Transcript Dace Baltiņa - Dzīvības koks

PSIHOEMOCIONĀLĀS
PROBLĒMAS VĒŽA
SLIMNIEKIEM
Dace Baltiņa
Dr.hab.med.
SIA RAKUS
We are not ourselves when,
nature being opressed,
commands the mind to
suffer with the body
King Lear; Act II
“....mēs neesam vairs mēs,
kad slimā daba dvēsli spiež
ar miesām līdzi ciest....”
Vēža slimnieku labsajūtas
problēmas

Emocionālās un garīgās


Bailes, grūtsirdība, uztraukums, izmisums
Fizisko simptomu radītās

Sāpes, nogurums, nevarība

Ģimenes, sociālās, finansiālās un darba

Veselības aprūpes


Bezpersoniskums, empātiju trūkums,
neskaidrība
Eksistenciālās un reliģiskās

Nāve, aiziešana, izlīgums
Somātisko un psihisko spēju
izsīkuma sindroms

Slimībai progresējot, palielinās simptomu
skaits un intensitāte

Galvenā simptomu triāde, kas būtiski
pasliktina dzīves kvalitātes rādītājus,
samazina sociālās funkcijas un palielina
ciešanas vēža slimniekiem ir:

Sāpes (50-80%)

Nespēks un nevarība (50-70%)

Depresija (15-35%)
Uzlabojoties audzēju agrīnajai
diagnostikai un ārstēšanas iespējām,
aizvien vairāk cilvēkiem vēzis nākotnē
no fatālas slimības kļūs par hronisku
vainu, ar kuru nāksies sadzīvot tāpat
kā ar tās terapijas radītām sekām,
bailēm no recidīva un iespējamām
psihoemocionālām komplikācijām.
Vēža distress
Nepatīkams apzinātas onkoloģiskas
slimības izraisīts psihosociāls un
emocionāls pārdzīvojums, kas no
sākotnējās baiļu, nomāktības un
apdraudējuma sajūtas pakāpeniski
pāraug traucējošās garīgās veselības
problēmās – depresijā, trauksmē, panikā,
sociālā izolācijā un garīgā krīzē.
Vēža distress slimības gaitā
Diagnoze
Terapijas
sākšana
Terapijas
pabeigšana
Recidīvs
Pierašana
“Šausmas, man
“Kas tagad ar mani
ir vēzis, man jāmirst!” notiks tālāk?”
Tālāka
progresēšana
Paliatīva
aprūpe
“Viss atsākas. Vai
vēl ir kāda cerība?”
Termināla
stadija
“Viss pagalam! Cerībai”
taču jābūt!”
Nāve
Bailes un distress

Vēža slimnieku pārņem fundamentālu un
eksistenciālu baiļu sindroms, kas savukārt
būtiski ceļ distresa līmeni:

Bailes no nāves un ciešanām

Bailes no kropļojuma, fiziskā veseluma
pārmaiņām un terapijas blaknēm

Bailes no nezināmā un iespējamās atstumšanas
un izolācijas

Bailes no paškontroles un sevis vērtības
zaudēšanas
Biežākās psihiatriskās
komplikācijas
0%
50%
Normāla reakcija
80%
Adaptācijas
traucējumi
Depresija
Delīrijs
Uzbudinājums, trauksme, nemiers
Personības pārmaiņas
Lielās psihiatriskās diagnozes
100%
Biežākās komplikācijas

Uzbudinājuma un nemiera sindroms


30-50% un līdz pat 80% termināliem
Garastāvokļa traucējumi

Depresija 15-77%




Adaptācijas traucējumi 50%
Posttraumātisks distress 30%
Kognitīvie traucējumi


Depresiju kopā ar trauksmi novēro 9 reizes biežāk
nekā izolētu depresiju un 6 reizes biežāk pacientiem
ar vismaz 2 somātiskām hroniskām slimībām
Līdz 85% terminālās stadijās
Personības pārmaiņas
Adaptācijas traucējumi

Nespēja adaptēties diagnozei, slimības
gaitai un ārstēšanai - 20% līdz 40%

Simptomi nav uzkrītoši un stāvoklis mēdz
normalizēties 6 mēnešu laikā, taču var arī
hronizēties

Bēdīgums un nespēja baudīt dzīvi un
priecāties tādā mērā, ka tas jau traucē
ikdienā, taču nav tipisks pastāvīgi nomākts
garastāvoklis
Izplatīts mīts: visi vēža slimnieki ir nomākti
un depresīvi - svarīgi ir atšķirt normālu
grūtsirdību no patoloģiskas

Grūtsirdība






Bieži sastopama
Apetītes un miega traucējumi,
samazinātas koncentrēšanās spējas,
uzbudināmība, trauksmainība, uzvedības
pārmaiņas
Uzvedības pārmaiņas saistāmas ar
konkrētu zaudējumu
Viļņveidīgi uzplūdi
Saglabājas spējas baudīt dzīvi
Var būt abstraktas domas par nāvi
Depresija






Retāk sastopama par grūtsirdību
Sūdzības kā pie grūtsirdības + bezcerības,
bezpalīdzības, nevajadzības un vainas
sajūta, domas par pašnāvību
Grūtsirdība, nomākts garastāvoklis un
ahedonija visās dzīves jomās
Pastāvīgs stāvoklis
Nespēja baudīt dzīvi un priecāties
Bieži domas par nāvi un pašnāvību ir
spēcīgas un noturīgas
Depresijas izplatība vēža
slimniekiem

Depresijas simptomus atrod 25-50% no
hospitalizētajiem vēža slimniekiem

Visbiežāk (40-50%) pacientiem ar aizkuņģa
dziedzera un galvas un kakla daļas audzējiem

Īstu depresiju - 5.3% (3-5% populācijā)

Katram ceturtajam vēža slimniekam ar
depresiju tā bijusi jau pirms saslimšanas

80% netiek diagnosticēta un ārstēta
Depresijas izplatība vēža
slimniekiem


Depresijas izplatība vēža slimniekiem ir
apgriezti proporcionāla Karnovska indeksam:

75%, ja KI < 40;

23%, ja KI > 60
Biežums pieaug, progresējot:

slimībai,

sāpēm,

fiziskam kropļojumam,

nevarībai un atkarībai
Psihe un soma

Primārais mērķis – somātiskie simptomi

Sekundārais mērķis – psihoemocionālā
labklājība

Holistiskā pieeja – vēzis kā psihosomātiska
slimība – vienlīdz nozīmīgi jāārstē kā soma,
tā psihe
Depresijas somātiskie
simptomi vēža slimniekiem


Somātisko simptomu (reibonis,
galvassāpes, sāpes vēderā, krūtīs,
mugurā vai locītavās, miega traucējumi,
apetītes trūkums u.c.) skaitam ir liela
psihisko un funkcionālo traucējumu
paredzes vērtība
Somātiskie simptomi ir līdzīga vēža
slimības izraisītajām slimības un
neveselības izpausmēm
Simon GE et al, N Engl J Med., 1999; 341: 1329-1336
Depresijas attīstības risku
ietekmējošie faktori vēža
slimniekiem
Audzējatkarīgie:

slimības izplatība, audzēja lokalizācija
(aizkuņģa dziedzeris, plaušas,
smadzenes)

funkcionālais stāvoklis

fizisko simptomu daudzums un
izteiktība (sāpes!)

Nutrīcijas faktori (folātu, B12 deficīts)
Depresijas attīstības risku
ietekmējošie faktori vēža
slimniekiem
Blakusfaktori:

endokrīnie traucējumi (vairogdziedzeris,
virsnieres)

neiroloģiskie bojājumi (insults,
parkinsonisms)

paraneoplastiskās izpausmes

imūnsistēmas traucējumi (NK aktivitātes
nomākums, traucēta bojātā DNS
atveseļošana)
Depresijas attīstības risku
ietekmējošie faktori vēža
slimniekiem
Audzēja terapija:
Glikokortikoīdi, opioīdi
 Specifiskie medikamenti (vinkristīns,
vinblastīns, L-aspargināze, prokarbazīns,
tamoksifēns, interferons)
 Varia (cimetidīns, ranitidīns, bēta blokatori,
benzodiazepīni, neiroleptiķi, levodopa)
 Kropļojošas operācijas
 Vēlīnās pēcoperācijas un pēcapstarošanas
komplikācijas

Biežāk depresija attīstās
terapijas vidū, kad sāk
prevalēt blaknes, terapiju
nobeidzot (pamestības
sajūta) un attīstoties
recidīvam.
Pretvēža medikamentu
psihoemocionālās blaknes
Tamoksifēns
Depresija
Androgēni
Uzbudinājums
Glikokortikoīdi
Mānija, atsprūdes depresija
5-FU
Nogurums, cerebellārs sindr.
Vcr, Vbl
Depresija
Ifosfamīds, cf
Encefalopātija
Platīni
Neiropātija, encefalopātija
Taksāni, gemcitabīns, Neiropātija, garastāvokļa
vinorelbīns
Metotreksāts
svārstības
Delīrijs
Citu medikamentu
psihoemocionālās blaknes
Interferons
Depresija, letarģija
Interleikīns
Delīrijs
Koloniju stimulatori Delīrijs
Benzodiazepīni
Depresija, atmiņas
traucējumi
Ondansetrons
Nemiers, uzbudinājums,
Granisetrons
trauksmes sindroms
Metoklopramīds
Depresija,
pseidoparkinsonisms
Depresijas attīstības risku
ietekmējošie faktori vēža
slimniekiem
Psihiatriskā anamnēze:
depresija
 toksikomānija
 smagi emocionāli pārdzīvojumi
 trauksmes stāvokļi, psihozes
 alkoholisms
 personības īpatnības

Depresijas attīstības risku
ietekmējošie faktori vēža
slimniekiem
Sociālie faktori:
 citi papildus distresi
sociālā atbalsta trūkums
 vientulība
 ļaundabīgie audzēji ģimenes
anamnēzē

Depresijas diagnostika
vēža slimniekiem


Depresijas somātiskie simptomi
(anoreksija, svarā krišanās, nespēks,
nogurums, bezmiegs, libido samazināšanās
un psihomotoriska aizture) var būt
maldinoši un ar mazu diagnostisko vērtību
Ļoti svarīgi ir noskaidrot somātisko
simptomu etioloģiju; antidepresantu
ordinācija nereti var palīdzēt atklāt
vismokošāko fizisko problēmu
Depresijas diagnostika
vēža slimniekiem

Psiholoģiskie simptomi labāk nekā somātiskie
raksturo vēža slimnieka atbildes reakciju uz
savu slimību:



skumīgums un grūtsirdība
norobežošanās no draugiem un ģimenes
Visprecīzākie depresijas rādītāji vēža
slimniekiem ir:



ahedonija (nespēja baudīt dzīvi)
bezcerīgums un nolemtība “dzīvei vairs nav jēgas”
pastiprināta vainas apziņa (slimība kā sods par
kaut ko) un domas par pašnāvību
Depresijas diagnostika
vēža slimniekiem

Pacienta depresija ne vienmēr ir tieši
pamanāma - dažkārt vienīgā liecība ir paša
ārsta bēdīgā sajūta, kontaktējoties ar
slimnieku (“skumju aura”)

Vecāka gadagājuma slimniekiem bez vēža
vēl ir virkne citu blakusslimību, un viņi bieži
vien lieto dažādus medikamentus, kas arī
var pastiprināt depresijas izpausmes
Depresijas diagnostika
vēža slimniekiem
Anamnēze:

psihiskās slimības, depresijas un
pašnāvības gadījumi ģimenē

nesens pēkšņs kāda medikamenta
lietošanas pārtraukums vai
medikamentu lietojums vispār

“Vai Jūs pārsvarā jūtaties nomākts?
Vai bieži raudat?”
Depresijas diagnostika
vēža slimniekiem
Anamnēze:

“Vai kopš slimības sākuma ir mainījušās
Jūsu koncentrēšanās spējas?”

“Vai Jums kādreiz ienāk prātā doma, ka
citiem cilvēkiem esat kļuvis par nastu?”

“Vai esat kādreiz iedomājies, ka vislabāk
būtu pašam pielikt punktu savām
ciešanām?”
Depresijas diagnostika
vēža slimniekiem
Fizikālā izmeklēšana:

izskats, apģērbs, sakoptība

aktivitāte (ažitācija vai psihomotoriska
aizture)

uzmanības noturība

pietēlošana, izlikšanās

runa (aizture, dizartija, afāzija)

orientācija savā personā, telpā un laikā
Depresijas diagnostika
vēža slimniekiem
Fizikālā izmeklēšana:

atmiņa

neiroloģiski traucējumi

perifēriska neiropātija

endokrīno sindromu stigmas
(plakstiņu kustības aizture, strijas)
Depresijas diagnostika
vēža slimniekiem
Laboratoriskā izmeklēšana:

elektrolīti serumā (kalcijs, kālijs)

pilna asins aina (eritrocīti, Hb)

vairogdziedzera hormoni (ja ir klīniskas
aizdomas par funkcionālu defektu)
Neatpazītas un neārstētas
depresijas sekas








Samazināta dzīves kvalitāte
Nespēja baudīt dzīvi
Somātiski slims un nomākts cilvēks nespēj
uztvert pozitīvu informāciju
Sāpju un citu fizisku simptomu subjektīva
pastiprināšanās
Kavēta brūču dzīšana un atveseļošanās
Samazināta dzīvildze
Lielākas kopējās aprūpes izmaksas
Palielināts pašnāvības risks
Kāpēc nediagnosticē?

Uzmanību vairāk pievērš somātiskajiem
simtpomiem, nevis kognitīviem
traucējumiem vai garastāvokļa pārmaiņām

Nevēlēšanās stigmatizēt pacientu ar
psihiatrisku diagnozi un papildus satraukt
vēl ar kādu citu slimību, kas jāārstē

Nespēja vai nevēlēšanās izrunāties ar
pacientu

Neorientēšanās un bailes ordinēt
antidepresantus
Depresijas terapijas principi
vēža slimniekiem



Garastāvokļa traucējumiem kā somātisko
slimību sekundārām izpausmēm
nepieciešama medikamentoza ārstēšana
Optimāli būtu kombinēt atbalsta
psihoterapiju ar izzinoši intelektuālās
(kognitīvās) un uzvedības modeļa izstrādi
un ārstēšanu ar antidepresantiem
Kognitīvās aprūpes pamatā ir iespējami
plašāka informācija par slimību un tās
ārstēšanu, lai izskaustu iracionālās bailes un
uzmācīgās domas
Kad vēlama psihiatra
konsultācija?






Pacientiem, kuri izsaka domas vai draudus
par pašnāvību
Pacientiem pēc pašnāvības mēģinājuma
Pacientiem ar biežām panikas lēkmēm,
ģeneralizētu trauksmi
Pacientiem ar depresiju un bipolāriem
afektīviem traucējumiem
Pacientiem ar zināmu šizofrēniju anamnēzē
Ja terapija ar AD 3-4 nedēļu laikā nedod
vēlamo rezultātu
Antidepresanti (AD)

Priekšroka AD ar minimālām blaknēm

AD devai jābūt pietiekamai (ekvivalentai
100-150 mg TCAD)

Klīniskais efekts parādās 7-14 dienu laikā

Blaknes izzūd 7-14 dienu laikā

AD jāturpina vismaz 4 mēnešus pēc
simptomu izzušanas, lai mazinātu
atkārtošanās risku

AD deva jāmazina pakāpeniski
Antidepresanti (AD)

Tricikliskie antidepresanti (TA)

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI)

Serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori
(SNAI)

5-HT2 serotonīna receptoru antagonisti (5HT)

Noradrenerģiskie un specifiskie serotonerģiskie
antidepresanti (NASSA)

Noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori (NAI)

Noradrenalīna un dopamīna atpakaļsaistes inhibitori
(NDAI)

Monoaminooksidāzes MAO inhibitori
Antidepresanti (AD)

AD lietošanu nosaka klīniskās indikācijas (AD
terapija labi līdz arī pacientiem ar adaptācijas
traucējumiem)

Reāli visi zināmie AD lietojami arī vēža
pacientiem – labās panesamības dēļ
onkoloģijā aizvien biežāk izvēlas SSAI,
NASSA, NDAI

Tricikliskie AD ir lētāki un piemērotāki
neiropātisku sāpju gadījumos, taču tiem ir
sliktāka panesamība
AD blakņu salīdzinājums
AD
Deva
Holinolīt
Hipotens
Aritmija
Dispeps.
Svara
pieaug.
Seksuāla
disfunkc.
Amitriptilīns
50-250
++++
++++
+++
+
++++
++
Doksepīns
50-250
+++
++
++
+
++
+
Nortriptilīns
50-250
++
+++
++
+
++
+
Fluoksetīns
20-40
-
-
-
+++
-
++
Paroksetīns
20-40
-
-
-
+++
-
+++
Mirtazapīns
30-60
-
-
-
-
+++
-
Bupropions
100-300 -
-
-
+
-
-
Venlafaksīns
75-300
-
-
+++
-
++
-
Tricikliskie antidepresanti

Tos samērā plaši lieto dažādu somatisko
simptomu (fibromialģijas, funkcionāli
gremošanas traucējumi, hroniskas
galvassāpes u.c.) komplimentārai terapijai

Efektīvāk nekā SSAI un 5-HT antagonisti
novērš tieši somatiskās sūdzības

Somatisko simptomu mazināšanās parasti
nekorelē un nav saistīta ar antidepresīvo
darbību
Tricikliskie antidepresanti


Ja pacients atbilst lielās depresijas
kritērijiem – jāsāk ordinēt antidepresanti
Jāsāk ar zemām devām, tās lēni kāpinot

Vēža slimniekiem nepieciešamas daudz
mazākas devas nekā neonkoloģiskiem
pacientiem (maks. deva ir 75-150 mg
dienā)

Adekvātas terapijas ilgums ir vismaz 2-3
nedēļas (ja dzīvildze < 3-4 nedēļām, nav
vērts pat sākt)
Tricikliskie antidepresanti

Pacientiem ar terapeitisku efektu ārstēšana
jāturpina vismaz 4 mēnešus vai pastāvīgi no
depresijas uzlabošanās brīža

TA nedrīkst pārtraukt pēkšņi: hroniskiem
lietotājiem devu samazina par 50% mēneša
laikā; neseniem lietotājiem - par 50% ik pēc
3 dienām

Blakņu dēļ (mutes sausums, reibonis,
ortostakse, nogurums, pieņemšanās svarā)
tos lieto aizvien retāk.
Tricikliskie antidepresanti
Amitriptilīns







sāk ar 10-25 mg uz nakti; devas kāpina par 10-25
mg ik pēc 2-3 dienām līdz sasniegts vēlamais
efekts vai maksimālā deva 125-150 mg
piemērots pacientiem, kam nepieciešama sedācija
piemīt adjuvanta analgētiska darbība
piemērots arī parenterālai ievadīšanai
izteiktas antiholīnerģiskas blaknes (īpaši
vecākiem pacientiem)
antidepresīvā darbība iestājas lēni
kardiālās blaknes: ortostātiska hipotensija,
vadīšanas traucējumi
SSAI
Fluoksetīns, paroksetīns, bupropions,
sertralīns, trazodons

Piemērots sākumterapijai, jo ērtāk lietojami
un praktiski nav kardiālo, antiholīnerģisko
un alfa adrenerģisko blakņu

Mazāks sedatīvais efekts

Piemīt izteikta piesaiste plazmas proteīniem

Optimāli kombinēt ar TA ātrāka efekta
sasniegšanai (piemēram, fluoksetīns no rīta
un nortriptilīns vai amitriptilīns vakarā)
Benzodiazepīni
Alprazolāms



Spēcīga anksiolītiska iedarbība
 0.25-1 mg 1-2 reizes dienā
Papildus miorelaksējoša, antiepileptiska un
sedatīva iedarbība
Labi palīdz adaptācijas periodā, īpaši
pacientiem ar miega traucējumiem
BENZODIAZEPĪNI
Lorazepāms

Nav aktīvo metabolītu – var ordinēt
pacientiem ar aknu audzējiem vai
metastāzēm

Lielās devās – izteikti sedatīvs efekts

Piemērots psihomotoriska uzbudinājuma
gadījumos

0.25-2 mg 3 reizes dienā
NSSA
Mirtrazapīns




Jauna zāļu klase ar duālu iedarbību – 5-HT
un NA bloķēšana
Antidepresīva, prettrauksmes, miegu un
apetīti uzlabojoša un pretvemšanas darbība
Liekas cerīga depresiju, uzbudinājuma un
bezmiega ārstēšanā
Veicina svara pieaugumu, kas dažiem vēža
pacientiem var būt būtiski
NSSA
Mirtrazapīns



Nav raksturīgas tādas blaknes kā seksuāla
disfunkcija, satraukums, svīšana, slikta
dūša, galvassāpes un reiboņi
Antidepresīvās darbības efektivitāte
līdzvērtīga amitriptilīnam
Lietojams reizi dienā un antidepresīvā
darbība parādās jau pēc 1-2 nedēļām,
prettrauksmes – pirmās nedēļas laikā
Antidepresantu izvēle
Sūdzības
SSAI
TAD
NSSA
Nogurums
Bezmiegs
Sāpes
Gremošanas trauc.
Opioīdu blaknes
Aizcietējums
Apetītes/svara zudums
Nemiers
Kserostomija
++
-+
-++
++
+/+
++
-+++
+++
++
--++
++
--
+++
++
?
++
--+++
+++
?
Antidepresantu devas
Medikaments Sākuma Uzturošā
deva
deva
Fluoksetīns
10-20
mg/d
20-60
mg/d
20 mg/d
20-60
mg/d
25-50
mg/d
50-150
mg/d
(20 mg/N28 = 3.19 – 4.39 Ls)
Paroksetīns
(20 mg/N30 = 9.40 – 17.85 Ls)
Sertralīns
(50 mg/N30 = 4.26 – 12.80 Ls)
(100 mg/N30 ~ 14.00 Ls)
Blaknes
Garš pusizdales
laiks, šķebināšana,
libido samazināš.
Šķebināšana,
sedācija
Šķebināšana
Antidepresantu devas
Medikaments
Bupropions
Sākuma
deva
Uzturošā
deva
75 mg/d
150 mg/d Stimulējoša
(3x)vai
darbība
300 mg XL
(150 mg/N30/60 = 30/16 Ls)
Amitriptilīns
(10 mg/N50 = 1.02 Ls)
(25 mg/N50/60 = 1.16 – 1.37 Ls)
25-50
mg/d
(vakaros)
50-200
mg/d
Blaknes
Izteikta sedācija,
antiholīnerģiskas
blaknes
Antidepresantu devas
Medikaments
Mirtazapīns
(30 mg/N30 = 7.36 – 36.46 Ls)
(15 mg/N30 = 4.26 Ls)
(45 mg/N30 = 12.84 – 15.40 Ls)
Venlafaksīns
(37.5 mg/N30 = 1.30 – 7.07 Ls)
(75 mg/N30 = 8.90 – 19.84 Ls)
(150 mg/N30 = 13.33 – 32.44 Ls)
Sākuma
deva
15 mg/d
(vakaros)
Uzturošā
deva
Blaknes
15-45 mg/d Sedējošs, ātra
(vakaros) darbība,
antiemētiska
un apetīti uzlabojoša darbība
18.75-37.5
75-225
Šķebināšana,
mg/d
mg/d
palīdz neiropātiskām sāpēm
un karstuma
viļņiem
AD farmakokinētiku un
farmakodinamiku ietekmētāji
Aknu bojājums
Hemodinamiski
traucējumi
Klīrensa ↓, medikamenta, tā
metabolītu akumulēšanās
Samazināta zāļu izvade
Kaheksija,
malnutrīcija,
hipoproteinēmija
Lielākā nesaistītā medika-menta
frakcija – lielāks gan
terapeitiskais, gan toksis-kais
efekts
Menopauze
Var būt samazinātas aknu
oksidēšanas funkcijas un
kopējais šķidruma daudz.
AD farmakokinētiku un
farmakodinamiku ietekmētāji
Smēķēšana
Dzimuma atšķirības
Vecumspecifiskās
metabolisma īpatnības
Gemošanas trakta
funkcionālais stāvoklis
Veicina oksidācijas procesu
nomākšanu
Sievietēm medikamenti var
sasniegt augstāku līmeni
serumā nekā īriešiem
Vecākiem pacientiem novēro
augstāku līmeni serumā un
lēnāku izvadi
Var būtiski ietekmēt zāļu
absorbciju un darbību
Nefarmakoloģiskā palīdzība









Psihoterapija
Atbalsta grupu terapija (Vita, Dzīvības koks)
Fiziskās kustības
Garīgais (reliģijas) atbalsts
Elpošanas vingrinājumi
Iedomu terapija
Masāža
Akupunktūra/akupresūra
Diēta (ogļhidrāti, folskābe, B grupas vitamīni,
mikroelementi, Omega-3 tauksskābes)
Garastāvokļa traucējumu
psihoterapija

Tam vajadzētu būt obligātam terapijas
shēmas elementam

Mērķis – samazināt izolācijas sajūtu un
palīdzēt tikt galā ar radušos situāciju,
izskaidrojot slimības un tās ārstēšanas
racionālos aspektus

Psihoterapeits, sociālais darbinieks,
kapelāns

Īpaši sagatavoti speciālisti
Fiziskās aktivitātes

Mērena fiziskā slodze atbrīvo virkni
bioloģiski aktīvu vielu (endorfīni,
enkefalīni, norepinefrīns), kas uzlabo
garastāvokli un pašsajūtu

Ļoti svarīgs ir tuvinieku atbalsts

Iespējamās aktivitātes:

Nūjošana

Peldēšana

Pastaigas raitā solī (gar jūru, parkā, mežā)

Vingrojumu kompleksi mājās
Elpošanas vingrinājumi

Optimāli vismaz sākumā tos veikt
instruktora vadībā

Strukturēta un fokusēta elpošana
nomierina, mazina distresu un palielina
endorfīnu izdali

Ļoti labi kombinēt ar jogu vai iedomu
terapiju
Pašiedvesmojoša terapija

Tie ir garīgi vingrinājumi ar mērķi
iespaidot savu veselību un pašsajūtu
(caur domām sarunājoties ar savu
ķermeni)

Vadītā domu terapija (hipnoze) mazina
distresu, uzbudinājumu, sāpes,
asinsspiedienu, ķīmijterapijas sekas

Krāsu, dejas, mūzikas u.c. terapija

Pašiedvesmas seansi
Masāža

Kombinācijā ar maigu, mierīgu mūziku
var mazināt distresu, uzbudinājumu,
depresiju un sāpes

Pagaidām nav pierādīta masāžas
ilgtermiņa ietekme un vēža slimnieku
fizisko un psihisko labsajūtu, taču
daudziem pacientiem šīs procedūras ir
ļoti patīkamas
Uzturs

Uztures problēmas, ko bieži novēro ir
ēdienreižu izlaišana, apetītes trūkums,
tieksme pēc saldumiem (smadzeņu
labsajūtas modulatorus – serotonīna un
triptofāna izdali veicina ogļhidrātiem
bagāts uzturs).

Salikto ogļhidrātu (pilngraudu maize,
putras, makaroni, augļi un dārzeņi)
lietošana nodrošina stabilu un ilgstošu
iespaidu uz garastāvokli un enerģiju.
Uzturs

B grupas vitamīni; mikroelementi:
kalcijs, dzelzs, magnijs, selēns un cinks

Omega-3 nepiesātinātās taukskābes

Izvairīties no alkohola (darbojas
nomācoši) un biežas kafijas (darbojas
uzbudinoši un var radīt miega
problēmas) lietošanas

Viegli asimilējamos ogļhidrātus labāk
aizstāt ar saliktajiem

Lietot daudz šķidruma (2-2.5 l dienā)
Depresīvs vēža slimnieks nav tikai
divu slimību apvienojums
(depresija + vēzis). Tas ir kaut
kas vairāk, tādēļ nākotnes
perspektīva ir biopsihosociāla
pieeja līdztekus esošām
biomedicīniskām ārstēšanas
metodēm.