Transcript Dabas un vides aizsardzība
Slide 1
Dabas un vides
aizsardzība Latvijā
Aldis Verners
M.vid.zin.
Slide 2
Vides aizsardzības priekšnosacījumi
• Labi attīstīta informācijas
sistēma
• Vides aizsardzības institūcijas
un organizācijas
• Sabiedrības apziņa
Slide 3
Vides politikas līdzekļi
•
•
•
•
•
•
•
Normatīvo aktu sistēma
Institucionālie līdzekļi
Ekonomiskie līdzekļi
Kontrole vides aizsardzībā
Ietekmes uz vidi novērtējums
Teritoriālā plānošana
Nacionālās programmas
Slide 4
Vides aizsardzības principi
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Piesārņojuma novēršana rašanās avotā
Kompleksa pieeja problēmu risināšanai
Individuālās atbildības princips
Atklātības princips
Pakārtotības princips
Piesārņotājs maksā
Piesardzības princips
Dzīves cikla izsekošanas princips
Labākās pieejamās tehnoloģijas princips
Aizvietošanas princips
Slide 5
Vides aizsardzības normatīvo aktu
vieta sistēmā
• Satversme
• Konstitucionālie likumi
• ES direktīvas un citi starptautiskie likumi
konvencijas
• Likumi
• Ministru kabineta noteikumi
• Nozaru noteikumi
• Pašvaldību saistošie noteikumi
Slide 6
Vides aizsardzības likumi
• Jumta likums – “Vides aizsardzības likums”
• Likumi, kas nosaka vides kvalitāti – “Par
piesārņojumu”, “Ūdens apsaimniekošanas
likums”, “Atkritumu apsaimniekošanas likums”,
• Likumi, kas nosaka dabas aizsardzību – “Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām”, “Sugu un
biotopu aizsardzības likums”, Dzīvnieku
aizsardzības likums, Medību likums
• Atsevišķu īpaši aizsargājamo teritoriju likumi
• Likumi, kas nosaka vides novērtēšanu – “Par
ietekmes uz vidi novērtējumu”
Slide 7
Vides aizsardzības likumi
• Ķīmisko vielu un produktu likums
• Likums “Par kodoldrošību un
radiācijas drošību”
• Likums “Par dabas resursu nodokli”
• Likums “Par zemes dzīlēm”
Slide 8
Ar vides aizsardzību saistītie
likumi
• Likums “Par zemes lietošanu un zemes
ierīcību”
• Meža likums
• Zvejniecības likums
• “Teritoriālplānošanas likums”
Slide 9
Vides aizsardzības normatīvie
akti
• Likumu pakārtotie MK noteikumi – MK
noteikumi par A, B, un C kategoriju
piesārņojošo darbību atļaujām
• MK noteikumi “Par ūdens lietošanas
atļaujām”,
• MK noteikumi “Par gaisa kvalitāti”
• MK noteikumi “Atkritumu klasificēšanas
noteikumi”
Slide 10
Starptautiskā sadarbība
• Pievienošanās starptautiskajiem
līgumiem – konvencijām – “Par
klimata pārmaiņām”, “Par bioloģisko
daudzveidību”
• ES un Latvijas likumu saskaņošana
Slide 11
Starptautiskā sadarbība
• Ar ANO globālo konvenciju
sekretariātiem
• Ar ANO reģionālajām struktūrām
• Ar Eiropas vides aģentūru
• Ar Pasaules vides fondu
• Ar atsevišķām valstīm – Dānija,
Zviedrija, Somija, Nīderlande, Vācija
Slide 12
Starptautiskā sadarbība
• Baltijas vides foruma izveide – koordinē
informāciju, ekspertīzi un pieredzes
apmaiņu vides aizsardzībā
• Kopīgs ilgtspējīgas attīstības rīcības plāns
Agenda 21 Baltijas jūras reģionam
1996.gadā – pieņem 11 valstu valdības
• Starpsektoru sadarbība augstākajā izglītībā
– piedalās 135 universitātes un institūti
Slide 13
Valsts kompetence vides
aizsardzībā
• Vides aizsardzības politikas izstrāde un
realizācijas vadība
• Vides normatīvo aktu izstrāde
• Vides normu un standartu ieviešana
• Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana
• Vides aizsardzības pārraudzība
• Vides informācijas aprite
Slide 14
Pašvaldību kompetence vides
aizsardzībā
• Saistošo noteikumu pieņemšana, nolikumu
apstiprināšana, vietējās nozīmes aizsargājamo
dabas teritoriju noteikšana
• Vides aizsardzības un resursu izmantošanas
kontrole
• Vietējie pakalpojumi – ūdensapgāde, notekūdeņu
attīrīšana, atkritumu savākšana
• Īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, mežu un ūdeņu
apsaimniekošana
• Vides aizsardzības programmu izstrāde un
pieņemšana
Slide 15
Ekonomiskie regulēšanas līdzekļi
•
•
•
•
•
•
Nodokļi un to atvieglojumi
Valsts garantijas kredītu saņemšanai
Uzcenojumi precēm
Administratīvie maksājumi
Subsīdijas, granti, aizdevumi (LVAF)
Piesārņojuma licenšu tirgus
Slide 16
Dabas resursu nodoklis
• Maksa par dabas resursu izmantošanu un
iesaistīšanu saimnieciskā darbībā
• Maksa par vides piesārņošanu
– Piesārņojošo vielu ievadīšana gaisā, ūdenī, augsnē,
atkritumu apglabāšana izgāztuvēs
• Maksa par videi kaitīgu preču un produktu
importu
• Maksa par ievesto un ražoto preču, produktu
iepakojumu
Slide 17
Dabas resursu nodoklis
• Dabas resursu izmantošanas limitu
noteikšana
• Piesārņojuma limitu noteikšana
• Maksa par limita apjomu
• Maksa par virslimita apjomu
Slide 18
Dabas
aizsardzība
Teorija un prakse
Aldis Verners
M.vid.zin.
Slide 19
Dabas hierarhija
• Virsorganisma holoni
• Holons – virssistēma, kas vienlaikus ir
veselais un daļa. No elementiem sastāvoša
vienota sistēma
• Holonā realizējas divas tendences –
funkcionēt kā augstāka līmeņa sistēmas
sastāvdaļai un saglabāt savu individuālo
autonomiju
Slide 20
Saules sistēma
Biosfēra
Ekosistēma
Biokopa
Populācija
Dažādu sugu
mijiedarbojušās
populācijas
Vienas sugas
mijiedarbojušos
pārstāvju grupa
Organisms
Audi
Šūna
Molekula
Slide 21
Biotopi
• Visi dabīgie biotopi un biotopi, kuriem
draud izzušana to dabiskajā areālā;
• Biotopi, kuru izplatība ir ierobežota;
• Īpaši ekoapstākļu biotopi;
• Biotopi, kas ir bioģeogrāfisko reģionu
pārstāvji
Slide 22
Dzīvības saliņas
•
•
•
•
•
Laukmežu puduri;
Krūmāji;
Aizauguši dīķīši;
Slapjas ieplakas laukos;
Mazi purviņi
Slide 23
Dabīgo ekosistēmu
daudzveidību veido:
• Augsnes faktori;
• Klimatiskie faktori;
• Cilvēka saimnieciskās
darbības intensitāte;
• Atšķirīgās saimniekošanas
tradīcijas
Slide 24
Nelabvēlīgie faktori
• Dabiskā sukcesija;
• Dzīves vides kvalitātes
samazināšanās savvaļas sugām;
• Tīša iznīcināšana saimnieciskās
darbības rezultātā;
• Traucējumi kritiskā periodā īpaši
nozīmīgās vietās
Slide 25
Iespējamās izmaiņas
• Sakarā ar tautsaimniecības attīstību
var sākties strauja bioloģiskajai
daudzveidībai nozīmīgu biotopu
platību samazināšanās;
• Sugu sastāva un proporciju izmaiņas
lielā daļā saimnieciski izmantojamo
mežu, ezeros un upēs
Slide 26
Latvijas bagātības
• Daudzveidīgi mežu biotopi, 45% no valsts
teritorijas;
• Baltijas jūras piekrastes ūdeņi;
• Vairāk nekā 12400 upju un ap 4000 ezeru un
ūdenskrātuvju, kas kopā aizņem 3,7% teritorijas;
• Purvi, 4,9% valsts teritorijas, 12% purvu atrodas
valsts aizsardzībā, te sastop pēcleduslaikmeta
reliktus un retas putnu sugas;
• Pļavas un ganības aizņem 33% no
lauksaimniecības zemēm, pļavās aug 40% reto un
izzūdošo sugu, ligzdo vairākas putnu sugas
Slide 27
Latvijas bagātības
• Reģistrētas 18047 savvaļas
dzīvnieku sugas (t.sk. 507
mugurkaulinieku sugas);
• 5396 augu sugas;
• Ap 4000 sēņu sugu
Slide 28
Putnu skaits dažādās ekosistēmās
Ekosistēmas
Ligzdo
Barojas
Aizsargājamās
sugas ligzdo
Aizsargājamās
sugas barojas
Jūras piekraste
4,0%
10
10
6
6
Iekšējie ūdeņi
3,7%
57
70
22
30
Piekrastes
pļavas 0,5%
27
28
8
8
Purvi 4,9%
25
29
13
15
102
85
25
16
Agroainava
38,8%
42
56
10
14
Apdzīvotas
vietas 5%
39
37
3
3
Meži
44,6%
Slide 29
Ligzdošanas sekmes
atkarīgas no:
• Biotopa veida;
• Biotopa teritoriālā sadalījuma un
proporcijām;
• Plēsēju sugu klātbūtnes;
• Populācijas blīvuma;
• Klimatiskajiem apstākļiem
Slide 30
Dabas aizsardzības
teritorijas
• Īpaši aizsargājamas teritorijas kā vairāku
ekosistēmu kopums, vienveida
ekosistēma, ekosistēmas daļa;
• Dzīvības saliņas citās ekosistēmās;
• Dabiskie un mazi īpašie biotopi
Slide 31
Saglabāšanas stratēģija
• Īpaši aizsargājamu dabas teritoriju izveide;
– ar rezervāta režīmu,
– ar speciālu apsaimniekošanas režīmu
• Ekoloģiskā tīkla izveide;
– aizsargājamo iecirkņu un joslu noteikšana,
– biotopu restaurācija
• Sugu aizsardzība
• Ekoloģiska mežsaimniecība un lauksaimniecība
Slide 32
Sugu aizsardzība
• Reto sugu atradņu aizsardzība;
• Ekspluatējamo sugu saudzējoša
izmantošana;
• Nozīmīgu vairošanās vietu aizsardzība;
• Nozīmīgu koncentrēšanās vietu
aizsardzība;
• Migrācijas ceļu aizsardzība
Slide 33
Dabas aizsardzībai
nepieciešams:
•
•
•
•
Konstatēt problēmu;
Noteikt limitējošos faktorus;
Atklāt galveno cēloni;
Noskaidrot nelabvēlīgās ietekmes
darbības vietu, laiku, intensitāti, tiešumu
vai netiešumu;
• Atklāt vai nelabvēlīgā ietekme ir dabiskas
izcelsmes, vai te ir cilvēka vaina
Slide 34
Vides aizsardzības
kontrole
Slide 35
Kontroles veidi
• Valsts kontroli vides aizsardzībā realizē:
– Valsts vides dienests ar RVP
– ĪADT administrācijas
– Vides pārraudzības valsts birojs
• Pašvaldību kontrole
• Paškontrole
• Sabiedrības un iedzīvotāju kontrole
Slide 36
Vides kontroles veikšanas mērķi
•
•
•
•
•
Aizsargāt cilvēku veselību un vidi;
Saglabāt dabas resursus;
Samazināt vides slodzes;
Uzlabot atbilstību vides prasībām;
Apmierināt sabiedrības prasības pēc
kontroles
Slide 37
Vides inspekciju realizētā
kontrole
• Kompleksās pārbaudes;
• Tematiskās pārbaudes;
• Uzraudzības pārbaudes
Slide 38
Kompleksās pārbaudes mērķi
• Vides aizsardzības normatīvo aktu
prasību ievērošanas kontrole
• Informācijas iegūšana novērtējumam
• Neatbilstību atklāšana
Slide 39
Kompleksās pārbaudes
sastāvdaļas
• Intervijas ar pašvaldību atbildīgajiem
darbiniekiem;
• Vietu un galveno procesu apskates,
novērtēšanas;
• Dokumentu pārbaudes
Slide 40
Pārbaudes veikšanas posmi
• Sagatavošana – realizē inspektori;
• Pārbaudes veikšana – realizē inspektori
kopā ar uzņēmumu un pašvaldību
atbildīgajiem darbiniekiem;
• Pārbaudes dokumentācijas noformēšana –
veic inspektori
Slide 41
Kontroles veikšanas biežuma
palielināšana nepieciešama, ja:
• Netiek nodrošināta rīkojumu izpilde;
• Uzņēmumos un pašvaldībās ir nepietiekams skaits
darbinieku ar atbilstošām zināšanām;
• Tiek pārsniegti piesārņojumu limiti;
• Pārraudzības uzņēmumos augsts iespējamā
piesārņojuma līmenis
Dabas un vides
aizsardzība Latvijā
Aldis Verners
M.vid.zin.
Slide 2
Vides aizsardzības priekšnosacījumi
• Labi attīstīta informācijas
sistēma
• Vides aizsardzības institūcijas
un organizācijas
• Sabiedrības apziņa
Slide 3
Vides politikas līdzekļi
•
•
•
•
•
•
•
Normatīvo aktu sistēma
Institucionālie līdzekļi
Ekonomiskie līdzekļi
Kontrole vides aizsardzībā
Ietekmes uz vidi novērtējums
Teritoriālā plānošana
Nacionālās programmas
Slide 4
Vides aizsardzības principi
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Piesārņojuma novēršana rašanās avotā
Kompleksa pieeja problēmu risināšanai
Individuālās atbildības princips
Atklātības princips
Pakārtotības princips
Piesārņotājs maksā
Piesardzības princips
Dzīves cikla izsekošanas princips
Labākās pieejamās tehnoloģijas princips
Aizvietošanas princips
Slide 5
Vides aizsardzības normatīvo aktu
vieta sistēmā
• Satversme
• Konstitucionālie likumi
• ES direktīvas un citi starptautiskie likumi
konvencijas
• Likumi
• Ministru kabineta noteikumi
• Nozaru noteikumi
• Pašvaldību saistošie noteikumi
Slide 6
Vides aizsardzības likumi
• Jumta likums – “Vides aizsardzības likums”
• Likumi, kas nosaka vides kvalitāti – “Par
piesārņojumu”, “Ūdens apsaimniekošanas
likums”, “Atkritumu apsaimniekošanas likums”,
• Likumi, kas nosaka dabas aizsardzību – “Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām”, “Sugu un
biotopu aizsardzības likums”, Dzīvnieku
aizsardzības likums, Medību likums
• Atsevišķu īpaši aizsargājamo teritoriju likumi
• Likumi, kas nosaka vides novērtēšanu – “Par
ietekmes uz vidi novērtējumu”
Slide 7
Vides aizsardzības likumi
• Ķīmisko vielu un produktu likums
• Likums “Par kodoldrošību un
radiācijas drošību”
• Likums “Par dabas resursu nodokli”
• Likums “Par zemes dzīlēm”
Slide 8
Ar vides aizsardzību saistītie
likumi
• Likums “Par zemes lietošanu un zemes
ierīcību”
• Meža likums
• Zvejniecības likums
• “Teritoriālplānošanas likums”
Slide 9
Vides aizsardzības normatīvie
akti
• Likumu pakārtotie MK noteikumi – MK
noteikumi par A, B, un C kategoriju
piesārņojošo darbību atļaujām
• MK noteikumi “Par ūdens lietošanas
atļaujām”,
• MK noteikumi “Par gaisa kvalitāti”
• MK noteikumi “Atkritumu klasificēšanas
noteikumi”
Slide 10
Starptautiskā sadarbība
• Pievienošanās starptautiskajiem
līgumiem – konvencijām – “Par
klimata pārmaiņām”, “Par bioloģisko
daudzveidību”
• ES un Latvijas likumu saskaņošana
Slide 11
Starptautiskā sadarbība
• Ar ANO globālo konvenciju
sekretariātiem
• Ar ANO reģionālajām struktūrām
• Ar Eiropas vides aģentūru
• Ar Pasaules vides fondu
• Ar atsevišķām valstīm – Dānija,
Zviedrija, Somija, Nīderlande, Vācija
Slide 12
Starptautiskā sadarbība
• Baltijas vides foruma izveide – koordinē
informāciju, ekspertīzi un pieredzes
apmaiņu vides aizsardzībā
• Kopīgs ilgtspējīgas attīstības rīcības plāns
Agenda 21 Baltijas jūras reģionam
1996.gadā – pieņem 11 valstu valdības
• Starpsektoru sadarbība augstākajā izglītībā
– piedalās 135 universitātes un institūti
Slide 13
Valsts kompetence vides
aizsardzībā
• Vides aizsardzības politikas izstrāde un
realizācijas vadība
• Vides normatīvo aktu izstrāde
• Vides normu un standartu ieviešana
• Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana
• Vides aizsardzības pārraudzība
• Vides informācijas aprite
Slide 14
Pašvaldību kompetence vides
aizsardzībā
• Saistošo noteikumu pieņemšana, nolikumu
apstiprināšana, vietējās nozīmes aizsargājamo
dabas teritoriju noteikšana
• Vides aizsardzības un resursu izmantošanas
kontrole
• Vietējie pakalpojumi – ūdensapgāde, notekūdeņu
attīrīšana, atkritumu savākšana
• Īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, mežu un ūdeņu
apsaimniekošana
• Vides aizsardzības programmu izstrāde un
pieņemšana
Slide 15
Ekonomiskie regulēšanas līdzekļi
•
•
•
•
•
•
Nodokļi un to atvieglojumi
Valsts garantijas kredītu saņemšanai
Uzcenojumi precēm
Administratīvie maksājumi
Subsīdijas, granti, aizdevumi (LVAF)
Piesārņojuma licenšu tirgus
Slide 16
Dabas resursu nodoklis
• Maksa par dabas resursu izmantošanu un
iesaistīšanu saimnieciskā darbībā
• Maksa par vides piesārņošanu
– Piesārņojošo vielu ievadīšana gaisā, ūdenī, augsnē,
atkritumu apglabāšana izgāztuvēs
• Maksa par videi kaitīgu preču un produktu
importu
• Maksa par ievesto un ražoto preču, produktu
iepakojumu
Slide 17
Dabas resursu nodoklis
• Dabas resursu izmantošanas limitu
noteikšana
• Piesārņojuma limitu noteikšana
• Maksa par limita apjomu
• Maksa par virslimita apjomu
Slide 18
Dabas
aizsardzība
Teorija un prakse
Aldis Verners
M.vid.zin.
Slide 19
Dabas hierarhija
• Virsorganisma holoni
• Holons – virssistēma, kas vienlaikus ir
veselais un daļa. No elementiem sastāvoša
vienota sistēma
• Holonā realizējas divas tendences –
funkcionēt kā augstāka līmeņa sistēmas
sastāvdaļai un saglabāt savu individuālo
autonomiju
Slide 20
Saules sistēma
Biosfēra
Ekosistēma
Biokopa
Populācija
Dažādu sugu
mijiedarbojušās
populācijas
Vienas sugas
mijiedarbojušos
pārstāvju grupa
Organisms
Audi
Šūna
Molekula
Slide 21
Biotopi
• Visi dabīgie biotopi un biotopi, kuriem
draud izzušana to dabiskajā areālā;
• Biotopi, kuru izplatība ir ierobežota;
• Īpaši ekoapstākļu biotopi;
• Biotopi, kas ir bioģeogrāfisko reģionu
pārstāvji
Slide 22
Dzīvības saliņas
•
•
•
•
•
Laukmežu puduri;
Krūmāji;
Aizauguši dīķīši;
Slapjas ieplakas laukos;
Mazi purviņi
Slide 23
Dabīgo ekosistēmu
daudzveidību veido:
• Augsnes faktori;
• Klimatiskie faktori;
• Cilvēka saimnieciskās
darbības intensitāte;
• Atšķirīgās saimniekošanas
tradīcijas
Slide 24
Nelabvēlīgie faktori
• Dabiskā sukcesija;
• Dzīves vides kvalitātes
samazināšanās savvaļas sugām;
• Tīša iznīcināšana saimnieciskās
darbības rezultātā;
• Traucējumi kritiskā periodā īpaši
nozīmīgās vietās
Slide 25
Iespējamās izmaiņas
• Sakarā ar tautsaimniecības attīstību
var sākties strauja bioloģiskajai
daudzveidībai nozīmīgu biotopu
platību samazināšanās;
• Sugu sastāva un proporciju izmaiņas
lielā daļā saimnieciski izmantojamo
mežu, ezeros un upēs
Slide 26
Latvijas bagātības
• Daudzveidīgi mežu biotopi, 45% no valsts
teritorijas;
• Baltijas jūras piekrastes ūdeņi;
• Vairāk nekā 12400 upju un ap 4000 ezeru un
ūdenskrātuvju, kas kopā aizņem 3,7% teritorijas;
• Purvi, 4,9% valsts teritorijas, 12% purvu atrodas
valsts aizsardzībā, te sastop pēcleduslaikmeta
reliktus un retas putnu sugas;
• Pļavas un ganības aizņem 33% no
lauksaimniecības zemēm, pļavās aug 40% reto un
izzūdošo sugu, ligzdo vairākas putnu sugas
Slide 27
Latvijas bagātības
• Reģistrētas 18047 savvaļas
dzīvnieku sugas (t.sk. 507
mugurkaulinieku sugas);
• 5396 augu sugas;
• Ap 4000 sēņu sugu
Slide 28
Putnu skaits dažādās ekosistēmās
Ekosistēmas
Ligzdo
Barojas
Aizsargājamās
sugas ligzdo
Aizsargājamās
sugas barojas
Jūras piekraste
4,0%
10
10
6
6
Iekšējie ūdeņi
3,7%
57
70
22
30
Piekrastes
pļavas 0,5%
27
28
8
8
Purvi 4,9%
25
29
13
15
102
85
25
16
Agroainava
38,8%
42
56
10
14
Apdzīvotas
vietas 5%
39
37
3
3
Meži
44,6%
Slide 29
Ligzdošanas sekmes
atkarīgas no:
• Biotopa veida;
• Biotopa teritoriālā sadalījuma un
proporcijām;
• Plēsēju sugu klātbūtnes;
• Populācijas blīvuma;
• Klimatiskajiem apstākļiem
Slide 30
Dabas aizsardzības
teritorijas
• Īpaši aizsargājamas teritorijas kā vairāku
ekosistēmu kopums, vienveida
ekosistēma, ekosistēmas daļa;
• Dzīvības saliņas citās ekosistēmās;
• Dabiskie un mazi īpašie biotopi
Slide 31
Saglabāšanas stratēģija
• Īpaši aizsargājamu dabas teritoriju izveide;
– ar rezervāta režīmu,
– ar speciālu apsaimniekošanas režīmu
• Ekoloģiskā tīkla izveide;
– aizsargājamo iecirkņu un joslu noteikšana,
– biotopu restaurācija
• Sugu aizsardzība
• Ekoloģiska mežsaimniecība un lauksaimniecība
Slide 32
Sugu aizsardzība
• Reto sugu atradņu aizsardzība;
• Ekspluatējamo sugu saudzējoša
izmantošana;
• Nozīmīgu vairošanās vietu aizsardzība;
• Nozīmīgu koncentrēšanās vietu
aizsardzība;
• Migrācijas ceļu aizsardzība
Slide 33
Dabas aizsardzībai
nepieciešams:
•
•
•
•
Konstatēt problēmu;
Noteikt limitējošos faktorus;
Atklāt galveno cēloni;
Noskaidrot nelabvēlīgās ietekmes
darbības vietu, laiku, intensitāti, tiešumu
vai netiešumu;
• Atklāt vai nelabvēlīgā ietekme ir dabiskas
izcelsmes, vai te ir cilvēka vaina
Slide 34
Vides aizsardzības
kontrole
Slide 35
Kontroles veidi
• Valsts kontroli vides aizsardzībā realizē:
– Valsts vides dienests ar RVP
– ĪADT administrācijas
– Vides pārraudzības valsts birojs
• Pašvaldību kontrole
• Paškontrole
• Sabiedrības un iedzīvotāju kontrole
Slide 36
Vides kontroles veikšanas mērķi
•
•
•
•
•
Aizsargāt cilvēku veselību un vidi;
Saglabāt dabas resursus;
Samazināt vides slodzes;
Uzlabot atbilstību vides prasībām;
Apmierināt sabiedrības prasības pēc
kontroles
Slide 37
Vides inspekciju realizētā
kontrole
• Kompleksās pārbaudes;
• Tematiskās pārbaudes;
• Uzraudzības pārbaudes
Slide 38
Kompleksās pārbaudes mērķi
• Vides aizsardzības normatīvo aktu
prasību ievērošanas kontrole
• Informācijas iegūšana novērtējumam
• Neatbilstību atklāšana
Slide 39
Kompleksās pārbaudes
sastāvdaļas
• Intervijas ar pašvaldību atbildīgajiem
darbiniekiem;
• Vietu un galveno procesu apskates,
novērtēšanas;
• Dokumentu pārbaudes
Slide 40
Pārbaudes veikšanas posmi
• Sagatavošana – realizē inspektori;
• Pārbaudes veikšana – realizē inspektori
kopā ar uzņēmumu un pašvaldību
atbildīgajiem darbiniekiem;
• Pārbaudes dokumentācijas noformēšana –
veic inspektori
Slide 41
Kontroles veikšanas biežuma
palielināšana nepieciešama, ja:
• Netiek nodrošināta rīkojumu izpilde;
• Uzņēmumos un pašvaldībās ir nepietiekams skaits
darbinieku ar atbilstošām zināšanām;
• Tiek pārsniegti piesārņojumu limiti;
• Pārraudzības uzņēmumos augsts iespējamā
piesārņojuma līmenis