Transcript Indijas kultūra, budisms
Slide 1
3.2. Senās Indijas kultūra 2.d. (budisms)
I. Īsi par budismu
Kāpēc budisms nav
reliģija?
Mācības rašanās un izplatība
Pamatlicējs
Kas ir budisms?
Tripitaka
Mācības pamatideja
Budisma novirzieni
Budisma simboli
II. Budisma pamatnostādnes
Četras cildenās patiesības
Astoņposmu ceļš
Nirvāna
Attieksme pret citām reliģijām
Karmas likums
Attieksme pret vardarbību
III. Sidhārta Gautamas ( Budas) dzīve
IV. Budisms mūsdienu pasaulē
Tibetas budisms
Dalailama
Tibetas un Ķīnas attiecības
Dalailama Latvijā
V. Budisma ietekme uz mākslu un arhitektūru
Lielā Sanči stūpa
Adžanta
Lauvu kapitelis
Klinšu tempļi
Budas tēls mākslā
Slide 2
I. Īsi par
budismu
Kas ir budisms?
Kāpēc budisms nav reliģija?
Budisma mācības pamatlicējs
Budisma mācības pamatideja
Svētie raksti
Budisma rašanās un izplatība
Budisma novirzieni
Budisma simboli
Slide 3
Kas ir budisms?
Budisms ir reliģiski filozofiska
mācība, kas radusies Senajā Indijā VI
gs.p.m.ē. Tā ir pirmā pasaules reliģija,
kas tiecas pārvarēt nacionālās un
valstiskās robežas, uzrunājot jebkuru,
neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa vai
tautības. Budisms laika gaitā kļūst par
kultūras formu, kas aptver visas
cilvēciskās esamības jomas: pasaules
redzējumu un dzīves veidu, sākot no
zemes apstrādes līdz tiesiskajai
domāšanai, poēzijai un mākslai.
Sanskritā budisma mācību sauc
"dharma", bet tibetiešu valodā – "čjo".
Gan viens, gan otrs vārds nozīmē –
"kāds viss ir". Tādējādi budismu var
saprast kā metožu kopumu, kas ļauj
mums redzēt lietas tā, kādas tās
patiesībā ir.
Slide 4
Kāpēc budisms
nav reliģija?
Par reliģiju to nevar
dēvēt, jo Buda nav pieminējis
nevienu faktoru, ko saista ar
reliģiju vai mistiku (Buda
nerunā ne par dvēseles, ne
aizkapa dzīves eksistenci,
uzsverot, ka jāiemācās dzīvot
te un tagad).
Slide 5
Mācības
pamatlicējs.
Par mācības dibinātāju tiek
uzskatīts Sidhartha Gautama
Šākjamuni – viedais no sakju cilts,
kurš dzīvojis aptuveni no 563. - 483.
Viņš bijis valdnieka
Šudhodana dēls. Viņš veltījis dzīvi
patiesības meklējumiem.
Trīsdesmit piecu gadu
vecumā, pēc 7 dziļā meditācijā
pavadītām dienām, viņš kļuva par
Apskaidroto. Viņš saredzēja visu lietu
dabu.
Turpmākajos 45 gados Buda
mācīja Apskaidrības sasniegšanas
metodes tūkstošiem apdāvinātu
skolnieku.
Slide 6
Mācības
pamatideja
Mācības pamatideja ir, ka
cilvēku vērtību sistēma noved pie tā, ka
visa dzīve ir viena vienīga vilšanos un to
izraisītu morālu ciešanu virkne, ko var
pārvarēt, sevi ētiski pilnveidojot un
"pareizi" rīkojoties.
Slide 7
Tipitaka (Tripitaka) - Svētie raksti.
"Tipitaka"
Svētie raksti. Pierakstītā versijā Budas "lekcijas", kas līdz tam figurēja tikai
mutvārdos, un to komentāri parādījās tikai m.ē. I gs. Ceilonā - "Tipitaka" jeb "Trīs
grozi".
Slide 8
Budisma rašanās
un izplatība
Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās V gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir
balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību. Vēlāk tas izplatījās arī Centrālāzijā, Šrilankā
kā arī Ķīnā, Korejā, Japānā un visubeidzot Tibetā.
Slide 9
Budisma rašanās un izplatība
25.gs.
15.
10.
5.
Budisma
aizsākums –
6.gs. p.m.ē.
1.
5.
Budisma
noriets – ap
7.gs. m.ē.
Budisma
uzplaukums –
3.gs. p.m.ē.
Budisma aizsākums – 6.gs. p.m.ē.
Budisma uzplaukums. Aptuveni m.ē. III gs. valdnieka Ašokas laikā sākās budisma
uzplaukums Senajā Indijā. Tika radīts milzums svēto rakstu un to komentāru. Budisms
pieņēma arī reliģijas iezīmes, pārņemot no tradicionālā hinduisma idejas par dvēseli, tās
nemirstību un pārdzimšanu pēc nāves (reinkarnāciju), karmas postulātu, kā arī dievišķojot
gan pašu Budu, gan bodisatvas. Pašu Budu sāka uztvert nevis kā cilvēku, bet gan kā
pārpasaulīga principa iemiesojumu, dievību.
Budisma noriets Indijā. M.ē. VII gs. Indijā sākās budisma noriets. Taču tajā laikā
budisms jau bija izgājis ārpus Indostānas pussalas robežām: Ceilonā , Birmā, Taizemē, Laosā,
Vjetnamā, Kambodžā, Turkestānā, Mongolijā, Ķīnā, Korejā, Japānā. Ap XI-XII gs. budisms
beidzot nostiprinājās Tibetā, radot autonomu Tibetas budisma virzienu - lamaismu .
Slide 10
Budisma novirzieni
To ir ļoti daudz, līdz ar to pat grūti
runāt par "budismu" kā ko vienotu kā,
piemēram, par islamu vai kristietību.
Vienojošais elements visiem
budisma strāvojumiem ir t.s. Budas mācība darma (sanskr. dharma) jeb "Četras
Cildenās Patiesības".
Runājot par seno Indiju var minēt
divus nozīmīgākos. Tie ir hīnajānas
novirziens theravādas budisms un
mahājāna.
Hīnajāna (theravādas budisms)
Glābšanās šaurais ceļš, tas ir pa spēkam
tikai nedaudziem (bijušajiem un
nākošajiem budām, kuru skaits
nepārsniedz 24). Tā centrālā persona ir
mūks, kas cenšas sasniegt nirvānu, kļūt
par budu. Buda nav Dievs, bet gan
skolotājs, kurš rāda pareizo ceļu.
Mahājāna .
Glābšanās platais ceļš, pa kuru ejot,
budas stāvokli var sasniegt visas būtnes.
Buda tiek dievišķots, attēlots un pielūgts.
Līdzās budām daudz bodhisatvu, kas
atliek ieiešanu nirvānā, lai palīdzētu
citiem.
Slide 11
Budisma simboli
Lotosu uzskata par cilvēka garīgās izaugsmes
simbolu: gara tumsības apzināšanās un sapratnes
iegūšana. Gluži kā lotoss, kurš saistīts ar trijiem
elementiem - tā saknes iestiepjas dziļi netīrā zemē, kāts
aug ūdens apskalots un zieds atveras gaisa stihijas
pārņemts virs ūdens baltā, sārtā vai zilā krāsā, tāpat arī
cilvēks caur ilūzijām un maldiem virzās uz apgaismību.
Budismā Dharmas rats ir piedzimšanas, dzīves
un atdzimšanas cikliskuma attēls.
Savukārt ritošs Dzīvības rats ir arī likumības rats, kura
uzdevums ir atbrīvot no ilūzijas.
Astoņi spieķi simbolizē astoņposmu ceļu, pa kuru
jāvirzās, lai saniegtu nirvānu.
Slide 12
II. Budisma
pamatnostādnes
Četras cildenās patiesības
Astoņposmu ceļš
Nirvāna
Karmas likums
Attieksme pret citām reliģijām
Attieksme pret vardarbību
Slide 13
Četras
cildenās
patiesības
Budisma mācības kodols ietverts četrās patiesībās:
1) dzīve ir ciešanas,
2) ciešanām ir cēlonis,
3) no ciešanām var atbrīvoties, iznīdējot cilvēkā pasaulīgās tieksmes un
alkas.
4) ir ceļš, kā izbeigt ciešanas (astoņposmu ceļš).
Slide 14
Astoņposmu
ceļš
Buda mācīja vidusceļu – astoņu posmu ceļu (PAREIZA UIZTVERE, PAREIZA
NOSTĀJA, PAREIZA RUNĀŠANA, PAREIZA RĪCĪBA, PAREIZS
DZĪVESVEIDS, PAREIZAS PŪLES, PAREIZA UZMANĪBAS
KONCENTRĒŠANA UN PAREIZA MEDITĀCIJA), kura gaitā, ievērojot stingru
disciplīnu, var sasniegt nirvānu. Ciešanu pārvarēšana saistīta ar savu vēlmju
pārvarēšanu. Līdz ar to ciešanu izbeigšana ir cilvēka individuāla izvēle un saistīta ar
domāšanas kontroli.
Slide 15
Nirvāna
Cilvēka pastāvēšanas mērķis ir nirvāna. Nirvāna nav ne iznīcināšana, ne nebūtība,
tai nav formas un tā nav radīta. Tā ir mācība par glābšanos, kas sasniedzama ar ticību.
Viss šai pasaulē ir nepastāvīgs, pārejošs un tāpēc ciešanu pilns. Pastāv arī kaut kas
mūžīgs, kas neietver ciešanas, tā ir „apdzišana”. Priekšnosacījums nirvānas
sasniegšanai ir apskaidrotība - tā pati, ko Buda savā laikā piedzīvoja zem vīģes koka.
Par Budu tiek stāstīts: lai nonāktu pie galamērķa, viņam bijis jāpārdzimst 547 reizes.
Nirvāna iestājas, kad nolietota karma un lauzts pārdzimšanas likums. Tas ir stāvoklis,
ko var sasniegt jebkurā vietā un brīdī.
Slide 16
Karmas likums
Karmas likums - mācība par pārdzimšanu. Cilvēka domas, vārdi un darbi
rada karmu. Darbojas princips „ko sēsi to pļausi” . Kādai dzīvei cilvēks pārdzimst, tas
atkarīgs no viņa rīcības iepriekšējā dzīvē. Izvairīties no savas karmas ir tikpat
neiespējami kā aizskriet no paša ēnas, un, kamēr vien cilvēku apņem karma viņš ir
iesaistīts pārdzimšanas riņķojumā.
Slide 17
Attieksme pret
citām reliģijām
“Cilvēkam neklājas godāt tikai savu reliģiju vien un nosodīt citas ticības.
Katra ticība dažādu iemeslu dēļ ir godā turama, un tas jāliek vērā. Kas rīkojas naidīgi,
vispirmāk jau rok kapa bedri paša ticībai. Nemaz nerunājot par to, ka viņš kaitē cita
reliģijai. Kurš cildina savu reliģiju, nonievādams svešo, savu rīcību dēvē par
pašaizliedzību un domā, ka savu reliģiju cildina. Patiesībā viņš savai reliģijai tikai
nepiedodami kaitē. Vislabāk, ja ir saskaņa – lai katrs, labu gribēdams, uzklausa citu
sludinātās doktrīnas.”
Slide 18
Attieksme pret
vardarbību
“Naids nebeidzas ar naidu,
naidu aptur tikai mīlestība”
(No budisma mācības)
Budisms nekad nav pieļāvis domu par karu, pat tad, ja tas tiek saukts par
svēto karu. Buda nosodīja jebkura veida vardarbību, lai kāds būtu tās iemesls. Viņš
vairākkārt atkārtoja, ka vienīgā uzvara ir sevis uzvara, un vienīgais brīnums ir
atgriešanās no ļaunā pie labā.
Slide 19
III. Sidhārtha
Gautamas (Budas)
dzīve
Senos laikos Šakju
ķēniņvalstī valdījis ķēniņš
Sudodans. Viņa dzimta
saukta par Gautamu.
Ķēniņa sieva gaidījusi
mazuli. Leģendas vēsta, ka
tajā naktī, kad viņa tapsi
grūta, sapnī redzējusi, ka
balts un mirdzošs zilonis
ieiet viņas miesās. Tas
liecinājis, ka mazulis
piedzims spēcīgs un gudrs.
Slide 20
Liktenīgajā dienā Lumbini
dārzā Mahāmaija sajutusi
dzemdību sāpes. Ziedošais
salakkoks noliecies pie
dzemdētājas, lai viņai būtu pie kā
pieturēties, jo tolaik sievietes
dzemdējušas kājās stāvēdamas.
Mazulis ieradies pasaulē vienā
mirklī un bez sāpēm. Tiklīdz
piedzimis, mazulis jau spēris 7
soļus. Zeme atplaukusi
sniegbaltiem lotosiem. Princis
Sidhārts sacījis: “Esmu ieradies
atsvabināt pasauli!” Aiz priekiem
dievi sākuši raudāt, sācis gāzties
ziedošu puķu lietus, aklie
atguvuši redzi, un kurlie
izdzirduši burvīgu debesu sfēru
mūziku.
Slide 21
Neraugoties uz to, ka
nedēļu pēc puisēna
piedzimšanas ķēniņiene
nomirusi, Princis
Sidhārtha bija ļoti mīlēts
un lolots. Par viņu
rūpējusies mātes māsa
Paradžapati .
Pravieši pareģojuši zēnam
vientuļņieka askēta un
prātnieka likteni. Tas
sadusmojis tēvu, kas
vēlējies radīt dēlam
visīstāko paradīzi zemes
virsū.
Slide 22
Jaunais princis baudīja
visus no sava stāvokļa
izrietošos dzīves jaukumus.
16 gadu vecumā apprecējis
princesi Jasodaru. Un līdz
29 gadu vecumam, viņš
dzīvē bija sastapis tikai
dažādas baudas.
Taču viņu bieži pārņēmušas
neizskaidrojamas ilgas un
vēlme par katru cenu kā
putnam izlauzties no zelta
būra.
Slide 23
Princis Sidhārtha
daudz mācījās no sava
tēva – valdnieka, kopā
apmeklēja daudzus
pasākumus savā valstī.
Slide 24
Ar savām īpašajām spējām
viņš spēja izglābt no nāves
gulbi, ko bija sašāvis viņa
draugs.
Slide 25
Kādu rītu princis sēdās ziediem
rotātos ratos, un ielās viņu sveica
paši skaistākie iedzīvotāji no visas
ķēniņvalsts. Pilsēta zaigoja
pasakainā daiļumā, tomēr nespēja
noslēpt visus traģiskākos cilvēka
esības veidus. Pie austrumu vārtiem
viņš ieraudzījis vecu, samelnējušu
un krunkainu cilvēku, pie dienvidu
vārtiem - vaidošu, kliedzošu un
strutām noplūdušu būtni, vēl pēc
brītiņa baltās drānās ievīstītu mironi
un visbeidzot kādu askētu, kura seja
izstaroja cildenumu un neaptumšotu
mieru. Redzētais princi dziļi satrieca.
Viņā modās budas iedaba.
Slide 26
Naktī, kas būtu varējusi
kļūt liktenīga jau tāpēc
vien, ka Jasodara
dzemdēja Sidartam
pirmo dēlu Rahulu,
Gautama atstāja tēva
mājas. Tagad
ķēniņvalstij bija jauns
troņmantinieks, un
Sidarts vairs nejutās
saistīts ne ar kādiem
pasaulīgajiem
pienākumiem.
Slide 27
Nakti, uzticamā
kalpa Čana
pavadīts, viņš
atstājis pili. Vārtu
sargi gulējuši. Viņa
pēdējie atvadvārdi
esot bijuši: “Viņi ir
aizmiguši... Viņi visi
ir aizmiguši... Mēs
esam aizmiguši...
Mēs visi esam
aizmiguši...”
Slide 28
Gaismai austot,
Gautama ar dunci
nogrieza savus garos,
zilgani vizošos matus
un ar zeltu izšūdināto
tērpu atdeva pirmajam
nabagam apmaiņā
pret viņa skrandām.
Viņš deva sev
solījumu, ka meklēs
Ceļu, kas ved laukā
no nebeidzamo bēdu
vērpetēm.
Slide 29
Iesākumā Gautama
izvēlējies askēzes ceļu.
Viņš iemācījies
kontrolēt elpošanu un
ķermeni, pat prātu,
tomēr tā arī neatradis
atbildi uz vissvarīgāko
jautājumu:
Kas mēs esam?
Kāpēc? No kurienes
mēs nākam un uz
kurieni ejam?”
Slide 30
Laiks skrējis, un
viņš pilnīgi
nomērdējis savu
miesu, pārtiekot
no viena vienīga
rīsa graudiņa
dienā. Bet arī tas
neatnesis kāroto
gara atbrīvotību.
Galu galā viņam
pat trūcis spēka,
lai varētu meditēt.
Slide 31
Un viņš atkal devās ceļā.
Novājinātajās miesās bija
atlicis pavisam nedaudz
spēka, bet Sudžatas apvidū
pat šī kripatiņa princi
pameta pavisam. Un šeit, uz
šī pakalna, labi cilvēki viņu
padzirdīja ar pienu un
medu. Tas devis Gautamam
neticamus spēka uzplūdus.
Gautama bija sapratis, ka
pilnīgā askēze ir tikpat
bezjēdzīga kā negausīgās
pasaules baudas.
Slide 32
Princim nācās
izturēt vēl kādu
pārbaudījumu:
baudkāres un
aptumšotā prāta
valdnieks Mārs
atsūtīja savas daiļās
meitas, tomēr
Gautama nepadevās
viņu jutekliskajām
burvestībām un
kārdinājumiem.
Slide 33
Spēkošanās
turpinājās, un
Gautamam stājās
pretim pats MĀRS.
Viņa drausmīgajā
izskatā Sidarts spēja
ieraudzīt paša ego,
kas kaislību, akla
naida un
neizpratnes
izķēmots.
Slide 34
Princis nodevās
meditēšanai zem bodhi
koka un pārliecinājās,
ka bijis kukainis, zivs,
putns un kustonis – visu
to radību veidolā, kurām
jācieš. Tas ļāva
apzināties, ka visas
dzīvās būtnes ir
vienlīdzīgas, jebkura no
tām varējusi būt mūsu
māte, tāpēc pelnījusi
mīlestību un godbijību.
Slide 35
Trešā nomoda laikā viņš
ieraudzīja eksistences
patieso būtību. Tā Sidharts
kļuva par Budu –
Atmodināto, to, kurš izgājis
Viņpus. Viņpus ciešanām
un maldu ceļiem
Vārds Nirvāna nozīmē
apdzišanu, nopūšanu,
bezvēja stāvokli. Tiek
nopūstas ciešanu un
neziņas liesmas, kas ieskauj
mūsu ego. Budistiem
nirvāna ir visaugstākā
svētlaime.
Slide 36
Nirvānas svētlaimē
Buda būtu varējis palikt
uz mūžīgiem laikiem,
tomēr viņš izlēmis , ka
uzzināto pavēstīs
cilvēkiem.
Slide 37
Viņa klausītāju un
mācekļu pulks auga
ik dienas .
Slide 38
A mother agonized over the
sudden death of heronly
son, came to Buddha,
asking him to help her
saving her son. The
Buddha delivered a sermon
on impermanence. She was
then Enlightened leading a
life of happiness and
serenity.
Slide 39
Buda nomira aptuveni
80 gadu vecumā,
iespējams - no
saindēšanās ar sēnēm.
Viņa ķermenis tika
sadedzināts un pelni
sadalīti starp astoņām
klana grupām. Katra
grupa savai relikvijai
uzcēla greznu akmens
krāvumu jeb stūpu.
Slide 40
IV. Budisms
mūsdienu pasaulē
Tibetas budisms
Dalailama
Tibetas un Ķīnas attiecības
Dalailama Latvijā
Slide 41
Ar ko Tev saistās budisms mūdienu
pasaulē?
Potalas pils –Dalailamas rezidence
Tibetas galvaspilsētā Lhasā
Mandala
Dalailama
Buda
Lotoss
Budistu mūki
Slide 42
Tibeta Budisma
garīgais centrs
kopš
17.gs.vidus
Kailasa
kalns
Potalas pils Lhasā, celta 7.gs.
Budisti var lepoties ar faktu, ka mūsdienās vislielākais
pasaules miera sludinātājs ir Viņa Svētība Tibetas Dalailama.
Vairāk kā pusgadsimtu viņš nenogurstoši ir strādājis pie savas
dzimtenes atgūšanas, nevēršot pat nevienu ļaunu vārdu pret tiem,
kas okupējuši viņa zemi. No otras puses viņš nav arī gļēvulis.
Viņš bezbailīgi runā par nodarīto ļaunumu un meliem, kas tiek
vērsti pret viņu. Bet viņš nav pacēlis ieroci pret savas tautaws
agresoriem, jo dzīvo saskaņā ar budisma mācību: “Naidu nevar
izbeigt ar naidu, to var apslāpēt tikai ar mīlestību.”
Dalailama – budistu garīgais
līderis
Slide 43
Tibetas un Ķīnas
attiecības
“Fakti liecina, ka vairāk nekā 1,2
miljoni tibetiešu ir gājuši bojā kopš Ķīnas
armijas invāzijas Tibetā. Tā ir viena piektā
daļa visu tibetiešu. Ir ļoti daudzi politiski
ieslodzītie, kuru lietas ir safabricētas. Cilvēki
cietumos tiek spīdzināti līdz nāvei, sievietes
izvarotas. Tibetiešu sievietes tiek arī
sterilizētas, viņām tiek izdarīti aborti, lai
nedzimtu bērni. Notiek dažādu veidu sociālā
diskriminācija. Piemēram, tibetiešiem nedod
darbu, bērni nevar iet skolās. Joprojām katru
gadu Indijā ierodas bēgļi no Tibetas. Daudzi no
tiem ir bērni, kurus vecāki sūta labākas dzīves
meklējumos, nezinot, vai bērns pārdzīvos garo
un smago ceļu uz Indiju.
Tibetā tikuši sagrauti vairāk nekā 6000 klosteri.
Traģikomiski, bet Ķīnas valdība ir atjaunojusi
dažus klosterus, lai izmantotu to kā naudas
iekasēšanas līdzekli no Rietumu tūristiem.
(A. Rībena. Žurnāls “Nedēļa” 17.aug. 2005.g.)
Slide 44
Dalailama
Latvijā
Viņa Svētība Dalailama XIV Rīgā,
2001. gads. Foto: Kristaps Liepiņš
Budistu mūki Rīgā veido
smilšu mandalu.
1991. un 2001. gadā Latvijā viesojās Tibetas budistu garīgais vadītājs 14.
Dalailama.
Pēc Reliģisko lietu pārvaldes datiem, 2004. gadā Latvijā bija 108 budisti.
Slide 45
V. Budisma ietekme uz
mākslu un arhitektūru
Lielā Sanči stūpa
Lauvu kapitelis
Klinšu tempļi
Adžanta
Budas tēls mākslā
Slide 46
Lielā Sanči
stūpa
Valdnieka Ašokas
laiks 3.gs. p.m.ē. saistās ne
tikai ar budisma, bet arī ar
mākslas un arhitektūras
uzplaukumu.
Šī valdnieka laikā esot uzcelts 84 tūkstoši
stūpu (stūpa - budisma relikvārijs, tur tika
uzglabāti Budas un viņa mācekļu pelni). Stūpām
raksturīga puslodes forma, kas atgādina otrādi
apgāztu budistu mūka bļodiņu (šādu formu, pēc
leģendas, savai kapavietai esot izvēlējies pats
Buda). Visām detaļām te ir simbolisks raksturs:
sfēriskā forma - debesu simbols, centrālā ass
simbolizē zemi un debesis vienojošo pasaules
koku, bet trīs apaļās plāksnes virsotnē - budistu
trīs pasaules.
Slide 47
Lauvu kapitelis
Cits valdnieka Ašokas laikam
raksturīgs piemineklis ir augstas
akmens kolonnas (daudzas no tām
sasniedz 10 m augstumu), kurās tika
iecirsti valdnieka rīkojumi un budisma
teksti. Īpaši grezni bija šo kolonnu
kapiteļi. Viens no tiem, tā saucamais
“Lauvu kapitelis”, ir atspoguļots
neatkarīgās Indijas ģērbonī. Otrādi
apgāzts lotosa zieds (budisma simbols)
balsta pamatni, uz kuras, pret visām
četrām debespusēm vērsti, stāv četri
lauvas. Uz pamatnes atveidoti četri
dzīvnieki - lauva, zirgs, vērsis un
zilonis.
Tie
simbolizē
četras
debespuses, četrus pirmelementus, tos
atdala dharmas rati.
Lauvu kapitelis
Slide 48
Klinšu tempļi
Valdnieka Ašokas
laikā aizsākās budisma klinšu
tempļu un klosteru
kompleksu būve. Šī tradīcija
arhitektūrā pastāvēja līdz pat
mūsu ēras 8. gs. Tempļi tika
izcirsti klinšu pārkarēs, sākot
ar augšējo gaismas logu, tā ka
senie meistari iztika bez
stalažām un citām
papildierīcēm.
Tempļa telpa (čaitija) iestiepās klints
dziļumā, bieži vien tā bija iespaidīga pēc saviem
izmēriem (piem., Karli tempļa čaitijas garums - 41m,
bet platums - 15,5m).
Slide 49
Klinšu tempļi
Divas greznu kolonnu rindas čaitijas
iekšienē sadalīja to trīs jomos. Iepretī ieejai
čaitijas dziļumā apsīdas daļā parasti tika
novietota stūpa. Budas attēls uz tās parādījās
tikai mūsu ērā, kad Buda tika dievišķots un
pielūgts.
Slide 50
Adžanta
Kompleksos ietilpa arī mūku mītnes - vihāras. Tās
parasti bija taisnstūra zāles ar mūku cellēm visapkārt.
Pati iespaidīgākā no klinšu tempļu būvēm ir Adžantas
komplekss (3.-7.gs), ko veido 5 čaitijas un 24 vihāras. Īpaši
slaveni ir šī kompleksa sienu gleznojumi.
Bodisatva
Slide 51
Budas tēls
mākslā
Budas atveidojumi
attēlo idealizētu
skaistu un
harmonisku cilvēku,
radot miera un
nesteidzības noskaņu.
Parasti Budas tēls
atradās tempļos.
Izsmalcinātajām
pozām un žestiem
bieži vien kanonisks
raksturs:
mandeļveidīgās
pagarinātās acis pauž
iekšēju koncentrētību,
gudrību, domu
bagātību un
skaistumu.
3.2. Senās Indijas kultūra 2.d. (budisms)
I. Īsi par budismu
Kāpēc budisms nav
reliģija?
Mācības rašanās un izplatība
Pamatlicējs
Kas ir budisms?
Tripitaka
Mācības pamatideja
Budisma novirzieni
Budisma simboli
II. Budisma pamatnostādnes
Četras cildenās patiesības
Astoņposmu ceļš
Nirvāna
Attieksme pret citām reliģijām
Karmas likums
Attieksme pret vardarbību
III. Sidhārta Gautamas ( Budas) dzīve
IV. Budisms mūsdienu pasaulē
Tibetas budisms
Dalailama
Tibetas un Ķīnas attiecības
Dalailama Latvijā
V. Budisma ietekme uz mākslu un arhitektūru
Lielā Sanči stūpa
Adžanta
Lauvu kapitelis
Klinšu tempļi
Budas tēls mākslā
Slide 2
I. Īsi par
budismu
Kas ir budisms?
Kāpēc budisms nav reliģija?
Budisma mācības pamatlicējs
Budisma mācības pamatideja
Svētie raksti
Budisma rašanās un izplatība
Budisma novirzieni
Budisma simboli
Slide 3
Kas ir budisms?
Budisms ir reliģiski filozofiska
mācība, kas radusies Senajā Indijā VI
gs.p.m.ē. Tā ir pirmā pasaules reliģija,
kas tiecas pārvarēt nacionālās un
valstiskās robežas, uzrunājot jebkuru,
neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa vai
tautības. Budisms laika gaitā kļūst par
kultūras formu, kas aptver visas
cilvēciskās esamības jomas: pasaules
redzējumu un dzīves veidu, sākot no
zemes apstrādes līdz tiesiskajai
domāšanai, poēzijai un mākslai.
Sanskritā budisma mācību sauc
"dharma", bet tibetiešu valodā – "čjo".
Gan viens, gan otrs vārds nozīmē –
"kāds viss ir". Tādējādi budismu var
saprast kā metožu kopumu, kas ļauj
mums redzēt lietas tā, kādas tās
patiesībā ir.
Slide 4
Kāpēc budisms
nav reliģija?
Par reliģiju to nevar
dēvēt, jo Buda nav pieminējis
nevienu faktoru, ko saista ar
reliģiju vai mistiku (Buda
nerunā ne par dvēseles, ne
aizkapa dzīves eksistenci,
uzsverot, ka jāiemācās dzīvot
te un tagad).
Slide 5
Mācības
pamatlicējs.
Par mācības dibinātāju tiek
uzskatīts Sidhartha Gautama
Šākjamuni – viedais no sakju cilts,
kurš dzīvojis aptuveni no 563. - 483.
Viņš bijis valdnieka
Šudhodana dēls. Viņš veltījis dzīvi
patiesības meklējumiem.
Trīsdesmit piecu gadu
vecumā, pēc 7 dziļā meditācijā
pavadītām dienām, viņš kļuva par
Apskaidroto. Viņš saredzēja visu lietu
dabu.
Turpmākajos 45 gados Buda
mācīja Apskaidrības sasniegšanas
metodes tūkstošiem apdāvinātu
skolnieku.
Slide 6
Mācības
pamatideja
Mācības pamatideja ir, ka
cilvēku vērtību sistēma noved pie tā, ka
visa dzīve ir viena vienīga vilšanos un to
izraisītu morālu ciešanu virkne, ko var
pārvarēt, sevi ētiski pilnveidojot un
"pareizi" rīkojoties.
Slide 7
Tipitaka (Tripitaka) - Svētie raksti.
"Tipitaka"
Svētie raksti. Pierakstītā versijā Budas "lekcijas", kas līdz tam figurēja tikai
mutvārdos, un to komentāri parādījās tikai m.ē. I gs. Ceilonā - "Tipitaka" jeb "Trīs
grozi".
Slide 8
Budisma rašanās
un izplatība
Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās V gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir
balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību. Vēlāk tas izplatījās arī Centrālāzijā, Šrilankā
kā arī Ķīnā, Korejā, Japānā un visubeidzot Tibetā.
Slide 9
Budisma rašanās un izplatība
25.gs.
15.
10.
5.
Budisma
aizsākums –
6.gs. p.m.ē.
1.
5.
Budisma
noriets – ap
7.gs. m.ē.
Budisma
uzplaukums –
3.gs. p.m.ē.
Budisma aizsākums – 6.gs. p.m.ē.
Budisma uzplaukums. Aptuveni m.ē. III gs. valdnieka Ašokas laikā sākās budisma
uzplaukums Senajā Indijā. Tika radīts milzums svēto rakstu un to komentāru. Budisms
pieņēma arī reliģijas iezīmes, pārņemot no tradicionālā hinduisma idejas par dvēseli, tās
nemirstību un pārdzimšanu pēc nāves (reinkarnāciju), karmas postulātu, kā arī dievišķojot
gan pašu Budu, gan bodisatvas. Pašu Budu sāka uztvert nevis kā cilvēku, bet gan kā
pārpasaulīga principa iemiesojumu, dievību.
Budisma noriets Indijā. M.ē. VII gs. Indijā sākās budisma noriets. Taču tajā laikā
budisms jau bija izgājis ārpus Indostānas pussalas robežām: Ceilonā , Birmā, Taizemē, Laosā,
Vjetnamā, Kambodžā, Turkestānā, Mongolijā, Ķīnā, Korejā, Japānā. Ap XI-XII gs. budisms
beidzot nostiprinājās Tibetā, radot autonomu Tibetas budisma virzienu - lamaismu .
Slide 10
Budisma novirzieni
To ir ļoti daudz, līdz ar to pat grūti
runāt par "budismu" kā ko vienotu kā,
piemēram, par islamu vai kristietību.
Vienojošais elements visiem
budisma strāvojumiem ir t.s. Budas mācība darma (sanskr. dharma) jeb "Četras
Cildenās Patiesības".
Runājot par seno Indiju var minēt
divus nozīmīgākos. Tie ir hīnajānas
novirziens theravādas budisms un
mahājāna.
Hīnajāna (theravādas budisms)
Glābšanās šaurais ceļš, tas ir pa spēkam
tikai nedaudziem (bijušajiem un
nākošajiem budām, kuru skaits
nepārsniedz 24). Tā centrālā persona ir
mūks, kas cenšas sasniegt nirvānu, kļūt
par budu. Buda nav Dievs, bet gan
skolotājs, kurš rāda pareizo ceļu.
Mahājāna .
Glābšanās platais ceļš, pa kuru ejot,
budas stāvokli var sasniegt visas būtnes.
Buda tiek dievišķots, attēlots un pielūgts.
Līdzās budām daudz bodhisatvu, kas
atliek ieiešanu nirvānā, lai palīdzētu
citiem.
Slide 11
Budisma simboli
Lotosu uzskata par cilvēka garīgās izaugsmes
simbolu: gara tumsības apzināšanās un sapratnes
iegūšana. Gluži kā lotoss, kurš saistīts ar trijiem
elementiem - tā saknes iestiepjas dziļi netīrā zemē, kāts
aug ūdens apskalots un zieds atveras gaisa stihijas
pārņemts virs ūdens baltā, sārtā vai zilā krāsā, tāpat arī
cilvēks caur ilūzijām un maldiem virzās uz apgaismību.
Budismā Dharmas rats ir piedzimšanas, dzīves
un atdzimšanas cikliskuma attēls.
Savukārt ritošs Dzīvības rats ir arī likumības rats, kura
uzdevums ir atbrīvot no ilūzijas.
Astoņi spieķi simbolizē astoņposmu ceļu, pa kuru
jāvirzās, lai saniegtu nirvānu.
Slide 12
II. Budisma
pamatnostādnes
Četras cildenās patiesības
Astoņposmu ceļš
Nirvāna
Karmas likums
Attieksme pret citām reliģijām
Attieksme pret vardarbību
Slide 13
Četras
cildenās
patiesības
Budisma mācības kodols ietverts četrās patiesībās:
1) dzīve ir ciešanas,
2) ciešanām ir cēlonis,
3) no ciešanām var atbrīvoties, iznīdējot cilvēkā pasaulīgās tieksmes un
alkas.
4) ir ceļš, kā izbeigt ciešanas (astoņposmu ceļš).
Slide 14
Astoņposmu
ceļš
Buda mācīja vidusceļu – astoņu posmu ceļu (PAREIZA UIZTVERE, PAREIZA
NOSTĀJA, PAREIZA RUNĀŠANA, PAREIZA RĪCĪBA, PAREIZS
DZĪVESVEIDS, PAREIZAS PŪLES, PAREIZA UZMANĪBAS
KONCENTRĒŠANA UN PAREIZA MEDITĀCIJA), kura gaitā, ievērojot stingru
disciplīnu, var sasniegt nirvānu. Ciešanu pārvarēšana saistīta ar savu vēlmju
pārvarēšanu. Līdz ar to ciešanu izbeigšana ir cilvēka individuāla izvēle un saistīta ar
domāšanas kontroli.
Slide 15
Nirvāna
Cilvēka pastāvēšanas mērķis ir nirvāna. Nirvāna nav ne iznīcināšana, ne nebūtība,
tai nav formas un tā nav radīta. Tā ir mācība par glābšanos, kas sasniedzama ar ticību.
Viss šai pasaulē ir nepastāvīgs, pārejošs un tāpēc ciešanu pilns. Pastāv arī kaut kas
mūžīgs, kas neietver ciešanas, tā ir „apdzišana”. Priekšnosacījums nirvānas
sasniegšanai ir apskaidrotība - tā pati, ko Buda savā laikā piedzīvoja zem vīģes koka.
Par Budu tiek stāstīts: lai nonāktu pie galamērķa, viņam bijis jāpārdzimst 547 reizes.
Nirvāna iestājas, kad nolietota karma un lauzts pārdzimšanas likums. Tas ir stāvoklis,
ko var sasniegt jebkurā vietā un brīdī.
Slide 16
Karmas likums
Karmas likums - mācība par pārdzimšanu. Cilvēka domas, vārdi un darbi
rada karmu. Darbojas princips „ko sēsi to pļausi” . Kādai dzīvei cilvēks pārdzimst, tas
atkarīgs no viņa rīcības iepriekšējā dzīvē. Izvairīties no savas karmas ir tikpat
neiespējami kā aizskriet no paša ēnas, un, kamēr vien cilvēku apņem karma viņš ir
iesaistīts pārdzimšanas riņķojumā.
Slide 17
Attieksme pret
citām reliģijām
“Cilvēkam neklājas godāt tikai savu reliģiju vien un nosodīt citas ticības.
Katra ticība dažādu iemeslu dēļ ir godā turama, un tas jāliek vērā. Kas rīkojas naidīgi,
vispirmāk jau rok kapa bedri paša ticībai. Nemaz nerunājot par to, ka viņš kaitē cita
reliģijai. Kurš cildina savu reliģiju, nonievādams svešo, savu rīcību dēvē par
pašaizliedzību un domā, ka savu reliģiju cildina. Patiesībā viņš savai reliģijai tikai
nepiedodami kaitē. Vislabāk, ja ir saskaņa – lai katrs, labu gribēdams, uzklausa citu
sludinātās doktrīnas.”
Slide 18
Attieksme pret
vardarbību
“Naids nebeidzas ar naidu,
naidu aptur tikai mīlestība”
(No budisma mācības)
Budisms nekad nav pieļāvis domu par karu, pat tad, ja tas tiek saukts par
svēto karu. Buda nosodīja jebkura veida vardarbību, lai kāds būtu tās iemesls. Viņš
vairākkārt atkārtoja, ka vienīgā uzvara ir sevis uzvara, un vienīgais brīnums ir
atgriešanās no ļaunā pie labā.
Slide 19
III. Sidhārtha
Gautamas (Budas)
dzīve
Senos laikos Šakju
ķēniņvalstī valdījis ķēniņš
Sudodans. Viņa dzimta
saukta par Gautamu.
Ķēniņa sieva gaidījusi
mazuli. Leģendas vēsta, ka
tajā naktī, kad viņa tapsi
grūta, sapnī redzējusi, ka
balts un mirdzošs zilonis
ieiet viņas miesās. Tas
liecinājis, ka mazulis
piedzims spēcīgs un gudrs.
Slide 20
Liktenīgajā dienā Lumbini
dārzā Mahāmaija sajutusi
dzemdību sāpes. Ziedošais
salakkoks noliecies pie
dzemdētājas, lai viņai būtu pie kā
pieturēties, jo tolaik sievietes
dzemdējušas kājās stāvēdamas.
Mazulis ieradies pasaulē vienā
mirklī un bez sāpēm. Tiklīdz
piedzimis, mazulis jau spēris 7
soļus. Zeme atplaukusi
sniegbaltiem lotosiem. Princis
Sidhārts sacījis: “Esmu ieradies
atsvabināt pasauli!” Aiz priekiem
dievi sākuši raudāt, sācis gāzties
ziedošu puķu lietus, aklie
atguvuši redzi, un kurlie
izdzirduši burvīgu debesu sfēru
mūziku.
Slide 21
Neraugoties uz to, ka
nedēļu pēc puisēna
piedzimšanas ķēniņiene
nomirusi, Princis
Sidhārtha bija ļoti mīlēts
un lolots. Par viņu
rūpējusies mātes māsa
Paradžapati .
Pravieši pareģojuši zēnam
vientuļņieka askēta un
prātnieka likteni. Tas
sadusmojis tēvu, kas
vēlējies radīt dēlam
visīstāko paradīzi zemes
virsū.
Slide 22
Jaunais princis baudīja
visus no sava stāvokļa
izrietošos dzīves jaukumus.
16 gadu vecumā apprecējis
princesi Jasodaru. Un līdz
29 gadu vecumam, viņš
dzīvē bija sastapis tikai
dažādas baudas.
Taču viņu bieži pārņēmušas
neizskaidrojamas ilgas un
vēlme par katru cenu kā
putnam izlauzties no zelta
būra.
Slide 23
Princis Sidhārtha
daudz mācījās no sava
tēva – valdnieka, kopā
apmeklēja daudzus
pasākumus savā valstī.
Slide 24
Ar savām īpašajām spējām
viņš spēja izglābt no nāves
gulbi, ko bija sašāvis viņa
draugs.
Slide 25
Kādu rītu princis sēdās ziediem
rotātos ratos, un ielās viņu sveica
paši skaistākie iedzīvotāji no visas
ķēniņvalsts. Pilsēta zaigoja
pasakainā daiļumā, tomēr nespēja
noslēpt visus traģiskākos cilvēka
esības veidus. Pie austrumu vārtiem
viņš ieraudzījis vecu, samelnējušu
un krunkainu cilvēku, pie dienvidu
vārtiem - vaidošu, kliedzošu un
strutām noplūdušu būtni, vēl pēc
brītiņa baltās drānās ievīstītu mironi
un visbeidzot kādu askētu, kura seja
izstaroja cildenumu un neaptumšotu
mieru. Redzētais princi dziļi satrieca.
Viņā modās budas iedaba.
Slide 26
Naktī, kas būtu varējusi
kļūt liktenīga jau tāpēc
vien, ka Jasodara
dzemdēja Sidartam
pirmo dēlu Rahulu,
Gautama atstāja tēva
mājas. Tagad
ķēniņvalstij bija jauns
troņmantinieks, un
Sidarts vairs nejutās
saistīts ne ar kādiem
pasaulīgajiem
pienākumiem.
Slide 27
Nakti, uzticamā
kalpa Čana
pavadīts, viņš
atstājis pili. Vārtu
sargi gulējuši. Viņa
pēdējie atvadvārdi
esot bijuši: “Viņi ir
aizmiguši... Viņi visi
ir aizmiguši... Mēs
esam aizmiguši...
Mēs visi esam
aizmiguši...”
Slide 28
Gaismai austot,
Gautama ar dunci
nogrieza savus garos,
zilgani vizošos matus
un ar zeltu izšūdināto
tērpu atdeva pirmajam
nabagam apmaiņā
pret viņa skrandām.
Viņš deva sev
solījumu, ka meklēs
Ceļu, kas ved laukā
no nebeidzamo bēdu
vērpetēm.
Slide 29
Iesākumā Gautama
izvēlējies askēzes ceļu.
Viņš iemācījies
kontrolēt elpošanu un
ķermeni, pat prātu,
tomēr tā arī neatradis
atbildi uz vissvarīgāko
jautājumu:
Kas mēs esam?
Kāpēc? No kurienes
mēs nākam un uz
kurieni ejam?”
Slide 30
Laiks skrējis, un
viņš pilnīgi
nomērdējis savu
miesu, pārtiekot
no viena vienīga
rīsa graudiņa
dienā. Bet arī tas
neatnesis kāroto
gara atbrīvotību.
Galu galā viņam
pat trūcis spēka,
lai varētu meditēt.
Slide 31
Un viņš atkal devās ceļā.
Novājinātajās miesās bija
atlicis pavisam nedaudz
spēka, bet Sudžatas apvidū
pat šī kripatiņa princi
pameta pavisam. Un šeit, uz
šī pakalna, labi cilvēki viņu
padzirdīja ar pienu un
medu. Tas devis Gautamam
neticamus spēka uzplūdus.
Gautama bija sapratis, ka
pilnīgā askēze ir tikpat
bezjēdzīga kā negausīgās
pasaules baudas.
Slide 32
Princim nācās
izturēt vēl kādu
pārbaudījumu:
baudkāres un
aptumšotā prāta
valdnieks Mārs
atsūtīja savas daiļās
meitas, tomēr
Gautama nepadevās
viņu jutekliskajām
burvestībām un
kārdinājumiem.
Slide 33
Spēkošanās
turpinājās, un
Gautamam stājās
pretim pats MĀRS.
Viņa drausmīgajā
izskatā Sidarts spēja
ieraudzīt paša ego,
kas kaislību, akla
naida un
neizpratnes
izķēmots.
Slide 34
Princis nodevās
meditēšanai zem bodhi
koka un pārliecinājās,
ka bijis kukainis, zivs,
putns un kustonis – visu
to radību veidolā, kurām
jācieš. Tas ļāva
apzināties, ka visas
dzīvās būtnes ir
vienlīdzīgas, jebkura no
tām varējusi būt mūsu
māte, tāpēc pelnījusi
mīlestību un godbijību.
Slide 35
Trešā nomoda laikā viņš
ieraudzīja eksistences
patieso būtību. Tā Sidharts
kļuva par Budu –
Atmodināto, to, kurš izgājis
Viņpus. Viņpus ciešanām
un maldu ceļiem
Vārds Nirvāna nozīmē
apdzišanu, nopūšanu,
bezvēja stāvokli. Tiek
nopūstas ciešanu un
neziņas liesmas, kas ieskauj
mūsu ego. Budistiem
nirvāna ir visaugstākā
svētlaime.
Slide 36
Nirvānas svētlaimē
Buda būtu varējis palikt
uz mūžīgiem laikiem,
tomēr viņš izlēmis , ka
uzzināto pavēstīs
cilvēkiem.
Slide 37
Viņa klausītāju un
mācekļu pulks auga
ik dienas .
Slide 38
A mother agonized over the
sudden death of heronly
son, came to Buddha,
asking him to help her
saving her son. The
Buddha delivered a sermon
on impermanence. She was
then Enlightened leading a
life of happiness and
serenity.
Slide 39
Buda nomira aptuveni
80 gadu vecumā,
iespējams - no
saindēšanās ar sēnēm.
Viņa ķermenis tika
sadedzināts un pelni
sadalīti starp astoņām
klana grupām. Katra
grupa savai relikvijai
uzcēla greznu akmens
krāvumu jeb stūpu.
Slide 40
IV. Budisms
mūsdienu pasaulē
Tibetas budisms
Dalailama
Tibetas un Ķīnas attiecības
Dalailama Latvijā
Slide 41
Ar ko Tev saistās budisms mūdienu
pasaulē?
Potalas pils –Dalailamas rezidence
Tibetas galvaspilsētā Lhasā
Mandala
Dalailama
Buda
Lotoss
Budistu mūki
Slide 42
Tibeta Budisma
garīgais centrs
kopš
17.gs.vidus
Kailasa
kalns
Potalas pils Lhasā, celta 7.gs.
Budisti var lepoties ar faktu, ka mūsdienās vislielākais
pasaules miera sludinātājs ir Viņa Svētība Tibetas Dalailama.
Vairāk kā pusgadsimtu viņš nenogurstoši ir strādājis pie savas
dzimtenes atgūšanas, nevēršot pat nevienu ļaunu vārdu pret tiem,
kas okupējuši viņa zemi. No otras puses viņš nav arī gļēvulis.
Viņš bezbailīgi runā par nodarīto ļaunumu un meliem, kas tiek
vērsti pret viņu. Bet viņš nav pacēlis ieroci pret savas tautaws
agresoriem, jo dzīvo saskaņā ar budisma mācību: “Naidu nevar
izbeigt ar naidu, to var apslāpēt tikai ar mīlestību.”
Dalailama – budistu garīgais
līderis
Slide 43
Tibetas un Ķīnas
attiecības
“Fakti liecina, ka vairāk nekā 1,2
miljoni tibetiešu ir gājuši bojā kopš Ķīnas
armijas invāzijas Tibetā. Tā ir viena piektā
daļa visu tibetiešu. Ir ļoti daudzi politiski
ieslodzītie, kuru lietas ir safabricētas. Cilvēki
cietumos tiek spīdzināti līdz nāvei, sievietes
izvarotas. Tibetiešu sievietes tiek arī
sterilizētas, viņām tiek izdarīti aborti, lai
nedzimtu bērni. Notiek dažādu veidu sociālā
diskriminācija. Piemēram, tibetiešiem nedod
darbu, bērni nevar iet skolās. Joprojām katru
gadu Indijā ierodas bēgļi no Tibetas. Daudzi no
tiem ir bērni, kurus vecāki sūta labākas dzīves
meklējumos, nezinot, vai bērns pārdzīvos garo
un smago ceļu uz Indiju.
Tibetā tikuši sagrauti vairāk nekā 6000 klosteri.
Traģikomiski, bet Ķīnas valdība ir atjaunojusi
dažus klosterus, lai izmantotu to kā naudas
iekasēšanas līdzekli no Rietumu tūristiem.
(A. Rībena. Žurnāls “Nedēļa” 17.aug. 2005.g.)
Slide 44
Dalailama
Latvijā
Viņa Svētība Dalailama XIV Rīgā,
2001. gads. Foto: Kristaps Liepiņš
Budistu mūki Rīgā veido
smilšu mandalu.
1991. un 2001. gadā Latvijā viesojās Tibetas budistu garīgais vadītājs 14.
Dalailama.
Pēc Reliģisko lietu pārvaldes datiem, 2004. gadā Latvijā bija 108 budisti.
Slide 45
V. Budisma ietekme uz
mākslu un arhitektūru
Lielā Sanči stūpa
Lauvu kapitelis
Klinšu tempļi
Adžanta
Budas tēls mākslā
Slide 46
Lielā Sanči
stūpa
Valdnieka Ašokas
laiks 3.gs. p.m.ē. saistās ne
tikai ar budisma, bet arī ar
mākslas un arhitektūras
uzplaukumu.
Šī valdnieka laikā esot uzcelts 84 tūkstoši
stūpu (stūpa - budisma relikvārijs, tur tika
uzglabāti Budas un viņa mācekļu pelni). Stūpām
raksturīga puslodes forma, kas atgādina otrādi
apgāztu budistu mūka bļodiņu (šādu formu, pēc
leģendas, savai kapavietai esot izvēlējies pats
Buda). Visām detaļām te ir simbolisks raksturs:
sfēriskā forma - debesu simbols, centrālā ass
simbolizē zemi un debesis vienojošo pasaules
koku, bet trīs apaļās plāksnes virsotnē - budistu
trīs pasaules.
Slide 47
Lauvu kapitelis
Cits valdnieka Ašokas laikam
raksturīgs piemineklis ir augstas
akmens kolonnas (daudzas no tām
sasniedz 10 m augstumu), kurās tika
iecirsti valdnieka rīkojumi un budisma
teksti. Īpaši grezni bija šo kolonnu
kapiteļi. Viens no tiem, tā saucamais
“Lauvu kapitelis”, ir atspoguļots
neatkarīgās Indijas ģērbonī. Otrādi
apgāzts lotosa zieds (budisma simbols)
balsta pamatni, uz kuras, pret visām
četrām debespusēm vērsti, stāv četri
lauvas. Uz pamatnes atveidoti četri
dzīvnieki - lauva, zirgs, vērsis un
zilonis.
Tie
simbolizē
četras
debespuses, četrus pirmelementus, tos
atdala dharmas rati.
Lauvu kapitelis
Slide 48
Klinšu tempļi
Valdnieka Ašokas
laikā aizsākās budisma klinšu
tempļu un klosteru
kompleksu būve. Šī tradīcija
arhitektūrā pastāvēja līdz pat
mūsu ēras 8. gs. Tempļi tika
izcirsti klinšu pārkarēs, sākot
ar augšējo gaismas logu, tā ka
senie meistari iztika bez
stalažām un citām
papildierīcēm.
Tempļa telpa (čaitija) iestiepās klints
dziļumā, bieži vien tā bija iespaidīga pēc saviem
izmēriem (piem., Karli tempļa čaitijas garums - 41m,
bet platums - 15,5m).
Slide 49
Klinšu tempļi
Divas greznu kolonnu rindas čaitijas
iekšienē sadalīja to trīs jomos. Iepretī ieejai
čaitijas dziļumā apsīdas daļā parasti tika
novietota stūpa. Budas attēls uz tās parādījās
tikai mūsu ērā, kad Buda tika dievišķots un
pielūgts.
Slide 50
Adžanta
Kompleksos ietilpa arī mūku mītnes - vihāras. Tās
parasti bija taisnstūra zāles ar mūku cellēm visapkārt.
Pati iespaidīgākā no klinšu tempļu būvēm ir Adžantas
komplekss (3.-7.gs), ko veido 5 čaitijas un 24 vihāras. Īpaši
slaveni ir šī kompleksa sienu gleznojumi.
Bodisatva
Slide 51
Budas tēls
mākslā
Budas atveidojumi
attēlo idealizētu
skaistu un
harmonisku cilvēku,
radot miera un
nesteidzības noskaņu.
Parasti Budas tēls
atradās tempļos.
Izsmalcinātajām
pozām un žestiem
bieži vien kanonisks
raksturs:
mandeļveidīgās
pagarinātās acis pauž
iekšēju koncentrētību,
gudrību, domu
bagātību un
skaistumu.