Transcript Andris Martinovs - Rēzeknes Augstskola

Pilsētvides transformācijas procesi
Latgalē:
Rēzeknes piemērs
Ivars Matisovs
Latvijas Universitātes ģeogrāfijas doktorants
Rēzeknes Augstskolas lektors
ESF projekts
Nr.2009/0227/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/071
„Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie
un sociālekonomiskie aspekti Latgales
reģiona attīstībā”
4/13/2015
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
1
Struktūra
1. Pilsēta attīstības procesā.
2. Latgales reģiona īpatnības.
3. Rēzekne transformācijas procesā.
3.1. Iedzīvotāji.
3.2. Ekonomika.
3.3. Kultūrainava.
3.4. Lingvistiskā ainava un valodu vide
Pilsētas attīstības process
ir nepārtraukts telpā un laikā
cieši saistīts ar sabiedrības attīstības
tendencēm un virzieniem
strukturālo izmaiņu tautsaimniecībā un
pieaugošās iedzīvotāju mobilitātes
ietekmēts
4/13/2015
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
3
4/13/2015
Latgales pilsētu attīstības savdabību
nosaka reģiona ģeogrāfiskais stāvoklis un
pēcpadomju periodam raksturīgā pāreja no
plānveida
ekonomikas
uz brīvo tirgu ar4
IV Latvijas Ģeogrāfijas
kongress, Rīga
visām no tā izrietošajām sekām
2001
Latgales reģiona pilsētu attīstības stratēģija
2006
Latgales reģiona teritoriālais plānojums




Policentriska un sabalansēta pilsētu tīkla izveide
Pilsētu sadarbība uz kooperācijas un savstarpējas
papildinātības principiem
Pievilcīgas pilsētvides izveide iedzīvotāju un investoru
piesaiste
Telpisko un dzīves kvalitātes standartu atšķirības
mazināšana starp reģiona pilsētām
5
Latvijas Nacionālā attīstības plāna
(2007 – 2013) mērķi



policentriska nacionālā attīstība
pilsētu attīstības potenciāla izmantošana
plašāku apkārtējo areālu attīstībai
Pilsētu tīklu radīšana ilgtspējīgai valsts
attīstībai
Latgales reģiona pilsētas bija starp pirmajām, kas
ir izstrādājušas attīstības programmas saskaņā ar
ES prasībām. Sevišķu valsts atbalstu saņēmusi
Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils un Līvāni
6
Pilsētu tīkla attīstības nākotne Latgalē tiek saistīta ar
LATGALES PILSĒTU TRIJSTŪRI
Daugavpils
Rēzekne
Jēkabpils
7
Latgales reģions
Vispārīga informācija (2010)
Platība
Iedzīvotāji
14,547.2 km2
22.5 % valsts teritorijas
339,783 cilvēki
15,2 % no valsts iedzīvotāju kopskaita
Urbanizācijas līmenis 56.2 %
191,035 cilvēki dzīvo pilsētās un vairāk
Daugavpilī un Rēzeknē
nekā 40%
Kopš 1990.gada (1990-2010) pilsētnieku skaits reģionā
samazinājies par 22%
8
LATGALES PILSĒTVIDES AINAVAS DAUDZVEIDĪBA
Rēzekne
Daugavpils
Ludza
9
Krāslava
Depopulācijas draudi
Iedzīvotāju skaita dinamika
postpadomju periodā(1990-2010)
Population
City (town)
1990
2000
2010
In 2010 against
2000 level (%)
Daugavpils
126 575
115 574
103 922
89,9
Rēzekne
42 832
39 430
35 074
89,0
Krāslava
12 434
11 412
10 194
89,3
Ludza
11 853
10 822
9 616
88,6
Līvāni
12 263
10 368
9 016
86,9
Preiļi
9 421
8 909
7 988
85,7
Balvi
9 340
8 655
7 903
90,9
Viļāni
4 608
4 049
3 483
85,8
Dagda
3 325
2 820
2 512
89,3
Kārsava
3 110
2 722
2 424
88,9
Varakļāni
2 798
2 413
2 103
86,9
Zilupe
2 441
1 953
1 774
90,9
Urban Development and Politics in Europe and
Russia. St. Petersburg
1 536
83,1
4/13/2015
Viļaka
2 152
1 850
10
4/13/2015
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
11
Pēc Latvijas pievienošanās ES (2004) Latgales reģiona
pilsētās tika uzsākta daudzu liela mēroga pilsētvides
kvalitātes uzlabošanas projektu īstenošana, kuru
finansējumu 75-85% apmērā nodrošina dažādu ES fondu
līdzekļi

Pilsētu transporta infrastruktūras uzlabošana

Ūdenssaimniecības attīstība (ūdensapgāde un
kanalizācija)


Sadzīves atkritumu apsaimniekošana
Energoefektivitātes paaugstināšana un videi draudzīga
kurināmā ieviešana

Sociālās, kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstība
12
Pilsētvides attīstības projektu piemēri
Ludza
Krāslava
Rēzekne
13
Vides kvalitātes indikators
Gaisa piesārņojums no stacionārajiem avotiem
(tonnas gadā)
Pilsēta
1998
2003
2005
2009
Daugavpils
8044
1340
911
719
Rēzekne
2669
1368
1317
219
Krāslava
…
576
472
359
Ludza
…
215
226
210
Preiļi
…
355
137
129
Balvi
…
315
38
100
14
Padomju laiks
(1944-1991)
4/13/2015
Rūpniecība
Kultūra
Transports
Izglītība
Pilsētas zīmoli
Postpadomju periods
(pēc 1991)
Kādreiz:
Piena konservu kombināts
Slaukšanas iekārtu rūpnīca
Elektrobūvinstrumentu rūpnīca
Tagad:
Rēzeknes Augstskola
Valsts Robežsardzes koledža
Latgales Māra
IV Latvijas Ģeogrāfijas kongress, Rīga
15
Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju skaits
45000
40000
35000
30000
25000
20000
15000
10000
5000
0
1970
1990
2000
2005
2010
2011
Rēzeknē turpinās straujš depopulācijas process11 gadu laikā kopš 2000.gada tautskaites pilsētas
iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 18,1 %
4/13/2015
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
16
Kultūrvides transformācija
4/13/2015
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
17
PROJEKTI
RĒZEKNĒ
Atbrivošanas alejas rekonstrukcija
un piekļuves nodrošināšana
Rēzeknes kultūras un izglītības
objektiem
IZMAKSAS
PERIODS
~9 000 000 euro
Septembris 2009
– Augusts 2012
~2 300 000 euro
Austrumlatvijas radošo
pakalpojumu centra
(CARANDACHE) būvniecība
~8 600 000 euro
Marts 2009 –
Decembris 2010
Oktobris 2009 –
Februāris 2012
Austrumlatvijas daudzfunkcionālā
~19 000 000 euro Decembris 2010 –
centra – koncertzāles (ZĪDASTE)
būvniecība un gājēju ielas izveide
2012
Rēzeknes upei pieguļošajā teritorijā
4/13/2015
IV Latvijas Ģeogrāfijas kongress, Rīga
18
Viedokļu dažādība par
Rēzeknes pilsētvide attīstību




Rēzekne nosprauž kultūras vīziju (Diena, 07.05.2007)
ES nauda palīdzēs celt pašlepnumu (Diena, 25.06.2007)
Koncertzāle – krīzes nepieciešamība? (RV, 12.05.2009)
Tas nav parasts krustojums. Te ir piemineklis
(RV, 12.01.2012)
No visām mākslām tieši arhitektūra atspoguļo to laikmetu, kad
tā rodas. Šodienas laikmeta iezīmes ir
jaunas tehnoloģijas, finanses un steiga.
(Ilze Grudule, arhitekte, mākslas maģistre)
4/13/2015
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
19
Pilsētvides ainavas transformācija Rēzeknē 2011.gadā
4/13/2015
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
20
Ainavas transformācija Rēzeknes upes palienē
Marts, 2010
Marts, 2011
Maijs, 2011
4/13/2015
Oktobris, 2011
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
21
Rēzeknes iedzīvotāju etniskā struktūra
18.februāra referendumā par krievu valodu kā otru valsts
valodu Latvijā nobalsoja 60 % Rēzeknes balsstiesīgo
iedzīvotāju.
4/13/2015
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
22
Lingvistiskā ainava
(2008 – 2012)
Rēzeknes dati
(kopā: 830 valodas
zīmes)
90
80
70
60
latviešu
angļu
krievu
vācu
lietuviešu
franču
latgaliešu
50
40
30
20
10
0
717 240 64
19
16
16
7
Rēzeknes ekolingvistiskā ainava:
sociālais līmenis
latviešu
angļu
krievu
vācu
Latgales ekolingvistiskā ainava:
psiholoģiskais (individuālais) līmenis
latviešu
krievu
latgaliešu
angļu
vācu
baltkrievu
poļu
lietuviešu
ukraiņu
Radio staciju reitings 2011.gadā
Rēzeknes reģionā
4/13/2015
Seminārs_diskusija "Vide un tehnoloģija
Latvijā", RA
26
Latgaliski monolingvālās zīmes
Lingvistiskās ainavas dati tūrisma
industrijas attīstīšanai
Rēzeknes ainava - 2012
Paldies par uzmanību!
[email protected]
„Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona
attīstībā” Nr.2009/0227/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/071