Automobiļa vispārējā uzbūve Automobilis sastāv no: o motora, o šasijas (ar transmisiju, gaitas iekārtu, vadības un darba iekārtu), o virsbūves Automobiļa mezgli Automobilis sastāv no motora, šasijas un virsbūves Automobiļa šasija sastāv.
Download ReportTranscript Automobiļa vispārējā uzbūve Automobilis sastāv no: o motora, o šasijas (ar transmisiju, gaitas iekārtu, vadības un darba iekārtu), o virsbūves Automobiļa mezgli Automobilis sastāv no motora, šasijas un virsbūves Automobiļa šasija sastāv.
Automobiļa vispārējā uzbūve Automobilis sastāv no: o motora, o šasijas (ar transmisiju, gaitas iekārtu, vadības un darba iekārtu), o virsbūves Automobiļa mezgli Automobilis sastāv no motora, šasijas un virsbūves Automobiļa šasija sastāv no transmisijas, gaitas iekārtas un vadības iekārtām (stūres un bremžu sistēmām). MOTORS Ierīce mehāniskās enerģijas ieguvei no cita enerģijas veida Automobiļos izmanto: Kā galvenos enerģijas avotus: Iekšdedzes motorus, retāk elektromotorus Hibridautomobiļos - vienlaicīgi abus Atsevišķu ierīču darbināšanai izmanto: Elektromotorus Hidromotorus Retāk – iekšdedzes motorus. Iekšdedzes virzuļu motors Iekšdedzes virzuļmotoru iedalījums Pēc cilindru skaita. 3, 4, 5, 6, 8, retāk 10. Pēc cilindru novietojuma. Rindas (vienā rindā): vertikāls, slīps, horizontāls. Divās rindās: V – veida, opozitīvs (bokseris) Zvaigžņveida. Pēc degmaisījuma sagatavošanas vietas Ar ārējo degmaisījuma sagatavošanu – ārpus cilindriem. Ar iekšējo degmaisījuma sagatavošanu – motora cilindros. Pēc degmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena Dzirksteļaidedzes (Otto) motori. Kompresijas aizdedzes (Dīzeļa) motori. Pēc darba cikla norises ilguma ČETRTAKTU motori DIVTAKTU motori MOTORU DARBĪBA VIRZUĻU MOTORU DARBĪBA GALVENIE JĒDZIENI 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Kloķvārpsta(kloķis). Klanis Cilindrs Virzulis Ieplūdes vārsts Ieplūdes kanāls Izplūdes vārsts Izplūdes kanāls Svece Četrtaktu virzuļu motora darbība Cilindrā tiek pārvietots virzulis. Virzuļa pārvietošana nodrošina: 1. Siltuma (enerģijas) ieguvi; 2. Siltuma pārveidošanu mehāniskajā enerģijā. Darbību uzsāk izmantojot enerģiju no cita enerģijas avota. Darbības nodrošināšanai izmanto daļu no iegūtās enerģijas. Virzuļa kustības maiņas punkti Par virzuļa maiņas punktiem sauc tā stāvokļus, kuros virzulis izmaina kustības virzienu (augšējais - AMP un zemākais - ZMP maiņas punkti). Virzuļa gājiens Par virzuļa gājienu sauc tā pārvietojumu no viena maiņas punkta līdz otram. Motora konstrukciju raksturo virzuļa gājiena attiecība pret virzuļa diametru s/d = 0,85 ... 1,14 Ja s/d<1, vai =1 īsgājiena. Ja s/d>1 gargājiena motors. Gājienu nosaka kloķa garums (rādiuss) Cilindra tilpumi Par cilindra darba tilpumu sauc cilindra tilpumu starp virzuļa AMP un ZMP. Par kompresijas (degkameras) telpas tilpumu sauc cilindra tilpumu virs virzuļa tam esot AMP. Par pilnu cilindra tilpumu sauc cilindra tilpumu virs virzuļa tam esot ZMP. Pilnais cilindra tilpums ir cilindra darba tilpuma un kompresijas telpas tilpuma summa. Motora darba tilpums Visu cilindru darba tilpumu summa kubikcentimetros, vai kubikdecimetros (litros). Kompresijas pakāpe un “kompresija” Kompresijas pakāpe – pilna cilindra tilpuma attiecība pret degkameras tilpumu: Va Vh Vc reizes Vc VC “Kompresija” spiediens cilindrā (degkamerā) kompresijas takts beigās TURPINĀT AR 30.SLAIDU Četrtaktu motora sastāvdaļas 1 Nosauciet ar pozīciju apzīmējumiem norādītās sastāvdaļas! 2.Paskaidrojiet kam katra no tām kalpo motora darba laikā! (K.J) GALVENIE JĒDZIENI PAR MOTORU Kas apzīmēts ar burtiem D un d? Kas apzīmēts ar h? Kas iekrāsots ar zilu? Kas iekrāsots ar sarkanu? Ko iegūsim izdalot sarkano tilpumu ar zilo? Tilpumi un kompresijas pakāpe Ko iegūsim saskaitot telpas 1un 2? Ko iegūsim izdalot iegūto summu ar telpu 1? Kāda būs iegūtā rezultāta mērvienība? Kura motora darba cikla perioda norise attēlota shēmā? Paskaidro ieplūdes takts uzdevumu un norisi minot raksturojošos notikumus un parametrus procesam sākoties un beidzoties! Kura motora darba cikla perioda norise attēlota shēmā? Paskaidro saspiešanas takts uzdevumu un norisi minot raksturojošos notikumus un parametrus procesam sākoties un beidzoties! No kā galvenokārt atkarīga temperatūra un spiediens cilindrā šī procesa beigās? Kura motora darba cikla perioda norise attēlota shēmā? Paskaidro darba takts uzdevumu un norisi minot raksturojošos notikumus un parametrus procesam sākoties un beidzoties! Paskaidro šīs takts norises galvenās atšķirības no pārējo trīs taktu norisēm! Kura motora darba cikla perioda norise attēlota shēmā? Paskaidro izplūdes takts uzdevumu un norisi minot raksturojošos notikumus un parametrus procesam sākoties un beidzoties! Nosauc takti , kura noritēs nākošā! Ieplūdes takts DĪZEĻMOTOROS Kādas ir atšķirības ieplūdes takts norisē atmosfērās dīzeļmotoros? Kā norit ieplūdes takts dīzeļmotoros ar piespiedus ieplūdi ČETRTAKTU MOTORU DARBA CIKLU NORISE 4 taktu motora DARBA CIKLS Tas ir norišu kopums motorā, kas tiek realizētas vienas siltuma enerģijas porcijas pārvēršanai mehāniskajā enerģijā. Viena darba cikla laikā 4 taktu motoros kloķvārpsta apgriežas divas reizes un virzulis veic 4 četrus gājienus. Kloķvārpstai iespējams labais vai kreisais griešanās virziens. Darba cikls veidojās no četrām taktīm. TAKTS Takts ir norišu kopums cilindrā viena virzuļa gājiena laikā. Darba ciklu veido: IEPLŪDES takts. SASPIEŠANAS (KOMPRESIJAS) takts. DARBA takts. IZPLŪDES takts. Otto motora indikatora diagramma 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Atveras ieplūdes vārsts, aizveras ieplūdes vārsts, atveras izplūdes vārsts, aizveras izplūdes vārsts, degmaisījuma aizdedzināšana, spiediena maksimālā vērtība, atmosfēras spiediens. IEPLŪDES takts ATVĒRTS ieplūdes vārsts. Griež KLOĶVĀRPSTU.f PĀRVIETO virzuli uz ZMP. Cilindrā rodas RETINĀJUMS. ATMOSFĒRAS SPIEDIENA ietekmē cilindrā ieplūst SVAIGAIS PILDĪJUMS (DEGMAISĪJUMS, vai GAISS) KOMPRESIJAS (SASPIEŠANA) takts. Griež KLOĶVĀRPSTU Pārvieto Virzuli uz AMP. AIZVĒR ieplūdes vārstu. Cilindrā aug SPIEDIENS un TEMPERATŪRA. Spiediena un temperatūras VĒRTĪBA atkarīga no KOMPRESIJAS pakāpes ε. ε =10 ÷ 15. Takts beigās AIZDEDZINA degmaisijumu. DARBA (IZPLEŠANĀS) takts Norit degšana strauji aug temperatūra un spiediens: tz=2200, pz= 4,5 Gāzu SPIEDIENS darbojas uz virzuli un RADA SPĒKU, kas PĀRVIETO virzuli uz ZMP, t. i. gāzes veic darbu. Temperatūra un spiediens samazinās (siltums pāriet darbā). Spēku ar klani pārnes uz kloķi un rada GRIEZES MOMENTU (griež kloķvārpstu). IZPLŪDES takts ATVĒRTS izplūdes vārsts, kloķvārpsta ar klaņa starpniecību PĀRVIETO virzuli uz AMP un atbrīvo cilindra darba telpu no izmantotajām gāzēm. Četrtaktu motora darbība Otto motora indikatora diagramma 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Atveras ieplūdes vārsts, aizveras ieplūdes vārsts, atveras izplūdes vārsts, aizveras izplūdes vārsts, degmaisījuma aizdedzināšana, spiediena maksimālā vērtība, atmosfēras spiediens. IEPLŪDES takts dīzeļmotoros Atmosfēras dīzeļmotori. Gaiss ieplūst atmosfēras spiediena ietekmē. Pa = 0.085MPa ta = 60°C Dīzeļi ar piespiedus ieplūdi (turbo) Ieplūdi nodrošina kompresors. Pa=15 – 17kPa Ta= 60°C KOMPRESIJAS takts dīzeļmotoros Takts norit analogi otto motoriem. Dizeļmotoriem kompresijas pakāpes ε= 17÷ 24. Ievērojami lielāks ir spiediens pc=3÷5 MPa. Lielāka ir arī temperatūra tz=450°c , kas nodrošina degvielas pašaizdegšanos DARBA takts dīzeļmotoros Darba takts sakumā turpinās degšanas process sasniedzot ievērojami lielāku nemainīgu spiedienu. Pz = 50÷100MPa. Temperatūra degšanas beigās ir zemāka tz = 1750°C. Darba takts beigās pb=0,2÷0,4MPa tb=850°C, jo gāzu izplešanas notiek vairākkārtīgāk. IZPLŪDES takts dīzeļmotoros Takts norit līdzīgi kā otto motoros. Nedaudz zemāka ir cilindros paliekošo gāzu temperatūra . pr = 650°C. ENERĢIJAS IZLIETOJUMS Enerģija, ko iegūst Sadedzinot degvielu 100 % Zudumi ar izplūdes Gāzēm 30 -55 % Mehānismu piedziņa un berzes zudumi Motorā 10 – 25 % Aizvada ar dzesēšanas Sistēmu 26-30 % Zudumi transmisijā 5 – 15 % Gāzu veiktais darbs 28– 38 % Motora atdotā enerģija 25 % Pievadītā jauda uz dzenošajiem riteņiem – 15 % Divtaktu motora uzbūves principi Karteris, 2. pārplūdes kanāls, 3. kompresijas telpa, 4. svece, 5. izplūdes kanāls, 6. 8. ieplūdes kanāls, 7. vārsts, 9. sadegušo gāzu izplūde, 10. degmaisījuma saspiešana, A. palīgtakts, B. darba takts. 1. Divtaktu motoru darbības principi ROTORU (Vankeļa) MOTORS Vankeļmotora darbība ROTĒJOŠS “VIRZULIS” – ROTORS A TIEK VELTS AP NEKUSTĪGU ZOBRATU. VEĻOTIES ROTORS GRIEŽ VĀRPSTU B. NO VĀRPSTAS B TIEK NOŅEMTS GRIEZES MOMENTS 4 CILINDRU motoru darbība KLOĶVĀRPSTAS PUSAPGRIEZIENI 180° 360° 540° 720° KLOĶVĀRPSTAS APGRIEZIENI 1. 2. cilindri 1 2 3 4 Darba gājiens Izplūde Kompresija Ieplūde Izplūde Ieplūde Darba gājiens Kompresija Ieplūde Kompresija Izplūde Darba gājiens Kompresija Darba gājiens Ieplūde Izplūde DARBA KĀRTĪBA – secība kādā cilindros norit VIENĀdA NOSAUKUMA taktis. 1 – 3 – 4 – 2 RINDAS motoru darba kārtība 1-5-3-6-2-4 1-3-4-2 1-2-4-3 Motora darbība Multiplikācijas no [9] Motora darbība Multiplikācija no [9] 6 CILINDRU motoru darbība Kloķvārpstas Kloķvārpstas apgriezieni pagriezieni 1 0 - 60 60 – 120 Cilindri 1 2 3 4 5 6 Darba gājiens Izplūdes beigas Ieplūdes beig Darba gāj. Izplūde Kompresija Izplūde Kompresijas beigas 120 – 180 180 – 240 Izplūde 240 – 300 300 – 360 2 360 – 420 Kompresija Izplūde 480 – 540 Kompresija Izplūde Darba gājiens Kompresija Ieplūde Izplūde Ieplūde Izplūde Kompresija Ieplūde Darba gājiens 600 – 660 660 – 720 Darba gājiens Ieplūde 420 – 480 540 – 600 Darba gājiens Ieplūde Darba gājiens Kompresija Motoru DARBA KĀRTĪBAS 3 cilindru 1–2–3–0. 4 cilindru 1–3–4–2 , 1–2–4–3. 5 cilindru 1–2–4–5–3. 6 cilindru (rindas) 1–5–3–6–2–4. 6 cilindru V 1–4–2–5–3–6. 8 cilindru V biežāk 1–5–4–2–6–3–7–8 , bet var būt arī savādāk jāskatās AUTODATA. Motora darbība Multiplikācijas no [9] V veida motora darbība Multiplikācija no [9] Motora darbība Multiplikācijas no [9] Motora darbība Multiplikācija no [9] V veida motora darbība Multiplikācija no [9] Motora darbība Multiplikācijas no [9] Motora darbība Multiplikācija no [9] V veida motora darbība Multiplikācija no [9] V motoru darba kārtības 1-5-4-2-6-3-7-8 1-4-2-5-3-6 Motoru MEHĀNISMI un SISTĒMAS Autora veidots attēls izmantojot [7] Motora MEHĀNISMI un SISTĒMAS Kloķa klaņa mehānisms – pārveido siltuma enerģiju mehāniskajā enerģijā. Gāzu sadales mehānisms – regulē degmaisījuma (gaisa) ieplūdi un izplūdes gāzu izplūdi. Eļļošanas sistēma – nodrošina mehānismu eļļošanu. Dzeses sistēma – uztur motora mezglu un detaļu darba temperatūru. Motora barošanas sistēma – sagatavo degmaisījumu un to ievada cilindrā. Iedarbināšanas sistēma – nodrošina motora kloķvārpstas griešanu iedarbināšanai. Aizdedzes sistēma – otto motoriem aizdedzina degmaisījumu. KKM NEKUSTĪGĀS detaļas o Blokkarteris. o Galvas blīve. o Clindru bloka galva. o Galvas vāka blīve. o Galvas vāks. o Kartera vāka blīve. o kartera vāks. Attēls no [7] 1. 2. 3. Blokkarteris Blokkartera Priekšējais vāks Aizmugures vāks Blokkartera priekšējais vāks nosedz gāzu sadales mehānisma piedziņas pārvadu. Atsevišķiem modeļiem (Audi A8) blokkartera aizmugures daļu nosedz aizmugures vāks. vāki KKM KUSTĪGĀS DETAĻAS Virzuļa gredzeni. 2. Virzuļi. 3. Virzuļa pirksts. 4. Klanis, 5. Gultņu ieliktņi, 6. Kloķvārpsta. 7. Spararats. 1. KKM SASTIPRINĀŠANAS DETAĻAS Skrūves. Uzgriežņi. Sprostgredzeni. Paplāksnes. Šķelttapas un citas vītņu savienojumu sprostierīces. Motora blokkarteris lielākoties tiek izveidots kā kārbveidīgs lējums, kuram piestiprina visus pārējos motora mehānismus un mezglus. Blokkartera augšējo daļu dēvē par cilindru bloku. Cilindru blokā izveido vai nostiprina cilindru čaulas, ap kurām cirkulē dzeses šķidrums. Blokkartera apakšējā daļa veido kartera augšdaļu, kuras šķērssienās izveido sēžas kloķvārpstas pamatgultņiem. Blokkarteris Attēls no [3]