Transcript Pielikums Nr.1 (kadastra izziņa)

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no
nekustamā īpašuma pārdošanas
ienākuma
Nekustamais īpašums likuma izpratnē ir
kapitāla aktīvs.
(likuma 11.9panta 2.daļa)
Ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums kā
ienākums no kapitāla pieauguma, ja likuma 9.pantā nav
noteikts citādi.
(likuma 8.panta 3.daļas 11.punkts)
Ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek
piemērota 15% likme.
(likuma 15.panta 3.1daļa)
2
Ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā
īpašuma atsavināšanas, kas:
maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais
nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk
par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz
atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas
deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā maksātāja
papildu adrese.
(likuma 9.panta 1.daļas 33.punkts)
3
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, tajā
minētais laikposms, kad nekustamais īpašums bijis
personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir jebkuri
12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas
līguma noslēgšanas dienai.
(MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 45.punkts)
4
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu,
vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots
saimnieciskajā darbībā. Ja minētais nekustamais
īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā,
apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma
11.6panta otro daļu.
(MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 48.punkts)
5
Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu,
atsavinot daudzdzīvokļu nekustamo īpašumu, kurš
fiziskās personas īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem, ar
nodokli nav apliekama nekustamā īpašuma daļa, kurā
personai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas
līguma noslēgšanas dienai bija deklarētā dzīvesvieta.
(MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 51.punkts)
6
Likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu nepiemēro, ja
tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver
dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums fiziskās
personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais
nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk
par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz
atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas
deklarētā dzīvesvieta. Ienākums no šāda nekustamā
īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli.
(MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 52.punkts)
7
Ienākuma kvalificēšana
Ienākuma
gūšana
no
nekustamā
īpašuma
atsavināšanas nav kvalificējama kā saimnieciskā
darbība, t.i. nav jāvērtē, vai izpildās likuma 11.panta
1.3daļā minētie kritēriji, ja izdevumi, kas saistīti ar
ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās
darbības izdevumiem.
(likuma 11.panta 1.4daļa)
8
Apliekamā ienākuma noteikšana
Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas
nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas
atņemot iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā
veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma
turēšanas laikā.
(likuma 11.9panta 1.daļa un 2.daļas 4.punkts)
9
Iegādes vērtības noteikšana
Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī
izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva
par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par
apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par
pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma
stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma
tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas
nauda un citi līdzīgi izdevumi.
(likuma 11.9panta 5.daļa)
10
Iegādes vērtības noteikšana
Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek
iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par
kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei, ja
dokumentāri
apliecināta
informācija
ļauj
identificēt kredīta un nekustamā īpašuma
iegādes saistību.
(likuma 11.9panta 5.daļa)
11
Iegādes vērtības noteikšana
Veiktais ieguldījums nekustamajā īpašumā tā
turēšanas laikā ir dokumentāri pierādāmi izdevumi,
kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un
atjaunošanu,
ja
tie
veikti
pēc
1993.gada
31.decembra, un šie izdevumi nav atzīti nodokļa
maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās ne
pamatlīdzekļu nolietojuma veidā, ne kārtējos
izdevumos.
(likuma 11.9panta 5.1daļa)
12
Iegādes vērtības noteikšana
Ja nekustamais īpašums iegūts mantojuma ceļā, par tā
iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā
ietilpstošā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību.
Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma
pamata, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi
dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā nekustamā
īpašuma vērtību, kas nav lielāka par nekustamā īpašuma
atsavināšanas cenu.
(likuma 11.9panta 4.daļa)
13
Ja dāvinājuma līgumā vai mantojuma masā nav norādīta
konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad:
 par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā
īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas
gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās
statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu
par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma
atsavināšanas, ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada
31.decembrim;
 lai noteiktu šāda nekustamā īpašuma iegūšanas (iegādes)
vērtību, dāvinājuma vai mantojuma saņēmējs iesniedz Valsts
zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu izsniegt informāciju par
nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā uz nekustamā
īpašuma iegūšanas gada 1.janvāri, ja nekustamais īpašums
iegūts pēc 2000.gada 31.decembra.
(MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli” normu piemērošanas kārtība” 87.punkts)
14
Iegādes vērtības noteikšana
Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma
pamata no fiziskās personas, kuru ar maksātāju
saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei
Civillikuma izpratnē, un nekustamais īpašums tiek
atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas
zemesgrāmatā uz maksātāja vārda, par tā iegādes
vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma:
1) vērtību par kādu dāvinātājs ir iegādājies
konkrēto nekustamo īpašumu, ja tas iegādāts pēc
2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā ir
dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes
vērtību;
15
2) aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad
nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz
dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000.gada
31.decembra un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas
pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;
3) aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma
atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību
dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra
gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem
pirms
nekustamā
īpašuma
atsavināšanas,
ja
nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000.gada
31.decembrim.
(likuma 11.9panta 7.3daļa)
16
Iegādes vērtības noteikšana
Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma
tiesības, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata
minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību
(aktuālo).
(likuma 11.9panta 7.daļa)
Piemērojot likuma 11.9panta septīto daļu, nekustamā
īpašuma kadastrālā vērtība (aktuālā) tiek noteikta uz
atsavināšanas gada 1.janvāri.
(MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 88.punkts)
17
Iegādes vērtības noteikšana
Ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada
31.decembrim, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību
uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību
nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura
koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās
statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu
indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā
īpašuma atsavināšanas (2011.gadā – 1,69).
(likuma 11.9panta 7.1daļa)
18
Iegādes vērtības noteikšana
Ja nekustamais īpašums ir izveidots, lai nodrošinātu
sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu
nekustamo īpašumu, un nodots ekspluatācijā, sākot ar
2001.gada 1.janvāri, un maksātāja rīcībā nav
dokumentu, kas pierāda ar nekustamā īpašuma
izveidošanu saistītos izdevumus, par nekustamā
īpašuma iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā
īpašuma kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais
īpašums ir nodots ekspluatācijā.
(likuma 11.9panta 7.2daļa)
19
Kur iegūt informāciju par nekustamā īpašuma
iegādes vērtībām?
• Aktuālā kadastrālā vērtība (atsavināšanas gadā uz 01.01.)
VZD izsniegtajā kadastra izziņā, ja darījums ir tekošajā gadā, tad var
pārliecināties arī www.kadastrs.lv .
• Kadastrālā vērtība iepriekšējos gados vai novērtējums kadastrā
VZD izsniegtajā kadastra izziņā. Ja NĪ neietver mežaudzi, tad
kadastrālā vērtība ir vienāda ar novērtējumu kadastrā.
• Kadastrālā vērtība, kad NĪ reģistrēts zemesgrāmatā
Zemesgrāmatas nodalījumā.
• Pirkuma, dāvinājuma līgumā, mantojuma masā norādītās
vērtības vai saskaņā ar darījumu apliecinošiem dokumentiem
20
Ienākuma gūšanas diena
Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no
nekustamā īpašuma pārdošanas uzskatāma
diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas
lietas.
(likuma 16.1panta 1.daļa)
21
Ienākuma gūšanas diena
Ja nodokļa maksātājs ienākumu no nekustamā īpašuma
atsavināšanas saņem vairāk nekā trīs taksācijas
periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts
atsavināšanas līgums, uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu
saistītais ienākums ir gūts pirmo trīs taksācijas periodu
laikā.
Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā
ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto
summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.
(MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1638 „Kārtība, kādā iedzīvotāju
ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma ienākuma gūšanas
diena” 3.punkts)
22
Ienākuma gūšanas diena
Par ienākuma gūšanas dienu par ienākumu (rokasnaudu vai
cita veida atlīdzību naudā vai citās lietās), kuru maksātājs
saņem pirms līguma par kapitāla aktīvu atsavināšanu
noslēgšanas, uzskata dienu, kad saņemts ienākums.
Izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, par kuru ir
saņemts ienākums, iekļauj aprēķinā proporcionāli atlikušajai
ieņēmumu daļai.
(MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1638 „Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma
nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma ienākuma gūšanas diena” 5.punkts)
 Uz saņemto rokasnaudu neattiecina izdevumu daļu. Attiecīgi
izdevumu daļu pieskaita pie izdevumu daļas nākamajam
saņemtajam ieņēmumam no kapitāla aktīva, kas saņemts pēc
rokasnaudas.
(MK 2009.gada 28.decembra noteikumu Nr.1660 „Noteikumi par iedzīvotāju
deklarāciju par ienākumu no kapitāla un tās aizpildīšanas kārtība” 9.5.punkts
23
Ienākuma gūšanas diena
Ja ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas
saņem vairāku taksācijas periodu laikā, aprēķinot
apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma
atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar nekustamā
īpašuma iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli
ieņēmumu daļai.
(MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1638 „Kārtība, kādā
iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma
ienākuma gūšanas diena” 6.punkts)
24
Ienākuma gūšanas diena
Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam, kas saņemts,
sākot ar 2010.gada 1.janvāri, par nekustamā īpašuma
atsavināšanas
darījumu,
ja
līdz
2009.gada
31.decembrim nekustamais īpašums ir reģistrēts
zemesgrāmatā, uzskata dienu, kad darījuma līgums
noslēgts.
(MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1638 „Kārtība, kādā iedzīvotāju
ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma ienākuma
gūšanas diena” 7.punkts)
25
Nodokļa maksāšana
Iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma
atsavināšanas taksācijas gada laikā maksā, iesniedzot
deklarāciju par ienākumu no kapitāla:
– līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša
15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas
mēnesī pārsniedz 500 latus;
– līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, ja
ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī ir no
100,01 līdz 500 latiem;
– ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada
15.janvārī, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas
mēnesī ir līdz 100 latiem.
(likuma 19.panta 5.3daļa)
26
Nodokļa maksāšana
Nodokļa maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā
nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no
likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no
kapitāla iesniegšanas dienas.
(likuma 19.panta 3.2daļa)
27
Īpašie noteikumi lauksaimnieciskās zemes
atsavināšanai
Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā
īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir
lauksaimniecības zeme, un ir izpildīti abi turpmākie
nosacījumi:
1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu
tā atsavināšanas rezultātā iegūst persona, kura
Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība,
individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai
VID – kā saimnieciskās darbības veicēja;
28
2) vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem
trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no
1.punktā minētās personas saimnieciskās darbības
ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās
darbības vai arī šī persona no Eiropas
Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem
atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.
(likuma 11.7panta 3.daļa)
 Minēto normu nepiemēro, ja tiek atsavināts
nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma
objektu kopību veido lauksaimniecības zeme, ēkas,
būves un mežs.
(MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 80.punkts)
29
 Deklarācijas par ienākumu no kapitāla veidlapas
paraugu apstiprina MK 2009.gada 28.decembra
noteikumi Nr.1660 “Noteikumi par iedzīvotāju
deklarāciju par ienākumu no kapitāla un tās
aizpildīšanas kārtību”.
 Noteikumi nosaka deklarācijas DK un tās pielikuma
(DK1) aizpildīšanas kārtību.
30
Veidlapa sastāv no:
 Deklarācijas par ienākumu no kapitāla (DK),
kura sastāv no 2 daļām:
- I daļa “Ienākumi no kapitāla pieauguma”;
- II daļa “Procentu ienākumi, kas gūti par
2010.gada janvāri/februāri”;
 Deklarācijas
pielikuma
“Informācija
par
darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā
taksācijas gadā” (DK1).
31
1.piemērs
 Fiziskā persona 2011.gadā ir pārdevusi nekustamo
īpašumu (māju). Māju fiziskā persona īpašumā ir
ieguvusi 1994.gadā atjaunojot īpašuma tiesības uz
šo nekustamo īpašumu un zemesgrāmatā māja
reģistrēta 1995.gadā. Māja fiziskās personas
īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem, bet šajā mājā nav
bijusi fiziskās personas deklarētā dzīves vieta.
32
• Tā kā šajā mājā nav bijusi fiziskās personas deklarētā
dzīves vieta, tad neizpildās likuma 9.panta pirmās daļas
33.punkta nosacījumi un ienākums no mājas pārdošanas ir
apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli (15% likme).
• Lai noteiktu mājas iegādes vērtību, ir piemērojama likuma
11.9panta septītā daļa, kura nosaka, ja nekustamais
īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, tad par
iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata minētā nekustamā
īpašuma kadastrālo vērtību atsavināšanas gadā.
!!! Šādos gadījumos likums neparedz piemērot Centrālās
statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu
33
2.piemērs
 Fiziskā persona 2011.gadā pārdeva zemes gabalu,
kuru šī persona īpašumā ieguvusi 2002.gadā uz
dāvinājuma līguma pamata, bet dāvinājuma līgumā
nav norādīta konkrētā zemes gabala vērtība.
34
• Ienākums no zemes gabala pārdošanas ir apliekams ar
kapitāla pieauguma nodokli (15%), jo zemes pārdošana
nekad neatbilst likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta
nosacījumiem.
• Lai noteiktu šāda zemes gabala iegādes vērtību, piemēro
MK 21.09.2010. noteikumu Nr.899 87.2.punktu. Tātad par
zemes gabala iegādes vērtību tiek uzskatīts zemes gabala
novērtējums kadastrā uz 2002.gada 1.janvāri.
35
3.piemērs
 Fiziska persona 2011.gadā pārdeva dzīvokli.
Dzīvoklis 2008.gadā saņemts dāvinājumā no tēva,
dzīvoklī nav bijusi deklarēta fiziskās personas dzīves
vieta. Tēvs šo dzīvokli bija nopircis 2001.gadā un
tad pat arī reģistrējis to zemesgrāmatā, bet viņa
rīcībā vairs nav dokumentu, kas pierāda dzīvokļa
iegādes vērtību.
36
• Tā kā dzīvoklis fiziskās personas īpašumā ir mazāk par 5
gadiem un šajā dzīvoklī nav bijusi fiziskās personas
deklarētā dzīves vieta, tad neizpildās likuma 9.panta
pirmās daļas 33.punkta nosacījumi un ienākums no
dzīvokļa pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma
nodokli (15% likme).
• Iegādes vērtība tiek noteikta saskaņā ar likuma 11.9panta
7.3daļu. Tātad par dzīvokļa iegādes vērtību tiek uzskatīta
aktuālā kadastrālā vērtība 2001.gadā (kad dzīvoklis
reģistrēts zemesgrāmatā uz tēva vārda).
37
4.piemērs
 Fiziskā persona 2011.gadā pārdeva nekustamo
īpašumu (māju un piemājas zemi). Nekustamais
īpašums nopirkts 1998.gadā, bet zemesgrāmatā
iereģistrēts tikai 2008.gadā. Nekustamajā īpašumā
fiziskā persona 2008.gadā deklarēja arī savu
dzīvesvietu.
38
• Tā kā nekustamais īpašums fiziskās personas īpašumā ir
mazāk par 5 gadiem, tad neizpildās likuma 9.panta pirmās
daļas 33.punkta nosacījums un ienākums no nekustamā
īpašuma pārdošanas ir apliekams ar kapitāla pieauguma
nodokli (15% likme).
• Iegādes vērtība tiek noteikta saskaņā ar likuma 11.9panta
7.1daļu. Tātad par nekustamā īpašuma iegādes vērtību tiek
uzskatīta aktuālā kadastrālā vērtība 2011.gadā, kura koriģē,
kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes
noteikto patēriņa cenu indeksu – 1,69.
!!! Iegādes vērtību nosaka pēc iegādes datuma, nevis pēc
reģistrēšanas ZG
39
5.piemērs
 Fiziskā persona 2011.gadā pārdevusi nekustamo
īpašumu (māju un zemi). Zemes gabals nopirkts
2005.gadā un tad pat reģistrēts arī zemesgrāmatā.
Pēc tam uz šī zemes gabala tika uzcelta dzīvojamā
māja, kura tika nodota ekspluatācijā 2008.gadā un
tad pat tika arī iereģistrēta zemesgrāmatā. Kopš
2008.gada mājā ir deklarēta fiziskās personas
dzīvesvieta.
40
• Pārdodot nekustamo īpašumu (zemi un dzīvojamo māju) par
nekustamā īpašuma iegādes dienu tiek uzskatīta diena, kad
pārdodamais nekustamais īpašums pilnībā reģistrēts
zemesgrāmatā, tas ir, 2008.gads. Līdz ar to, viss
pārdodamais nekustamais īpašums nav bijis ilgāk par 60
mēnešiem fiziskās personas īpašumā - neizpildās likuma
9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījumi - ienākums no
nekustamā īpašuma pārdošanas ir apliekams ar kapitāla
pieauguma nodokli (15% likme).
• Nosakot kopējo nekustamā īpašuma iegādes vērtību, summē
zemes iegādes vērtību, t.i., pirkuma līgumā norādīto vērtību
(jo zeme nopirkta 2005.gadā) un dzīvojamās mājas
būvniecības izmaksas saskaņā ar dokumentiem (vai, ja nav
dokumentu, tad kadastrālā vērtība ekspluatācijā nodošanas
gadā), jo māja izveidota savai dzīvošanai.
41
6.piemērs
 Fiziska persona 2011.gadā pārdevusi 2 h lielu zemes
gabalu, kas 2011.gadā pirms pārdošanas atdalīts no
tai piederoša 10 h liela zemes gabala, uz kura atrodas
dzīvojamā māja. Viss nekustamais īpašums
1997.gadā ir mantots no mātes, 1998.gadā reģistrēts
zemesgrāmatā un kopš 2001.gada ir fiziskās
personas deklarētā dzīvesvieta. Mantojuma masā
nekustamā īpašuma vērtība nebija norādīta.
42
• Ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver
dzīvojamo ēku, piemēro MK 21.09.2010. noteikumu Nr.899
52.punktu, līdz ar to ienākums no šāda nekustamā īpašuma
daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli.
• Nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, vērā tiek ņemts
nekustamā īpašuma iegūšanas veids un laiks, tātad, šajā
gadījumā iegādes vērtība ir zemes aktuālā kadastrālā vērtība
atsavināšanas gadā, kura dalīta ar patēriņa cenu indeksu
1,69. Bet tā kā tiek pārdoti tikai 2 h no kopējās platības, jeb
1/5 daļa no kopējās platības, tad arī iegādes izdevumos drīkst
iekļaut tikai 1/5 daļu no zemes aktuālās kadastrālās vērtības
atsavināšanas gadā, kura dalīta ar patēriņa cenu indeksu
1,69.
43
7.piemērs
 Fiziskā persona 2011.gadā ir pārdevusi nekustamo
īpašumu, kurš sastāv no lauksaimniecības zemes
un meža. Nekustamais īpašums pārdots citai fiziskai
personai. Nekustamais īpašums iegūts 1997.gadā
atjaunojot
īpašumtiesības.
Zemesgrāmatā
nekustamais īpašums iereģistrēts 1998.gadā.
44
• Ienākums no šāda nekustamā īpašuma pārdošanas ir
apliekams ar kapitāla pieauguma nodokli (15%), jo
atsavināšana neatbilst likuma 9.panta pirmās daļas
33.punkta nosacījumiem (nav deklarētā dzīvesvieta).
• Iegādes vērtība tiek noteikta pamatojoties uz likuma
11.9panta septīto daļu, t.i., nekustamā īpašuma aktuālā
kadastrālā vērtība, kura neietver mežaudzes vērtību.
!!! Uzmanība jāpievērš VZD izsniegtajai kadastra izziņai
(pielikums Nr.1):
- zemes vienības pamatdatiem (lai konstatētu zemes
lietošanas veidus – LIZ, mežs, pārējā zeme),
- NĪ kadastrālai vērtībai (lai nesajauktu ar novērtējumu
kadastrā, kura ietver arī mežaudzes vērtību).
45
8.piemērs
 Fiziskā persona 2011.gadā pārdevusi dzīvokli, kurš
iegūts uz uztura līguma pamata. Dzīvoklis īpašumā
iegūts un zemesgrāmatā iereģistrēts 2002.gada
augustā. Uztura līgumā nav minēta dzīvokļa vērtība.
Uztura līgumā ir noteikts, ka viena mēneša uzturēšanas
uztura vērtība ir Ls 30. Uzturdevēja nav tiesīga līdz
uzturņēmējas mūža beigām bez viņas piekrišanas
atsavināt dzīvokli. Uzturņēmēja mirusi 2010.gada
oktobrī.
46
• Ienākums no dzīvokļa pārdošanas ir apliekams ar kapitāla
pieauguma nodokli (15%), jo atsavināšana neatbilst
likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta nosacījumiem (nav
deklarētā dzīvesvieta).
• Uzturdēvējs aprēķina dzīvokļa iegādes vērtību: mēnesī
maksājamo uztura vērtības apmēru reizinot ar mēnešu
skaitu no uztura līguma noslēgšanas brīža līdz brīdim, kad
radās tiesības atsavināt šo nekustamo īpašumu, t.i.,
Ls 30 x 99 mēn. (no 2002.gada augusta līdz 2010.gada
oktobrim (ieskaitot)).
47
9.piemērs
 Fiziskā persona 2011.gadā pārdeva nekustamo
īpašumu (zemi) par 14000 latiem. Zeme ir saņemta
mantojumā
1999.gada
augustā.
Mantojuma
apliecībā norādītā zemes vērtība ir 3000 latu.
Zemes aktuālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2011. ir
11000 latu.
48
• Nekustamā īpašuma iegādes vērtība nodokļa aprēķināšanai:
Ls 11000/1,69=Ls 6508,88
• Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma
atsavināšanas:
Ls 14000 – Ls 6508,88 = Ls 7491,12 x 15%=Ls 1123,67
!!! Mantojuma un dāvinājuma gadījumā, ja NĪ iegūts īpašumā
līdz 2001.gadam, maksātājam ir tiesības izvēlēties, kuru
iegādes vērtību piemērot – vai mantojuma masā norādīto, vai
aktuālo kadastrālo dalītu ar koeficientu 1,69.
!!! Piemērojam maksātājam labvēlīgāko iegādes vērtību.
49