Transcript Aktualitātes infekcijas slimībās

Aktualitātes infekcijas
slimībās
Dr. Velga Ķūse
RAKUS stacionārs “Latvijas Infektoloģijas centrs”
Rīga
2013.gada 17.maijs
Infekcijas slimībām raksturīgs
•
•
•
•
dzīvs ierosinātājs
kontagiozitāte
cikliskums
specifiskas imunitātes veidošanās
Riska grupas
- veselības aprūpes darbinieki
- policisti
- ugunsdzēsēji
- sanitārās robežinspekcijas darbinieki
- robežsargi
- jebkurš apkalpojošā sfērā strādājošais
Pacienta izmeklēšana
Saruna:
sūdzības
slimības anamnēze
epidemioloģiskā anamnēze
dzīves anamnēze
alergoloģiskā anamnēze
Objektīvā izmeklēšana:
vispārējā stāvokļa izvērtējums
ādas, gļotādu apskate
limfmezglu palpācija
izvērtējums pa orgānu sistēmām
vēdera palpācija
sirds, plaušu auskultācija
Neskaidras etioloģijas drudzis
Drudža iemesli atkarībā no pacienta
vecuma
Ērču encefalīts
Akūta vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas raksturojas ar intoksikāciju,
CNS bojājumiem.
Sezonāls raksturs.
Izšķir Rietumu (Krievijas pavasara un vasaras, pavasara un vasaras encefalīts)
Austrumu (Centrāleiropas) ērču encefalītu
Rietumu ērču encefalīts - vieglāku norisi
- labvēlīgāku slimības iznākumu
- zemāku letalitāti (1-3%)
Austrumu ērču encefalīts - smagāku norisi
- CNS perēkļainu bojājumu izpausmes
- augstāku letalitāti (20-40%)
- mēdz lēni progresēt, hronizēties
- var novest līdz smagai invaliditātei
Saslimstot bērnībā – var tikt ietekmēta bērna fiziskā un intelektuālā attīstība.
Klasifikācija
Eiropā nav vienotas klīniskās klasifikācijas.
Neizdala ērču encefalīta drudža formu.
Eiropas Slimību kontroles un Profilakses centrs (ECDC) ierosina
gadījuma definīciju:
ērču encefalīts (TBE)
klīniskie kritēriji – jebkura persona ar iekaisīga rakstura izpausmēm CNS
• meningīts
• meningoencefalīts
• encefalomielīts
• encefaloradikulīts
laboratoriskie apstiprinošie - TBE specifiskās IgM un IgG antivielas asinīs
kritēriji (1 no 5)
- TBE specifiskās IgM antivielas likvorā
- serokonversija ar 4-kārēju TBE antivielu titra
pieaugumu asinīs
- TBE vīrusa RNS konstatēšana klīniskā materiālā
- TBE vīrusa izolācija no klīniskā materiāla
Klīnika
Inficētas ērces piesūkšanās
Inkubācijas periods
Gripai līdzīga
simptomātika
(drudža forma)
Imunitātes
attīstīšanās
Slimības
manifestācija
Meningīts
Meningoencefalīt
s
Encefalomielīts
Encefaloradikulīts
Iznākums
Izveseļošanās
Atlieku parādības
Letāls
Ātrās vakcinācijas režīms
TICOVAX
Vakcinācija
Deva (ml)
Intervāls
1.
0,5/0,25*
2.
0,5/0,25
pēc 2 nedēļām
3.
0,5/0,25
pēc 5 – 12 mēnešiem
Revakcinācija
0,5/0,25
pēc 3 – 5** gadiem
*TICOVAX bērnu deva – 0,25 ml (1-16 g.v.)
** jaunākiem par 60 gadiem
Tradicionālais vakcinācijas režīms
TICOVAX
Vakcinācija Deva (ml)
Intervāls
1.
0,5/0,25*
0
2.
0,5/0,25
pēc 1 – 3 mēnešiem
3.
0,5/0,25
pēc 5 – 12 mēnešiem
Revakcinācija
0,5/0,25
pēc 3 –5 gadiem**
*TICOVAX bērnu deva – 0,25 ml (1-16 g.v.)
** jaunākiem par 60 gadiem
Tradicionālais vakcinācijas režīms
ENCEPUR
Vakcinācija
Deva (ml)
1.
0,5/0,25
2.
0,5/0,25
pēc 1 – 3 mēnešiem
3.
0,5/0,25
pēc 9 – 12 mēnešiem
1.revakcinācija
0,5/0,25
pēc 3 gadiem
Turpmākās
vakcinācijas
0,5/0,25
pēc 5 gadiem*
pēc 3 gadiem**
*12-49 g.v.
** >49 g.v.
Intervāls
Ātrās vakcinācijas režīms
ENCEPUR
Vakcinācija
Deva (ml)
Intervāls
1.
0,5/0,25*
0
2.
0,5/0,25
7.diena
3.
0,5/0,25
21.diena
Revakcinācija
0,5/0,25
Turpmākā
revakcinācija
0,5/0,25
pēc 12 – 18
mēnešiem
pēc 3 gadiem**
pēc 5 gadiem***
*ENCEPUR bērnu deva – 0,25 ml (1-12 g.v.)
**>49 g.v. – ik 3 gadus
*** 12-49 g.v. – ik 5 gadus
Laimborelioze
1975.g. – Laimas pilsētā (ASV Konektikutas štatā)
novēroja poliartrītu bērniem
• visi pavadīja vasaru lauku mājās
• daudziem piesūcās ērces
• daudziem ērces koduma vietā novēroja
eritēmu
1981.g. – amerikāņu ārsts Vilijs Burgdorfers (Willy
Burgorfer) atklāja slimības ierosinātāju –
borēliju
1984.g. – Borrelia burgdorferi
1986.g. – Latvijā reģistrē pirmos saslimšanas gadījumus
Patoģenēze
Borrelia burgdorferi no koduma vietas  pa limfātiskām
spraugām izplatās apkārtējā ādā  vairojas 
Erythema chronicum migrans
Reģionāros limfmezglos  Lymphadenitis
Hematogēna izplatīšanās  orgānu un orgānu sistēmu
bojājumi
– CNS
– sirds
– locītavas
– āda
u.c.
Klīnika
Agrīna lokalizēta laimborelioze
Ādas borelioze – migrējošā eritēma
Nespecifiskas izpausmes – vēro reti (to, nespēks,
mialģijas)
Agrīna diseminēta laimborelioze
Ādas izpausmes – multiplas migrējošas eritēmas
– labdabīga ādas limfocitoma
Neiroborelioze – meningīts
– meningoradikuloneirīts (Banvarta sindroms)
– encefalīts (reti)
– kraniāls neirīts
Locītavu bojājumi – artrīts
Sirds bojājumi – endo(mio)(peri)kardīts
Hepatīts
Acu bojājumi – uveīts
– panoftalmīts
Miozīts
Orhīts
reti
Vēlīna diseminēta laimborelioze
Neiroborelioze – hroniska encefalopātija,
– hronisks progresējošs encefalomielīts
– hroniski mono(poli)neirīti
Ādas izpausmes – hronisiks atrofisks akrodermatīts
Locītavu bojājumi – hronisks artrīts
Migrējošās eritēmas klīniskās diagnostikas
kritēriji (60-80% pacientu):
– pēc 3-30 dienām ērces piesūkšanās vietā izveidojas
gredzenveida eritēma, kas palielinās un saglabājas
vismaz vienu nedēļu:
– eritēmas izmērs - vismaz 5 cm diametrā;
tās ārējā robeža ir sārtāka;
– ērces piesūkšanās vietā – eritēmas centrā redzama
mākula.
Ārstēšana
Migrējošā eritēma
Amoksicilīns 500 mg p/o 3 reizes dienā
Doksiciklīns 100 mg p/o 2 reizes dienā
Cefuroksīms 500 mg p/o 2 reizes dienā
Penicilīns V 1000 mg p/o 3 reizes dienā
Artrīts
Amoksicilīns 500-1000 mg p/o 3 reizes dienā
Doksiciklīns 100 mg p/o 2 reizes dienā
Ceftriaksons 2,0 g i/v 1 reizi dienā
Cefotaksims 2000 mg i/v 3 reizes dienā
Kardīts
Ceftriaksons 2,0 g i/v 1 reizi dienā
Cefotaksims 2000 mg i/v 3 reizes dienā
Penicilīns G 3000 mg i/v 3 reizes dienā
Akūta neiroborelioze
Amoksicilīns 500-1000 mg p/o 3 reizes dienā
Doksiciklīns 100 mg p/o 2 reizes dienā
Ceftriaksons 2,0 g i/v 1 reizi dienā
Penicilīns G 3000 mg i/v 3 reizes dienā
Cefotaksims 2000 mg i/v 3 reizes dienā
Drudzis ar respiratorās sistēmas
izpausmēm
Izsaucēji – vīrusi
• gripas
• paragripas
• respiratori sincitiālie (RSV)
• adenovīrusi
• rinovīrusi
• enterovīrusi u.c.
– mikoplazmas
– baktērijas
•
•
•
•
streptokoki
stafilokoki
legionellas
hlamīdijas u.c.
Diferenciāldiagnostika – alergēni
– ķīmiskas vielas
Gripas vīrusa struktūra
Komplikācijas
Tonsilīti
Primāri – mikrobu infekcijas rezultāts (β hemolītiskais
streptokoks,
A grupas
stafilokoki,
meningokoki)
• intoksikācija
• drudzis
• limfoidālo audu iekaisums
klīniski: katarāls
folikulārs
lakunārs
Tonsilīti
Specifiski – difterija
klīniski: lokalizēta
izplatīta
toksiska
– Simanovska-Plauta-Vensāna
simbiozē mutes dobuma spiroheta un
spirālveida nūjiņa
– sēnīšu
Patoģenēze
Difterijas nūjiņas
Gļotāda
• vairošanās
• eksotoksīna produkcija
asinsrite
sirds mm
nervaudi
nieres
virsnieres
- bojājums
hiperēmija
tūska
mandeļu hipertrofija
aplikumi (plēves)
Difterijas pamatsimptomi
1. Mazsāpīgs tonsilīts un/vai faringīts ar aplikumu
biezas, sīkstas, balti-pelēkas plēves veidā
2. Kakla zemādas audu galertveidīga tūska
3. Balss aizsmakums un inspirators stridors
4. Mīksto aukslēju un rīkles muskuļu paralīzes
5. Serosangvinozi izdalījumi no deguna vienlaikus
ar plēvainu deguna un/vai žāvas gļotādas
bojājumu
6. Temperatūra reti pārsniedz 39,40
7. Asins aina – mērena leikocitoze, urīna analīze –
albumīns – un cilindrūrija
Tonsilīti
Sekundāri - skarlatīna
- masalas
- tularēmija
- herpangīna
- sifiliss
- infekciozā mononukleoze
- adenovīrusu infekcija
- hematoloģiskas slimības
- avitaminozes
Akūtas zarnu infekcijas slimības
Vadošie simptomi – slikta dūša
vemšana
sāpes vēderā (epigastrijā)
gastrīts
(pārtikas
Toksikoinfekcija)
- sāpes pa visu vēderu,
- šķidra vēdera izeja (apjomā bagātīga,
reti asins piejaukums)
- bieža vēdera izeja
enterīts
(vīrusu izraisītās
caurejas
salmoneloze
holēra)
- sāpes vēderā pa resnās zarnas gaitu,
sigmas rajonā
- tenezmi
- vēdera izeja ļoti bieži
- ar katru vēdera izeju fēču apjoms samazinās
- gļotu, asiņu piejaukums (bieži)
- paaugstināta ķermeņa to (izņemot holēra)
- intoksikācija
- organisma atūdeņošanās
kolīts
(šigeloze
kampilobakterioze)
gastroenterīts
(pārtikas
toksikoinfekcija)
gastroenteroenterokolīts
(vīrusu izraisītās kolīts
(salmoneloze)
caurejas
salmoneloze)
HIV/AIDS
KAS IR HIV – Human (cilvēka)
– Immunodeficiency (imūndeficīta)
– Virus (vīruss)
RNS vīruss
Retroviridae dzimta
Lentivirinae apakšklase
Vīruss eksistē un vairojas tikai dzīvās cilvēka
šūnās (limfocītos, makrofāgos, monocītos,
neiroglijas, taisnās zarnas epitēlija
šūnās)
HIV ir lēni progresējoša infekcijas slimība,
kuras gala stadija ir AIDS
KAS IR AIDS – Aquired (iegūts)
Immuno (imūn)
Deficiency (deficīta)
Syndrome (sindroms)
AIDS ir slimību komplekss, kas attīstās
HIV infekcijas gala stadijā uz novājināta
aizsargspēju fona organismā
HIV infekcijas evolūcija
cilvēka organismā
Inficēšanās
(inkubāc.
periods
2-4 ned.)
Akūts retrovīrusa
sindroms
Simptomātiska HIV infekcija
AIDS
(oportūnistiskās slimības)
- infekcijas slimības
- nervu sistēmas bojājumi
- audzēji
Asimptomātiska
HIV infekcija
(3-12 gadi)
HIV KLASIFIKĀCIJA
CDC (Center of Disease Control) rekomendētā)
CD4 skaits 1 mm3
I (>500)
Klīniskās kategorijas
A
B
C
AI
BI
CI
II (200-499)
AII
BII
CII
III (<200)
AIII
BIII
CIII
Klīniskās izpausmes
asimptomātiskā slimības norise
A kategorija persistējoša ģeneralizēta limfadenopātija
akūts retrovīrusu sindroms
matainā leikoplakija
recidivējoša herpes zoster
idiopātiska trombocitopēniska purpura
listerioze
mazā iegurņa iekaisuma slimība
B kategorija perifēriska neiropātija
bacilāra angiomatoze
mutes, kakla kandidoze
persistējoša vulvovagināla kandidoze
dzemdes kakla karcinoma Ca in situ
ķermeņa temperatūra virs 38oC ilgāk kā 1 mēnesi
caureja ilgāk kā 1 mēnesi
C kategorija
barības vada, bronhu, trahejas, plaušu ģeneralizēta kandidoze
invazīva dzemdes kakla karcinoma
ārpusplaušu kokcidomikoze
ārpusplaušu kriptokokoze
kriptosporidiāze
ģeneralizēta CMV infekcija
HSV infekcija ģeneralizēta vai ilgāk par 1 mēnesi nedzīstoša
čūla
ārpusplaušu histoplazmoze
HIV demence
HIV izsīkuma sindroms
izosporiāze
Kapoši sarkoma
imunoblastiska, Bērkita, primāra CNS limfoma
Atipisko mikobaktēriju disseminēta infekcija
M.tuberculosis izraisīta infekcija
P.carinii pneimonija
recidivējoša bakteriāla pneimonija – 2x vai biežāk 12 mēnešos
progresējoša multifokāla leikoencefalopātija
salmonellu sepse
toksoplazmoze
Inficēšanās risks
Pēc adatas
dūriena
IVNL
Asins daudzums,
lai inficētos
VHB
VHC
HIV
30%
3%
0,3%
60-80%
60-90%
22%
0,00004 ml
~0,3 ml
0,1 ml
Personāla aizsardzība
Specifiskie pasākumi – vakcinācija – pret difteriju
– pret stingumkrampjiem
– pret gripu
– pret B vīrushepatītu
– pret A vīrushepatītu
– pēckontakta profilakse (PEP) – pret
HIV infekciju
Universālie drošības – aizsarglīdzekļu lietošana - halāti
pasākumi
- cimdi
- maskas
- acu aizsargi
- priekšauti
– roku mazgāšana
– roku dezinfekcija
– pareiza instrumentu lietošana
Roku higiēna
Uz ādas – pastāvīgā mikroflora (koagulāzes (-) stafilokoki,difteroīdi),
– pagaidu mikroflora (atrodas īslaicīgi – S.aureus, E.coli,
enterococci).
Dekontaminācija:
- sadzīviskā roku mazgāšana
- higiēniskā roku mazgāšana (dezinfekcija) – pirms un pēc pacienta
aprūpes, invazīvu procedūru veikšanas, brūču pārsiešanas, katetru
ievietošanas, saskares ar asinīm vai asiņainiem sekrētiem, ar
pacientu, kurš kolonizēts ar MRSA
- ķirurģiskā roku mazgāšana – pagaidu mikrofloras iznīcināšana un
samazināšana
Pirms kontakta ar pacientu rokas vispirms mazgā, pēc tam
dezinficē
Pēc kontakta ar pacientu rokas vispirms dezinficē, pēc tam
mazgā, noslauka papīra dvielī