Transcript Piena nozares aktualitātes ZM Lauksaimniecības

Piena nozares attīstība
Efektīva saimniekošana
ZM
22.11.2012
Slaucamo govju ganāmpulku skaits un vidējā izslaukuma dinamika Latvijā
180,000
7000
164,060
164,161
6000
5000
5064
4000
5,594
27,706
30,004
6,254
9,146
40,000
8,062
60,000
32,919
35,722
3000
0
2000
1000
0
2008.
2009.
2010.
2011.
Pārraudzībā esošo slaucamogovju skaits
Pārraudzībā esošo slaucamo govju saimniecību skaits
Kopējais slaucamo govju skaits
Slaucamo govju saimniecību skaits
Vidējais izslaukums valstī, kg/gadā (par 2011.gadu provizoriskie dati)
Vidējais izslaukums no govs pārraudzībā, kg/gadā
Izslaukums, kg
80,000
20,000
4892
4998
123,100
4822
120,800
124,200
Dzīvnieku skaits
100,000
121,971
5487
140,000
120,000
165,511
170,402
160,000
6128
5987
5785
Izslaukuma pieaugums
3,0 %
3
Plānotais izslaukuma
pieaugums attiecībā pret
iepriekšējo gadu
2,5
2,17%
2
1,45%
1,5
1,32%
1
0,5
0
2009
2010
2011
2020
• Latvijā govju ģenētiskā kvalitāte ir laba, bet govju vidējā ražība ir zema, jo nav nodrošināta govju kvalitatīva
un sabalansēta ēdināšana. Saimniecību īpašniekiem trūkst zināšanu par piena ražošanas efektivitātes
paaugstināšanu un ganāmpulka atražošanu.
– 2011.gadā vidējais izslaukums no govs ir 5064 kg (2020.gadā – vismaz 7000 kg)
Nepieciešams
• Paaugstināt saimniecību īpašnieku zināšanu līmeni par govju ēdināšanu un ganāmpulka atražošanu.
• Uzlabot pakalpojumu kvalitāti (konsultāciju dienestu, mākslīgās apsēklošanas tehniķu, šķirnes
lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju u.c. pakalpojumi).
Saimniecību skaits pēc ganāmpulku lieluma
0,2
1
1,8
4
8
5
2011.
2020.
Mazās: 1-5 govis
Vidējās: 6-49 govis
Lielās: 50 un vairāk govis
• Piena ražošanas struktūra ir sadrumstalota: mazās saimniecības ar 1- 5 govīm sastāda 82,4% no visām
saimniecībām, saimniecības ar 6-49 govīm – 15,7%, saimniecības ar 50 un vairāk govīm – 1,8 %.
– Mazajās saimniecībās ir 23% no visām govīm, vidējās un lielās saimniecībās attiecīgi 38% un 39%.
Nepieciešamās darbības
Veicināt govju skaita pieaugumu ganāmpulkos, veicināt vidējo un lielo saimniecību attīstību, lai tās veidotu
lielāko saimniecību īpatsvaru valstī, t.sk., veicinot modernizāciju un būvniecību.
Vidējais piena izslaukums pārraudzībā pēc ganāmpulka lieluma un govju skaita
6000
5000
4000
484
457
438
2000
427
3193
3403
3708
1544
4799
2218
6063
10000
7000
3000
3645
9650
20000
8000
1-5 govis
ganāmpulku skaits
6-49 govis
slaucamo govju skaits
2012.11.01.
2011.01.01.
2010.01.01.
2009.01.01.
2012.11.01.
2011.01.01.
2010.01.01.
2009.01.01.
2012.11.01.
2011.01.01.
2010.01.01.
0
2009.01.01.
0
1000
50 un vairā govis
vidējais piena izslaukums
Katru gadu samazinās mazo ganāmpulku (1-5 govis) skaits, bet palielinās lielo ganāmpulku (virs 50 govīm )
skaits, kā arī katru gadu palielinās slaucamo govju skaits saimniecībās sākot no 6 govīm un katru gadu pieaug
vidējais piena izslaukums pārraudzībā
Izslaukums, kg
30000
60257
54988
40000
6376
57490
5257
6319
56219
5466
6186
51625
5207
5790
52368
5212
5507
52720
5089
5401
3480
50000
4175
11122
Dzīvnieku skaits
60000
6922
62770
70000
Pārraudzībā izmantotās govju šķirnes un to vidējais izslaukums
2011.gadā
Latvija 2011.gads
Holšteinas melnraibā
(6868 kg)
35%
28.3 %
37%
Latvijas brūnā
(sarkanās šķirnes)
(5602 kg)
Citas šķirnes
Vidējais govju skaits ganāmpulkā
10,0
10
9
8
Plānotais vidējais govju
skaits ganāmpulkā
7
6
4,8
5
5,5
5,9
5
4
3
2
1
0
2008
2009
2010
2011
2020
Ir tendence samazināties mazo saimniecību un palielināties vidējo un lielo saimniecību skaitam, līdz ar to palielinās vidējais
slaucamo govju skaits ganāmpulkā. Vidējās un lielās saimniecības saražo 92% realizētā piena.
Nepieciešamās darbības
•
Veicināt govju skaita pieaugumu ganāmpulkos, veicināt vidējo un lielo saimniecību attīstību, lai tās veidotu lielāko
saimniecību īpatsvaru valstī:
- veicinot modernizāciju, būvniecību;
- veicinot ģenētiski kvalitatīvu dzīvnieku importu un atražošanu.
To mazo saimniecību īpašniekus, kuri nevēlas palielināt ganāmpulku vai kuriem nav iespējas to izdarīt, veicināt pārorientēt
saimniecību uz citu nozari, piena ražošanu atstājot tikai pašpatēriņa vajadzībām.
Ciltsdarba shēma
Optimālais saimniecību modelis pēc 2014.gada
Ražojošās
saimniecības
Šķirnes dzīvnieku audzētāju
saimniecības
Šķirnes dzīvnieku
audzētāju organizācija
Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija
Pēc saimniecības pieprasījuma
sniedz pakalpojumu
Dzīvnieku izlase
Pāru atlase
Saskaņā ar ciltsdarba programmu
(1 šķirne/1 ciltsdarba programma)
Dzīvnieku izcelsmes noteikšana (DNS )
Dzīvnieku izlase
Pāru atlase
Eksterjera lineārā novērtēšana
Ciltsvērtības noteikšana (Selekcija indekss)
Gēnu kartes sagatavošana
Ganāmpulka izkopšanas plāns
Vaislas buļļu pārbaude
Ciltsdarba shēma piena lopkopībā
Optimālais saimniecību modelis pēc 2014.gada
Ražojošās
saimniecības
Šķirnes dzīvnieku audzētāju
saimniecības
Mērķis:
Mērķis:
Piena ražošana
Vaislas dzīvnieku izaudzēšana un
tirdzniecība
( t.sk. buļļu mātes un meitas)
Tirdzniecībai
CMAS
Nodarbināto skaits piena ražošanas saimniecībās
Pašreiz pēc veiktajiem aprēķiniem piena ražošanas saimniecībā tiek
nodarbināts vidēji viens darbinieks uz 20 slaucamām govīm.
Dažādu pasākumu rezultātā nodarbināto skaitu var samazināt – vidēji 1
nodarbinātais uz 50 govīm (lielās saimniecībās - vidēji 1 nodarbinātais uz
75 govīm).
Nepieciešamās darbības
 Veicināt efektīvu saimniekošanu lokopībā:
- Veicot saimniecību modernizāciju un govju skaita pieaugumu
ganāmpulkā;
- Paaugstinot darbinieku zināšanu līmeni par efektīvu saimniekošanu un
menedžmentu.
Piena ražošanas saimniecībās nodarbināto izglītība
Saimniecību vadītājiem trūkst zināšanu par ekonomiku, slaucamo govju
ražības paaugstināšanu, dzīvnieku veselību, par piena kvalitāti, dzīvnieku
ēdināšanu.
Ar augstāko lauksaimniecisko izglītību ir 4,6% piena saimniecību vadītāju,
ar profesionālo izglītību – 24,2% vadītāju.
Nepieciešamās darbības
 Veicināt speciālistu apmācību lauksaimniecības nozarēs;
 Izstrādāt un īstenot apmācību programmas, aktualizēt un pielāgot
reālajām nozares vajadzībām pieejamās izglītības programmas;
 Nodrošināt informācijas apriti, popularizēt labāko pieredzi un praksi.
Kopējais saražotais piens, tūkst. t.
1000
1000
900
835,5
831,5
834,5
845,2
800
tūkst. t
700
600
500
400
300
200
100
0
2008
2009
2010
2011
2020
Latvijā tiek saražots vairāk piena, nekā nepieciešams vietējam tirgum, pēc piena ražošanas krituma 2008.un 2009.gadā, piena ražošanas
apjomi palielinās - 2011.gadā piena ražošana salīdzinot ar 2010.gadu pieauga par 1,3%.
2011.gadā valstī kopumā saražotas 845,2 tūkstoši tonnas piena, pašnodrošinājums ar pienu sastāda 126%.
Nepieciešams
- Veicināt produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošana un pārstrādes uzņēmumu maksimālās ražošanas jaudas izmantošanu
- Veicināt nišas produktu ražošanu
- Attīstīt piena produktu eksportu
Piena ražotāju skaits un realizētā piena apjoms
Piena ražotāju skaits pēc saimniecības
lieluma 2011.gadā
Šie ražotāji
varētu nodrošināt
piena apjomus
5%
8%
57%
38%
Līdz 5 govīm
Realizētā piena apjoms 2011.gadā pēc
saimniecību lieluma
6 - 49 govīm
50 un vairāk govīm
Piena ražotāju skaits pēc saimniecību
lieluma 2010.gadā Šie ražotāji
varētu nodrošināt
piena apjomus
53%
39%
Līdz 5 govīm
6 - 49 govīm
Realizētā piena apjoms 2010.gadā pēc
saimniecību lieluma
9%
60%
4%
1-5 govis
6-49 govis
36%
50 un vairāk govis
50 un vairāk govīm
52%
1-5 govis
6-49 govis
39%
50 un vairāk govis
2011.gadā lielās saimniecības (50 un vairāk govis) struktūrā aizņem par 5%, bet mazās saimniecības (1-5
govis) struktūrā aizņem 57%, salīdzinot ar 2010.gadu tas samazinājās par 0,95%
Taču realizētā piena struktūrā lielo saimniecību (50 un vairāk govis) piegādes apjoms sastāda 53%, bet mazo
saimniecību (1-5 govis) ir tikai 8%
Piena kvotas izpilde (%)
100.00
90.00
80.00
93.00
91.38
88.37
92.22
79.80
70.00
60.00
84.87
79.86
92.25
79.04
65.24
50.00
40.00
TT kvotas izpilde %
30.00
PG kvotas izpilde %
20.00
10.00
-
Katru gadu kvotas izpilde palielinās par 6-8%
Kopējā piena kvota 2012/2013.kvotas gadā 773398711 kg
Nodotais piens pa mēnešiem, kg
80000000
2007./08.
75000000
73012191
2008./09.
71533808
70000000
69165259
67206650
65000000
64055347
62586016
63544838
68075898
2009./10.
64481566
2010./11.
61520211
60000000
57261136
2011./12.
58554171
2012./13.
55000000
53585563
50000000
50635498
51936510 51807943
52537503
49199272
47576078
45000000
40000000
35000000
Paldies par uzmanību!