2011.gada tautas skaitīšanas gaita un galvenie provizoriskie rezultāti

Aija Žīgure, Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece

2011.gada tautas skaitīšanas gaita

2011.gada tautas skaitīšanas trīs posmi: Pirmais posms (1. - 12.marts)

- iespēja iedzīvotājiem aizpildīt tautas skaitīšanas anketas tiešsaistes režīmā internetā, kā arī bezpajumtnieku uzskaite 1.martā nakts patversmēs.

Otrais posms (17.marts - 31.maijs)

- datorizētas personu intervijas šo personu pastāvīgajās dzīvesvietās (

1960

skaitīšanas iecirkņi

37

tautas tautas skaitīšanas reģionos), ko veica GfK Custom Research Baltic algoti un apmācīti tautas skaitītāji.

Trešais posms (1. - 10.jūnijs)

- iedzīvotājiem, kuri vēl nebija piedalījušies tautas skaitīšanā, iespēja aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā vai sniegt datus, apmeklējot tautas skaitīšanas reģionālos vadīšanas un koordinēšanas centrus.

2

Iedzīvotāju skaita precizēšana

Papildus posms:

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita precizēšana, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes izstrādātus un Tautas skaitīšanas komisijas akceptētus

kritērijus

, kas balstīti uz administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju.

Lai atzītu personu par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, tai laika periodā no 01.03.2010. līdz 28.02.2011. jābūt fiksētai vecuma grupai atbilstošās datu bāzēs:

• Personām 0-17 gadu vecumā Veselības norēķinu centrā (

VNC

), Izglītības un zinātnes ministrijā (

IZM

), sociālās apdrošināšanas aģentūrā (

VSAA

);

pašvaldībā

vai Valsts • Personām

18-61

gadu vecumā - vismaz divus mēnešus Valsts ieņēmumu dienestā (

VID

) darba ņēmēju datos vai vismaz divas reizes

VNC

, vai vismaz vienu reizi

VID

Nodarbinātības valsts aģentūrā (

NVA

), pašnodarbināto personu datos,

VSAA

vai

pašvaldībā

; • Personām 62 gadu vecumā un vecākām

VSAA, VNC

vai

pašvaldībā

4 .

Iedzīvotāju skaita precizēšana

(turpinājums) Rezultāts: Provizoriskais Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā 2068 tūkst.

personu.

• 2011.gada tautas skaitīšanas informācija par

1880 tūkst.

trijos posmos

personām, • Par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem atzīti

188 tūkst.

personu.

tika iegūta

papildus

Nav atzīti par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem personu.

160 tūkst.

4

Latvijas iedzīvotāju skaits

(tautas skaitīšanu dati, 2011.g. - provizoriskie dati, tūkst. cilvēku)

Latvijas iedzīvotāju skaits

samazinājies 1989.-2000. g.

par

290 tūkst.

cilvēku, bet

2000.-2011.g. -

par

309 tūkst.

cilvēku.

6

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pašvaldībās laikā starp 2000.g. un 2011.g. tautas skaitīšanu

7

Iedzīvotāju skaits atsevišķās pašvaldībās

(provizoriskie dati)

Novads ar vismazāko iedzīvotāju skaitu Latvijā:

Baltinavas novads

1178

pastāvīgie iedzīvotāji (samazinājums 2011. pret 2000.gadu par

33,0

%)

Novads ar vislielāko iedzīvotāju skaitu Latvijā:

Ogres novads

36173

pastāvīgie iedzīvotāji (samazinājums 2011. pret 2000.gadu par

8,1

%) Rīga

657424

pastāvīgie iedzīvotāji (samazinājums 2011. pret 2000.gadu par

14,2

%) 8

Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas 2000. un 2011.gadā (procentos, 2011.g. - provizoriskie dati)

Laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits gadu vecumā samazinājies par vecuma grupā (

15–61

gads) – par

138 185

tūkst. jeb tūkst. jeb

32,2 12,3

%, bet darbspējas %.

0–14

9

Skaitliski lielāko tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2000. un 2011.gadā (procentos, 2011.g. – provizoriskie dati)

4.1

2.7

1.4

2.5

2000.gads

2.0

2.2 1.2

2.2

3.3

2011.gads

2.1

Latvieši Krievi

29.6

57.7

26.9

62.1

Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Citas tautības

Pamatnācijas – latviešu – īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir pieaudzis no

57,7 %

2000.gadā līdz

62,1 %

2011.gadā, bet pārējo skaitliski lielāko tautību īpatsvars ir samazinājies.

10

Iedzīvotāju valstiskā piederība 2000. un 2011.gadā (procentos, 2011.g. – provizoriskie dati)

Latvijas pilsoņu proporcija valsts iedzīvotāju kopskaitā laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas palielinājusies no

74,5 %

līdz

83,8 %

.

11

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes statuss (iedzīvotāji 15-74 gadu vecumā, provizoriskie dati)

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā 15-74 gadu vecumā pēc tautas skaitīšanas datiem ir

63,3 %

.

Darba meklētāju/bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā ir

17,7 %

.

12

Iedzīvotāju izglītības līmenis (iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā, provizoriskie dati)

Pēc tautas skaitīšanas datiem iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību (iesk. doktora grādu) 15 un vairāk gadu vecumā ir pieaudzis no

13,9 %

2000.gadā līdz

23,0 %

2011.gadā.

13

Tradicionālo mājokļu sadalījums pēc ēkas tipa Latvijā un statistiskajos reģionos (provizoriskie dati)

14

2011.gada tautas skaitīšanas finansiālie aspekti

Ņemot vērā izveidojušos sarežģīto finansiālo situāciju valstī un būtiski samazinot tautas skaitīšanas anketās iekļaujamo jautājumu skaitu, izdevumi laika periodam no 2007. līdz 2013.gadam

tika plānoti

6,8 milj.

latu.

Veiksmīgi noslēgtu iepirkuma līgumu un racionālas līdzekļu izlietošanas rezultātā 2011.gada tautas skaitīšanas veikšanai paredzētā budžeta ekonomija būs ap

1,4 milj.

latu.

15

Centrālās statistikas pārvaldes turpmāk veicamie darbi ar tautas skaitīšanā iegūtajiem datiem

Ziņojuma par 2011.gada tautas skaitīšanas gaitu un galvenajiem rezultātiem sagatavošana iesniegšanai Ministru kabinetā - 2012.gada 1.ceturksnī.

Prioritāro galīgo kopsavilkuma datu sagatavošana par iedzīvotāju skaitu un nodarbinātību (nozaru, profesiju griezumā) - 2012.gada 1.pusgadā.

Pilnībā 2011.gada tautas skaitīšanas kopsavilkuma datu bāze daudzdimensiju tabulu veidā - 2014.gada martā.

16

Turpmākās aktivitātes, gatavojoties 2021.gada tautas skaitīšanai

Mērķis: 2021.gada tautas skaitīšanas veikšana, visu nepieciešamo informāciju internetā vai viņu dzīvesvietās.

iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas Realizācija:

Starpministriju (starpinstitucionālās) darba grupas izveide Ekonomikas ministrijas vadībā savlaicīgai priekšlikumu izstrādei nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai to tālākai virzīšanai uz Ministru kabinetu, paredzot konkrētus pasākumus un indikatīvo finansējumu.

17

Interesanti fakti

• Gados vecākajām trim kundzēm, kuras piedalījās tautas skaitīšanā internetā, bija vecākajam kungam –

94

gadi.

98

gadi; gados • Tautas skaitīšanā reģistrēti Latvijā dzīvojoši ap

170

tautību pārstāvji.

• Tautas skaitīšanā uzskaitīti Latvijā dzīvojoši

129

valstu piederīgie (pilsoņi un pavalstnieki).

• Izglītība:

26

zinātņu doktoriem ir vairāk, bet diviem no viņiem ir

97 90

gadi.

gadi vai 18

Paldies par uzmanību!

19