Transcript Jānis Zaļkalns

Jānis Zaļkalns
Latvijas valsts profesors gerontoloģijā,
Habilitētais medicīnas doktors,
RSU Ģimenes medicīnas katedra
RSU Iekšķīgo slimību katedra
RAKUS Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs
vecāka
gadagājuma
cilvēku
īpatsvara
palielināšanās
industriāli attīstītajās
valstīs
tuvāko
piecdesmit
gadu laikā sirmgalvju
īpatsvars pieaugs par
30 – 40%
ANO – tuvākajos 30 – 50 gados būs
vērojams
demogrāfiskais
novecošanas sprādziens.
Jau šobrīd vidējais vecums ES ir 79,4
gadi.
Līdz 2025.g. vairāk kā 20% eiropiešu
būs 65 gadus veci un vecāki.
Prognozē, ka 2050.g. 65 gadus vecu
un vecāku iedzīvotāju skaits ES
palielināsies par 70%, savukārt
personu pēc 80 gadiem skaits – par
170%
Cilvēku proporcija, kuru vecums
pārsniedz 60 gadus, tuvākajos
50 gados dubultosies:
• šobrīd – 10%
• 2050.g. – 22%
Šodien pasaulē ir aptuveni 600
milj. personu vecākas par 60
gadiem.
2050.g. to skaits sasniegs 2
miljardus
vīrieša vidējais vecums 66,… gadi
sievietes vidējais vecums 77,… gadi
Latvijā
~
gadagājuma
2015.g.
–
dāmu
vecāka
valsts
Latvijā uz 2030.gadu tika prognozēts
– uz diviem ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem būs 1 pensionārs.
Latvijā reāli šobrīd uz 1,4 ekonomiski
aktīvajiem
iedzīvotājiem
ir
1
pensionārs
cilvēka
dzīves
likumsakarīgs
noslēdzošais posms
likumsakarīga,
progresējoša
organisma funkcionālo spēju
samazināšanās
un
dabīgo
nāves
iemeslu
pieaugšana
atbilstoši cilvēka vecumam.
hronoloģiskā novecošana – gadu
skaits kopš dzimšanas brīža (pases
vecums)
sociālā
novecošana
–
noteiktai
vecuma grupai raksturīga uzvedība
un
lomas
(ģērbšanās
stils,
uzvedības ieradumi, attieksme pret
sabiedrību un norisēm tajā)
Bioloģiskā
novecošana
–
vispārējās
veselības un dzīvotspējas līmenis, visu
funkciju stāvoklis. Tagadnes pozīcija
iespējamā dzīves ilguma kontekstā
Psiholoģiskā novecošana – indivīda spēja
adaptēties, pieskaņot savu uzvedību
apkārtējās
vides
prasībām.
Psiholoģisko
vecumu
iespaido
kā
bioloģiskie, tā arī sociālie faktori, kā arī
adaptēšanās
spējas,
ko
ietekmē
atmiņa, iemācīšanās spēja, intelekta
līmenis, prasmes, jūtas, motivācijas,
emocijas
Vecums ir stāvoklis, kad
personai zūd interese
par jaunām lietām un
pieaug
grūtības
orientēties tagadnē
Veselība
vecumā
atkarīga
no
līdzsvara, kāds veidojas starp
indivīda resursiem – fiziskajiem un
personības, un ārējiem apstākļiem
Nozīmīgi – spēt tikt galā ar dzīves
uzdevumiem
tas nodrošina – līdzsvaru starp
indivīda
paša
cerībām,
priekšstatiem
un
ārējiem
apstākļiem
biopsihosociāls fenomens
holistiska
(veseluma)
pieeja
visam, kas saistīts ar
novecojošu personu!
•
•
kopējās likumsakarības
un
fundamentālie
mehānismi,
individuālās īpatnības
Dabīga novecošanās – noteikts
vecuma
izmaiņu
temps
un
secība, ko nosaka bioloģiskās
izmaiņas,
adaptācijas
un
regulācijas iespējas
Priekšlaicīga
(paātrināta,
patoloģiska)
novecošanās
–
agrīnāka
vecuma
izmaiņu
parādīšanās vai to izteiktāka
izpausme
Priekšlaicīgu novecošanos raksturo:
paātrināta nogurdināmība, agrīnas
atmiņas un emocionālās sfēras
izmaiņas, reproduktīvās izmaiņas,
adaptācijas iespēju samazināšanās,
sirds – asinsvadu, elpceļu un citās
sistēmās
Palēnināta (retardēta) novecošanās
– ilgdzīvotāji
Cilvēka genomā ~ 28 000 gēnu
Regulējošie gēni – neliels skaits
«Metuzāla gēnu» kombinācija –
ilgdzīvotāji.
Šo
kombināciju
sastop 1 no 10 000 iedzīvotāju
Pat sīkas gēnu mutācijas var
pagarināt dzīvildzi
mūža
ilgums
ir
ģenētiski
ieprogrammēts, un to salīdzina ar
pulksteni, kuram noteiktā stundā
ir uzlikts zvans
Pastāv formulas konkrēta indivīda
mūža ilguma aprēķiniem saistībā
ar senču nodzīvoto gadu skaitu
VITAUKTS
–
procesu
kopums,
kas
stabilizē
organisma
dzīvotspējas,
paaugstina
tā
izturību
(stiprību). Tā ir dzīvo
sistēmu
bojājumu
profilakses sistēma
Vecuma
attīstība
–
ETAĢENĒZE – tā ir divu
pretspēku – novecošanās
un vitaukta – savstarpējās
mijiedarbības rezultāts
Heterotopija –
novecošanas procesa
izteiktamības atšķirības
dažādos orgānos, kā arī
viena un tā paša orgāna
dažādās struktūrās
• molekulāro,
• zemšūnu,
• šūnu,
• sistēmu,
• vienota organisma.
Hronobioloģiskās
izmaiņas
–
korelē ar astronomisko laiku (jo
garāks indivīda mūžs, jo šīs
izmaiņas izteiktākas (piemēram,
saistaudos, asinsvados))
Ontobioloģiskās izmaiņas – korelē
ar bioloģisko vecumu (piemēram,
olbaltumvielu
biosintēzes
neirohumorālā regulācija)
Organisma
novecošana
pamatlikumsakarība
ir
adaptācijas – regulācijas
spēju samazināšanās
Bez pārtikas cilvēks var iztikt 50 dienas un
vairāk.
Bez ūdens – pāris dienas.
Cilvēka audos ~ 65% ūdens (30 – 50 litri):
• 65% atrodas šūnās (20 – 25 litri),
• 35% ārpus šūnām (15 – 20 litri).
5 – 5,5 litri – asinsvados.
2 litri – limfvados.
Pārējais – kuņģa sekrēts (3 litri), siekalas (0,5 –
2 litri), muguras smadzeņu un smadzeņu
šķidrums (0,13 – 0,2 litri).
Novecošanas gaitā cilvēks zaudē ~ 15%
šķidruma.
•
•
•
•
Olbaltumvielu
biosintēzes
traucējumi izraisa šūnu funkciju
traucējumus.
Olbaltumi:
fermenti,
daudzi
hormoni, šūnu receptori, kanālu
jonu membrānas, muskuļšūnu
saraušanās elementi u.c.
Olbaltumvielu sintēzes aktivācija
nodrošina
šūnu
darbības
pastiprināšanos.
Vecumā
sašaurinās
olbaltumvielu
biosintēzes
stimulācijas diapazons.
Cilvēks ir “ūdens manta”,
cilvēks ir daudzu dažādu
augsti organizētu
olbaltumvielu klumpucis
ūdenī !
I. Vecāka gadagājuma pacientiem
nemēdz būt izolēti vienas orgānu
sistēmas bojājumi – jebkuras
sistēmas patoloģija veicina vairāk
vai mazāk izteiktu visa organisma
reakciju.
II.Būtiska
individuāla
pieeja
organisma vienotības kontekstā.
III.Vecums
nav
slimība,
taču,
cilvēkam
novecojot,
pieaug
slimību risks.
IV.
Vairāku
slimību
līdzās
pastāvēšana apgrūtina diagnostiku
(īpaši
diferenciāldiagnostiku)
un
ārstēšanu.
V. Slimības, kas vecāka gadagājuma
pacientiem
attīstās
jatrogēnijas
rezultātā (neadekvāti saprasts ārsts,
nepareizi lietotas zāles u.c.).
VI.
Veiksmīgu pacienta un ārsta
sadarbību
nodrošina
labs
psiholoģiskais kontakts, ievērojot
deontoloģijas principus.
VII.
Vecumā būtiska ir primāra un
sekundāra profilakse, riska faktoru
novēršana vai vismaz korekcija.
VIII.
Sekmes ārstēšanā nodrošina
pacienta līdzestība un spēja kontrolēt
zāļu lietošanu noteiktajā laikā un
parakstītajās devās, kas vidēji ir 1,5 – 2
reizes mazākas kā pacientam spēka
gados.
IX. Akūtos stāvokļos savlaicīgi izlemt par
ķirurģiskās
palīdzības
sniegšanas
nepieciešamību.
X. Ārstējot vecāka gadagājuma pacientus,
savlaicīgi un adekvāti jāizmanto fiziskās
un psiholoģiskās rehabilitācijas iespējas.
XI. Mūsdienu geriatrijas galvenie uzdevumi
ir:
• novērst patoloģiju, ja tas ir iespējams;
• mazināt vai novērst hronisku slimību
aktivizāciju;
• uzlabot veca cilvēka fizisko un psihisko
stāvokli, lai nodrošinātu pēc iespējas
augstāku dzīves kvalitāti, komfortablu
funkcionēšanu
apkārtējā
vidē
un
sabiedrībā.
•
Bezmiegs (miega traucējumi)
•
Urīna nesaturēšana
•
Aizcietējumi
•
•
Nelaimes (traumu) gadījumu
risks
Guloša veca cilvēka aprūpe
... process, kurā tiek optimizētas
veselības,
līdzdalības
un
drošības iespējas, lai cilvēkiem
novecojot,
uzlabotos
dzīves
kvalitāte. Aktīva novecošana
attiecas gan uz invalīdiem, gan
citām sociālajām grupām
Tā ļauj cilvēkiem īstenot savu
fiziskās, sociālās un garīgās
labklājības potenciālu visas
dzīves laikā un piedalīties
sabiedrības dzīvē atkarībā no
savām vajadzībām, vēlēšanās
un
spējām,
nodrošinot
pienācīgu aizsardzību, drošību
un aprūpi tad, kad viņiem
nepieciešama palīdzība.
Active ageing , Ženēva, PVO,
2002
•
•
•
pusmūža
persona
un
sabiedrības attīstība
labas veselības saglabāšana
visa mūža garumā
darbības,
kas
nodrošina
nosacījumus
cilvēka
attīstībai
visas
dzīves
garumā
Pirmā prioritāte var būt
sasniegta
tikai
ar
nosacījumu,
ka
visai
sabiedrībai ir iespēja dot
ieguldījumu
sabiedrības
attīstībā,
vienlaicīgi
izmantojot
ekonomiskās
izaugsmes un sabiedrības
attīstības augļus
Otrā prioritāte – lai saglabātu
labu veselību mūža garumā,
jāapvieno sabiedrības, valsts
un indivīda centieni.
Katrs
cilvēks
ir
personīgi
atbildīgs
par
veselīga
dzīvesveida izvēli, savukārt
valstij jānodrošina nosacījumi,
kuri
ir
labvēlīgi
katra
iedzīvotāja izvēlei
Trešā prioritāte – iekļauj sevī
darbības,
kas
nodrošina
nosacījumus cilvēka attīstībai
visas dzīves garumā.
Tam nepieciešama sadarbība
starp paaudzēm, iedzīvotāju
sociālajām grupām, pilsētām
un laukiem.
Jāplāno
lielākas
izmaksas
pensijām, veselības aprūpei
un atbalstam ilgtermiņā.
Nepieciešama
sabiedrības
adaptēšanās jaunajai situācijai.
Tas ir iespējams, jo sabiedrības
novecošana ir paredzams un
pakāpenisks process.
Mainās attiecības starp paaudzēm.
Attieksme pret vecāka gadagājuma
personām jāpārvērtē.
Novecošanas process jāuztver kā
izaicinājums nevis problēma.
Novecošana piešķir priekšrocības
stimulēt sabiedrību, izmantojot
vēl
neizmantoto
sabiedrības
potenciālu.
Cilvēki
vecumā
ir
uzkrājuši
ievērojamu zināšanu, meistarības
un pieredzes apjomu, kas var kļūt
un kam jākļūst
par milzīgu
ieguldījumu sabiedrības dzīvē.
Novecošana liek sabiedrībai
apzināt
efektīvākas
sistēmas un instrumentus.
Tipisks piemērs: atteikšanās
no
dārgās
aprūpes
speciālās iestādēs par labu
mājas aprūpei.
Galvenās
problēmas:
darba
problēmas,
demogrāfiskā
ekonomiskā slodze.
spēka
un
Papildus
grūtības:
cilvēka
cienīgs
pensionāru
nodrošinājums,
pensionēšanu vecuma palielinājums,
nepieciešamība izveidot un atbildīgi
strādāt
ar
novecojošās
paaudzes
vajadzību reģistru, veselības problēmas
un veselības aprūpes izmaksas, sociālā
atbalsta
programmu
īstenošana,
piederības, līdzdalības un pielietojuma
nodrošināšana senioriem.
Aktīva novecošana ir aktīvās dzīves
pagarināšana, tā ir indivīda spēja
dzīvot
pilnvērtīgi
un
aktīvi
maksimāli ilgi.
Aktīvas novecošanas koncepcija ir
vērsta uz vecāka gadagājuma
cilvēku
aktīvu
dzīvi
dažādās
dzīves sfērās: privātajā, ģimenes,
sociālajā un profesionālajā dzīvē.
Aktīvas novecošanas veicināšana
ir attiecināma uz visām vecuma
grupām,
jo
novecošana
ir
process visas dzīves garumā.
Aktīva, veselīga un cieņpilna
novecošana nozīmē labvēlīgu
priekšnoteikumu radīšanu, lai
nodrošinātu senioriem iespējas
būt darba tirgū, mazināt sociālo
atstumtību,
sniegt
iespējas
aktīvi
līdzdarboties
sabiedriskajā dzīvē, nepieļaut
sociālo atstumtību.
•
pielāgot
darba
vidi
uzlabot darba drošību,
un
•
veidot pieejamu
infrastruktūru,
un
•
vidi
izskaust
negatīvus
ar
vecumu saistītus stereotipus
un vecuma diskrimināciju,
•
•
•
izveidot pieejamu, efektīvu un
kvalitatīvu veselības aprūpi,
izveidot mūžizglītības sistēmu
vecāka gadagājuma darba
ņēmējiem konkurētspējas
nodrošināšanai darba tirgū,
nodrošināt adekvātus sociālās
aizsardzības sistēmu.
I.
Veselīga novecošana dzīves
gaitā
II. Novecojošiem iedzīvotājiem
piemērotas
veselības
un
ilgtermiņa aprūpes sistēmas
III.Atbilstoša vide
IV. Pētījumu
un
pierādījumu
bāzes stiprināšana
V. Pieci prioritārie intervences veidi:
•
kritienu novēršana
•
fiziskās aktivitātes veicināšana
•
senioru vakcinēšana un infekcijas
slimību novēršana
•
valsts atbalsts aprūpei, tostarp
mājas aprūpei un pašaprūpei
•
geriatrijas
un
gerontoloģijas
resursu palielināšana veselības
un sociālās aprūpes personāla
vidū
Sociālā iekļaušanās:
• piederība
• līdzdalība
• noderīgums
Senioru aktivitātes klubos interešu
grupās,
sporta
aktivitātēs,
mūžizglītībā, brīvprātīgajā darbā,
nevalstiskajās
organizācijās,
Sarkanā Krusta dažādās aktivitātēs
un programmās.
•
•
•
•
•
•
dzīves stils
individuālo
resursu
treniņš
un
kapacitātes uzturēšana
fiziskā aktivitāte
ēšanas paradumi
kaitīgie ieradumi
nelabvēlīgo ietekmju identifikācija
un iespējas to reducēšanai vai
likvidācijai
Individuāli
– vecāka gadagājuma
personu
pilnvērtīga
dzīve
Valstiski – novecojošas sabiedrības
attīstības stratēģija
Sabiedrībai – vecāka gadagājuma
personu
kompleksas
(veselības
un
sociālās)
aprūpes
stratēģija
Vecāka gadagājuma iedzīvotāju
aprūpes plānošana!
•
ģenētiskais kods
•
dzīves stils
•
dzīves kvalitāte
Kustība ir dzīvība, dzīvība ir
kustība!
Domāt pozitīvi!
Meklēt, atrast un prasmīgi
pielietot sevis harmonizēšanas avotus!
Būsim jauni!