Transcript Daži risināmi jautājumi topošajā „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā (16.–18. gs.)” Anta Trumpa (LU Latviešu valodas institūts) Vārdu savienojumu atspoguļošanas problēmas Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā.

Daži risināmi jautājumi topošajā „Latviešu valodas vēsturiskajā
vārdnīcā (16.–18. gs.)”
Anta Trumpa (LU Latviešu valodas institūts)
Vārdu savienojumu atspoguļošanas
problēmas Latviešu valodas vēsturiskajā
vārdnīcā
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
• Brīvie vārdu savienojumi
•
•
•
•
– mājās braukt (6) mahjas brauzam (1), maias broucam (1), mayahß
brautzam (2), mayas broudtczam (1), mayäs browtczam (1)
– mājā(s) palikt, palikt mājās (6) mahja ja=palleek (1), mahjahß
pallickt (2), mahjahß pallicku§chi (1), majahß pallickt (1), paleez ..
mahja^s (1)
– krāsnas ogas, ogas krāsnas (3) krahßno oghu (2), ogu kra§ne (1)
– (pār)iet mājās, mājās (pār)iet (33) eetam mahja^s (1), eetham
mahyahs (2), eij .. mahja^s (1), etam maias (1), etam mayas (1), ey
mahjahß (2), ey majahß (1), ey mayas (1), gahje mahja^s (1), gaya ..
mayas (2), gaya mayas (3), ghaja mahjahß (1), ghaya mahyahß (1),
mahja^s pahrgahjis (1), mahjahß eet (1), mahjahß pahrghajis (2),
mahyahß pahrghayiß (1), majahß ghaja (1), mayaas edth (2), mayahß
ghaya (1), mayas gay (2), pahr=eedami mahjahß (1), pahr=eeß
mahyahß (1), pahr=eet majahß (1), pahrgahje mahja^s (1)
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
• Stabilie vārdu savienojumi
• A. Laua “Latviešu valodas frazeoloģija”, Rīga, 1992, 26.–27. lpp.
• 1) stabilas vārdkopas jeb nozīmes ziņā tuvu vārdu savienojumi, kas pieder
pie vienas vārdšķiras, piemēram, šad tad, viens otrs;
• 2) sastata vārdi, piemēram, lai gan, kaut arī;
• 3) salikti termini, piemēram, saules dūriens, zelta griezums;
• 4) salikti nosaukumi, kas nav uzskatāmi par terminu, piemēram, jūras vārti,
smagie metāli
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
• “Latviešu literārās valodas vārdnīca”, Rīga, 1972, I, 15.–16. lpp.:
• 1) vārdu savienojumi, kuru semantika tieši neizriet no šķirkļa vārda
semantikas, bet kuriem nepiemīt īpašs nozīmes pārnesums, piemēram, augu
noteicējs, aukstais ierocis;
• 2) ◊ vārdu savienojumi (lielākoties frazeoloģismi), kuros vērojams nozīmes
pārnesums un kuros viens vai vairāki vārdi zaudējuši savu semantisko
patstāvību, piemēram, ◊ Neticēt savām ausīm
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
• A. Reķēna “Kalupes izloksnes vārdnīca”, Rīga, 1998, I, 25.–26. lpp.:
• 1) □ vārdu savienojumi bez īpaša nozīmes pārnesuma jeb stabilas
vārdkopas;
• 2) ◊ frazeoloģismi;
• 3) Δ stabili salīdzinājumi
• “Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca”, Rīga, 2007, 371:
• Vārdkopa, kurai ir viena vārda nozīme un funkcijas un kuras nozīme
atšķiras no tās komponentu leksisko nozīmju apvienojuma, dodot piemērus zili
brīnumi, zaļā varde, sarkanais āboliņš, melnā kaste
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
•
•
•
•
•
•
– agri und (in, kā ir) vēli (vēlu) (26) aggr und wehl (6), aggr und wähle
(1), aggr' und wehl (2), aggr' und wehle (1), aggr' in wehlu (1), aggre
und wähle (3), aggri ka ir wehlu (1), aggri ka` ir wehlu (1), aggri und
wehl (1), agr' in wehlu (7), agre vnde weele (1), agri in wehli (1)
‘vienmēr, visu laiku’.
Tad by thems kroucklems me§e vnde mai§e / Töw allaß klath ne§t agre
vnde weele. Ps1615, 17320–21, Tas bailig Zilwäk dro§chu darr / Und
eepreezin aggr und wähle LGL1685_V5, 11217;
– vēli und (in) agri (4) wähle vnd aggre (2), wehli in agri (1), wele
vnde aggre (1)
‘vienmēr, visu laiku’.
Ko es e§me darris vnde czetis §cheit / Exkan manne cziwibe wele vnde
aggre Ps1615, 1755, 9: 3. 25: 3. Ko eß äßmu darriyis und §cheitan zeetis
/ D§iewodams wähle und aggre LGL1685_V5, 17626.
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
•
Stabilie vārdu savienojumi bez īpaša nozīmes pārnesuma
•
•
•
– mājas dot (2) mayo döuwu§§che (1), mayo doeuwu§§che (1)
‘uzņemt savās mājās, dot pajumti’.
Es e§me wens We§ys buewis / vnde yuus e§§et man mayo doeuwu§§che.
EvEp1587, 2056, Es e§me wens Wie§is buiwis / Vnde yuus e§§eth man
mayo döuwu§§che. EvEp1615, 18114
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
•
•
•
– mājavietu (mājas vietu) darīt (12) mahja=weetu darrie§śim (1),
mahja=weetu.. darra (3), mahja=weetu.. darrie§śim (2), mahja=weetu..
darrieśim (1), mahja=weetu.. darriet (1), mahjas weetu.. darriśim (1),
mahyaweetu.. darrie§śim (1), maja=weetu.. darriet (2)
‘iemājot, apmesties uz dzīvi’.
Kas man myļo / taß mannu Wahrdu turrehß / vnd manns Tähws to
myļohß / vnd mehs py to nahxim / vnd Mahyaweetu py to darrie§śim.
Manc1631_LVM, 13711, Ja kas mann mihle/ tas mannu Wahrdu turrehs/
un mans Tehws to mihlehs/ un mehs prett to nahkśim/ un Mahjas weetu
pee ta darriśim. JT1685, Jn, 14:2
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
• – meža zeme (1) mescha śemme (1)
• lauka oder mescha Śemme Streuland, busch land, das nicht ans feld
reichet. Fuer1650_70_1ms, 1376.
• ‘meža zeme; zeme, uz kuras nav iekopti lauki’.
• lauka oder mescha Śemme Streuland, busch land, das nicht ans feld
reichet. Fuer1650_70_1ms, 1376;
• – meža eļļaskoks (1) me§cha=eļjeskohks (1)
• ‘savvaļas olīvkoks’.
• Ja nu zitti no teem Sarreem nolau§iti irr/ un tu/ weens Me§cha=Eļjeskohks
buhdams/ eśśi §tarp teem ee§tahdihts/ un eśśi tahs Śaknes un Taukuma
Daļļu pee ścho Eļjeskohku dabbujis. JT1685, Rm, 11:17
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
Frazeoloģismi
•◊ muti aizbāzt (10) by.. mutt aißbah§is (1), mutt aisbah§is by (3), mutt..
aisbah§t (1), mutte aisba§is by (2), mutte tohp aisbah§ta (1), mutti aisbah§t
(1), mutti bij aisbah§is (1)
•‘likt kādam apklust’.
•BEth kad te Phari§eer czirdeey / ka thas tems Saduceerims to Mutte aisba§is
by.. EvEp1587, 1849, Bet tee Wari§ee~ŗi d§irdejuśchi/ ka wiņśch teem
Saduze`e`ŗeem to Mutti bij aisbah§is/ śapulzejahs tee kohpa^. JT1685, Mt,
22:34
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
• Stabilie salīdzinājumi
• ◊ baltāks ne (ne kā) sniegs (6) balltahks nhe śneegs (1),
balltahx nhe sneex (1), baltackka ne ßnegs (1), baltake nhe
snex (1), baltaks nä ka.. §negs (1), baltaks ne ka` śneegs (1)
• ‘ļoti tīrs (arī morāli)’.
• Sky§te thope es ja tu ma§ga man / Baltake nhe Snex manne
ßirde§chenne thope lyxma.. UP1587, L3A25, Apślazzini manni
Kungs ar tawahm Aśśinim/ Es tohpu śchķih§ts/ ja tu ma§ga
man/ Baltaks ne ka` Śneegs.. LGL1685_K1, 862.
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
•Sakāmvārdi un parunas
•◊ akli aklo ceļa rādītāji; akli ceļa rādītāji
•‘tie, kas māca citus, paši nezinādami(?)’
•Waj jums Akleem Zeļļa=Rahditajeem/ kas juhs śakkaht: Ja kas pee Deewa Namma
§wehrehs/ tas irr neneeka/ bet ja kas pee Deewa Namma Selta §wehrehs/ tas §tahw
parrada^. JT1685, Mt, 23:16.
•◊ aklis aklam ceļu rāda
•..śehdeja weens Acklis Zeļļmaly / unnd deedeleja. Manc1654_LP1, 2679, Un tee
śazzija atkal uhs to Akli: ko śakki tu no wiņņa tadehļ/ ka wiņśch tawas Azzis irr
atdarrijs/ un tas śazzija: Wiņśch irr weens Prwaweets. JT1685, Jn, 9:17
•◊ pati auž, pati met (2) patti aus, patti mett (1), pats auśs, pats mett{mutte}
•‘pats runā, pats atbild ?’.
•patti aus, patti mett prover{p[ro]ver}. Fuer1650_70_1ms, 1418, pats auśs, pats mutte.
Selbst redet mett. selbst antwortet Er. Fuer1650_70_1ms, 26124.
1. Trīs vārdu savienojumu tipi LVVV,
terminoloģijas problēmas
•
Sakāmvārdi un parunas
•
○ kurš .. bez grēka, lai met pirmo akmeni (1) kurśch .. bes grehkeem irr
/ tas lai mett to pirmu akmini (1)
Un kad tee pa§tahweja wiņņu jautadami/ tad wiņśch uszehlehs/ un śazzija
uhs teem/ kurśch no jums bes Grehkeem irr/ tas lai mett to pirmu Akmini
uhs wiņņu. JT1685, Jn, 8:7;
•
2. Vārdu savienojumu nošķiršana
• 1) ◊ ar zobeniem(s) un (und) nūjām(s); ar zobeņiem,
nūjām; ar zobiņiem und (ar) nūjām (9) ar sobenneems vnd
nuhyahms (1), ar sobenņeem und nujahm (1), ar sobiņeem
unnd ar nujahm (1), ar sohbeņeem / nuhjahm (1), ar sohbineem
un nuhjahm (2), ar sohbiņeem un nuhjahm (2), ar sohbiņeems
vnd ar nuhyahms (1)
• ‘bruņoti, ar ieročiem rokās’.
2. Vārdu savienojumu nošķiršana
• 2) ◊ ar zobeniem un nūjām (9) ar sobenneems vnd nuhyahms
(1), ar sobenņeem und nujahm (1), ar sobiņeem unnd ar
nujahm (1), ar sohbeņeem / nuhjahm (1), ar sohbineem un
nuhjahm (2), ar sohbiņeem un nuhjahm (2), ar sohbiņeems vnd
ar nuhyahms (1)
• ‘bruņoti, ar ieročiem rokās’.