņu
pieguvējs neiegūst īpašuma tiesību uz tiem, tāpat kā uz
pieradinātiem savvaļas dzīvniekiem.
29
Uz citai personai piederošas zemes pretēji īpašnieka aizliegumam iegūts
savvaļas dzīvnieks (935. p.). (936. p.). (937.p.). (938. p.).
Prasība noilgst mēneša laikā, skaitot no spietošanas dienas (939. p.).
Par augļu īpašnieku kļūst ražojošās lietas īpašnieks vai cita persona.
955. pants
Galvenās lietas īpašnieks kļūst arī par tās augļu īpašnieku, tiklīdz tie
rodas.
956. pants
Kam ir tiesība lietot svešu lietu, tas iegūst šās lietas augļus tiem
atdaloties, ja viņš augļu atdalīšanās laikā šo lietu valda vai tur.
959. pants
Svešas lietas labticīgs valdītājs iegūst tās augļus tajā brīdī, kad tie atdalās
no galvenās lietas, neatkarīgi no tam, kādā kārtā tie atdalīti un kas,
izņemot īpašnieku, tos atdalījis.
30
Rūpnieciskos augļus lietotājs iegūst, kad pabeigti to ražošanai
vajadzīgie darbi,
957. pants
Kam ir tiesība lietot svešu lietu, tas iegūst tās
rūpnieciskos augļus jau tajā brīdī, kad pabeigti to ražošanai
vajadzīgie darbi.
bet svešas lietas civilos augļus - no to samaksas termiņa.
958. pants
Svešas lietas civilos augļus dabū tas, kam pieder tiesība
šo lietu lietot, no tā laika, no kura iestājas to samaksas
termiņš. Bet ja civilie augļi, pēc sava rakstura, ienāk
tekoši katru gadu, bet lietošanas tiesība izbeidzas pirms
gada notecējuma, tad tādi civilie augļi dalāmi starp
lietotāju un to, kas viņam piešķīris lietošanas tiesību,
samērā ar to laiku, pa kuru šī tiesība turpinājusies pēdējā
31
lietošanas gadā.
Īpašuma iegūšana ar pieaugumu
Pieauguma (accessio) plašāku jēdzienu, ar kuru saprot ne
tikai ķermenisko lietu pieaugumu, bet arī juridisko attiecību
paplašināšanu ar papildu (akcesoro) tiesību pievienojumu,
Civillikums neatzīst.
Pieaugums ar viena zemes gabala pievienošanos
otram
960.pants
Pieaugums ar viena zemes gabala pievienošanos otram var
rasties: izceļoties upes salai, mainot upei gultni un kā
pieskalojums.
Sala
(961.p.)
32
Dec 20th 2005
• the Principality of Sealand occupies an
abandoned anti-aircraft tower in the English
Channel. “Prince Roy” asserts that because
the tower was derelict and lay outside
British territorial waters when it was
occupied, the British government has no
claim. the tennis-court-sized tower
33
Kingdom of Talossa
• Virtual royalty
• Founded by a schoolboy, Robert Ben
Madison, in 1979, Talossa migrated from
his bedroom to the internet, where it now
exists in the form of a number of rival
websites. With its own language,
government, written history, laws,
constitution and citizens, Talossa looks
surprisingly like a real place.
34
Salas, kuras veidojušās sabiedriskajos ezeros, jāuzskata par
res nullius. No tā izriet, ka nevienam nepiederošās salas kļūst
par valsts īpašumu 930. p.
Ja upe atstāj savu agrāko gultni
(962. p.)
Applūdums (963. p.)
963.pants
Applūdums negroza īpašuma tiesību, un pēc ūdens
nokrišanās zem tā bijušā zeme paliek agrākajam īpašniekam.
35
Jauns atzarojums (964. p.)
Krastu vai salu pieaugumi (965. p.)
Atšķirība starp sanesumu un pieskalojumu un to gadījumu,
kurš norādīts 966.p., izpaužas tajā apstāklī, ka pieskalojuma
gadījumā zemes daļas nosēžas uz sveša krasta un pievienojas
tam pakāpeniski un nemanāmi, šī iemesla dēļ arī nav
iespējams noskaidrot katras atsevišķās zemes daļas izcelsmi.
Otrajā gadījumā, ir pilnīgi iespējams noteikt, no kurienes zeme
atrauta.
36
37
Tiesības uz zaudējumu atlīdzību nav CL 962.
un 965. pantā norādītos gadījumos.
Turpretim CL 966. pantā paredzētajā gadījumā
īpašniekam ir tiesība prasīt no jaunā īpašnieka
atlīdzību (967. p.).
38
Uz zemes uzcelta ēka kļūst par zemes
sastāvdaļu
no
brīža,
kad
būvmateriāli
savienoti ar zemi (968. p.).
Jebkuram apbūvētājam ir tiesības materiālus
novākt, ja to var izdarīt, nekaitējot zemei
(867. p.).
39
Prasījums par materiālu vērtību var būt arī ļaunticīgam apbūvētājam,
ja ēka ietilpst nepieciešamos izdevumos (865. p.). Taču gadījumi,
kad ēka var ietilpt nepieciešamos izdevumos, sastopami samērā reti.
(1209. p.). (1210. p.). (1215. p.), jaunu ēku celtniecība pati par sevi
nevar tikt kvalificēta kā nepieciešamie izdevumi. Par tādiem var
uzskatīt izdevumus, kas radušies, labojot jau pastāvošās ēkas. Arī
tādā gadījumā, ja lietotājs nepieciešamiem uzlabojumiem izdevis
vairāk par lietojuma vērtību, viņš var prasīt, lai viņam atmaksā
summu, kas pārsniedz vērtību (1214. p.).
Bez tam lauku nekustamā īpašuma lietotājs var izdarīt tajā visādus
uzlabojumus, ja vien ar to nemainās tā raksturs un nesamazinās tā
uzdevumam atbilstošais ienākums. Ievērojot šo nosacījumu, lietotājs
var ierīkot arī jaunas ietaises un atvērt jaunus ienākuma avotus,
40
palīgražošanas nozares u. tml. (1208. p.).
Īpašuma tiesību iegūšana uz jaunuzceltām
ēkām notiek celtniecības pabeigšanas brīdī.
Persona ir tiesīga saņemt atpakaļ izdarītos
nepieciešamos izdevumus, ja veikusi
celtniecību uz svešas zemes (866.p.).
41
Labticīgs apbūvētājs var, kad no viņa pieprasa šo
zemi tās īpašnieks, neizpildīt šo prasījumu līdz tam
laikam, kamēr nesaņem atlīdzību par savu ēku
(970. p.).
Ja
zemes
īpašnieks
apbūvei
izlietojis
svešus
materiālus, tad tie kļūst par viņa īpašumu. (971. p.).
42
Īpašuma iegūšana ar sēšanu un stādīšanu
Koki un citi augi (973. p.).
Izsētā sēkla ir tā īpašums, kam pieder ar to apsētā
zeme (976. p.). (977. p.), (978. p.).
Koks, kas aug uz vairāku zemju robežas, (974. p.).
(975. p.).
43
Īpašuma iegūšana ar kustamu lietu
savienošanu vai pārstrādi
ir īpašuma iegūšana uz jaunu lietu t. s. specifikācijas
(specificatio) ceļā.
Noteikumi par specificatio piemērojami tikai tādos
gadījumos, ja lietu savienojums vai pārstrāde ir
neatgriezeniska, t. i., lietas praktiski nav iespējams
atdalīt, kaut arī teorētiski tas varbūt ir iespējams.
44
Tā kā iepriekšējā lieta, kura tagad savienota ar citu,
kā patstāvīgā lieta pārstājusi eksistēt, t.i., saskaņā ar
burtisko
likuma
tekstu,
cietušais
iepriekšējais
īpašnieks var vai nu prasīt šo savu īpašumu jaunā
veidā, t.i., kā modificētu lietu, vai arī atstāt to visu
vainīgajam, tad jāatzīst par pareizāku, ka īpašuma
tiesības uz savienoto lietu pieder tam, kurš lietas
savienojis vai sajaucis.
45
Ja savienošana vai svešu materiālu apstrāde notiek
pret īpašnieka gribu, tad īpašuma tiesība rodas vai
nu pārstrādātājam, vai arī pārstrādāto materiālu
īpašniekam, vai pēc pārstrādāto materiālu īpašnieka
izvēles - pārstrādātājam.
46
Īpašuma tiesības rodas pārstrādātājam, ja viņš veicis lietu
savienošanu labticīgi, pie tam vēl nepieciešams viens no
diviem
šādiem
nosacījumiem:
vai
nu
pārstrādātāja
pievienotais materiāls ir acīmredzami vērtīgāks par svešo, vai
arī,
mākslinieciski
vai
amatnieciski
apstrādājot
svešu
materiālu, izgatavota tāda jauna lieta, kuras sastāvā tai
izlietotie materiāli zaudējuši savu agrāko formu un ieguvuši
jaunu veidu.
Īpašuma
tiesības
saglabājas
pārstrādātā
īpašniekam, ja iepriekš minētās pazīmes iztrūkst.
materiāla
47
Īpašuma tiesības zaudējušai personai ir tiesības uz
zaudējumu atlīdzību.
Jaunradītās lietas īpašniekam ir pienākums atlīdzināt
tai personai, kura pārstrādāšanas rezultātā zaudējusi
īpašuma tiesības.
48
Nozaudēta ir tāda lieta, par kuru īpašnieks nezina, kur to meklēt
943. pants
Lieta uzskatāma par nozaudētu, kad tās nozaudētājs nezina, kur to
meklēt, vai no kā pieprasīt, vai kādā kārtā dabūt atpakaļ savās
rokās.
Lietas, ko īpašnieks izlaiž no savas varas ārēju apstākļu spiests, nav
atzīstamas par atmestām
942. pants
Lietas, ko īpašnieks izlaiž no savas varas ārēju apstākļu spiests,
nav atzīstamas par atmestām.
Nepieciešama īpašnieka apziņa, ka viņš nespēj lietu atrast, un tādēļ
lieta, kuras pazaudēšanu saimnieks neapzinās, nevar tikt uzskatīta
par pazaudētu.
49
Ar publikāciju lietas īpašnieks tiek informēts neatkarīgi
no tā, vai viņš apzinās lietas pazaudēšanu vai ne.
Tomēr svarīgāka ir atradēja apziņa. Tādēļ šī pazīme
uzskatāma par izšķirošo.
50
Apslēpta manta ir ar nekustamu lietu savienotas (zemē
ieraktas, iemūrētas vai citādi noslēptas) vērtīgas lietas, kuru
īpašnieks notecējušā laika ilguma dēļ vairs nav uzzināms
(952. p.)
Ja kādas no minētajām trim pazīmēm trūkst, tad lieta atzīstama
par atradumu vai nevienam nepiederošu lietu. Apslēptu mantu
uzskata par nevienam nepiederošu lietu (res nullius). Apslēptas
mantas jēdzienā ietverta apslēpšana nekustamā mantā.
Atradējs un zemes īpašnieks iegūst apslēpto mantu jau
atrašanas, nevis tikai valdījuma sagrābšanas brīdī. Ja kāds
atradis apslēptu mantu un meklē palīdzību, lai to izceltu, tad
apslēptā manta jau ir viņa īpašums. Kas apslēptu mantu atrod
uz bezsaimnieka zemes, tas to iegūst viens pats.
51
Īpašuma iegūšanai uz apslēptu mantu vienlīdz svarīgs
gan pats atrašanas fakts, gan arī tas, kādas ir
atradēja attiecības ar nekustamo īpašumu, ar kuru
lieta bijusi savienota, jo tā īpašnieka tiesības uz
apslēpto mantu balstās uz līdzīgu principu kā īpašuma
iegūšana, savienojot kustamu lietu ar nekustamu
(968.- 972. p.), tāpēc aizliegts meklēt apslēptu mantu
uz svešas zemes.
52
Īpašuma iegūšana ar ieilgumu (iesēdējumu)
Iegūšanai nepieciešamie fakti:
• priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (1000.- 1005. p.);
• iegūšanas tiesiskais pamats (1006.--1012. p.);
• valdītāja labticība (1013.--1017. p.);
• valdījuma nepārtrauktība (1018.--1022. p.);
• laika notecējums (1023.--1024. p.);
• lietas īpašnieka, pret kuru tek ieilgums, tiesiska iespēja
izlietot savu tiesību uz lietu (1025.--1029. p.).
53
Valdījuma tiesiskais pamats
(iustus titulus)
Valdījumam nepieciešams tiesisks pamats, kas būtu
pietiekams,
lai
nodibinātu
īpašuma
tiesību
(1006. p.).
Taču
valdījuma
tiesiskā
pamata
pierādīšana
nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja izceļas strīds.
Tad tam, kas iegūst īpašumu ar ieilgumu, jāpierāda
sava valdījuma tiesiskais pamats (1031. p.).
54
Valdītāja labticīgums
Lai iegūtu lietu ar ieilgumu, tā jāvalda labticīgi, t. i.,
nezinot šķēršļus īpašuma iegūšanai.
Valdītāja maldība var attiekties tikai uz faktiem, nevis
uz tiesībām. Ja valdītājam ir bijis iemesls šaubīties
par sava valdījuma tiesīgumu (1013. p.), pat ja šāda
objektīva iemesla nav, tomēr viņš savu valdījumu
neuzskata par tiesisku (1014. p.), viņš nav atzīstams
par labticīgu valdītāju.
55
Nepārtraukts valdījums
Lai iegūtu lietu ar ieilgumu, tā visu likumā noteikto
laiku jāvalda nepārtraukti un netraucēti (1018. p.),
t. i., jābūt īpašuma tiesībai atbilstošai varai
(876. p.).
56
Ieilguma termiņš
Kustamas lietas iegūšanai ieilgums iestājas pēc viena
gada (1023. p.), bet nekustamas - pēc desmit gadu
notecējuma, pie tam ieguvēja tiesība uz nekustamu
īpašumu rodas tikai ar tā ierakstu zemesgrāmatās uz
ieguvēja vārda, ko izdara uz viņa pieprasījumu
(1024. p.).
57
Accessio temporis
(iepriekšējais valdījums)
Likums paredz iespēju pievienot iepriekšējo personu
(mantojuma atstājēja, atsavinātāja) valdījuma laiku
valdītāja paša valdījuma laikam, ja vien iegūšanas
pamats ir tiesisks un valdījums nav pārtraukts.
Par nepārtrauktu uzskata valdījumu, kas nodots citai
personai, bet vēlāk atgūts (1021. p.).
58
Īpašnieka iespēja izlietot savu tiesību
Ja lietas īpašniekam, pret kuru ieilgums tek, kādu
tiesisku šķēršļu dēļ nav iespējams izlietot savu
tiesību, ieilgums pret viņu apstājas līdz šo šķēršļu
novēršanai (1025. p.).
59
Ieilguma apturēšana nozīmē, ka iepriekšējais laiks nāk par
labu tai personai, kurai par labu ieilgums tek.
Ieilgumu aptur pret nepilngadīgo vai garā slimo īpašnieku, kurš
atrodas aizbildnībā, - aizbildnības pastāvēšanas laikā, pret
karavīru - kamēr viņš atrodas kara gaitās, ja pie tam tiesu
darbība
kara
promesošo,
apstākļu
respektīvi,
dēļ
valsti
pārtraukta
atstājušo
(1898.p.);
īpašnieku
-
pret
visā
prombūtnes laikā, ja viņa prombūtnei ir svarīgs iemesls, pie
tam svarīga iemesla dēļ viņš nav iecēlis sev vietnieku vai arī
pēdējais atkritis bez īpašnieka ziņas (1502.p.).
60
Ieilguma pārtraukšana
Atšķirībā no ieilguma apturēšanas, kad termiņš it kā
apstājas, bet pēc attiecīgo apstākļu novēršanas
turpina tecēt no tās vietas, kurā tas bija apturēts,
pieskaitot arī iepriekšējo termiņu, pārtraukšanas
gadījumā,
ja
tomēr
izraisošie
apstākļi
izrādītos,
novērsti,
ka
pārtraukumu
ieilguma
termiņa
tecējums sākas no sākuma.
61
Ieilguma pierādīšana
Personai, kas lietas iegūšanu pamato ar ieilgumu,
jāpierāda gan valdījuma uzsākšana (iegūšana), respektīvi,
arī valdījuma tiesiskais pamats, gan arī tas, ka, ieilgumam
notekot, valdījums vēl pastāv.
Ja persona, pret kuru ieilgums tek, nepierāda pretējo,
jāpieņem, ka valdījums pastāvējis nepārtraukti un ka tas
bijis labticīgs (1030., 1031. p.).
62
Ieilguma iestāšanās sekas
Ieilguma ceļā īpašuma iegūšana notiek, pamatojoties
uz likumu.
Ieguvējam ir ne tikai tiesība, bet arī pienākums prasīt
nekustamā
īpašuma
iegūšanas
titula
ievešanu
zemesgrāmatās.
63
UK
Adverse Possession
20.000 squoteru iesniegumu gadā, no
tiem 15.000 – sekmīgi, taču ar Land
Registration Act 2002 spēkā stāšanos
2003. gada 13. oktobrī ieilguma
valdījuma institūts kļūs lielā mērā par
vēsturiskas intereses objektu (Stephen
Jourdan, Adverse Possession, 2003,
Preface, p. V, Definitions and overview,
p.3- 4)
64