Transcript Plusi - WordPress.com

BIŠU SELEKCIJA
APSĒKLOŠANĀS STACIJAS UN BUCKFAST
SELEKCIJA
Kontrolētā apsēklošana
Kontrolētā apsēklošana- bišu selekcijas stūrakmens
Instrumentālā apsēklošana
 Plusi
Iespēja izmantot plašāku ģenētisko materiālu, veidot dažādas
krustojumu kombinācijas.
Pilnīgas garantijas tranu “autentiskumam”
 Mīnusi
Liela darbietilpība
Apsēkloto māšu skaits ir ierobežots
Kontrolētā apsēklošana
Apsēklošanās stacijas (salas, kalnu ielejas u.c.)
 Plusi
Iespējams apsēklot lielāku māšu skaitu
 Mīnusi
Nevēlamu tranu klātbūtnes iespējamība
Sarežģīts organizatoriskais darbs
Nesakārtota likumdošana (Latvijas gadījumā)
Apsēklošanas stacijas
 Vietas izvēle
Ģeogrāfiskā izvēle – dabiskās barjeras māšu un
tranu lidošanai
Salām – ne mazāk par 3km no krasta vai citām salām
Citām teritorijām – purvi, lieli ezeri, augsti kalni
u.t.t.
Bišu brīvā zona
Salām – ne mazāk par 3km
Uz sauszemes – ne mazāk par 7,5km
Apsēklošanās stacijas
Vietas testēšana
 Cordovan tests
 Nukleusu novietošana
 Bišu barības trauku, medus kāres novietošana
 “Balona” tests? (tikai zinātniskiem mērķiem)
Apsēklošanās stacijas
Salas
Citas stacijas
Plusi
 Labāka izolācija
 Mazāks tranu saimju skaits
(~6-20)
Plusi
 Mazākas izmaksas
Mīnusi
 Dārgāks transports un citas
izmaksas
 Sliktāka barības bāze (ne
visos gadījumos)
Mīnusi
 Sliktāka izolācija
Jānodrošina lielāks tranu
saimju skaits (~30)
Māšu nomaiņa
apkārtesošajām dravām
(vismaz 7,5km rādiusā)
Izmanto parasti stacijās
salās
Plusi
Viegli pārbaudīt vai nav
tranu
Vajadzīgs maz bišu (~o,2
litri)
Mīnusi
Mikrosaimei
nelabvēlīgos laika
apstākļos grūti
nodrošināt siltuma
režīmu
Barības trauks var būt
par mazu apsēklošanas
ciklam
Dārgi
Var izmantot tikai 1
mātes apsēklošanai
Vienrāmju nukleusi EWK
(Einwabekasten)
Izmanto parasti
sauszemes stacijās,
privātajās stacijās, arī
salās.
Plusi
Mikrosaimes ir
pietiekami lielas, lai
uzturētu siltuma režīmu.
Mātes ilgāku laiku var
palikt nukleusā (dažas
nedēļas)
Iespējams izmantot
atkārtoti (max 4 reizes
sezonā)
Mīnusi
Grūtāk konstatēt tranus
Daudzrāmju nukleusi
(Swi-Bine, Kieler, Segeberger,
Apidea u.c.)
Mini Plus stropos tiek
pārbaudītas un
pārzieminātas mātes.
Plusi
Iespējams pārbaudīt
lielu māšu skaitu
Pavasarī nav
nepieciešams veidot
nukleusus
Mīnusi
Mini Plus ir atsevišķa
“saimniecība”
Augsta cena
Mini Plus – mazizmēra stropi
selekcionāriem
Bites nokrata uz
atvilktnes un tās salien
tumšajā kastē.
Trani un , iespējams,
bišu māte, paliek uz
režģa.
Kad trani (un māte) ir
aizvākti, kasti novieto
vēsā vietā.
Nukleusu bišu bez traniem iegūšana
1.
Mākslīgo spietu
novieto apakšējā
korpusā.
Augšējā korpusā
vaļēji peru rāmi bez
bitēm.
Pa vidu māšu
šķirsiets
2.
Uz guļstropa
novietots māšu
šķirsiets un virs tā
korpuss ar vaļējiem
peru rāmjiem.
Korpusa izmērs
lielāks par guļstropa
izmēru.
Mākslīgo spietu
nokrata pie skrejas
un bites salien
korpusā.
Nukleusu bišu bez traniem iegūšana
Buckfast selekcija gadaskaitļos
Buckfast – mākslīga bišu rase, ko izveidojis brālis Ādams (Kārlis
Kērle).
Īsa vēsture
 1919. g. –Brālis Ādams pārņem klostera dravu.
 1925.g.- Ierīkota apsēklošanas stacija Dartmūrā (Dartmoor)
 1930.g.- Krustojums starp franču tumšo biti (a.m.mellifera) un
Buckfast traniem.
 1948.g.- Sākta izmantota instrumentālā apsēklošana
 1950-1964.g. – Ceļojumi pa Eiropu un Ziemeļāfriku (aprakstīti
grāmatā “In the search of the best bee strains”)
 1976-1983.g. – Vairāki ceļojumi uz Maroku un Grieķiju (Athos bite)
 1987.g – Ceļojums uz Kilimandžāro apvidu – Monticola
 Līdz 1992.g. – Brālis Ādams veic selekcijas darbu Bakfāstas klosterī.
 Pēc 1992.g- darbu turpina selekcionāri Vācijā, Luksemburgā, Dānijā
u.c. Valstīs.
Buckfast selekcijas posmi
 Starprasu krustojumi
Krustojumi tiek veikti, lai iepludinātu Buckfast jaunas
īpašības.
 Kombinatīvā krustošana
Iegūtie krustojumi tiek krustoti ar Buckfast traniem, lai
nostiprinātu iegūtās īpašības un materiālu “bakfāstotu”
 Tīršķirnes krustošana
Krustošana rases ietvaros, lai saglabātu iegūtos
rezultātus
Pedigree
Pedigree shēma
Dažādas Pedigree pieraksta metodes
 GdEB (Eiropas Buckfast audzētāju biedrība)
B15(AH)= .09 -B54(AH) ltht B20 (TR)
 Dāņu
AH15= .09 –AH54 x TR20
 Zviedru
AHo915 = AH0754 x TR0720
Izvērtēšanas laiks
Ieteicamais izvērtēšanas laiks: 12-18 mēneši
 Māšu nomaiņa rudenī
 Māšu nomaiņa agri pavasarī
 Jaunu saimju veidošana pavasarī/vasaras sākumā
Izvērtēšana svarīgas īpašības
A) Snieguma pamats
 1. Auglība (novērtēta tieši)
 2. Čaklums vai barības vākšanas instinkts (netieši
caur ražu)
 Slimībizturība (dokumentācijā zem “Vitalitāte”)
 Izturība pret spietošanu
Izvērtēšanai svarīgas īpašības
B) Īpašības ar pakārtotu nozīmi ražīgumā
 5. Ilgdzīvošana ( tiek iekļauta “Bišu vitalitātē”)
 6. Lidošanas jauda (netieši “Raža”)
 7. Barības atrašanas spēja (netieši “Raža”)
 8. Aizsargāšanās spēja (“Bišu vitalitāte” – pārsvarā
spēja aizstāvēties pret laupīšanos)
 9. Izturība pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un
ziemcietība (izvērtēta tieši)
 10. Pavasara attīstība ( “Raža pavasarī”, arī
“Vitalitāte”)
Izvērtēšanai svarīgas īpašības
 11. Ekonomiskums ( “Ziemcietība”, netieši arī





“Raža”)
12. Pašpietiekamība (“Raža”- vasara/rudens)
13. Nektāra novietošana (tieši, “Auglībā” tiek vērtēts
vai tā netiek ierobežota medus dēļ)
14. Šūnu vilkšanas spēja (netiek izvērtēta)
15. Putekšņu vākšana (netiek izvērtēta. Latvijā???)
16. Snuķīša garums (netiek izvērtēts)
Izvērtēšanai svarīgas īpašības
C) Īpašības ar tehnoloģisku nozīmi
 17. Miermīlība (tieši)
 18. Mierīgums un palikšana uz šūnas (tieši)
 19. Propolisa izmantošana (tieši)
 20. Šūnu nepareiza vilkšana
 21. Higiēna (“Peru vitalitāte”)
 22. Aizvākojums (parasti netiek vērtēts, bet
atsevišķos gadījumos tam ir nozīme)
 23. Orientēšanās spēja (netiek vērtēta)
Vērtējamās īpašības
1. Bišu vitalitāte
2. Peru vitalitāte
3. Ziemcietība
4. Miermīlība
5. Mierīgums uz kāres
6. Izturība pret spietošanu
7. Auglība
8. Pavasara raža
9. Vasaras raža
1o. Rudens raža
11. Tiltiņu vilkšana
12. Propoliss
13. Varras bojājumi
Bišu vitalitāte
 Izvērtēšana
Bišu skaita un peru skaita attiecības.
Bišu skaita samazināšanās intensīva ienesuma laikā.
Saimju reģenerācijas spējas pēc intensīva ienesuma.
 Mērķis
Saimes bez slimību pazīmēm
Peru vitalitāte
 Izvērtēšana
No pavasara līdz vasarai . Augstākā atzīme tikai tad,
ja arī nelabvēlīgos apstākļos nav nekādu bojājumu.
Incuhta gadījumos nedzimtoši peri – vērtējuma
samazinājums. (izņemot vasaras otra puse, rudens).
 Mērķis
Nekādu redzamu peru bojājumu. Varras bojāto peru
izvākšana.
Miermīlība
 Izvērtēšana
Visas dravošanas sezonas garumā. Pirmais vērtējums
kritiskajā fāzē- rapša ienesuma laikā. Ja bites uz kāres ir
nemierīgas, apstrādes laikā nervoza “uzlidošana”,
protams dzelšana- vērtējuma samazinājums. Ja rapša
ienesuma laikā var strādāt bez cepures- pozitīvi.
 Mērķis
Ērta saimju apstrāde visā dravošanas sezonā. Nav
pieļaujama vajāšanas tieksme. Darbam pie saimes
vasarā, bitēm labvēlīgā laikā- bez bišu cepures.
Mierīgums uz kāres (iekļauts “Miermīlībā”)
 Izvērtēšana
Ja darba laikā pie saimes bites pamet ligzdu, savācas
ķekaros rāmīšu malās vai drudžaini pārvietojas pa
kāri, tas apgrūtina darbu pie saimes (piem. mātes
sameklēšanu.
 Mērķis
Rāma izturēšanās uz kāres bieži iet kopā ar
“pielīmēšanos” pie kāres, kad bites nav iespējams
nokratīt. Pirmais ir vēlams, otrais ne. Ja ir izvēle, tad
var ņemt vērā.
Dāņu vērtēšanas sistēma “Miermīlībai”
 5 – Nedzeļ. Var strādāt bez dūmiem.
 4 – Nedzeļ, strādājot ar dūmiem.
 3 – 1-3 dzēlieni neprovocējot.
 2 – 4-10 dzēlieni neprovocējot.
 1 – Agresīvas.
Izturība pret spietošanu
 Izvērtēšana
Heterozes efekts, pārmērīga vitalitāte var izpausties
spietošanas tieksmē (ne vienmēr)
Incuhtā sp. tieksme bieži pazūd, pat ja materiāls ir
“spietelīgs”
Reģionālās atšķirības
 Mērķis
Saimes ar viegli vadāmu spietošanas instinktu, kurš
neprasa saimes spēka mazināšanu vai ligzdas
pārkārtošanu.
Dāņu vērtēšanas sistēma “Spietošanai”
 5 – Nav bijušas iedētas oliņas pasākumos
 4- Ir bijušas iedētas oliņas pasākumos. Nav veikti
pretspietošanas pasākumi. Nav izspietojušas.
 3 – Ir bijušas iedētas oliņas pasākumos. Viens
pretspietošanas pasākums. Nav izpietojušas.
 2 – Ir bijušas iedētas oliņas pasākumos un vilktas
kanniņas. Prestpietošanas pasākumi viena vai
vairākas reizes. Nav izpietojušas.
 1 - Izpietojušas
Auglība
 Izvērtēšana
Vērtēts tiek rāmju skaits ar periem un peru platība
rāmī. Augstākais novērtējums saimēm, kurām
maijā/jūnijā ir 9-10 rāmji ar periem. Jūlijā vēlreiz
precizēšana
 Mērķis
Kompromiss starp pietiekamu auglību un virni citu
faktoru – bišu vitalitāti, perošanas ciklu, izturību
pret varru.
Raža
 Izvērtēšana
Viegla izvērtēšana- mēra kilogrammos
Problēma- saimju skaits novietnē. Analizē tikai pa
novietnēm.
Risinājums- vidējā raža no visām novietnēm.
Prakse, ja novietnē 8-10 saimes, 1-2 izcilas, tās, kuras
jūtami atpaliek, brāķē. Pārējās - viduvējības
 Mērķis
Augstas ražas, bet ņemot vērā darba ieguldījumu
Dāņu vērtēšanas sistēma “Ražai”
 5 – Vairāk par 50% no novietnes vidējās ražas.
 4 – 10-50% no novietnes vidējās ražas.
 3 – Pluss/mīnuss 10% no novietnes vidējās ražas.
 2 – 10-15% no novietnes vidējās ražas.
 1 – Mazāk par 50% no novietnes vidējās ražas.
Tiltiņu vilkšana
 Izvērtēšana
Nevērtē intensīva ienesuma laikā, bet vidējā
ienesumā un bezienesuma laikā.Augstākais
novērtējums saimēm, kuras pat labā ienesumā spart
korpusiem un šķirsietu nebūvē tiltiņus. Brāķē
saimes, kuras pat tad, ja pietiek telpa, savelk tiltiņus.
 Mērķis
Saimes, kuras tiltiņus nevelk. Buckfast ir vienīgā bišu
rase, kura selekcionē arī pēc šī kritērija.
Propoliss
 Izvērtēšana
Saimēm, kuras pirms ieziemošanas (augusts) vāc
daudz propolisa, tiek piešķirts zemāks vērtējums.
Septembrī, oktobrī, pie barības korpusu
noņemšanas, var papildus izvērtēt, salīdzinot saimes.
 Mērķis
Vāja propolisa vākšana. Ideālas saimes šajā
parametrā pavasarī notīra lielāko daļu propolisa no
rāmīšiem.
Ziemcietība
 Izvērtēšana
Agri pavasarī tiek izvērtēts saimju stiprums pret
ieziemotajām saimēm rudenī. Bites, kuras ziemā
pero, patērē saimes resursus – bites, medu, bišu
maizi.
 Mērķis
Perošanas pārtraukums ziemā, ekonomiska resursu
izmantošana neaktīvajā periodā.
Varroa
 Izvērtēšana
Augustā/septembrī pēc rudens apstrādes novērtē
ērču kritumu. Apstrādes efektivitātes pārbaude.
Interesantas ir saimes, kurām pie liela peru
daudzuma ir maz ērču.
 Mērķis
Ilgtermiņa mērķis- nav nepieciešama apstrāde pret
varru. Vidēja termiņa mērķis – pietiekama
vienreizēja apstrāde rudenī ar skābēm (skābeņskābi).
Novērtējums (no Paula Jungela mat.)
Paldies par uzmanību!
IZMANTOTI MATERIĀLI NO
EIGIL HOLM “DIE VEREDELUNG VON BIENEN”
KARL WEISS: “ZUCHTPRAXIS DES IMKERS IN
FRAGE UND ANTWORT”
PAULA JUNGELA VADLĪNIJAS UN LEKCIJAS
GDEB SELEKCIJAS NOTEIKUMI