Transcript Satiec putnus ziema

Satiec putnus
ziemā
Latvijā ziemo
aptuveni 60 putnu sugu.
Iepazīsimies ar daļu no tām.
Žagata (Pica pica). Ziemo 20
000–60 000 putnu. Ziemā
naktsguļai pulcējas baros.
Ēd visu, kas ir ēdams.
Aizvien biežāk sastopama
arī pilsētā.
KOVĀRNIS. Ziemo
30 000–100 000
putnu. Nakšņo
lielos baros
kokos, torņos un
bēniņos.
Sabiedrisks
visēdājs.
KRAUKLIS.Ziemo 5000–
10 000 putnu.
Pamazām aizvien
vairāk kraukļu kļūst par
pilsētniekiem. Visēdājs.
Parasti virs teritorijas
dežurē viens
novērotājs, un, atrodot
barību, sapulcējas
kraukļi no lielas
teritorijas.
Melnais mežastrazds.
Ziemo 10 000–30 000
putnu. Lielākā daļa
mātīšu, kas ir pelēkas,
kopā ar jaunuļiem
dodas ziemot uz DR
Eiropu. Pārtiek no
kukaiņiem, augļiem un
ogām. Reizēm ielido
barotavās.
Vārna. Ziemo 50
000–150 000
putnu. Barojas
klajās lauku,
pilsētu un
rūpnieciskās
vietās, arī
atkritumu
izgāztuvēs.
MĀJAS BALODIS. Ziemo
200 000–500 000
putnu.
Piemērojies dzīvei kopā
ar cilvēkiem. Pārtiek no
sēklām un atkritumiem.
MĀJAS STRAZDS.Ziemo 1000–2000
putnu. Lielākā daļa putnu ziemo
Rietumeiropā, bet siltākās ziemās daļa
paliek Latvijā. Ziemā pārtiek no augu
barības. Pa zemi pārvietojas soļojot.
Cekulzīlīte. Ziemo 600 000–800
000 putnu. Mitinās vecos priežu
mežos. Ziemā pārtiek no egļu un
priežu sēklām. Sāk iecienīt
barotavas.
Sīlis . Ziemo 50 000–200 000 putnu.
Skaļš Latvijas papagailis, kas mīl
atdarināt citu dzīvnieku balsis un
dažādas skaņas (klijānu, kaķu, durvju
čīkstus, suņu rejas). Visēdājs, ozolzīļu
slēpējs. Patīk izēst barotavas.
Ziemo 150 000–350 000 putnu.
Pašlaik mitinās bariņos lauku
ainavā – ceļmalās, pie siena
gubeņiem, kūtīm un graudu
kaltēm – un meklē graudzāļu
sēklas. Bieži tup uz vadiem.
ĶIVULIS Barojas: Ar alkšņu un bērzu
sēklām, Latvijā: parasts ligzdotājs skuju
koku un jauktos mežos. Ceļošanas laikā
novērojams diezgan lielos baros. Diezgan
parasts arī ziemā
Dižknābis/Ziemo 100–500 putnu. Ir manīts
Pārdaugavā barotavās. Pārtiek no kļavu, gobu un
ķiršu sēklām un pumpuriem.
Dadzītis jeb ciglis Ziemo 50
000–200 000 putnu. Bieži
barojas nezāļu audzēs uz
laukiem, mežmalās un
grāvmalās un cildina tos, kas
nav nopļāvuši usnes un dadžus.
Dižraibais dzenis, atšķirībā no citiem dzeņiem, tam uz pleciem
ir lieli, balti laukumi un melna galvas virsa. Sastopams dažādos
mežos, parkos un kapsētās, ziemā biežāk skuju koku mežos, kur
barojas galvenokārt ar skuju koku sēklām, mēdz ierīkot īpašas
"kalves" čiekuru apstrādei. Latvijā ligzdo 60 000 - 100 000
dižraibo dzeņu pāru, ziemo 100 000 - 200 000 putnu.
Mežirbi ir ļoti grūti novērot dabā tā kā tā mīt biezos
mežos. Ziemā mežirbes guļvietas ierīko sniegā, jo
nodrošina ar drošību un siltumu. Vakarā putni sameklē
kādu nomaļu klajumu, sakļauj spārnus un ienirst kupenā,
tomēr atstājot galvu un kaklu virspusē, lai pārlūkotu
apkārtni.
Rubenis ir nometnieks.
Uzturas pārsvarā uz
zemes, bet aukstā laikā
labprāt arī koku zaros,
kur novērojams arī uz
tieviem zariem, kas
liekas neierasti šādam
lielam putnam. Arī
barojas gan uz zemes,
gan kokos ar bērzu
pumpuriem. Lidojums
ātrs un mērķtiecīgs.
Ziemās mēdz ierakties
zem sniega, lai
izvairītos no aukstuma.
Laukirbe barojas gan ar
dzīvnieku, gan augu valsts
barību. Palīdzēt laukirbēm
pārciest bargo periodu var ne
tikai ar ēdienu, bet arī radot
iespēju stiprā salā un vējainā
laikā iekļūt kādā paslēptuvē,
teiksim, siena šķūnī, nojumē,
vai vismaz paglābties kaut
kur aizvējā. Var pat izveidot
speciālas nojumes.
Mednis pārtiek no priežu skujām,
lapu koku un krūmu pumpuriem,
lapām un sēklām, lakstaugu
jaunajiem dzinumiem, ziediem un
dažādām ogām. Latvijā ligzdo
vairāk nekā 1000 pāri, bet ziemo
apmēram 2000 – 4000 putni.
Urālpūce
Tikai Latgalē
Vistu vanags
Meža pūce
Peļu klijāns
Ausainā pūce
Zvirbuļu vanags
Jūras un citu neaizsalstošu ūdeņu tuvumā paliek ziemot
Ziemeļu gulbis
Paugurknābja gulbis
Lielais ķīris
Sudrabkaija
Kajaks
Cekuldūkuris
Jūras ērglis
Meža pīle
Mājas zvirbulis
Sauciens " čirp", "džev džev džev" , klusi pīkstieni "čīp- čvīp". Trauksmes signāls "čerrrr".
Mājas zvirbulis . Ziemo 1 500 000–4 000 000 putnu. Barojas galvenokārt uz zemes.
Mitinās apdzīvotās vietās.
Saucieni "čirp", "čilp". "tett", "čett". Dziesma saucienu virknējums ar asakām skaņām nekā
mājas zvirbulim. Lidojumā raksturīgs "tekk".
Uztraukumā "grek-grek", "tetr-tetr".
Lauku
zvirbulis
Garums: 14 – 15 cm. Barojas galvenokārt uz zemes. Pa zemi pārvietojas lēcieniem.
Rudenī un ziemā pulcējas baros. Sastopams pilsētās un dažādās apdzīvotās vietās,
dažādās fermās, retāk viensētās, Rīgā arī lielu piemērotu ēku iekštelpās, piemēram,
Centrāltirgus paviljonos. Ziemo 1 500 000 - 4 000 000 putnu.
Lielā zīlīte
Ļoti daudzveidīga, dažādi saucieni "si-tvi", "čerr", " pink-pink" uc. Dziesma raksturīga
"zaģēšana" - vairākkārt atkārtojot "cici-ķē","ci-ķē", vai "vī-ķiu".
Ziemo 700 000–1 000 000 putnu. Gardums: eļļas, speķis, augu sēkliņas.
Zilzīlīte
Smalks "cī-cī-cī" un variējošs "čī-de de de", vai " či či či vi vi" Dziesma ir dzidrs atkārtots
svilpiens, kam seko garšs trellis " cī-cīi sirrrrrrrr".
Zilzīlīte . Ziemo 200 000–400 000 putnu. Uzturas mežos, parkos, dārzos, apstādījumos. Ziemā
lielākoties pārtiek no niedru laputu kāpuriem un kūniņām.
Svilpis
tēviņš
Sauciens ir melodisks svilpiens, arī kluss
čerkstošs sauciens. Dziesma klusa svilpošana.
Dzied gan mātītes, gan tēviņi.
Sarkankrūtītis . Ziemo 300 000–700 000 putnu.
Ziemā bieži sastopams parkos, dārzos un
pilsētu apstādījumos. Bieži apmeklē barotavas,
it īpaši, ja tur ir viņu lielākais gardums –
pīlādžogas.
mātīte
Dzilnītis
Skaļš atkārtots "tvit-tvit". Dziesma
skanīgi svilpieni, skaļi atkārtoti "fuīfuī-fuī" vai ātri "vi-vi-vi-vi".
Garums: 14 cm. Veikli kāpelē pa koku
stumbriem, bieži arī ar galvu uz leju
(vienīgā suga, kas Latvijā tā dara). Barojas
arī uz zemes. Ļoti labprāt apmeklē
barotavas un veido barības krājumus,
glabājot tos aiz koku mizas. Sastopams
lapu koku un arī jauktos mežos, parkos un
dārzos, kur ir lieli koki, piemēram, ozoli.
Ziemo 80 000 - 150 000 putni.
Balss: Melodiska "dvuīīīt" vai
čerkstošs "džerrrr". Lidojumā
parasti "cec cec cec..." .
Dziesma kā "ter er er ting
cijcijcij tjotjotjo džvēē".
Zaļžubīte
Garums: 15 cm. Drukns putns. Barojas: Pamatbarība dažādas sēklas. Ligzdošanas laikā
un mazuļus baro galvenokārt ar kukaiņiem. Ziemā apmeklē putnu barotavas. Daļējs
nometnieks, klejotājs, vai gājputns. Mazākā skaitā regulāri ziemo.
Putni, kas pie mums atlido ziemot
Ķeģis
Sniedze
Ziemas žubīte
Zīdaste
Kā putniem klājas vasarā un
ziemā?
Lai arī pat aukstās un sniegainās ziemās putni paši spēj atrast sev nepieciešamo
barību, tomēr piebarošana palīdz vieglāk putniem tikt pie barības, turklāt putnu
barošana ir izveidojusies par sava veida tradīciju Latvijā un citviet pasaulē.
Vai un kā ziemā barot putnus?! filma
Var vienkārši izkaisīt sēklas un graudus, uzkārt žāvētus ogu ķekarus,
uzspraust uz zariņa speķīti, savērt krellītes no žāvētiem
augļiem, ogām vai riekstiem, vai arī atstāt daļu ogu rudenī uz zariem.
Barotavu izgatavošanai var izmantot dažāda
veida iepakojumus
Stacionāras
barotavas
Piekaramas barotavas
Ļoti amizantas un dekoratīvas barotavas
Vienkāršākas pašu gatavotas barotavas
Saldētas ogas un taukos sasaldēti graudi
Tādu varam
pagatavot
paši!!!
Nepieciešams:
-Kartons,
-Klīsteris,
-Sēklas un graudiņi,
-Striķis.
Kāpēc barojam putnus!?
1. Vēlme palīdzēt mazajiem putniņiem pārziemot.
2. Tas sagādā patiesu prieku – katru dienu savā tuvumā vērot putnus laikā, kad zaļojošā
daba “guļ”.
3.Putnu barošanai ziemā var būt arī praktiska nozīme – daļa putnu vienmēr
“gaida rindā”, lai tiktu pie barotavas, un tikmēr pārmeklē tuvumā esošos augļu kokus,
apēdot tur ziemojošos kukaiņus.
Barošanas noteikumi.
Nedrīkst:
Ceptu
pārtiku,
Sālītu
pārtiku,
Bojātu,
sapelējušu
pārtiku,
Rupjmaizi.
Drīkst:
Visu veidu sēklas
un graudus,
Skujukoku
čiekurus,
zemesriekstus,
Žāvētus un svaigus
augļus un ogas,
Speķi un taukus,
Baltmaizi,
Vārītu olu,
Putraimu kāpurus.
Ja vēlies uzstādīt putnu barotavu pie savas mājas,
atceries, ka tā jānovieto tādā vietā un augstumā, kur
tai netiek klāt suņi, kaķi vai citi plēsīgi dzīvnieki.
Sākot putnus barot, tas
jādara regulāri, līdz pat
pēdējiem
sniegiem.
Ja
putniem ierastajā laikā
barotavā nav barības, tie
nemeklē to citur, bet gan
gaida, līdz ir par vēlu.
Atnākot
pavasarim,
barotava
obligāti
jānoņem.
Putni, kurus visbiežāk
var pamanīt
barotavās.
Un tad varam vērot, kas notiks…
Prezentācijas sagatavošanā izmantots materiāls no:
•http://dabasdati.lv/lv/cat/114/
•http://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/127/1352885456.pdf
•http://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/137/1355995047.pdf.
•http://www.liveinternet.ru/users/barbuz/post165516033/
•http://www.lob.lv/lv/publikacijas/barosana.php
•http://www.lob.lv/lv/publikacijas/barosana.php
•http://www.mammadaba.lv/images/mammadaba/Skolam/PutnuBarosanaZiema2013-web.pdf
•http://www.mammadaba.lv/meza-stadisana/145-macibu-materiali/406-putnubarosana-ziema
•http://www.putni.lv/index_balsis.htm
•http://www.selgasfoto.lv/
•http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=86&what=36
•http://www.youtube.com/watch?v=aA5BzIYtWlo
•http://www.youtube.com/watch?v=AiF0dXlqwrs
•http://www.youtube.com/watch?v=D9-oEc_uSQ8
•http://www.youtube.com/watch?v=hjZIRI54bKA
•https://www.google.lv/search?q=putnu+barotavas&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ei
=0pamUpmMFMjNygOEm4LIAw&sqi=2&ved=0CAcQ_AUoAQ&biw=1680&bih=955
•www.daba.gov.lv
Materiālu sagatavoja:
Ludzas PII “Pasaciņa” pirmsskolas skolotāja
INGA LOSEVIČA
2013.gads