Transcript Veselības pārvaldība, labturība un izvairīšanās no slimībām

Veselības pārvaldība, labturība un izva
Åsa Maria Espmark Nofima Marin
Prezentācijas aktuālie temati
•
•
•
•
Labturība un stress
Zivju slimības
Slimību profilakse un vakcinācija
Pārvaldība un noteikumi
Labturība un stress
Zivju labturība
•
•
Pēdējo gadu laikā Norvēģijā un daudzās Eiropas valstīs dzīvnieku labtu
Iemesli:
– informācijas līdzekļi īpašu uzmanību pievērš gadījumiem, kad ar saim
• liellopi baroti ar augšanas hormoniem tik daudz un tik intensīvi, k
• cāļu audzēšanas industrija, kas liek dzīvniekiem augt tik ātri, ka t
• vistas iesprostotas būros tik lielā daudzumā, ka tās nevar kustētie
• un tā tālāk, un tā tālāk….
Zivju labturība
Piemērs presē
1985 - dzīvnieku
1989 labturībā iegu
Schweitzer medaļas par ievērojamiem ieguldījumiem
• 1988 Astrīda Lindgrēna par veikumu likuma pret cietsirdīgām industrializētas sa
Astrīda Lindgrēna izziņo trauksmi: dzīvniek
Zivju labturība
•
•
Sākotnēji dzīvnieku labturība attiecās uz saimniecībās audzētiem lauksa
Šobrīd dzīvnieku labturības jēdziens tiek attiecināts arī uz zivīm, bet tas
– Ir pastāvējis jautājums: vai zivs jūt sāpes?
– Vispārpieņemts ir uzskats, ka zivis nejūt sāpes, jo tās neizdod skaņas
– Vairumā gadījumu attieksme pret zivīm ir tāda, it kā tās nejustu sāpes
Zivju labturība
Vai zivis jūt sāpes?
Zivju labturība
Vai zivis jūt sāpes?
•
•
•
•
•
•
•
Iepriekšējā slaida attēlā pa kreisi redzama cilvēka nervu sistēma un pa l
Zinātnieki ir uzskatījuši, ka neokorteksa klātbūtne ir nepieciešama sāpju
Zīdītājiem ir neokortekss, bet zivīm šī orgāna nav. Tādēļ ir pieņemts, ka
Savukārt, zivīm ir nociceptors, kas ļauj tām uztver kaitīgus stimulus
Jauns pētījums ir pierādījis, ka zivis spēj uztvert sāpes citos veidos, nes
Visi uzvedības pētījumi parāda, ka zivis izvairās no sāpēm, neērtām situ
Evolucionāri spēja just un tādējādi izvairīties no sāpēm ir izdzīvošanas s
Zivju labturība
Labturība ir ne tikai diskusija par sāpēm:
Kas vēl ir labturība?
Labturība ir ”soma” ar notikumiem, kas rada zivij labu dzīvi (somā labajā pus
Bez sāpēm, pasliktināta labturība ir pieredzēta transportēšanas laikā, nepare
Svarīgas ir arī slimības un malformācijas (kroplības)
Spēja pielāgoties apkārtējai videi
5 brīvības:
1) no bada
2) apkārtējās vides ierobežojumiem
3) slimībām, ievainojumiem un sāpēm
4) bailēm un stresa
5) apkārtējās vides, kas ierobežo sugai raksturīgo
Zivju labturība
Kāpēc mums būtu jāuztraucas?
•
•
•
•
•
•
•
Pirmkārt, pēdējos gados milzīgos apmēros ir palielinājusies zivju audzēšana un vairākas re
Mums rūp – zivis tiešām jūt sāpes!
Zivīm, kas ir pakļautas badam, stresam, nepareiziem vides apstākļiem vai slimībām, nav ob
Šādas zivis cenšas izvairīties no neatbilstoša blīvuma, tādejādi norādot, ka tās jūtās neērti
Stresa un sliktas labturības rezultāts ir slikta produkta kvalitāte, zivīm ir slikta struktūra un a
Sakarā ar informāciju presē sabiedrība ar vien vairāk apzinās par sliktas apiešanās gadījum
Valdības vadlīnijas un noteikumi, kas nodrošina labturību, ir rezultāts zināšanām par dzīvnie
Zivju labturība
Kāpēc mums būtu jāuztraucas?
•
•
•
•
Zivis
– Zivju labturība
Ražotāji
– Laba labturība uzlabo gala produktu un nodrošina saimniecisko ienesī
Patērētāji
– Ētiskie apsvērumi - mēs varam ēst ar tīru sirdsapziņu
Pētnieki
– Pētnieki var palielināt ražotāju izpratni par labturības nozīmi parādot, c
Zivju labturība
Organizācijas, kuru darbība saistīta ar labturību
•
Dzīvnieku labturības institūts
•
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)
•
Lopkopības dzīvnieku labturības padome (FAWC)
•
Dzīvnieku labturības universitāšu apvienība (UFAW)
•
ES
•
Dzīvnieku labturības starptautiskais fonds (IFAW)
•
Dzīvnieku labturības pārvaldnieku organizācija (SAWA)
•
Progresīvā dzīvnieku labturības organizācija (PAWS)
•
Pasaules dzīvnieku aizsardzības organizācija (WSPA)
•
Citas
Zivju labturība
Vadlīnijas un likumdošana
Eiropas Savienībā, Padomes Direktīva 98/58/EC nosaka obligātos standartus a
lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31998L0058:EN: HTML)
Starptautiskās organizācijas ir izdevušas rekomendācijas un vadlīnijas saistītas
2008.gadā Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE) pieņēma zivju labtu
Zivju labturība
Vadlīnijas un likumdošana
•
•
Dzīvnieku veselības un labturības grupa (AHAW) EFSA (Eiropas Pārtikas nekait
Norvēģijai un citām valstīm ir savi noteikumi, kas regulē dzīvnieku labturību, tai s
Zivju labturība
Labturības rādītāji
•
Labturības rādītāji = tiešie (bioloģiskie, zivīs veiktie mērījumi) vai netiešie (vidē v
•
Vispirms nepieciešams iepazīties nedaudz ar stresa psiholoģijas pamatiem
Zivju labturība
…un stress
•
Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka stress ir evolucionārs pielāgošanās un aiz
•
Lauksaimniecībā, kad stresa situācijas ir ilgstošas un nepārejošas, dzīv
Eriksen (2006)
Zivju labturība
…un stress (The HPI axis = hypothalamic pituitary interrenal axis)
Hipotalāms
Hipotalāmiskie faktori (novēlota atbilde)
Hipofīze
Simpātiskās šķiedras (tūlītēja atbilde)
ACTH
Nieru galvas daļa
Virsnieru šūnas
Hromofīna šūnas
Kateholamīni (dopamīns, adrenalīns, noradrenalīns)
Kortizols (pirmās stadijas atbilde u
Otrās stadijas atbilde uz stresu (asinis un audi. Glikoze (eks glucose), laktāts
Trešās stadijas atbilde uz stresu (visa dzīvnieka izmaiņas.
Piem., augšana, uzvedība, reprodukcija)
Zivju labturība
Peakall (1994)
Labturības rādītāji
•
•
•
Labturības rādītāji, kurus mēs izvēlamies pētīt, varbūt ņemti no jebkuras vietas no HPI – ass
Pētīt rādītājus (attēls pa labi) var arī aplūkojot stresa izraisītāju, kas vispirms atstāj ietekmi u
Tas notiek noteiktos laika periodos, bet tas notiek tik ātri, ka sekas ir pamanāmas tūlīt, piemē
Glikoze un laktāts: paaugstināta enerģijas mob
Osmolitāte un hlorīds: Stress izraisa osmotisku
Tiešie labturības rādītāji Fizioloģija Hematokrīts: ir attiecība starp asins plazmu un
Hemoglobīns: ļoti liela nozīme skābekļa transp
Karstuma šoka proteīni: olbaltumi, ko ietekmē s
Zivju labturība
Pirmās stadijas atbilde uz stresu
• Kortizols
Otrās stadijas atbildes uz stresu
• Glikoze
• Laktāts
• Osmolitāte
• Hlorīds
• Hematokrīts
• Hemoglobīns
• Karstuma šoka proteīni • Utt.
Zivju labturība
Tiešie labturības rādītāji Morfoloģija
•
•
•
Kondīcijas faktors
– Attiecība starp garumu un svaru
– 13 00 x svars (gramos) x (cm) – Lasis pirms kaušanas:
• 100 x 5032 g x 73 cm-3 = 1.29
– Laša mazulis:
• 100 x 73.7 g x 17.7 cm-3 = 1.33
Pārāk mazas kondīcijas faktors var būt
– Slimības, piem. Aizkuņģa dziedzera slimība
Pārāk lielas kondīcijas faktors var būt
– Malformācija (kroplība). Mugurkaula nepilnību rezultātā zivs var būt par īsu s
Zivju labturība
Tiešie labturības rādītāji Morfoloģija
•
•
•
Somatiskais indekss (Altered ration somatic index)
– Somatiskais indekss = attiecība starp konkrētu orgānu un ķermeņa svaru
– Piemēram GSI = gonādu somatiskais indekss. Augsts GSI nozīmē, ka go
– Liels vai mazs somātiskais indekss liecina par stresu vai slimību
Augšana
– Novirze augšanā var liecināt, piemēram par slimību, nepietiekamu labtur
Finansiālie zaudējumi
– Agresīvās uzvedības, subdominējošā statusa, nepietiekamas labturības,
Zivju labturība
Tiešie labturības rādītāji Morfoloģija
•
•
Katarakta
– Acu slimība – Iemesli:
• nepiemēroti audzēšanas apstākļi (temperatūra, sāļums, piesārņojums, p
• būtisku barības vielu trūkums
• infekcijas
Kroplības
– ārējās – kaulu malformācijas (kroplības), dažādas žokļu, astes malformācij
– iekšējās – sirds, septum transversum (siena, kas atdala sirdi no dobuma), otr
– iemesli var būt vairāki: ģenētika, nepietiekams uzturs, temperatūra, intensīva
Zivju labturība
Tiešie labturības rādītāji Uzvedība
•
•
•
•
•
Trešās stadijas atbilde uz stresu kā sekas fizioloģiskām vai/un bioķīmiskām pārm
Stresors izraisīs nekavējošu uzvedības atbildi
Audzētavas zivju uzvedība sniedz ļoti noderīgu informāciju saistībā ar labturību.
Zivis maina savu uzvedību vairāku iemeslu dēļ: neatbilstoša labturība, sociālā m
Piemēri:
– Peldēšanas uzvedība (ātrums, peldēšanas ilgums, pagriezieni, uzturēšanas ū
– Barošanās uzvedība un apetīte
– Sociālā uzvedība: agresija, spuru košana, pozicionēšana
– Zivju izvietojums: izkaisīti, izvietotas grupā, apakšējā daļā, virspusē
• Ūdens kvalitāte
• Barošana
Zivju labturība
Tiešie labturības rādītāji Slimības un veselība
• Baktēriju, vīrusu un sēnīšu infekcijas
• Šī būs vesela lekcija vēlāk
Zivju labturība
Netiešie labturības rādītāji
Vide
• Netiešs labturības rādītājs, ja labturība netiek mērīta zivī
• Neatbilstoša ūdens kvalitāte
- Temperatūra
- Skābeklis (ar barības vielām bagātā ezerā bieži vien trūkst skābeklis)
- Sāļums
-
CO2
NH3 (zivs izdalītie atkritumi)
Piesārņotāji
skābes nogulsnes (SO2 )
Zivju labturība
Faktori, kas ietekmē labturību
Ūdens kvalitāte (daži ūdens kvalitātes rādītāji)
• Skābeklis
– Ūdenī skābeklis parasti tiek mērīts vai nu kā mg/L vai %.
– Hipoksija = skābeklis ūdenī ir par maz
– Hiperoksija – skābeklis ūdenī ir par daudz
– Hiperoksija un hipoksija rada zivīm ļoti lielu stresu; uzvedības izpēta rāda, ka
– Hiperoksija nav sastopama dabā, bet gan slēgtās akvakultūras tilpnēs, kur ūd
Zivju labturība
Faktori, kas ietekmē labturību
Eitrofiskos ezeros (ezeros ar daudz b
• Šajos ezeros bieži vien trūkst skābe
• Svarīga ir arī ūdens cirkulācija
• Maza cirkulācija – maz skābekļa
• Vēžu audzēšanai – skābeklim jābūt
Zivju labturība
Faktori, kas ietekmē labturību
Ūdens kvalitāte
• Oglekļa dioksīds + pH
- Hiperkapnija = oglekļa dioksīda uzkrāšanās
- Gan hipoksijas, gan hiperoksijas sekas ir oglekļa dioksīda uzkrāšanās ūdenī
- Sakarā ar paaugstinātu CO2 ūdenī, ūdens pH pazeminās
•
Amonjaks (NH3 )
- Zivs izdalītie atkritumi
- Transformēti par amoniju H+ + NH 3 ^ NH 4+
- NH 3 ir vistoksiskākā forma
Zivju labturība
Faktori, kas ietekmē labturību
Temperatūra
• Dabā ūdens temperatūra var būt iemesls vairākām problēmām
– Vēžu vairošanās, ikru veidošanās un attīstība, čaulas nomaiņa un augšana i
– Temperatūra augstāka par 24oC vēžiem rada problēmas un to mirstība palieli
– Optimālā temperatūra vēžiem = 20oC
• Lašu audzēšanā temperatūra var tikt mainīta, piem., temperatūras izmaiņas izm
– Sākuma barošanas temperatūra nedrīkst būt pārāk augsta – tas var radīt ma
Zivju labturība
Faktori, kas ietekmē labturību
Blīvums
• Dabiskos ezeros blīvums nav problēma, bet slēgtās sistēmās pārāk aug
• Lašu jūras sprostos optimālais blīvums ir 25 kg/m3
• Lielāks blīvums - stress, slikta ūdens kvalitāte, barības trūkums
• Mazāks blīvums - zivis sāk veidot ietekmes hierarhijas, kas izraisa agre
Slimības
• Pasliktināta labturība var izraisīt slimības, un slimības rada pasliktinātu
• Kopsavilkums par slimībām būs turpinājumā
Zivju labturība
Faktori, kas ietekmē labturību
Barošana
Gadījumos, kad zivis tiek barotas, daudzums un veids, kā barība tiek piegādāta var
•
•
•
Pārāk maz barības - rada sacensību, kaušanos
Pārāk daudz barības – barības pārpalikums var pasliktināt ūdens kvalitāti, kas a
Manuāla (ar roku) barošana var uztraukt zivis (tas ir atkarīgs no sugas. Dažas s
•
Risinājumi
- Automātiskās barošanas sistēmas
- Apetītes kontrolēta barošana, lai izvairītos no barības pārmērības un barības
Zivju labturība
Faktori, kas ietekmē labturību
Apgaismošana
• Vairumā gadījumu problemātiska akvakultūrā
– Zivis cenšas izvairīties no pārāk daudz gaismas, uzvedības pētījumi r
– Saule izraisa ādas bojājumus
– Pārāk daudz gaismas izraisa zivju utu infekcijas, stresu un pavājina im
Zivju labturība
Faktori, kas ietekmē zivju labturību
Apiešanās ar zivīm un nonāvēšanas procedūras
• Svēršana un šķirošana
• Zivju pārsūknēšana pārvešanas laikā (piem., vakuuma pārsūknēšana, k
• Pārvešana, piem., kuģī dzīvu zivju pārvadāšanai un kravas automašīnā
• Vakcinēšana
• Beigto zivju izņemšana
• u.c.
Slimības
Slimību profilakse un vakcinācija Pārvaldība un
Slimības
Slimības var tikt iedalītas sekojošās kategorijās:
1. Infekcijas
1. Vīrusi
2. Baktērijas
3. Sēnītes
2. Parazīti
3. Vielmaiņas slimības
4. Slimības, saistītas ar apkārtējo vidi
Slimības
Vēzis un vēžu mēris (Aphanomyces astaci)
• Platspīļu vēzis (Astacus astacus) – vietējais un apdraudētais
• Signālvēzis (Pscifastacus leniusculus) – ievestais un izplatītais
• Vēžu mēris iespējams tika ievazāts, ievedot svešu sugu vēžus no Ziemeļamerik
• Signālvēža ievešana bija par iemeslu šīs slimības izplatībai Apvienotajā Karali
• Mēris tiek izplatīts arī ar citu vēžu sugu starpniecību, Lietuvas ūdeņos mēris tiek
• Mēris ir konstatēts arī ezeros, kuros nav signālvēzis; visticamāk tas ir izplatīts ar
Slimības
Vēzis un vēžu mēris (Aphanomyces astaci)
• Signālvēzis Zviedrijā tika ievests 60 gados, lai aizstātu platspīļu vēzi, kuru daudz
• Tas tika izvēlēts dēļ tā līdzības ar platspīļu vēzi (izskats un garša), kā arī pastāvē
• Izrādījās pretēji, ka signālvēzis ir hronisks vēža mēra pārnēsātājs un signālvēža
• Signālvēzis ir arī agresīvāks un tam ir augstāki auglības rādītāji kā platspīļu vēzi
• Zviedrijā 97% no vietējo platspīļu vēžu populācijas ir izmiruši vēža mēra dēļ
• Eiropā signālvēzis ir saldūdens vēžu dominējošā suga, izplatīta 25 valstīs
• Signālvēzis šodien ir platspīļu vēzim lielākais drauds
Slimības
Vēzis un vēžu mēris (Aphanomyces astaci)
• Vēžu mēris rodas no ūdens pelējuma sēnītes (atgādina sēni)
• Ūdens pelējuma sēnītes ir šķiedrveidīgu vienšūņu organismu grupa, kas
• Vēzis nomirst dažu nedēļu laikā no inficēšanās brīža
Ūdens pelējuma sēnīte
Slimības
• Atklāšana:
– Ja liels daudzums vēžu ir redzami dienas gaišajā laikā, tā var būt inf
– Vēži var arī demonstrēt koordinācijas traucējumus, piemēram, neva
– Var būt izmainīta krāsa.
– Visbiežāk slimība netiek pamanīta līdz brīdim, kad atrod mirušu lielu
– Lai pārliecinātos par diagnozi, jāveic laboratoriska pārbaude.
Slimības
Profilakse un ārstēšana
1. Mehāniski izķerot vēžus
• Slazdi (vēžu murdi)
• Ķeramie tīkli
• Elektriskā zveja (vēžu nogalināšana ar elektrību)
•
Migrācijas ierobežojums
•
Rezultāts: kontrole, bet nenotiek izmiršana
Slimības
Profilakse un ārstēšana 2. Bioloģiski
• Slimība: Zviedrijā pēdējos gados signālvēži ir palikuši ievērojami mazāk un pētnieki ir se
• Plēsīgas zivis: Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir vienīgā zivs - ienaidnieks
– Iespējams, ka nespēj vēžus izskaust pilnībā, bet tikai ierobežot
– Nav zināms zušu optimālais blīvums un izmērs, kas nepieciešams, lai sasniegtu efekt
– Nav zināms, ko zutis izmantos barībai, samazinoties vēžu skaitam
– Nedrīkstētu ieviest kādu svešu sugu, lai ierobežotu citu sugu. Tā nav laba pārvaldība
- Nav iespējams kontrolēt barošanās uzvedību, agresīvu uzvedību, dominanci, un sveš
– Daudzi ievešanas piemēri ir izrādījušies katastrofa
Slimības
Profilakse un ārstēšana
3. Fizikāla
• Ezeru nosusināšana
– Ezera nosusināšana, neveicot citus pasākumus, nav bijusi sekmīga
– Vēži substrātā izveidotajās alās var izdzīvot mēnešiem ilgi, ja ir pietie
– Mēģinājums ziemā mīnus 20oC salā novadīt upes ūdeni izrādījās ne
Slimības
Profilakse un ārstēšana 4. Ķīmiskie piretroīdi (pyrethroids)
• Cilvēka radīti pesticīdi (sintētiskie)
• Ķīmija, kas liekas iedarbīga
• Viegli metabolizējas ar esteriem, kas viegli izdalās no apkārtējās vides
• Neuzkrājas caur barības ķēdi
• Vēži, kukaiņi un zivis ir tie dzīvnieki, kas ir visjūtīgākie pret piretroīdiem
• Ātrs letāls efekts
• Neatgriežamas izmaiņas nervu impulsu pārraidē - nāves iestāšanās
Slimības
Profilakse un ārstēšana 4. Ķīmiskie piretroīdi
• Toksiskais iedarbīgums ilgst no dažām dienām līdz vairākām nedēļām
• Sākotnējā ekosistēma atjaunojas pēc gada
Slimības
Citas slimības - Zivis
•
•
Lielākā daļa turpmāk aprakstīto slimību ir raksturīgas akvakultūras sugā
Daudzas slimības novēršamas ar vakcināciju vai citiem profilaktiskiem l
Antibiotiku lietošana attiecībā pret saimniecībās audzētu
zivju medikamentu
ražošanu Norvēģijā
Pretparazītu
lietošana attiecībā pret
Citas slimības - Zivis
Vakcinācija
Imunoloģiskā atmiņa: vakcinācijā izmantots princips
•
•
•
•
•
Vakcinācijas laikā – ķermenis notic, ka tam uzbrukuši postoši mikroorganismi
Šī viltus uzbrukums rezultātā tiek radīta imūnā atbilde un atmiņu šūnu izveidošanās
Reāla vīrusa uzbrukuma laikā šīs atmiņu šūnas ātri atrod un likvidē šos specifiskos mikro
Vakcīna – mikroorganisms vai mikroorganisma daļa, kas izraisa aizsargājošu imunitāti pr
Vakcīna nav riskanta, jo mikroorganisms ir kultivēts īpašā vidē, pēc tam inaktivēts (nogali
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vīrusu vakcinācijas veidi
• Inaktivētas vīrusa daļiņas
• Dzīvs, bet novājināts vīruss
• Apakšvienību vakcīnas
• DNA- vakcīnas
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vīrusu vakcinācijas veidi
1. Inaktivētas vīrusa daļiņas
• Vīrusu daļiņu inaktivācija (ķīmiskā) – ar formalīnu vai β-propiolaktonu (β
• Pat, ja mikroorganisms ir miris, tā struktūra nav izjaukta un aizsargājoša
•
Droša – bet nav tik efektīva salīdzinājumā ar vakcīnām, kas izgatavotas
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vīrusu vakcinācijas veidi
2. Dzīvs, bet novājināts vīruss
• Veidots šūnu kultūrā vīrusu audzējot vairākos etapos tā, lai spēja izraisīt slim
• Vīruss ir spējīgs pavairoties vīrusa nēsātājā dzīvniekā, neizraisot slimību
• Imitē dabisko vīrusu infekciju
• Daudzas vakcīnas, kas ražotas cilvēkiem un dzīvniekiem ir veidotas ar šo m
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vīrusu vakcinācijas veidi
3. Apakšvienību vakcīnas
• Ietver vienīgi komponentes vai produktus no mikroorganismiem
• Šie komponenti tad arī būs aizsargājoši
• Rekombinēta (dzīva) vīrusa proteīni baktērijās, raugā vai kukaiņu šūnās
• Droša – nav saslimšanas riska
Gēns, kas kodē
Vīruss
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vīruss ievietots plazmīd
Vīrusu vakcinācijas veidi
Izaudzis lielos apjomos
4. DNA- vakcīnas
•
•
•
Gēns vīrusa proteīna izveidošanai tiek injicēts zivī
Šūnas no vakcinētā indivīda rada vīrusa proteīnus
Plazmīda injicēta muskulī vai tieši caur ādu
Tādā veidā zivs rada pati savu vakcīnu, pēc tam šūnas izveido imūno atbildi pre
•
•
Droša
Bet DNA – vakcīnu komercražošanu ierobežo noteikumi
Vīrusa proteīns, kas saražots vakcinētā indivīda šūnās
Iepazīstināta imūnsistēma
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vakcinācijas procedūras 1. Injicēšana
•
•
•
•
•
•
•
Vakcīna tiek injicēta intraperitonāli (starp ādu un vēderdobumu)
Zivs ir anestezēta
Manuāli vai ar automātiskās injicēšanas rīkiem
Injicēšana sniedz labāko un visilglaicīgāko vakcinācijas iedarbību •
Nepieciešama ir zivs turēšana – tas rada zivij stresu
Infekcijas nokļūšana ievainojumā
Nepareizi izpildīta procedūra – iekšējo orgānu savainojumi
M
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vakcinācijas procedūras
2. Ieplaka/baseins
Ieplaka
• Apstrādāta tiek zivs āda
• Turēšana nepieciešama nedaudz – rada mazāku stresu
• Laba aizsardzība, bet nav tik efektīva kā injicēšana
• Nav piemērota visām slimībām
• Nepieciešams liels daudzums vakcīnu
• Īslaicīgs efekts salīdzinājumā ar injicēšanu – dažreiz nepieciešama reva
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vakcinācijas procedūras
2. Ieplaka/baseins
Baseins
• Līdzīgi kā izmantojot ieplaku, tikai baseinā zivis pavada ilgāku laiku
• Tiek noslēgta ūdens piegāde
• Papildus skābeklis
• Maz efektīva
Smidzinātājs
• efektivitāte līdzīga kā ieplakas un baseina gadījumā
• Zivis tiek novietotas uz transportēšanas lentas, netiek piemērota anestē
Slimības
Citas slimība - Zivis
Vakcinācijas procedūras
3. Orāli
•
Vakcinēšana caur barības uzņemšanu varētu būt nevainojama
– Nav stresa
– Iespējama liela daudzuma zivju ārstēšana
•
Līdz šim brīdim neveiksmīga uz saldūdens zivīm – uz jūras zivīm joprojām nesk
•
Vakcīnai pazeminās iedarbīgums (degradējās) gremošanas sistēmā
• Īslaicīgs efekts
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vakcinācija – blakus parādības
1.
2.
3.
4.
5.
•
Injicēšanas vietas iekaisumi
Iekšējo orgānu saaugumi, vai saaugumi starp orgāniem un dobuma sie
Minētās divas blakus parādības ir zināmā mērā nenovēršamas, tās būt
Stress, ko rada turēšana
Melanīna (pigmenta) nogulsnes dobumā
Pēc vakcinācijas dobumā būs lielāks melanīna pieplūdums
•
Melanīns nogulsnēs melnus plankumus uz orgāniem un dobuma sienas
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vakcinācija – blakus parādības
6. Ietekme uz augšanu
• Zivis, kuras injicētas ar vakcīnām uz eļļas pamata (nevis uz ūdens pam
• Augšana var tik ietekmēta ilglaicīgi
7. Malformācijas (kroplības)
• Vakcinācija ir viens starp vairākiem faktoriem (temperatūra, ģenētika, ne
Slimības
Citas slimības - Zivis
Profilakse un profilaktiskie pasākumi
• Pastāv vairāki iemesli kādēļ audzētājiem vajadzētu pielikt pūles, lai izvairī
– Krītošs vakcinācijas iedarbīgums – vakcinācija nav 100% iedarbīga v
– Faktori, kas pavājina vakcinācijas iedarbīgumu (stress)
Slimības
Citas slimības – Zivis
Profilakse un profilaktiskie pasākumi
Slimību pārnešanas riski
• Dzīvu zivju/ikru pārvietošana/pārdošana, kuros ir slēpta vīrusu infekcija
• Kuģi ar iebūvētu baseinu – dzīvas zivis un ūdens, balasta ūdeņi (sāk noteikt ierobežo
• Pārvietojamās audzētavu iekārtas
• Izbēgušās audzētavu zivis – liela problēma Norvēģijā. Būru zivis fjordos izbēg un saj
• Zivju būri novietoti viens otram par tuvu
Slimības
Citas slimības – Zivis
Profilakse un profilaktiskie pasākumi
Higiēna
• Drēbju, aprīkojuma, u.c. dezinfekcija ar dezinfekcijas līdzekļiem (hloru, v
• Virsmas apstrāde ar mazgāšanas līdzekļiem
• Pievadītā ūdens (tvertnes gadījumā) apstrāde ar UV vai ozonu
• Iztekošā ūdens inaktivācija ar augstu temperatūru
• Augsts/zems pH
• Fiziska iecirkņu atdalīšana
• Kuģu un kuģu ar iebūvētu baseinu dezinfekcija, balasta ūdeņu apstrāde
Slimības
Citas slimības – Zivis
Profilakse un profilaktiskie pasākumi
Profilakse
• Pārvadāšanas ierobežojumi
• Novietnes uz laiku neizmantošana
• Paaudžu atdalīšana
• Ja zivis audzēšanai ūdenī tiek pirktas, iepirkšana no viena vai dažiem p
• Stresu samazinošas darbības (stresa izraisa slimības)
• Nodalītas kaušanas ēkas
• Kaušanas un asiņaino ūdeņu iznīcināšana
Slimības
Citas slimības – Zivis
Profilakse un profilaktiskie pasākumi
Potenciālo saimnieku daudzuma samazināšana
• Vakcinācija
• Izturīgu zivju audzēšana
• Izvairīšanās no saimniekošanas apstākļiem, kas pavājina zivju imūno si
Slimības
Citas slimības – Zivis
Profilakse un profilaktiskie pasākumi
Risku identificēšana un ierobežošana
• Inficēto zivju, ikru un pieņu aizvākšana
• Inficētās populācijas izkaušana
• Infekcijas avota identificēšana un novēršana
• Kontakta starp inficētajām un uzņēmīgajām zivīm samazināšana/novēr
Slimības
Citas slimības – Zivis
Noteikumi
Norvēģija: Norvēģijas Pārtikas drošības iestāde
•
Noteikumi, kas attiecas uz zivju ārstēšanu
•
Noteikumi, kas attiecas uz apstiprinātajiem dezinfekcijas produktiem
•
Noteikumi, kas attiecas uz ieplūstošo un izplūstošo ūdeņu dezinfekciju
•
Noteikumi, kas attiecas uz Aizkuņģa dziedzera slimības novēršanas zonu
•
Noteikumi, kas attiecas uz vēžu mēri, ISA
•
Noteikumi, kas attiecas uz higiēnu
•
Noteikumi, kas attiecas uz vakcināciju
Slimības
Citas slimības – Zivis
Noteikumi
Norvēģija: Akvakultūras pārvaldības noteikumi
• Noteikumi, kas attiecas uz veselības kontroli
• Ķīmisko un ārstniecības līdzekļu lietošanas noteikumi
ES:
Vēži tiek aizsargāti ar EK Dzīvotņu Direktīvu (http://eur-lex.europa.eu/LexU
Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE) http://www.oie.int
Padomes Direktīva 91/67/EEK
Direktīvas mērķis ir noteikt to dzīvnieku (zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu) vai to produktu (ikru, gametu) veselības
Pielikums A
- Slimības sīkāk ir iedalītas trīs sarakstos; 1.sarakstā ir uzskaitītas ārzemju un eksotiskās slimības, kuras ra
- 3.sarakstā ir uzskaitītas slimības Eiropas valstīs, kas rada ekonomiskus zaudējumus; starp slimībām, kas
Pielikums B
- Pielikums B definē “zonu” (ūdens sateces baseins vai daļa no tā) kontinentālajā vai piekrastes zonā un pas
Pielikums C
- Pielikums C nosaka nosacījumus, lai iegūtu vai saglabātu apstiprinātās saimniecības statusu (īpašo patogē
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vīrusu ierosinātās slimības:
• Vīrusu infekcijas ir nejūtīgas pret antibiotikām
• Visa veida slimības (ne tikai vīrusi) var sākties, ja zivs ir vāja, ja tās tiek
• Vīrusi ir mikroskopiski (20-300 nm) šūnā esoši parazīti
• Satur genomus (RNA vai DNA)
Slimības
Citas slimības - Zivis
Kā vīrusi izplatās?
• Horizontāla inficēšana
• Vertikālā inficēšana
– Starp vienas populācijas indivīdiem – Zivis nodod saviem pēcnācējiem cau
– Izplatīšanās ceļi:
• Izdalījumi
• Rezervuāri
• Ūdens
– Audzētas zivis
• Kaušanas atkritumi
– Savvaļas zivis
• Rīki, drēbes, apavi, laivas
– Ūdens bezmugurkaulnieki
– Inficēšanās caur:
– Parazīti
• Ādu
• Žaunām
• Zarnu traktu
Slimības
Citas slimības – Zivis Rabdovīruss (Rhabdovirus)
Vīruss
• Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHSV)
Saimnieki
•
•
Varavīksnes forele (saldūdens) un citi lašvei
Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHNV)
Lašveidīgie
Hirame rabdovīruss (HRV)
Hirame (Paralichtys sp.)
•
Karpu pavasara virēmija (SVCV)
Karpveidīgie
Slimības
Citas slimības - Zivis
VHS un IHN simptomi
• Nervoza uzvedība
• Samazināts svars
• Tumšs krāsojums
• Eksoftalmija (izvalbītas acis)
• Bālas žaunas
• Asinsizplūdumi acīs, ādā un muskuļos
• Palielināts vēders
• Asinsizplūdumi aknās, liesā, sirdī, nierēs, smadzenēs un peldpūslī
• Nekroze (miruši audi) nierēs, liesā, aknās un aizkuņģa dziedzerī
VHS forelei.
Hronisks VHS forelei Eksoftalmija
Bālas krāsas vēders un žaunas, asinsizplūdumi taukaudos
Attēls: Tore Håstein
Slimības
Citas slimības - Zivis
VHS
• Horizontāla inficēšanās
• Pienākums informēt par darbībām
• Izkaušana, aizsprosta iztukšošana un dezinfekcija
• Rīku, iekārtu, laivu, u.c. dezinfekcija pēc pārkārtošanas
• Ikru dezinfekcija
•
•
Vakcinācija ir apgrūtināta, jo likumdošana paredz izkaušanu (foreles), k
Vakcīna ir testēta, bet bez panākumiem
•
DNA-vakcīna ir efektīva laboratorijā, tas ir daudzsološi
Slimības
Citas slimības - Zivis
Karpu pavasara virēmija (SVCV)
• Karpu pavasara virēmija (SVC) ir infekcijas vīrusu slimība, galvenokārt sa
Slimības
Citas slimības - Zivis
Karpu pavasara virēmija (SVCV) - sugas
• SVC, galvenokārt, skar karpas un citas Karpu dzimtas (grunduļu dzimta) sugas
• Karpas (Cyprinus carpio) ir visuzņēmīgākā suga un Koi karpa (Cyprinus carpio
• Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella)
• Baltais platpieris (Hypophthalamicthys molitrix)
• Platpieris raibais (Aristicthys nobilis)
• Karūsa (Carassius carassius)
• Sudrabkarūsa (Carassius auratus)
• Līnis (Tinca tinca)
• Ālants (Leuciscus idus)
• Uzņēmīgas ir arī ļoti jaunas dažādu sugu dīķu zivis, ieskaitot līdaku un asari
• SVC- līdzīgs vīruss ir atklāts arī audzētajām garnelēm (Penaeus
Slimības
Citas slimības - Zivis
Karpu pavasara virēmija (SVCV) – pazīmes
• Zivs var nēsāt SVCV ar un bez pazīmēm
• Visvairāk zivis var tikt skartas līdz gada vecumam, kaut gan slimība ir sastopama arī vecā
• Klīniskās pazīmes nav specifiskas
• Vēdera palielināšanās (uztūkums)
• Eksoftalmija (izspiedušās acis)
• Atveres iekaisums vai tūska
• Ādas, žaunu un acu asinsizplūdumi (asiņošana)
• Ķermeņa āda ir tumšāka, žaunas bālas
• Saslimušās zivis tiecas pulcēties vietās, kur ieplūst ūdens vai dīķa malās, peld un elpo lēn
• Līdzsvara zudumi ar nekustīgumu un noliekšanās uz sāna tiek novēroti vēlākās stadijās
• Vienlaicīga saslimšana ar bakteriālām infekcijām (karpu tūsku) vai parazitārām slimībām i
Slimības
Citas slimības - Zivis
Karpu pavasara virēmija (SVCV) - darbības
Karpu SVC ir jāziņo valsts vai federālajām varas iestādēm nekavējoties pēc dia
Zonās, kur SVC ir endēmiska, ir nepieciešama laba bioaizsardzība un sanitārija
Jauni zivju krājumi jāpapildina no vietām, kas brīvas no SVC
Papildu kontrolējošie pasākumi, ieskaitot ikru apstrādi ar jodoforu, regulāru fizis
Vīruss ir jūtīgs pret oksidētājiem, nātrija dodecīlsufātu, nejonu detergentiem un
Slimības
Citas slimības - Zivis
Karpu pavasara virēmija (SVCV) – darbības
• Stresa minimizēšana
• Laba sanitārija un pārvaldīšanas paņēmieni
• Vakcīnas pret SVC tiek radītas, bet vēl nav pieejamas
• Anitbiotikas var tikt lietotas, lai kontrolētu karpu tūskas bakteriālo eleme
Slimības
Citas slimības – Zivis
Infekciozā aizkuņģa dziedzera nekroze (IPN)
•
Binavīruss (Birnaviridae)
•
Horizontālā un vertikālā pārnešana
•
•
•
•
Vīrusa izplatīšanās caur izkārnījumiem, seksuāliem šķidrumiem un, iespēja
Inficēts transportēšanas ūdens, inficēti tīkli, konteineri un cits aprīkojums
Infekcijas vīruss var tikt pārnests un izdalīts ar zivjēdājiem putniem un zīdītā
Norvēģija – šobrīd nav likumdošanas, lai ziņotu par gadījumiem
Slimības
Citas slimības - Zivis
Infekciozā aizkuņģa dziedzera nekroze (IPN) - saimnieki
• Saldūdens un jūras zivis
• Slimība visbiežāk ir sastopama varavīksnes forelei (Oncorhynchus myk
• Avota palija (Salvelinus fontinalis)
• Taimiņš (Salmo trutta)
• Lasis (Salmo salar)
• un dažas Klusā okeāna lašu sugas (Oncorhynchus spp.)
Slimības
Citas slimības - Zivis
Infekciozā aizkuņģa dziedzera nekroze (IPN) - pazīmes
• Pirmā slimības uzliesmojuma pazīme lašveidīgo mazuļiem ir pēkšņs un
• Līkloču/spirālveidīga/virpuļojoša peldēšanas kustība
• Tumšāka pigmentācija
• Spilgti izteikta vēdera izplešanās
•
•
•
•
Kuņģī nav barības, bet redzamas caurspīdīgas vai pienīgas gļotas, kā a
Gari, tievi, gaiši ekskrementi
Viegla līdz vidēja eksoftalmija (izspiedušās acis)
Bālas žaunas
Slimības
Citas slimības - Zivis
Infekciozā aizkuņģa dziedzera nekroze (IPN) – pazīmes
Slimības
Citas slimības - Zivis
Infekciozā aizkuņģa dziedzera nekroze (IPN) - darbības
• Kārtējā tīrīšana un audzētavas dezinfekcija
• Apdzīvotības blīvuma samazināšana
•
•
•
•
Iegādāties apaugļotus ikrus vai zivis, kuru veselības stāvoklis ir zināms
Nejaukt kopā zivis no dažādām novietnēm
Pārvietojot Atlantijas laša smoltus uz jūras krātiņiem, veikt grupas vai kr
Audzētavas apgādāt vienīgi ar drošu ūdeni (piem., avota vai dziļurbuma
Slimības
Citas slimības - Zivis
Infekciozā aizkuņģa dziedzera nekroze (IPN) – darbības
• Iespējama saldūdens zivju (piem., laša) vakcinācija
• Laši ir izvēlēti dēļ to paaugstinātās pretošanās spējām IPNV
• Ūdens apstrāde
– Ozons
– Augsta temperatūra (80oC, 20 min.)
– UV – ir nozīme tad, ja piemēro pareizu devu un apstrādes laiku
Slimības
Citas slimības - Zivis
Citas nopietnas vīrusu izraisītas slimības
• Infekciozais lašveidīgo anēmijas vīruss (ISAV) – jūras ūdens
- Izraisa milzīgus lašu zaudējumus
- Vīrus rada eritrocītu un to apvalku bojājumus, kas rada asinsizplūdumus
Figure 1:
• bālas žaunas
• palielinātas aknas (krāsa no tumši brūnas līdz melnai)
• palielināta liesa
• punktveida asinsizplūdumi piloriskajos piedēkļos, apzarņa taukos un p
Bilde ar Dr. David Bruno laipnu atļauju
Slimības
Citas slimības - Zivis
Citas nopietnas vīrusu izraisītas slimības
Aizkuņģa dziedzera slimība (PD) – jūras ūdens
• Galvenokārt Atlantijas lasis
• Eiropā audzētā Atlantijas laša slimība, kura rada ekonomiskas sekas. S
• Kaut arī pats slimības nosaukums pasaka priekšā, ka galvenais bojātais
Slimības
Citas slimības - Zivis
Baktēriju izraisītas slimības
Vibrioze
• Vibrioze ir viena no izplatītākajām zivju slimībām, kuru ierosina pie Vibri
• Iespējama vakcinācija
Slimības
Citas slimības - Zivis
Ziemas čūlas slimība – Vibrio viscosus og Moritella viscosa
• Atlantijas lašu mazuļi (saldūdens) un pieaugušās zivis (jūras)
• Rada lielus ekonomiskos zaudējumus, jo nepieciešams nekavējoties ve
• Vakcinācija iespējama
• Iespējama ārstēšana ar antibiotikām – bet nav ieteicama
Slimības
Citas slimības - Zivis
Flavobacterium psychrophilum
• Galvenokārt laši un foreļu mazuļi
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Spuru bojājumi un ādas brūces
Palielināts vēders
Astes tumša pigmentācija
Augsta mirstība
Neraksturīga peldēšanas uzvedība; apetītes zudums
Sarkana liesa redzama cauri ādai
Eksoftalmija
Palielināta liesa
Bāli orgāni
Šķidrums zarnās un vēderā
Izdzīvojušiem mazuļiem: aklums, ādas bojājumi
Slimības
Citas slimības - Zivis
Flavobacterium psychrophilum - darbības
• Dezinfekcija, lai novērstu vertikālu pārnešanu
• Vakcinācija nav iespējama
• Ārstēšana nav iespējama – vienīgi profilakse
Slimības
Citas slimības - Zivis
Furunkuloze (Aeromonas salmonicida )
Nav raksturīga noteiktai sugai – tā ir gan saldūdens, gan jūras zivju slimība
Pazīmes atgādina slimības pazīmes, ko izraisa Vibrio baktērija
Augsta temperatūra ierosina infekciju, bet tā var uzliesmot arī pie zemas temperatūras
Pēkšņa liela daudzuma jauno zivju mirstība, gandrīz visu mazuļu mirstība, bez jebkādām
Zivis ir tumšākas, tām ir maza ēstgriba
Slimības attīstība var būt lēna un infekcija var būt apslēpta ilgu laiku
Inficētās zivis bez jebkādām slimības pazīmēm var būt slimības nēsātājas un izplatītājas,
Slimības lēnās attīstības laikā mēdz būt sastopami lieli un mazi furunkuļi (augoņi) zivs mu
Pazīmes, kas raksturīgas paveidiem, ir vairāk saistītas ar ādu, furunkuļi parasti nav pārāk
Spuras var kļūt nodilušas un skrandainas
Slimības
Citas slimības - Zivis
Furunkuloze (Aeromonas salmonicida ) - darbības
• Vakcinācija pret šo slimību ir pierādījusi savu efektivitāti
• Ārstēšana – slimību ārstējot ar antibiotikām (mazās zivis), baktērijas sp
Slimības
Citas slimības - Zivis
Sarkanmutes slimība (Yersinia ruckeri)
• Skar lašveidīgos un citas saldūdens un jūras zivis
• Visvairāk skar saldūdenī audzētās varavīksnes foreles, bet palija arī ir jū
• Daudzās valstīs lašveidīgo audzēšanā tas ir kopīgs patogēns, tas ir arī a
Slimības
Sarkanmutes slimība (Yersinia ruckeri) - pazīmes
• Slimība ir ieguvusi savu nosaukumu no mutes un apakšžokļa asiņošana
• Augsta mirstība bez redzamām ārējām pazīmēm norāda uz ātru slimība
• Vairāk ir raksturīga lēna vai pakāpeniska slimības attīstība ar ievērojam
• Mirstības līmenis parasti ir visaugstākais, ja slimība kombinējas ar stres
• Atsevišķas zivis var demonstrēt miegainību, līdzsvara traucējumus, elpo
• izspiedušās acis, uzpūties vēders, asinsizplūdumi žaunās, ādā un spurā
Slimības
Citas slimības - Zivis
Sarkanmutes slimība (Yersinia ruckeri) – darbības
• Vakcinācija
• Antibiotikas
Slimības
Citas slimības - Zivis
Citas baktēriju izraisītas slimības
• Bakteriālā nieru slimība (Renibacteriu salmoninarum)
– Infekcijas nierēs
– Granulas
Slimības
Citas slimības - Zivis
Citas baktēriju izraisītās slimības
• Zivju riketsioze (riketsiju izraisīta saslimšana) (Piscirickettsia salmonis)
• (Mycobacterium marinum)
• Epiteliocistīts
– Saldūdens un jūras ūdens
– Baktērija līdzinās Chlamydia sp
– Skar žaunas un zivs ādu
– Inficētās šūnas palielinās līdz tās ir saredzamas kā cistas (karpām)
Slimības
Citas slimības - Zivis
Sēnītes
Kokvilnas sēnīte (Saprolegnia)
• Saldūdens
•
•
•
•
Sēnīte rada kokvilnai līdzīgu micēliju uz zivs ķermeņa
Saprolegniasis ir sekundāra infekcija, kas novērota pēc radītajiem zivs ā
Citi disponējošie faktori infekcijai ir ūdens piesārņojums un paaugstināts
Sēnīte var apdraudēt arī zivju ikrus. Pirmie parasti tiek inficēti neauglīgie
Slimības
Citas slimības - Zivis
Sēnītes
Kokvilnas sēnīte (Saprolegnia)
• Zivju sēnīte ir redzama kā pelēki/balti plankumi uz ādas vai žaunām, ka
• Saprolegnia parasti izveidojas kā maza, centrālā infekcija, kura tad strau
Slimības
Citas slimības - Zivis
Sēnītes
Kokvilnas sēnīte (Saprolegnia)
• Zivju sēnīšu infekciju ir grūti ārstēt un sēnītes nav iespējams izskaust zivju audzē
Malahīta zaļā šķīdums (100mg/ litrs)
• Ilgtermiņa peldes procedūras: Sāls: 1–5g / litrs nenoteikti Malahīta zaļais: 0.10m
Slimības
Citas slimības - Zivis
Parazīti
Zivis var būt parazītu gala saimnieki vai starpposma saimnieki
• Dažādi vienšūnu vai daudzšūnu organismi
• Zivjutis (Lepeophtheirus salmonis)
• Balto punktu slimība (Ichthyophthirius)
• Gyrodactulus salaris
• Parvicapsula pseudobranchicola
• Spironucleus salmonicida
Slimības
Citas slimības - Zivis
Vielmaiņas slimības
• Nepietiekams (vai nepareizs) uzturs, toksīni barībā, bojāta barība vai ba
• Problēma zivju audzēšanā, kur zivis tiek barotas ar rūpnieciski ražotu ba
Slimības
Citas slimības - Zivis
Slimības, saistītas ar apkārtējo vidi
• Piesārņojums
• Ūdens kvalitāte
– Skābeklis
– Ogļskābā gāze
– pH
– Amonjaks
– Temperatūra