Transcript Anta Trumpa (LU LaVI) Sudraba nauda, slima nauda, naudas žurka: vēlreiz par vārdu savienojumiem LVVV LZP projekts Nr.

Anta Trumpa (LU LaVI)
Sudraba nauda, slima nauda,
naudas žurka: vēlreiz par
vārdu savienojumiem LVVV
LZP projekts Nr. 212/2012 „Korpusā balstīta elektroniska
latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca”
1. Vārdu savienojumu tipi LVVV
1) bieži lietotie brīvie vārdu savienojumi
– naudas mijējs / mainenieks (5)
– naudu / naudas dot, dot naudu / naudas (8)
– naudu (ne)izdot (5)
– naudu (ne)ņemt / (ne)jemt, jemt naudu (10)
– naudu zagt, zagt naudu (5)
– sudraba nauda (6)
2) stabilie vārdu savienojumi bez nozīmes
pārnesuma
Δ dzerama / dzeŗama nauda (6) d§erŗama=naudu (1),
d§eŗŗama=naudu (1), d§eŗŗamo=naudu (1),
d§erramu=naudu (3)
‘dzeramnauda’.
..dohd Śudmallneekam §cho d§erŗama=naudu/ tad wings
töw §teix.. Manc1638_PhL, 3143, Kas teem/ kattri zaur
Wahrtim un zaur Wakti eet/ Malku/ D§erramu=Naudu/ jeb
zittu kahdu Leetu nopleh§ch/ buhs śohditam tapt.
SKL1696_RA, 107. p.
2) stabilie vārdu savienojumi bez nozīmes
pārnesuma
Δ krāsna nauda (1) ‘liela nauda, daudz naudas’
Δ kriena nauda (1) ‘pūra nauda, nauda, ko līgavainis
kāzās dod līgavas vecākiem un draugiem’
Δ kroņa nauda (2) ‘t. p.’
Δ kūmu nauda (3) ‘nauda, ko krustvecāki dāvina bērna
kristībās’
3) stabilie vārdu savienojumi ar nozīmes
pārnesumu jeb frazeoloģismi
◊ naudas žurka (1) naudas=schurrkaß (1)
‘mantrausis, skopulis(?)’.
..ai§to tahß Pa§śaules=Kagkes / und Naudas=Schurrkaß
nhe gir pillnighas / no teem śacka Syrachs: kaß
ißniegdamas Leetas meckleh / taß lied§e ißniex.
Manc1654_LP2, 926.
2. Problēmas
1) vārdu savienojumu atrašana un dažādu to
tipu izšķiršana
• Frazeoloģismi
◊ dusēt Dieva rokā (2) ‘būt, atrasties Dieva aizsardzībā,
aizbildniecībā’
◊ neturēt mēli iekškan iemautu (2) ‘neklusēt’
◊ akmins pol uz dūšu (2) ‘sākas nepatīkami pārdzīvojumi’
◊ mieles tapa, mieļa tapa (5) ‘dzērājs’
◊ putna nags (2) ‘skopulis’
◊ naudiņa spiež maciņā (1) ‘saka, ja kāds ir izšķērdīgs’
1) vārdu savienojumu atrašana un dažādu to
tipu izšķiršana
• stabilie vārdu savienojumi
Δ cietuma vīrs (7) zeetuma=wihrs (4), zeetuma=wihru (3)
Zeetuma=wihrs, ein gefangener. Fuer1650_70_1ms,
31719.
Zeetuma=Wihrs. ein Gefangener. Fuer1650_70_2ms,
54611.
‘cietumnieks, ieslodzītais’.
Zeetuma=wihrs, ein gefangener. Fuer1650_70_1ms,
31719, Bet Śwehtko^s bij tas Semmes=Walditais eeraddis
teem Ļaudim weenu Zeetuma=Wihru atlai§t/ kahdu tee
gribbeja. JT1685, Mt, 27:15.
1) vārdu savienojumu atrašana un dažādu to
tipu izšķiršana
Δ naudas gabals / gabaliņš (9) ‘atsevišķa monēta’
Δ nomas nauda (4) ‘nodeva’
Δ slima nauda (1) ‘viltota nauda’
bö§e fal§che Müntze/ ślimma Nauda. Manc1638_PhL,
37310
Δ nozieguma nauda (1) ‘soda nauda’
Straffgeld/ No§eghuma=nauda/ Rabbata. Manc1638_PhL,
374 27
2) vārdu savienojumi un salikteņi
• salikteņi
naudakalējs (1) s. m. naudakalleis (1) ‘naudas kalējs’
naudakaša (1) s. com. nauda=ka§§cha (1) ‘mantrausis’
• vārdu savienojumi
Δ zobu nauda (2) piemēros: sohbu nauda (1),
sohbu=nauda (1) ‘nauda, ko krustvecāki dāvina bērna
kristībās’
2) vārdu savienojumi un salikteņi
• ja vārds, kas no mūsdienu viedokļa uztverams kā saliktenis, ir lietots
gan ar biedru zīmi (=), piem., ahra=puśśes, gan kā vārdu
savienojums ahra puśśes, tad pieraksts atsevišķi uztverts kā
rakstības variants un abi gadījumi apvienoti vienā šķirklī kā
saliktenis ārapuse;
• ja ar biedru zīmi rakstītā vārdu savienojuma, piem., allus=klappi,
komponenti ir sastopami atsevišķi, tad vārdu savienojums rakstāms
abos šķirkļos, šajā gadījumā šķirklī alus un klape;
• ja kāds no ar biedru zīmi rakstīta vārdu savienojuma komponentiem
atsevišķi neeksistē, piemēram, abla=sahle, tad netiek rekonstruēta
forma abls, bet atsevišķā šķirklī kā vārdu savienojums rakstīts abla
zāle] (Everita Andronova)
2) vārdu savienojumi un salikteņi
Δ vainaka nauda (2) wainaka=nauda (2) ‘pūra nauda, ko
līgavainis kāzās dod līgavas vecākiem un draugiem’
naudakule (1) nauda=kulle (1) ‘naudas maks’
Wa§śaraszäppure
Mihkst zauļis
3) vārdu savienojuma vispārinājums
• Cik plašu vārdu savienojumu ietvert, vai ietvert
norādāmos vietniekvārdus, kas 16., 17. gs. tekstos ir
lietoti artikula funkcijā?
• Kā vienā vārdu savienojumā apvienot vairākus
fonētiskos un morfoloģiskos variantus, sinonīmo
lietojumu?
no (grēku) nastu (at)pestīt, pestīt no (grēku) nastas /
nastu (17)
– nastu nesāja / nēsētāja, nastu nēsētājs (8)
– sirdsdibenīga žēlastība / apžēlošana (9)
tas Dievs Abraama (3) ‘Jahve, Izraēliešu dievs’
3) vārdu savienojuma vispārinājums
• Vai visos gadījumos vispār iespējams dot vārdu
savienojumu
pamatformā,
piemēram,
nominālās
vārdkopas saskaņojot nominatīvā vai arī verbālajās
vārdkopās dodot darbības vārdu nenoteiksmē?
◊ akmins pol ūz dūšu (2) akmins pohl uhs du§chu (1),
akmins pohl us duhśchu (1)
`sākas nepatīkami pārdzīvojumi’
Tad manna Śirds gribb pu§cham §prahgt / Śmags Akmins
Pohl uhs du§chu.. LGL1685_V5, 35929.
3) vārdu savienojuma vispārinājums
◊ cir(v)iski / cirvišķi met (3) zirrischki mett (1), zirwischki
mett (1), zirwiśki mett (1)
Zirwiśki oder Zirrischki mett. wird gebraucht wan es so
friert, daß alle Wände knakken: ar śalst? friert es? R/.
Zirwischki mett. die Wände knakken, so frieret es.
Fuer1650_70_2ms, 5494–5.
`saka par troksni, kas rodas, lielā salā plaisājot kokam (?)’
Zirwiśki oder Zirrischki mett. wird gebraucht wan es so
friert, daß alle Wände knakken: ar śalst? friert es? R/.
Zirwischki mett. die Wände knakken, so frieret es.
Fuer1650_70_2ms, 5494–5.
4) vārdu savienojuma atrašanās vieta
nikn(i)s (317) adj.
1. ‘slikts’.
Tad attraddas arridtczan ta nickna Sale. EvEp1615, 3610.
Kas to Wahrdu Deewa ta Kunga/ lahdedams/ ʃwehredams/ mellodams/ jeb wildams/ welti
walko/ jeb no nikna Eeradduma/ jeb pee Dʃehrumu SKL1696_KB, 5.6. p.
Δ nikna zāle (66)
‘nezāle’.
Tad attraddas arridtczan ta nickna Sale. EvEp1615, 3610, Bet teem Ļaudim gulloht nahze
wiņņa Eenaidneeks/ un ʄehje niknas Sahles ʃtarp Kweeʄcheem/ un gahje nohʃt. JT1685,
Mt, 13:25.
2. ‘ļauns’.
3. ‘spēcīgs, stiprs’.
Δ nikn(i)s gaiss (6)
‘nepatīkami laikapstākļi (piemēram, vētra, putenis)’
vnge§tüm Wetter/ nicknis ghaiß/ wähtri/ Puttenes. Manc1638_L, 75A17, Un no Rihta
Agruma (śakkaht juhs): śchodeen buhs nikns Gaiśs: Jo ta Debbes irr śarkana un
apmahkuśees: Juhs Leekuļi/ to Debbes=Gaiśu §innaht juhs nomanniht/ ne warraht juhs
arri to Laiko * Sihmehs nomanniht? JT1685, Mt, 16:3.
4. ‘liels (par kaut ko nepatīkamu)’.
5) nozīmju izšķiršana stabilajiem vārdu
savienojumiem un frazeoloģismiem
•
•
•
•
konteksts
tulkojumi vārdnīcās
salīdzinājums ar oriģinālu
speciālās literatūras studijas
5) nozīmju izšķiršana stabilajiem vārdu
savienojumiem un frazeoloģismiem
Kad nelaulahts Wihrs ar ohtra Wihra laulatas Śeewas/ jeb
nelaulata Śeewa ar ohtras Śeewas laulata Wihra Laulibu
pahrkahp/ tad buhs tam kas nelaulahts/ jo wiņʃch pirmâ reiʃi
tohp atraʃt/ 40. Dalderus Śuddraba=Naudu/ tas irr/ 20.
Dalderus Śkehpju=Naudu ʃtrahpi doht/ un tam laulatam
Zilwehkam 80. Dalderus/ tas irr 40. Dalderus labbas
Naudas.. SKL1696_KB, 91. p.
5) nozīmju izšķiršana stabilajiem vārdu
savienojumiem un frazeoloģismiem
Δ skēpju nauda (2) śkehpju=naudu (2)
‘t. s. Alberta dālderi (par godu holandiešu reģentam
Albrehtam II), kas 17. gs. Livonijā, Kurzemē un Rīgā tikuši
vērtēti augstāk par zviedru naudu; vienā to pusē bijuši
attēloti divi sakrustoti šķēpi’.
..tad buhs tam kas nelaulahts/ jo wiņ§ch pirma^ rei§i tohp
atra§t/ 40. Dalderus Śuddraba=Naudu/ tas irr/ 20. Dalderus
Śkehpju=Naudu §trahpi doht.. SKL1696_KB, 91. p.
6) norādes
◊ Māŗas pīne (2) Mahrjas Pihnes (2)
Mahrjas Pihnes haar=locken. Fuer1650_70_1ms, 15518.
Mahrjas Pihnes haar locken Fuer1650_70_2ms, 21814.
‘savēlušos matu pinka, ko atstāj nesukātu’.
Mahrjas Pihnes haar=locken. Fuer1650_70_1ms, 15518.
Mahrjas Pihnes haar locken Fuer1650_70_2ms, 21814.
↔ māŗapīne
Paldies!