Transcript BISS_rez_prezentacija_10_12_2013

Politikas plānošanas sistēmas attīstības
pamatnostādņu un attīstības plānošanas sistēmas
ietekmes novērtējums
Pētījuma rezultātu prezentācija
Rīga, 2013. gada 10. decembrī
Valsts kancelejas projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” (ID Nr.
1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002) 4.2. aktivitātes „Funkciju auditu veikšana” (1. daļa) pētījums
(iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/7 ESF). Projektu 100% apmērā finansē Eiropas Sociālais fonds.
Pētījuma mērķis
Mērķis
Laiks
Veikt esošās attīstības plānošanas sistēmas darbības
efektivitātes novērtējumu un sniegt priekšlikumus attīstības
plānošanas sistēmas pamatnostādņu izstrādei nākošajam
plānošanas periodam, tādā veidā sekmējot maksimāli
efektīvu un harmonizētu attīstības plānošanas sistēmas
darbību valstī.
Pētījuma īstenošanas laiks: 2013. gada 24. aprīlis – 16.
augusts.
Pētījuma uzdevumi un aktivitātes
1. Piecu ES dalībvalstu (Dānija, Somija, Lielbritānija, Igaunija un Lietuva)
attīstības plānošanas sistēmu analīze
2. Latvijas attīstības plānošanas dokumentu un ar attīstības plānošanu saistīto
tiesību aktu analīze, aptverot nacionālo, reģionālo un vietējo līmeni
3. Ekspertu intervijas ar ministriju un tiešo valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem
(34)
4. Ekspertu intervijas ar visu plānošanas reģionu pārstāvjiem, kā arī ar
pašvaldību pārstāvjiem visos plānošanas reģionos (20)
5. Tiešo valsts pārvaldes iestāžu civildienesta ierēdņu elektroniskā aptauja
(n=426)
6. Intervijas ar sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (12)
7. Dažādu politikas plānošanas dokumentu novērtēšanas metodiku SVID
analīze
8. Paraugnovērtējuma attīstības plānošanas dokumentiem veikšana vienā no
politikas nozarēm (veselības aprūpe)
9. Priekšlikumu izstrāde attīstības plānošanas sistēmas pilnveidošanai
10. Diskusija ar tiešo valsts pārvaldes iestāžu, plānošanas reģionu, NVO un
sociālo partneru dalību
11. Pētījuma rezultātu gala ziņojuma sagatavošana
Plānošanas dokumentu integrācija vienotā
sistēmā
Attīstības plānošanas shēma
Starptautiski
ierosinātie attīstības
plānošanas
dokumenti
Vietējais līmenis
Nacionālie attīstības plānošanas dokumenti
Konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks
pirmajā vietā”
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030
ES ilgtspējīgas
attīstības stratēģija
Kopienas
stratēģiskās
pamatnostādnes
(ES Kohēzijas politika,
ES Kopējās
lauksaimniecības
politika)
ES 2020
Plānošanas
reģiona attīstības
stratēģija
ES fondu darbības
programmas
Nacionālais
attīstības
plāns
Latvijas Nacionālā
reformu
programma
Pamatnostādnes
Stabilitātes un
izaugsmes pakts
Konverģences
programma
Īstermiņa
attīstības
plānošanas
dokumenti
Vidēja termiņa attīstības plānošanas
dokumenti
Starptautiskie
attīstības plānošanas
dokumenti
Reģionālais līmenis
Nacionālais līmenis
Plāni, koncepcijas,
informatīvie
ziņojumi u.c.
Plānošanas
reģiona attīstības
programma
Vietējās
pašvaldības
attīstības
stratēģija
Vietējās
pašvaldības
attīstības
programma
Politisko vadlīniju dokuments – Valdības deklarācija un Valdības
rīcības plāns
Ilgtermiņa attīstības plānošanas
dokumenti
ES līmenis
Plānošanas dokumentu integrācija vienotā sistēmā
Sistēmisku plānošanas dokumentu īstenošanu veicina šādi faktori:
1) izstrādāts normatīvais regulējums;
2) EK prasības jaunajam ES fondu plānošanas periodam;
3) pieredzes uzkrāšanās plānotāju darbā gan ministrijās, gan reģionos, gan lielajās
pašvaldībās.
Sistēmisku plānošanas dokumentu īstenošanu kavē šādi faktori:
1) plānošanas dokumentu nepietiekamā sasaiste ar finansējumu, vēlmju neatbilstība
reālajām iespējām;
2) pārmaiņu teorijas jeb intervences loģikas trūkums dokumentos, vajadzības ir
nepietiekami saistītas ar stratēģisko plānošanu – mērķiem un tiem atbilstošām
rīcībām un resursiem;
3) ekonomiskās krīzes ietekme uz iespējām īstenot plānošanas dokumentus un
nepietiekamais darbs pie dokumentu aktualizācijas;
4) ieilgusī administratīvi teritoriālā reforma un neskaidrības par plānošanas reģionu
nākotni;
5) nepietiekamā izpratne par plānošanas dokumentu nozīmi un nepieciešamību tos
īstenot un monitorēt, īpaši politiskajā līmenī;
6) sadarbības trūkums plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā ar citām
institūcijām: ministrijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām.
Priekšlikumi politikas plānošanas
sistēmas pilnveidošanai
Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai

Politikas
plānošanas
dokumentu
integrācija
vienotā
sistēmā


Pilnveidot attīstības plānošanas un budžeta plānošanas savstarpējo
sasaisti. Iespējamie instrumenti: vidēja termiņa budžeta plānošanas
pilnveide, ES fondu plānošana, IDS izstrāde, kurā ir integrēta
attīstības plānošana un budžeta plānošana.
Noteikt skaidrāku un tiešāku ministru un pašvaldību vadītāju
atbildību par attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu un budžeta
sasaisti ar plānošanas dokumentiem. Iesakām atbalstīt un papildināt
Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2012.gada 6.jūnijā
izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei priekšlikumu
Saeimas kārtības rullī noteikt, ka: "Katrs ministrs iesniedz Saeimai
ikgadējo ziņojumu par viņa atbildības jomā paveikto un iecerēto,
un šis ziņojums tiek apspriests atbilstošajā Saeimas komisijā vai
Saeimas sēdē”, papildinot, ka Attīstības plānošanas sistēmas likumā
12.pantā noteikt, ka „Nozares ministru ikgadējais ziņojums
Saeimai ietver arī atskaitīšanos par nozares attīstības plānošanas
dokumentu īstenošanu”.
Pēc pilotprojektu un citu alternatīvu izvērtēšanas nākošo divu gadu
laikā būtu svarīgi skaidri noteikt, kāds būs plānošanas reģionu statuss
un funkcijas, un politiski atbalstīt plānošanas reģionus, lai gan
pašvaldības, gan ministrijas reāli sadarbotos ar plānošanas reģioniem
tiem noteikto funkciju īstenošanā.
Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai

Attīstības
plānošana
plānošanas
reģionu un
vietējā līmenī


Ņemot vērā to, ka vairākās jomās reģionāla plānošana var būt
daudz efektīvāka par plānošanu nacionālā vai pašvaldību līmenī,
nākošo divu gadu laikā (pēc pilotprojektu un citu alternatīvu
izvērtēšanas) būtu svarīgi skaidri noteikt, kāds būs plānošanas
reģionu statuss un funkcijas, un politiski atbalstīt plānošanas
reģionus, lai gan pašvaldības, gan ministrijas reāli sadarbotos ar
plānošanas reģioniem tiem noteikto funkciju īstenošanā.
Plānošanas reģionu speciālisti ir kompetenti un pieredzējuši tieši
plānošanas jautājumos, un viņus būtu svarīgi novērtēt kā nozīmīgu
resursu jebkurā no iespējamajiem nākotnes valsts pārvaldes
modeļiem.
Kopumā pašvaldību skatījumā plānošanas reģiona līmeņa struktūra
ir nepieciešama. Kā iespējamie piemēri, kādas funkcijas varētu
nodot plānošanas reģiona līmenim, tiek minētas uzņēmējdarbības
veicināšana, veselības un sociālās aprūpes organizēšana, ceļu
infrastruktūras sakārtošanas koordinēšana un metodiska
koordinēšana, palīdzot pašvaldībām pilnveidot savu plānošanas
darbu.
Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai
Pamatnostādnes un plāni
Saglabāt pamatnostādnes kā nozaru galveno vidējā termiņa stratēģiskās
plānošanas dokumentu, kurā ir noteikta attīstības vīzija saskaņā ar valstij
nozīmīgiem vidēja termiņa (NAP) un ilgtermiņa (LIAS) mērķiem. Noteikt
Politikas
prasību pamatot šo saikni, piemēram, identificējot plānošanas dokumenta
plānošanas saikni ar konkrētiem NAP noteiktajiem mērķiem, rīcības virzieniem un
dokumentu mērķu sasniegšanas rādītājiem, lai pēc iespējas mazinātu formālās atsauces
uz NAP vai citiem augstāka līmeņa dokumentiem, tos tikai uzskaitot, kā tas
veidi
ir daudzos šobrīd spēkā esošajos plānošanas dokumentos.
Veidot pamatnostādnes pēc iespējas plašākos nozaru kontekstos, apvienojot
vairāku apakšnozaru attīstības plānošanu, tādējādi samazinot kopējo
pamatnostādņu skaitu. Apakšnozaru politikas plānošanai izmantot pēc
iespējas tikai īstermiņa (līdz trīs gadiem) plānošanas dokumentu – plānu,
vienlaikus padarot elastīgākas prasības attiecībā uz plāna termiņiem – atļaut
veidot plānus arī uz ilgāku laiku par trīs gadiem, ja šāda vajadzība tiek
pamatota.
Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai
Politikas
plānošanas
dokumentu
veidi
Informatīvie ziņojumi un koncepcijas
Pētījumā tiek izvirzīti tālākai diskusijai divi iespējamie modeļi, kas
vērsti uz informatīvo ziņojumu izmantošanas samazināšanu attīstības
plānošanas jomā.
Pirmais modelis paredz izmaiņas prasībās par koncepciju
sagatavošanu, nodalot divus koncepciju veidus – īsās koncepcijas
(dokumenta veids, kas paredzēts problēmu ātram risinājumam,
dokumenta saturs un forma jānosaka tāds, lai dokumenta pielietojums
būtu tikpat ērts un ātrs kā līdz šim plaši izmantotajiem informatīvajiem
ziņojumiem) un izvērstās koncepcijas (dokumenta veids, kas paredzēts
vairāku alternatīvu izvērtējumam un konceptuālu lēmumu
pieņemšanai).
Otrais modelis paredz atteikšanos no koncepcijām kā plānošanas
dokumenta, to vietā izmantojot jaunu dokumentu – konceptuālo
ziņojumu, kas sintezētu koncepcijas un informatīvā ziņojuma kā
politikas plānošanas dokumenta prasības un pielietojumu, vienlaikus
pēc iespējas izslēgtu iespējas izmantot informatīvos ziņojumus
attīstības plānošanas mērķiem. Abu modeļu efektivitāte lielā mērā ir
atkarīga no konkrētajām prasībām, kas tiktu noteiktas to saturam,
formai un virzīšanas procesam.
Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) loma pamatnostādņu
iniciēšanā
Plānošanas
dokumentu
iniciēšana
Iesakām noteikt, ka tieši PKC organizē un īsteno nozaru politiku
savstarpējo koordināciju un pārresorisko uzraudzību, iniciējot vidējā
termiņa plānošanas dokumentu (pamatnostādņu) sagatavošanu
iepriekš noteiktās un MK apstiprinātās politikas nozarēs.
Nosakot ierobežotu politikas nozaru skaitu, kuru attīstības plānošanai
izstrādājamas pamatnostādnes, kā arī nostiprinot normatīvajā
regulējumā PKC atbildību par starpnozaru plānošanas iniciēšanu un
pārraudzību (šajā gadījumā svarīgi, ka ir viena konkrēta institūcija,
kas to dara), tiktu risināts arī jautājums par kopējo plānošanas
dokumentu skaita samazināšanu un efektīvākas starpnozaru politikas
plānošanas īstenošanu.
Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai
Starpnozaru
politikas
plānošana
Būtisks nākamā perioda attīstības plānošanas politikas uzdevums
ir starpnozaru politikas plānošanas attīstīšana. Pētnieku
vērtējumā vispirms ir nepieciešams pēc iespējas izmantot jau
esošos institucionālos resursus – stiprināt PKC kā galveno
atbildīgo institūciju par attīstības plānošanas politikas
koordinēšanu visās nozarēs (ne tikai attīstības plānošanas līmenī,
bet arī politikas plānošanas līmenī), palielinot PKC atbildību,
ceļot PKC autoritāti un ekspertīzi.
Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai
Sabiedrības
līdzdalība
attīstības
plānošanā
 Turpināt darbu pie valsts atbalsta sistēmas izveidošanas
mērķtiecīgas un kvalitatīvas NVO līdzdalības plānošanas
procesos nodrošināšanai. Finansējuma trūkums ir nozīmīgs
risks izveidotajai sabiedrības līdzdalības sistēmas īstenošanai
praksē.
 Pilnveidot valsts pārvaldes darbinieku prasmes sabiedrības
līdzdalības formu elastīgā izmantošanā un dažādošanā
atbilstoši konkrētā jautājuma vajadzībām.
Paldies par uzmanību!
Baltic Institute of Social Sciences
Tērbatas 53 – 6, Rīga
Tālr.: 67541528
Fakss: 67217560
[email protected]
[email protected]
www.biss.soc.lv