Transcript Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Lerhe

Latvijas piena nozare:
problēmas, attīstības
virzieni un iespējas
ZM
22.11.2012.
Prezentācijas saturs
• Latvijas piena nozares konkurētspēju bremzējošie
faktori
• Priekšlikumi diskusijām par Latvijas piena nozares
attīstības virzieniem un stratēģiskiem rādītājiem līdz
2020.gadam
• Latvijas piena nozares attīstības faktors – sadarbība
piena ķēdē
Latvijas piena nozares konkurētspēju
bremzējošie faktori
•
•
•
•
Salīdzinoši augsta pašizmaksa, bet zemas ražotāju cenas
Salīdzinoši zema produktivitāte
Neefektīva saimniecību struktūra
Nepietiekamas zināšanas
9000
5000
4000
3000
2000
1000
0
7440
7328
7155
7113
6998
6991
6909
6681
Ungārija
Spānija
Čehija
Vācija
Luksembugra
Igaunija
Portugāle
Kipra
ES-27 vidēji
3355
Bulgārija
4900
Īrija
3407
4915
Polija
Rumānija
5030
6373
5682
Slovēnija
Latvija
5784
Malta
5072
5793
Slovākija
Lietuva
6018
Beļģija
5241
6051
Itālija
Grieķija
6101
Austrija
6356
7501
Anglija
Francija
7674
Holande
8023
6000
Somija
7000
8201
8000
Zviedrija
8589
10000
Dānija
Neskatoties uz nepārtrauktu produktivitātes pieaugumu,
Latvijā joprojām vidējais izslaukums ir ļoti zems, salīdzinot ar
citām ES dalībvalstīm
2010.gads, vidējais izslaukums no govs ES dalībvalstīs (kg/govs gadā)
top-10
4
Pašizmaksa uz litru piena
0.59
EUR/l
0.60
0.22
0.43
0.43
0.41
Nolietojums
0.37
0.36
0.36
0.33
0.32
0.32
0.30
0.29
0.28
0.27
0.27
0.26
0.26
0.26
0.30
0.25
0.40
0.42
Algotais darbaspēks
2009.g.
iepirkuma
cena LV
0,26
0.50
Nealgotais darbaspēks
Nodokļi, nomas un % maksa
Enerģijas izmaksas
Pakalpojumi, tehnikas
noma, tehnikas & NĪ
uzturēšana
0.20
Citas
0.10
Lopbarība
0.00
LT PL BE EE UK PT
IE
ES
LV HU IT
CZ LU NL SE
FR MT DK AT SL
FI
5
Piena pašizmaksa uz 1 litru piena ir augstāka,
salīdzinot ar izmaksām uz 1 govi
Avots: SUDAT
Cēloņi:
• Zems ražības līmenis
• Zemas iepirkuma cenas - mazi apjomi, sadarbības
trūkums
• Liels mazo saimniecību īpatsvars (60%)
• Augsts enerģijas, darbaspēka, lopbarības un mēslojuma
izmaksu īpatsvars uz produkcijas vienību
• Nesabalansēts AAL, mēslojuma izlietojums
Piena pašizmaksas salīdzinājums saimniecībās ar Latvijas
brūnajām (LB -11 saimn.) un Holšteinas melnraibajām (HS –
Vidējais izslaukums:
11saimn.) govīm:
HS = 7,3 t
LB = 4,4 t
7
Avots: SUDAT
Iespējamie pašizmaksas samazināšanas risinājumi:
Barība:
− kvalitātes uzlabošana (zālāju atjaunošana, kvalitatīvu sēklu
izmantošana, laikā novākta lopbarība ar augstu proteīna saturu)
− devu atbilstība izslaukuma līmenim
− pašražotās lopbarības izmaksu samazināšana
•Labturības nodrošināšana
•Ražošanas plāni
•Samērīga tehnoloģiju ieviešana
•Saglabāt dzīvniekus
augstražīgas šķirnes
ar
labu
genotipu,
LV
apstākļiem
•Saslimstības ar ekonomiskajām slimībām mazināšana
piemērotas
Zemas ražotāju cenas– nenodrošina pietiekamus
ieņēmumus
Avots: Eurostat
Cēloņi:
Risinājumi:
• Dārga savākšana
• sadarbība viendabīgu produktu
ražošanā un realizācijā
• Piesātināts vietējais tirgus, no eksporta
atkarīgi un LV ir cenu ņēmēji
• samaksa par kvalitāti (sakārtota
samaksas sistēma)
• Zems kvalitātes līmenis, prasa svaigpiena
papildus apstrādi bakteriofūgā
• tirgus informācijas pieejamība
• Mazās saimniecības - īpatsvars 60%,
• patērētāju
informētība
produktu kvalitāti
par
ZM priekšlikumi Latvijas piena
nozares attīstībai līdz 2020.gadam
• Notiek diskusijas ar sabiedriskām organizācijām
EFEKTIVITĀTE, SADARBĪBA, KONKURĒTSPĒJA
Pievienotās
vērtības
radīšana
Iekšējais
patēriņš
Uzņēmumu
struktūra
Bioloģisko
produktu
attīstīšana
Eksports,
patēriņš
Piena kvalitāte
Saimniecībā
nodarbinātie
Vid.izslaukums
Saimniecību
struktūra
Izglītība
Efektīva
saimniekošana
Gatavo
produktu
eksports
Svaigpiena
eksports
lielums
Vid.ganāmp
Govju skaits
Latvijas piena
nozare
Pārstrāde
Piena produktu patēriņš : Piena produktu eksports
5
4
5
6
2011.
Piena un piena produktu patēriņš
2020.
Piena un piena produktu eksports
• Latvija 2011.gadā piena ekvivalentā eksportēja 49% no Latvijā saražotā svaigpiena apjoma
• Patēriņa - eksporta attiecība uzlabojas – 2004.gadā 8:2, 2009.gadā 7:3, 2010.gadā 6:4
• Latvijas piena un piena produktu eksports laikā no 2004.līdz 2011.gadam pieaudzis 3 reizes,
patēriņā; ražošanā būtiskas izmaiņas nav notikušas
• Piena un piena produktu kopējo ražošanas, patēriņa un eksporta apjomu palielināšana .
• Instrumenti vietējās produkcijas patēriņa palielināšanai:
•
•
•
•
ES veicināšanas programmas;
«Skolas piens»;
Atbalsts mazo uzņēmumu sadarbībai (piedāvājuma koncentrēšana);
Īsās pārtikas ķēdes.
Eksports uz Rietumiem : Eksports uz Austrumiem
3
2
7
8
2011.
Eksports uz Rietumiem
2020.
Eksports uz Austrumiem
• Austrumi (Āzija, Kaukāzs, Krievija, Baltkrievija, Āfrikas valstis utml.) kā eksporta galamērķis ir
liels potenciāls apjoma ziņā, taču eksportu apgrūtina tirdzniecības barjeras (tarifi, vet.
prasības, uzņēmējdarbības vide), kā arī transportēšanas attālums un izmaksas
• Esošo ES noslēgto BTL iespēju izmantošana eksportam
• Eksporta iespējas palielinās pašreiz sarunu procesā esošie ES divpusējie brīvās tirdzniecības
līgumi (Moldova, Gruzija, Armēnija u.c.)
• Uz Lietuvu pārstrādei izvestā svaigpiena apjomu pārstrādāšana Latvijā, lai nodrošinātu
izejvielas eksporta produkcijai
No Latvijas izvestais svaigpiens : Latvijā pārstrādāts LV izcelsmes
svaigpiens
2
3
8
7
2011.
Uz Lietuvu pārstrādei aizvests svaigpiens
2020.
Latvijā pārstrādāts LV izcelsmes svaigpiens
• Lielākā daļa no Latvijas izvestā svaigpiena nonāk tālākai pārstrādei Lietuvā, t.i., gadā
apmēram 25%-30% no visa Latvijā pārstrādei iepirktā svaigpiena
• Nozares tālāka optimizācija un koncentrācija gan ražošanā, gan pārstrādē, lai palielinātu
Latvijā pārstrādātā LV izcelsmes svaigpiena apjomus
• Vertikālās sadarbības veicināšana piena piegādes ķēdē nišas produktu ražošanai un
inovāciju un pētniecības pilnvērtīgākai izmantošanai (Starpnozaru organizācijas, atbalsts
mazo uzņēmumu sadarbībai)
Produkti ar zemu pievienoto vērtību : produkti ar pievienoto
vērtību
5
3
7
5
2011.
2020.
Produkti ar zemu pievienoto vērtību*
•
•
•
•
Produkti ar pievienoto vērtību
Nozares specializācijas veicināšana
Vertikālās sadarbības veicināšana piena piegādes ķēdē nišas produktu ražošanai un inovāciju
un pētniecības pilnvērtīgākai izmantošanai
Tirgus un patērētāju prasību/vajadzību izpētes veicināšana ar mērķi piedāvāt produktus ar
pievilcīgu imidžu
Instrumenti - LAP investīciju atbalsts, starpnozaru organizācijas
* Produkti ar zemu pievienoto vērtību – piens, pulveris, sviests
Konvenciālie piena produkti: bioloģiskie piena produkti
1
0
10
2011.
Konvenciālie piena produkti
9
2020.
Bioloģiskie piena produkti
•
Bioloģisko piena produktu īpatsvara palielināšana, lai nodrošinātu patērētājus ar plašāku
piena produktu klāstu un iespēju iegādāties veselīgu pārtiku
•
Patērētāju informēšana par bioloģiskā piena un tā produktu pozitīvajām īpašībām, kvalitāti,
ietekmi uz cilvēka veselību utt. (piem., realizējot ES informēšanas un veicināšanas programmu
bioloģiskajai produkcijai, ar ES un LV līdzfinansējumu)
•
Vietējā tirgus paplašināšana bioloģiskajam svaigpienam un tā produktiem, meklējot jaunas
iespējamas tirdzniecības vietas un tuvāku piekļuvi patērētājam, vienlaikus dodot patērētājam
iespēju bioloģisko produkciju iegādāties bioloģiskā saimniecībā (īsās pārtikas ķēdes)
Lielo pārstrādes uzņēmumu realizētā produkcija : mazo
pārstrādes uzņēmumu realizētā produkcija
2
3
8
7
2011.
Mazo piena pārstrādes uzņēmumu real.produkcija
•
•
•
•
2020.
Lielo piena pārstrādes uzņēmumu real.produkcija
Latvijā piena pārstrādes uzņēmumi ražo vienāda sortimenta produkciju, radot neveselīgu
savstarpēju konkurenci iekšējā tirgū;
Trūkst uzņēmumu specializācijas;
Nozares optimizācijas un koncentrācijas veicināšana gan ražošanā, gan pārstrādē;
Vertikālās sadarbības piena piegādes ķēdē nišas produktu ražošanai un inovāciju un
pētniecības pilnvērtīgākai izmantošanai.
Lielie uzņēmumi – ar apgrozījumu virs 10 milj.Ls gadā
Sadarbība piena ķēdē – stabilākai
attīstībai nākotnē
Regula par līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē
Sadarbības veicināšana, līgumattiecību stiprināšana, piena piegādes ķēdes darbības
uzlabošana, inovāciju un pētniecības veicināšana
Iespēja veidot atzītas ražotāju
organizācijas piena nozarē
Iespēja veidot atzītas starpnozaru
organizācijas piena nozarē
Likumdošanas mērķi:
Vertikālās un horizontālās
sadarbības veicināšana
Ražotāju ietekmes stiprināšana
sarunās par piena pārstrādi
«vieglās piezemēšanās»
sekmēšana un nozares normāla
funkcionēšana pēc kvotu
atcelšanas
19
Ražotāju organizācijas (RO)- piena ražotāju
sadarbība
RO darbības mērķi:
• nodrošināt ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam
• koncentrēt piedāvājumu (ražotāju apvienošanās = lielāks spēks tirgū,
rēķināšanās ar to)
• panākt izdevīgākus realizācijas nosacījumus un stabilizēt ražotāju cenas
RO savu biedru vārdā ved sarunas ar pārstrādātāju/piena
savācēju par līguma nosacījumiem, t.sk. cenu:
• par visu savu biedru saražoto produkciju vai daļu no tās
• neatkarīgi no tā, vai īpašumtiesības uz saražoto pienu pieder ražotājam
vai organizācijai
• neatkarīgi no tā, vai diskutētā cena būs vienāda visam saražotajam piena
apjomam vai daļai no tā
• Šādās sarunās RO var pārvaldīt līdz 33% no valsts piena ražošanas
apjoma
RO atzīšanas nosacījumi Latvijā
Noteikumu projekts «Kārtība, kādā atzīst ražotāju organizācijas un
starpnozaru organizācijas piena un piena produktu nozarē, kā arī veic
šādu organizāciju darbības uzraudzību»
• RO ir juridiska persona, kuras visi biedri ir piena ražotāji
• Var būt mājražotāji
• Var būt arī citas nozares ražotāji
• Nedrīkst būt pārstrādātāji
• Minimālais RO biedru skaits – 10
• Minimālais RO pārvaldītā svaigpiena apjoms - 125 tonnas gadā
• RO darbība vērsta uz vismaz vienu no mērķiem
• RO pārvalda ne mazāk par 75% no katra biedra pārdodamā svaigpiena
apjoma
• RO nepārvalda «ne-biedru» saimniecībās ražotu svaigpienu
• RO ir statūti, kas apliecina atbilstību kritērijiem
Uz RO atzīšanu var pretendēt atbilstīgas LPKS, ja tās atbilst
specifiskajiem nosacījumiem
Starpnozaru organizācijas (SO) - sadarbība starp
visiem piena ķēdes posmiem
SO var darboties vienā vai vairākos no šādiem virzieniem:
• Ražošanas un pārstrādes racionalizācija, augstas pievienotās vērtības produktu
ražošana, piena nozares ražošanas potenciāla saglabāšana un attīstīšana
• Produktu piegādes uzlabošana un pielāgošana tirgum un patērētāju
vajadzībām/prasībām
• Metožu un līdzekļu izstrāde ar mērķi uzlabot produktu kvalitāti visos ražošanas
un tirdzniecības posmos,
• Tirgu izpēte, patēriņa un informācijas pieejamības veicināšana
• Ražošanas un pārstrādes caurskatāmība (noslēgto piena piegādes līgumu
elementu publicēšana), standartizētu līguma formu izstrāde, tirgus tendenču
analīze
• Bioloģiskās lauksaimniecības potenciāla izmantošana, veicināšana un
aizsardzība (bioloģiskā lauksaimniecība, produkti ar cilmes vietas nosaukumu,
kvalitātes marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi)
• Paņēmienu meklēšana veterināro produktu izmantošanas ierobežošanai, piena
ražošanas higiēnas un dzīvnieku veselību uzlabošanai
• Integrētas ražošanas vai citu videi nekaitīgu ražošanas metožu veicināšana
SO atzīšanas nosacījumi Latvijā
Noteikumu projekts «Kārtība, kādā atzīst ražotāju organizācijas un
starpnozaru organizācijas piena un piena produktu nozarē, kā arī veic šādu
organizāciju darbības uzraudzību»
• SO ir juridiska persona – biedrība, kuras biedri ir piena ražotāji un
• Piena pārstrādātāji un/vai
• Piena produktu mazumtirgotāji
• Minimālais SO biedru skaits – 2
• saskaņā ar likumu Par biedrībām un nodibinājumiem
• Būtiska tirgus daļa katram SO iesaistītajam piena ķēdes posmam:
• Svaigpiena ražošanai - vismaz 500 t pārstrādei pārdots svaigpiens iepriekšējo 12
mēnešu laikā
• Piena pārstrādei – kopējais piena pārstrādes apjoms vismaz 5000 t pēdējo 12
mēnešu laikā
• Piena produktu tirdzniecībai – katram biedram piena un piena produktu
tirdzniecības apgrozījums ir vismaz 100 tūkst. Ls pēdējo 12 mēnešu laikā.
• SO darbojas vismaz vienā no definētajiem darbības virzieniem
• SO ir statūti, kas apliecina atbilstību kritērijiem
Atslēgas vārdi piena nozarei turpmāk:
Vieglā piezemēšanās
Līgumattiecības
• ražotāju un pārstrādātāju
savstarpējas saistības piena
piegādē un iepirkšanā
• Kvotu atcelšana norit bez
būtiskiem satricinājumiem tirgū,
cenu un ienākumu lejupslīdes
Orientācija uz tirgu
• Nozare spēj reaģēt uz tirgus
tendencēm, ražotāji spēj
pielāgot ražošanu tirgus
signāliem
Tirgus vara
• ražotājiem lielākas
ietekmēšanas iespējas
sarunās par piena piegādes
līgumiem
Tirgus caurskatāmība
• Pievienotās vērtības godīga
pārdale pārtikas ķēdē, tirgus
informācijas pieejamība
Drošības tīkls
• Tirgus regulēšanas pasākumu
kopums, ko izmantot tikai
būtisku traucējumu gadījumos
(intervence, tirgus traucējumu
novēršanas pasākumi)
24
Tāpēc:
• Ražotājiem jābūt gataviem strādāt maz regulēta tirgus apstākļos,
izvērtēt tirgus situāciju un tendences
• Ražotājiem jābūt gataviem pieņemt ražošanas lēmumus, balstoties
uz tirgus signāliem
• Tirgus svārstības nākotnē pastiprināsies, cenas kļūs jūtīgākas pret
dažādu faktoru ietekmi
• Nozares dalībniekiem jābūt gataviem sadarboties kopīgu mērķu
sasniegšanai un savu interešu aizstāvēšanai
25
Paldies par uzmanību!
Zemkopības ministrija
Tirgus un tiešā atbalsta departaments