Transcript Document 7712577

LVĢMC meteoroloģiskais radars
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
© LVĢMC, 2011
Meteoroloģiskais Doplera radars METEOR 500C tika uzstādīts lidostas “Rīga” tuvumā
un darbojas no 2006.gada novembra
Radara ražotājs - SELEX Sistemi Integrati GmbH
Kā strādā radars?
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS

RADAR – Radio Detection And Ranging – radio novērošana un klasifikācija; tā ir
ierīce, kas skenē atmosfēru ar elektromagnētiskajiem viļņiem (radioviļņiem)

Radari tika izgudroti pirms Otrā Pasaules kara un sākumā tika izmantoti, lai noteiktu
lidmašīnu atrašanās vietu. Tikai vēlāk radars kļuva par svarīgu aprīkojumu
meteoroloģijā, astronomijā, lidojumu kontrolē, lai arī pirmie meteoroloģisko
novērojumu mēģinājumi ar radaru notika jau pagājušā gadsimta 40-jos gados

Radars raida radioviļņus, kas saskaras ar mērķiem atmosfērā – hidrometeoriem (ūdens
pilieniem, sniega graudiem, krusu), kā arī aerosoliem, putekļiem un kukaiņiem u.c. Tie
atstaro radiāciju, un radars uztver šo atstaroto radiāciju

Atstarotās radiācijas daudzums ir atkarīgs no hidrometeoru īpatnībām – to izmēriem
un absorbēšanas spējas. Lielāki un blīvāki objekti dos arī lielāku atstarojumu. Ūdens
pilieniem ir labāka atstarošanas spēja nekā sniegam un ledum, bet slapjam sniegam ir
piemīt vislielākā atstarošanas spēja

LVĢMC rīcībā esošais radars ir tā sauktais C-Band radars, kura raidīto viļņu garums
ir 5.4 cm. Ar to ir iespējams detektēt tikai tās mākoņu zonas, no kurām izkrīt nokrišņi
•
Jauni produkti tiek ģenerēti ik pēc 10 minūtēm – tātad tos var iegūt gan kā atsevišķus
attēlus ar 10 minūšu intervālu, gan kā animāciju par noteiktu laika intervālu (pašreiz
12 stundas)
© LVĢMC, 2011
Kā darbojas radars?
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
Atstarotās radiācijas daudzums Z tiek izmantots, lai aprēķinātu nokrišņu intensitāti
pēc sekojošas formulas:
Z = 200 x R1,6
© LVĢMC, 2011
Atstarotās radiācijas
daudzums Z, dBZ
Nokrišņu intensitāte R,
mm/st.
5
0.07
10
0.15
15
0.3
20
0.6
25
1.3
30
2.7
35
5.6
40
11.5
Stipri
45
23.7
Ļoti stipri
50
48.7
Intensīvi
55
100
60
205
Ekstremāli intensīvi
(krusa)
Nokrišņu intensitāte
Nelieli
Mēreni
Dažādu objektu
atstarošanās diapazons
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
Cu cong, Ci, Cc
Ac(ledainie), Cs
Ac, Cu hum, Sc, St
smidzinošs lietus
sniega graudi
As
sniegs
lietus
lietus gāzes, pērkoni
jūra, putni
kukaiņi
traucējumi
-20 -10
© LVĢMC, 2011
0 10 20 30 40 50 60
dBZ
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
Zemes virsmas izliekuma
ietekme
Nokrišņi no zemiem mākoņiem, kas atrodas tālu no radara, var tikt
neuztverti, jo tie atradīsies zem zemākā radara raidītā stara; optimālais
signālu uztveršanas rādiuss ir 150-300 km
© LVĢMC, 2011
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
Ja radara stars tiktu
raidīts paralēli Zemes virsmai
(0º), arī tas noteiktā attālumā
no radara atmosfēru skanētu
jau vairāku kilometru
augstumā, reāli LVĢMC
radaram zemākais skanējuma
leņķis ir 0,3º, kas līdz ar
attāluma palielināšanos no
radara, vēl ātrāk attālinās no
Zemes virsmas.
Līdz ar to vasarā, kad
konvektīvie mākoņi sasniedz
10 un vairāk kilometru
augstumu, tie ir redzami arī
tālu uz radara darbības
rādiusa ārējās robežas,
savukārt ziemā, kad mākoņu
augstums bieži ir zemāks par
5-6 km, tālāk no radara esoši
pat intensīvu nokrišņu
mākoņi var netikt uztverti.
© LVĢMC, 2011
200
Atsevišķi radara produkti
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
PPI – plaknes stāvokļa indikators
(Plan Position Indicator)
Reflektivitāte / atstarošanās
© LVĢMC, 2011
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
PPI – plaknes stāvokļa
indikators
Kopsavilkums
 Produkts PPI ir viens no ātrākajiem produktiem, jo tas tiek ģenerēts no vienas
plaknes skanējuma datiem (skanējuma leņķis ir 0,3º)
 Sakarā ar Zemes lodveidīgumu un to, ka skanējuma leņķim ir jābūt > 0
grādiem, līdz ar attālumu no radara ļoti strauji pieaug augstumus virs Zemes
virsmas, no kura tiek saņemta informācija. Tātad dati sniedz informāciju par
dažādiem augstumiem virs Zemes virsmas atkarībā attāluma no radara
S
Radaru tuvumā vienmēr ir traucējumi, jo, maksimālas kvalitātes datu
iegūšanai, netiek izmatoti filtri, kas noņem atstaroto informāciju no
stacionāriem objektiem ap radaru, piemēram, ēkām. Arī situācijās, kad zemes
virsmas tuvumā atmosfērā ir temperatūras inversijas slānis, parādās intensīva
atstarošanās no tā (piemērā inversijas slānis ir virs Rīgas līča). Redzami arī
starveida traucējumi.
Līdz ar to šis produkts vislabāk ir izmantojams, lai iegūtu faktiskās situācijas
kopskatu un pirmo ideju par nokrišņiem (to atrašanās vietu un intensitāti)
© LVĢMC, 2011
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
© LVĢMC, 2011
SRI –
lietus intensitāte uz virsmas
(Surfice Rainfall Intensity)
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
SRI –
lietus intensitāte uz virsmas
(Surfice Rainfall Intensity)
Kopsavilkums

Produkts sniedz informāciju par nokrišņu intensitāti noteiktā
augstumā virs Zemes virsmas - LVĢMC radaram 1 km augstumā,
kas ir jāņem vērā, jo nokrišņu intensitāte uz Zemes virsmas
atšķirsies
S Vērtīgs produkts, jo sniedz informāciju par nokrišņu intensitāti
(mm/st.) ik 10 minūtes. Animācijā ir iespēja sekot nokrišņu zonas
pārvietošanās ātrumam, tās attīstībai, nokrišņu intensitātes
izmaiņām.
Nav redzami traucējumi no stacionāriem objektiem radara
tuvumā; tikai ļoti retos gadījumos, intensīvas inversijas
gadījumā, redzami tās radītie traucējumi. Saglabājas starveida
traucējumi.
© LVĢMC, 2011
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
© LVĢMC, 2011
PAC –
akumulētie nokrišņi
(Precipitation Accumulation)
LATVIJAS
VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN
METEOROLOĢIJAS CENTRS
PAC –
akumulētie nokrišņi
(Precipitation Accumulation)
Kopsavilkums

S
Produkts sniedz informāciju par akumulēto nokrišņu daudzumu
noteiktā laika periodā – šajā gadījumā 24 stundu laikā, jeb t.s.
meteoroloģiskās diennakts laikā (no plkst. 6:00 UTC iepriekšējā
diennaktī līdz plkst. 6:00 UTC šajā diennaktī.
Produkts, kas sniedz priekšstatu par nokrišņu daudzumu
diennakts laikā. Šie dati ir salīdzināmi ar nokrišņu daudzuma
mērījumiem meteoroloģisko novērojumu stacijās, tomēr te nebūs
viennozīmīgas korelācijas. Jo īsāks ir salīdzināmais periods
(piemēram, diennakts), jo ievērojamāka ir atšķirība. Tā izlīdzinās,
ja palielina salīdzināmo periodu (piemēram, mēnesis vai gads).
Nav redzami traucējumi no stacionāriem objektiem radara
tuvumā; nav redzami arī inversijas radītie traucējumi. Saglabājas
starveida traucējumi.
© LVĢMC, 2011