Transcript Bībeles pamati 9. nodarbība Jēzus darbs 9.1 Jēzus uzvara Jēzus nekad nav grēkojis  Viņš “tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka" (Ebr. 4:15).  Viņš “grēka.

Bībeles pamati
9. nodarbība
Jēzus darbs
9.1 Jēzus uzvara
Jēzus nekad nav grēkojis
 Viņš
“tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka" (Ebr.
4:15).
 Viņš “grēka nepazina". “Grēku nav Viņā" (2. Kor. 5:21; 1.
Jāņa 3:5).
 “Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu Viņa mutē" (1.
Pētera 2:22).
 “Svēts, bez ļaunuma, neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem"
(Ebr. 7:26).
 Tādēļ:
 Jēzus bija Dieva izpausme miesā (1.Tim. 3:16);
 “Viņš ir neredzamā Dieva attēls" (Kol. 1:15).
 “Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu" (Jāņa 14:9).
9.3 Jēzus kā mūsu pārstāvis
 Jēzum
“visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam" (Ebr.
2:17). Viņš “baudījis nāvi par visiem” (Ebr. 2:9). Kad mēs
grēkojam – piem., kad mēs dusmojamies – Dievs var
mums piedot, ja mēs esam “Kristū” (Efez. 4:32). Tāpēc
ka Dievs var salīdzināt mūs ar Kristu, cilvēku, kas tāpat
kā mēs tika kārdināts grēkot – piem., dusmoties – bet
kurš pārvarēja ikkatru kārdinājumu. Tādēļ Dievs var
mums piedot mūsu grēku – dusmu grēku – tāpēc ka mēs
esam Kristū, tērpti Viņa taisnībā. Ar Kristus kā mūsu
pārstāvja palīdzību Dievs var parādīt mums Savu
žēlastību, pieturoties pie Saviem taisnības principiem.
Jēzus nebija mūsu aizvietotājs
 Ja
Kristus būtu nomiris mūsu vietā, tad mums nebūtu
jāmirst.
 Pestīšana ir iespējama caur Kristus nāvi UN
augšāmcelšanos, nevis tikai caur Viņa nāvi.
 Kristus “par mums” miris vienreiz. Pēc aizvietošanas
teorijas Viņam būtu bijis jāmirst par katru no mums
personīgi.
 Bībelē ir teikts: “Kristus par mums miris”, nevis mūsu
vietā.
Citas balsis
 Džons A.T.
Robinsons, kādreizējais Vulvičas bīskaps:
“Jaunās Derības rakstītāji nekad nesaka, ka Dievs soda
Kristu. Kristus mūs pārstāv nevis aizvieto; Viņa darbs ir
mūsu vārdā (hyper), nevis mūsu vietā (anti); viņš mira
grēkam, nevis lai mums nebūtu jāmirst (kā mūsu
aizvietotājs), bet tieši tāpēc lai arī mēs to varētu (kā
mūsu pārstāvis)” Wrestling With Romans (London: SCM,
1979), p. 48).
9.4 Jēzus un Mozus bauslība
Mozus bauslība izbeidzās
 “Priestera
amatam mainoties (no Levija uz Kristu),
jāmainās arī bauslībai” (Ebr. 7:12). Kristus tapis par
priesteri ne pēc piederības pie cilts (piem., Levija bērni
varēja uzņemties priestera amatu), “ne pēc cilvēku
pavēles un likuma, bet neiznīcīgās dzīvības spēkā”, kuru
Viņš guva, pateicoties savam perfektajam upurim (Ebr.
7:16). Tādēļ “iepriekšējo pavēli (t.i., Mozus bauslību)
atceļ tās nespēcības un nederības dēļ. Jo bauslība neko
nav vedusi pie pilnības, bet tiek nodibināta labāka cerība,
ar ko tuvojamies Dievam (caur Kristu)" (Heb. 7:18,19).
Bauslības ievērošana nesniedz
pestīšanu
 “Ar
bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo
‘ticībā taisnais dzīvos’” (Gal. 3:11 salīdz. ar Hab. 2:4).
 “Visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir
rakstīts: ‘nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu,
kas ir rakstīts bauslības grāmatā’” (Gal. 3:10).
Bauslības ievērošana nesniedz
pestīšanu (turpinājums)
 Jebkuram
mēģinājumam gūt pestīšanu, ievērojot
bauslību, jāpamatojas uz visas bauslības ievērošanu,
pretējā gadījumā mēs esam automātiski nolādēti par
nepakļaušanos (Gal. 3:10).
 “Neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem,
bet ticībā Jēzum Kristum ... Lai taptu taisnoti Kristus
ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības
darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots ... Ar bauslību
neviens netop taisnots Dieva priekšā ... Ikviens, kas tic,
caur Viņu (Kristu) tiek taisnots… visās lietās, kurās
Mozus bauslība jums nespēja sagādāt taisnošanu” (Gal.
2:16; 3:11; Ap.d. 13:39,38).
Kolosiešiem 2
 Ar
Savu nāvi Kristus “izdeldējis pret mums vērsto parādu
rakstu (dēļ mūsu nespējas pildīt visu bauslību) ar visām
tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus,
pienaglodams pie krusta ... Tāpēc lai neviens jūs netiesā
ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno
mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet
miesa pieder Kristum" (Kol. 2:14-17).
Visa barība ir šķīsta
 Nekas
cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet,
bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku (Marka 7:1523). “Tā Viņš (Jēzus) atzina par šķīstu katru barību"
(Marka 7:19). Arī Pēteris saņēma tādu pat mācību (Ap.d.
10:14,15) kā Pāvils: “Es zinu un esmu pārliecināts Kungā
Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi" (Rom. 14:14).
 “Ēdiens mūs netuvinās Dievam" (1. Kor. 8:8).
 Atkritēji no kristietības mēdza mācīt cilvēkus “atturēties
no barības vielām, ko Dievs radījis, lai ticīgie un
patiesības atzinēji saņemtu tās ar pateicību" (1. Tim.
4:3).
9.5 Sabats
Sabats: Zīme starp Dievu un
Izraēlu
 Sabats
bija svētā diena kā “derības zīme starp Mani
(Dievu) un viņiem (Izraēlu), lai tie atzītu, ka Es esmu Tas
Kungs, kas tos svētījis" (Ecēh. 20:12). Tādējādi, tā
nekādā ziņā neattiecās uz ne-ebrejiem. “... Tas Kungs
jums (nevis visai cilvēcei) ir devis sabatu (2.Mozus
16:29); “... Tu (Dievs) darīji viņiem zināmu Savu svēto
sabatu” (Neh. 9:14).
Sabats izbeidzās
 Kristieši,
kas atgriezās pie dažu Mozus bauslības daļu
turēšanas, piem., sabata, Pāvila vārdiem runājot,
atgriežas “pie nespēcīgajiem un nabadzīgajiem
pirmspēkiem’, kuriem tie no jauna grib kalpot. “Jūs
cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus. Es bīstos, ka
tik nebūtu par velti pie jums strādājis" (Gal. 4:9-11).
Sabats un pestīšana
 Sabata
ievērošanai nav nekādas saistības ar
pestīšanu: “Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru
(proti, garīgajā ziņā), dažs turpretim visas dienas tur
vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā! Tas,
kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par
godu… bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par
godu" (Rom. 14:5,6).
Nav nekādas atšķirības starp desmit
baušļiem un “Mozus bauslību”
 Desmit
baušļi, kas attiecās arī uz sabatu, bija Vecās Derības
daļa, kas zuda līdz ar Kristu: Dievs “jums (Izraēlam)
pasludināja Savu derību, ko Viņš jums pavēlēja turēt, desmit
baušļus, ko Viņš uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm"
(5.Mozus 4:13).
 Dievs “uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit
vārdus" (2.Mozus 34:28).
 Ebr. 9:4 teikts par “derības plāksnēm”. Desmit baušļi bija
rakstīti uz akmens plāksnēm, kas saturēja “(veco) derību”.
Vecā derība aizstāta ar jauno
derību
 Pāvils
runā par to, ka “bauslība zaudējusi savu spēku pār
mums… nu varam kalpot jaunā garā, nevis pēc vecā
burta" (Rom. 7:6)
 “Redzi, nāk dienas, Tas Kungs saka, kad Es celšu jaunu
derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, ne pēc tās
derības parauga, ko Es esmu cēlis viņu tēviem… Šī ir tā
derība, ko Es celšu Israēla namam pēc šīm dienām,
saka Tas Kungs, Es likšu Savus baušļus viņu prātā un
tos rakstīšu viņu sirdīs… Sacīdams “jauns”, Viņš pirmo ir
atzinis par vecu. Bet kas kļūst vecs un noveco, tas ir tuvu
iznīkšanai” (Ebr. 8:8-13).
Pārējie deviņi baušļi, kas
atkārtojas jaunajā derībā
 1.









- Efez. 4:6; 1.Jāņa 5:21; Mat. 4:10
2. – 1. Kor. 10:14; Rom. 1:25
3. - Jēkaba 5:12; Mat. 5:34,35
4.- SABATS… NEATKĀRTOJAS
5. - Efez. 6:1,2; Kol. 3:20
6. – 1. Jāņa 3:15; Mat. 5:21
7. - Ebr.13:4; Mat. 5:27,28
8. - Rom. 2:21; Efez. 4:28
9. - Kol. 3:9; Efez. 4:25; 2. Tim. 3:3
10. - Efez. 5:3; Kol. 3:5.
9. nodarbība: Jautājumi

1.Kāpēc mūsu pestīšanai bija
nepieciešama Jēzus, nevis kāda
cita cilvēka nāve?

5. Kādu labumu mēs varam gūt no
Kristus nāves un
augšāmcelšanas?

2.Kāpēc dzīvnieku upuri, kurus
pieprasīja Mozus bauslība, nebija
pietiekami, lai novērstu grēku?


3. Vai Jēzus bija mūsu pārstāvis
vai aizvietotājs, kad Viņš mira?

4. Kurš no sekojošajiem
apgalvojumiem atbilst patiesībai?
• Kristus mira mūsu vietā
• Kristus pārstāvēja mūs, lai
Dievs varētu mums piedot Viņa
dēļ.
• Kristus bija tāds pats kā mēs,
bet nepārstāv mūs
• Kristus nāve nozīmēja, ka
Dievs vairs nevainos nevienu
cilvēku grēkos.
6. Kad Kristus mira krustā vai Viņš
• Darīja galu sīkākajiem Mozus
bauslības nolikumiem, bet ne
10 baušļiem
• Darīja galu visai Mozus
bauslībai, ieskaitot desmit
baušļus
• Darīja galu Mozus bauslībai,
izņemot ebreju svētku svinības
• Nekādi neiespaidoja Mozus
bauslību?

7. Vai mums ir jāievēro sabats, lai
mēs tiktu glābti?

8. Pamatojiet savu atbildi uz
7.jautājumu.