Transcript Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem ar

Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem
ar celiakiju vispārizglītojošo skolu un
pirmsskolas izglītības iestādēs
KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS
2013.gada maijs
92,07% no Projekta “Biedrības “Dzīve bez glutēna” kapacitātes
stiprināšana ar celiakiju slimo bērnu interešu aizstāvības procesos”
finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti
administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Pētījums «Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem ar celiakiju
vispārizglītojošo skolu un pirmskolas izglītības iestādēs» ir veikts un tā
rezultātu atskaite ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda
finansiālu atbalstu. Par pētījuma atskaites saturu atbild SIA "Latvijas Fakti" un
biedrība "Dzīve bez glutēna".
SATURS
1.
Metodoloģiskā informācija.
2.
Galvenie secinājumi.
3.
Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas izglītības iestādēs.
4.
Informācijas sniegšana par bezglutēna diētas nepieciešamību no bērnu vecāku puses.
5.
Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšana bērniem ar celiakijas diagnozi.
6.
Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas iniciatori.
7.
Bezglutēna ēdienu ēdienkartes esamība izglītības iestāžu ēdnīcās.
8.
Bezglutēna produktu iegāde.
9.
Drošības noteikumu ievērošana bezglutēna ēdienu gatavošanā izglītības iestāžu virtuvēs.
10.
Bērnu ar celiakijas diagnozi ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu ēdnīcās.
11.
Nepieciešamās izmaiņas esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā.
12.
Izglītības iestāžu mācību personāla informētība par situācijām, kurās bērni ar celiakiju nedrīkst piedalīties.
13.
Nepieciešamais atbalsts izglītības iestādēm, lai atvieglotu rūpes par bērniem ar celiakijas diagnozi.
14.
Izpratne par celiakiju izglītības iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas diagnozi.
15.
Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas iespējas izglītības iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas diagnozi.
3
1. Metodoloģiskā informācija
4
IZLASE:
222 vispārizglītojošās skolas un pirmsskolas izglītības iestādes visā
Latvijā.
METODE:
Telefonintervijas.
INTERVĒŠANAS LAIKS:
16.05.2013. – 27.05.2013.
IZLASES SADALĪJUMS
Izglītības iestāde
Skola
163
73,4%
Bērnudārzs
59
26,6%
Rīga
80
36,0%
Citur Latvijā
142
64,0%
Direktors
73
32,9%
Direktora vietnieks/ saimniecības pārzinis/ lietvedis
26
11,7%
Medmāsa/ ārsts
118
53,2%
5
2,3%
Vieta
Respondents
Ar ēdināšanu saistīts darbinieks
5
2. Galvenie secinājumi
6
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:

Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti vairāk nekā pusē (54,1%) aptaujāto vispārizglītojošo skolu un
pirmsskolas izglītības iestāžu;

27,4% aptaujāto izglītības iestāžu ir 5 un vairāk audzēkņu ar celiakijas diagnozi, 35,9% skolu un
bērnudārzu ir 2 – 4 bērnu ar celiakiju, savukārt 36,7% izglītības iestāžu ir tikai viens audzēknis ar
celiakijas diagnozi.

Skolās bērni ar celiakijas diagnozi, galvenokārt (53,1%), ir pārstāvēti sākumskolā, retāk pamatskolā (34%)
un vidusskolā (12,9%).

Dominējošā daļa (84,2%) vecāku bērniem ar celiakijas diagnozi informēja izglītības iestādi par speciālās
bezglutēna diētas nepieciešamību.

Bezglutēna ēdināšana pilnā apjomā, speciāli iepērkot bezglutēna produktus bērniem ar celiakijas
diagnozi, tiek nodrošināta nedaudz mazāk kā pusē (45%) vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības
iestāžu. 37,5% skolu un bērnudārzu bezglutēna ēdināšanu cenšas nodrošināt, izmantojot iestādes ēdnīcā
pieejamos produktus, bet neiepērkot speciālos bezglutēna produktus. 17,5% aptaujāto izglītības iestāžu
atzina, ka nenodrošina īpašu bezglutēna ēdināšanu bērniem ar celiakijas diagnozi.

Iniciatīvu nodrošināt bezglutēna ēdināšanu līdzīgā mērā ir izrādījuši gan bērnu vecāki (33,3%), gan arī
izglītības iestādes (31,3%). Bieži (27,3% gadījumu) tika norādīts, ka tā ir kopīga sadarbība, kurā nevar
izdalīt kādu vadošo lomu.
7

Trīs ceturtdaļās (73,7%) aptaujāto izglītības iestāžu bērniem ar celiakiju tiek gatavota bezglutēna ēdienu
ēdienkarte.

41,7% izglītības iestāžu speciālos bezglutēna produktus neiepērk, ēdināšanu nodrošinot no iestādes
rīcībā esošajiem produktiem. Visbiežāk (30,8%) bezglutēna produktus nodrošina izglītības iestāde vai
ēdināšanas firma. 15,8% izglītības iestāžu nepieciešamos bezglutēna produktus sarūpē bērnu vecāki.
Daļā (10%) izglītības iestāžu vērojams arī jaukts variants – daļēji bezglutēna produktus nodrošina
iestāde, daļēji – bērnu vecāki.

Lielākajā daļā (55%) aptaujāto izglītības iestāžu nav redzamā vietā pieejams bezglutēna diētai aizliegto
un atļauto produktu saraksts.

Vairāk kā pusē (55%) aptaujāto skolu un bērnudārzu virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto
atsevišķus traukus un virtuves piederumus.

Dominējošā daļā (88,3%) izglītības iestāžu bērni ar celiakijas diagnozi maltīti ietur kopā ar citiem
bērniem. Atsevišķās skolās, kur ir vairāki bērni ar celiakiju, viņiem tiek nodrošināts atsevišķs galds.

Runājot par vēlamajām izmaiņām esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā, visbiežāk izskanēja sekojošas
vēlmes:

Nodrošināt lielāku finansējumu bezglutēna ēdināšanas jautājuma risināšanai (minēja 25,2%
respondentu);

Nepieciešams centralizēts bezglutēna produktu iepirkums/ centralizēta produktu piegāde (9,2%);

Izstrādāt paraugēdienkartes bezglutēna ēdināšanai (9,2%).
8

Gandrīz visās izglītības iestādēs medmāsa ir informējusi ar celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus,
darbmācības/ mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir saskare ar miltiem/ miltu ēdieniem
(piemēram, ekskursijas uz konditorejas fabrikām un citām aktivitātēm, kur būs kopīgi jāēd; mājturības
nodarbības, kad tiek izmantoti milti) bērns ar celiakiju nedrīkst piedalīties.

Runājot par nepieciešamo atbalstu, lai atvieglotu rūpes par audzēkņiem ar celiakiju, visbiežāk (55,8%
gadījumu) izskanēja vēlme pēc drukātajiem materiāliem. Vairāk nekā 40% aptaujāto izglītības iestāžu
labprāt izmantotu tādas iespējas, kā pavāru un medmāsu apmācības uz vietas izglītības iestādē,
seminārus vai arī videomateriālus internetā.

Gandrīz visas (90,2%) izglītības iestādes, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, ir informētas par šo
slimību.

Tikai nedaudz vairāk par pusi (54,9%) izglītības iestāžu, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, būtu
gatavas nepieciešamības gadījumā nodrošināt speciālo bezglutēna ēdināšanu.
9
3. Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas
izglītības iestādēs
10
Vai Jūsu skolā (bērnudārzā) mācās bērni ar diagnozi
celiakija?
(Visi aptaujas dalībnieki; N=222)
Jā
54,1%
Bērni ar celiakijas diagnozi
ir pārstāvēti vairāk nekā
pusē (54,1%) aptaujāto
vispārizglītojošo skolu un
pirmsskolas izglītības
iestāžu.
Nē
45,9%
11
Mācās bērni ar diagnozi celiakija
(Visi aptaujas dalībnieki; N=222)
Skolas (N=163)
63,2%
Bērnudārzi (N=59)
Bērni ar celiakijas diagnozi
ir pārstāvēti 63,2%
vispārizglītojošo skolu un
28,8% aptaujāto
bērnudārzu.
28,8%
0%
20%
40%
12
60%
80%
Bērnu ar celiakijas
diagnozi skaits izglītības
iestādēs
Cik bērnu ir Jūsu skolā (bērnudārzā) ar diagnozi
celiakija?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
1 bērns
36,7%
5 un vairāk
27,4%
50%
40%
36,7%
30%
2-4 bērni
35,9%
20%
16,7%
12,5%
10,8%
8,3%
10%
6,7%
2,5%
2,5%
3,2%
7
8
9 un vairāk
0%
1
2
3
4
5
13
6
Cik bērnu ir Jūsu skolā (bērnudārzā) ar diagnozi
celiakija?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Bērnu ar celiakijas
diagnozi skaits
vispārizglītojošās skolās
un bērnudārzos
31,1%
5 un vairāk
Skolas (N=103)
5,9%
Bērnudārzi (N=17)
75%
35,9%
2-4 bērni
35,3%
58,8%
33,0%
1 bērns
50%
58,8%
0%
20%
40%
60%
80%
33,0%
25%
16,5%17,6%
Skolas (N=103)
12,6%
12,6%11,8%
Bērnudārzi (N=17)
9,7%
6,8% 5,9%
5,9%
2,9%
2,9%
0
0
0
0
2,9%
0%
1
2
3
5
4
14
6
7
8
9 un vairāk
Bērnu ar celiakijas
diagnozi sadalījums
skolās
Cik no viņiem mācās ... ?
(Skolas, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=103)
Vidusskolā
12,9%
Sākumskolā
53,1%
Skolās bērni ar celiakijas
diagnozi, galvenokārt
(53,1%), ir pārstāvēti
sākumskolā, retāk
pamatskolā (34%) un
vidusskolā (12,9%).
Pamatskolā
34,0%
15
4. Informācijas sniegšana par
bezglutēna diētas nepieciešamību no
bērnu vecāku puses
16
Vai bērnu vecāki informēja skolu (bērnudārzu) par
speciālo diētu?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Nē
15,8%
Dominējošā daļa (84,2%)
bērnu ar celiakijas diagnozi
vecāki informēja izglītības
iestādi par speciālās
bezglutēna diētas
nepieciešamību.
Jā
84,2%
17
Iestāde
Kopā
Vai bērnu vecāki informēja skolu (bērnudārzu) par
speciālo diētu?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Kopā (N=120)
84,2%
Skolas (N=103)
82,5%
Bērnudārzi (N=17)
Vieta
15,8%
17,5%
94,1%
Rīga (N=55)
5,9%
81,8%
Citur Latvijā (N=65)
18,2%
86,2%
0%
25%
13,8%
50%
Jā
75%
Nē
18
100%
Nav vērojamas
būtiskas rezultātu
atšķirības dažādās
pētījuma apakšizlasēs.
Visās grupās vairāk
nekā 80% gadījumu
vecāki ir informējuši
izglītības iestādes par
speciālās bezglutēna
diētas nepieciešamību
bērnam.
5. Bezglutēna ēdināšanas
nodrošināšana bērniem ar celiakijas
diagnozi
19
Vai ēdināšanas firma, ar kuru skolai ir līgums,
nodrošina bezglutēna ēdienus šiem bērniem?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Nē
17,5%
Jā, iepērkot
bezglutēna
produktus
45,0%
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem,
bezglutēna ēdināšana pilnā apjomā,
speciāli iepērkot bezglutēna produktus
bērniem ar celiakijas diagnozi, tiek
nodrošināta nedaudz mazāk kā pusē
(45%) vispārizglītojošo skolu un
pirmsskolas izglītības iestāžu. 37,5%
skolu un bērnudārzu bezglutēna
ēdināšanu cenšas nodrošināt,
izmantojot iestādes ēdnīcā pieejamos
produktus, bet neiepērkot speciālos
bezglutēna produktus. 17,5% aptaujāto
izglītības iestāžu atzina, ka nenodrošina
īpašu bezglutēna ēdināšanu bērniem ar
celiakijas diagnozi.
Jā, bet
neiepērkot
bezglutēna
produktus
37,5%
20
Kop
ā
45,0%
37,5%
17,5%
Skolas (N=103)
45,6%
36,9%
17,5%
Vieta
Kopā (N=120)
Iestāde
Vai ēdināšanas firma, ar kuru skolai ir līgums,
nodrošina bezglutēna ēdienus šiem bērniem?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Bērnudārzi (N=17)
41,2%
Rīga (N=55)
41,8%
Vai vecāki
informēja par
speciālo
Ar celiakiju slimo
diētu
bērnu skaits
Citur Latvijā (N=65)
41,2%
45,5%
47,7%
5 un vairāk
39,5%
45,5%
Jā
26,3%
0%
Jā, iepērkot beglutēna produktus
25,0%
36,6%
14,9%
42,1%
25%
9,1%
16,3%
29,5%
48,5%
Nē
21,5%
45,5%
44,2%
1 bērns
12,7%
30,8%
45,5%
2-4 bērni
17,6%
50%
31,6%
75%
Jā, bet neiepērkot beglutēna produktus
21
100%
Nē
6. Bezglutēna ēdināšanas
nodrošināšanas iniciatori
22
Kam pieder iniciatīva nodrošināt bezglutēna ēdināšanu?
(Izglītības iestādes, kurās tiek nodrošināta bezglutēna
ēdināšana; N=99)
Bērnu vecākiem
33,3%
Skolai/
bērnudārzam
Iniciatīvu nodrošināt
bezglutēna ēdināšanu
līdzīgā mērā ir izrādījuši
gan bērnu vecāki, gan arī
izglītības iestāde. Bieži
tika norādīts, ka tā ir
kopīga sadarbība, kurā
nevar izdalīt kādu vadošo
lomu.
31,3%
Kopīga vecāku un
izglītības iestādes
sadarbība
27,3%
Ēdināšanas firmai
7,1%
Nezin/ NA
1,0%
0%
10%
20%
23
30%
40%
50%
Kopīgo sadarbību ilustrē sekojoši komentāri:
-
Pienāk diagnoze par celiakiju, uzreiz tiek runāts ar ēdināšanas firmu - nevar teikt, ka kāda
konkrēta iniciatīva, drīzak tā ir sadarbība;
-
Iniciatīva abpusēja, gan no vecākiem, gan no skolas;
-
Kad ir informācija par celiakijas slimo bērnu, skola uzreiz nāk pretim, piedāvājot viņam
bezglutēna ēdināšanu;
-
Ja ir pieprasījums, ir piedāvājums. Vecāki informē par bērna slimību, skola reaģē un piedāvā
bērnam piemērotu pārtiku. Ēdiens tiek gatavots skolā uz vietas. Ja bērns ar celiakiju nevar ēst
konkrētu mērci, viņam tiek pagatavota alternatīva mērce. Ir reizes, kad vecāki paši atnes,
piemēram, makaronus, ko pievienot zupām utt.;
-
Ja ir vajadzība, ir piedāvājums. To varētu nosaukt nevis par kāda konkrēta iniciatīvu, bet par
sadarbību. Vecāki informē - skola un ēdināšanas iestādes attiecīgi reaģē;
-
Nav nodalāma kāda konkrēta iniciatīva - vecāki informē par bērna diagnozi, skola sazinās ar
ēdināšanas firmu, vai ir iespējams šādu ēdienu nodrošināt;
-
Sadarbojoties vecākiem, skolai un ēdināšanas virtuvei;
-
Tā nav iniciatīva, bet sadarbība visu starpā - no vecākiem, ārstiem nāk ziņa, ka bērnam
nepieciešama speciāla diēta, skola attiecīgi rīkojas;
-
Vecāki ziņo, ka bērnam ir celiakija, skola attiecīgi reaģē sazinoties ar ēdināšanas firmu;
-
Visu iniciatīva - medmāsas, vecāku, skolas, ēdināšanas firmas.
24
7. Bezglutēna ēdienu ēdienkartes
esamība izglītības iestāžu ēdnīcās
25
Vai ēdināšanas firma/ vai iestādes medmāsa sastāda
bezglutēna ēdienu ēdienkarti bērniem ar celiakiju?
(Izglītības iestādes, kurās tiek nodrošināta bezglutēna
ēdināšana; N=99)
Nē
26,3%
Trīs ceturtdaļās aptaujāto
izglītības iestāžu bērniem
ar celiakiju tiek gatavota
bezglutēna ēdienu
ēdienkarte.
Jā
73,7%
26
Kopā
Kopā (N=99)
Iestāde
Vai šī firma/ vai iestādes medmāsa sastāda bezglutēna
ēdienu ēdienkarti šiem bērniem?
(Izglītības iestādes, kurās tiek nodrošināta bezglutēna
ēdināšana; N=99)
Skolas (N=85)
73,7%
71,8%
Bērnudārzi (N=14)
Vieta
26,3%
28,2%
85,7%
Rīga (N=48)
14,3%
70,8%
Citur Latvijā (N=51)
29,2%
76,5%
0%
25%
50%
Jā
27
23,5%
75%
Nē
100%
8. Bezglutēna produktu iegāde
28
Vai ēdināšanas firma nodrošina bezglutēna produktus,
iepērkot tos, vai bērna vecāki paši atnes nepieciešamos
produktus?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Speciālos bezglutēna produktus
neiepērk, ēdināšanu nodrošina
no iestādes rīcībā esošajiem
produktiem
41,7%
Ēdināšanas firma/ skola/
bērnudārzs nodrošina
bezglutēna produktus
30,8%
Bērnu vecāki paši atnes
nepieciešamos produktus
15,8%
Daļēji produktus nodrošina
iestāde, daļēji - vecāki
10,0%
Nezin/ NA
1,7%
0%
10%
20%
29
30%
40%
50%
41,7% izglītības iestāžu
speciālos bezglutēna
produktus neiepērk,
ēdināšanu nodrošinot no
iestādes rīcībā esošajiem
produktiem. Visbiežāk
(30,8%) bezglutēna
produktus nodrošina
izglītības iestāde vai
ēdināšanas firma. 15,8%
izglītības iestāžu
nepieciešamos bezglutēna
produktus sarūpē bērnu
vecāki. Daļā izglītības
iestāžu vērojams arī jaukts
variants – daļēji bezglutēna
produktus nodrošina
iestāde, daļēji – bērnu
vecāki.
Respondenti, kuru iestādes speciālos bezglutēna produktus neiepērk, sniedza sekojošus komentārus:
-
bērni nāk uz pusdienās, brokastis jau ir mājās paēduši, dod to, kas ir, bet nedod, to, ko nevar;
-
Bērniem pašiem līdzi savos trauciņos ir vecāku sagatavota (gatava) pārtika no mājām. Bērni paši
ir ļoti labi informēti par to, ko viņi drīkst ēst, ko nedrīkst;
-
Bērns skolā ēd tikai tajās dienās, kad ir atbilstošs ēdiens. Vecāki iepriekš iepazīstas ar ēdienkarti
un tajās dienās, kad ēdiens nav atbilstošs, bērns ņem ēdienu līdzi no mājām;
-
dot citu ēdienu, to produktu, ko nevar ēst, aizvieto ar to, kas ir atļauts, speciālie produkti netiek
pirkti;
-
Ēdināšanas firma piedāvā ēdienkartē tos ēdienus (dērzeņus utt.) ko bērns var ēst no viņu
piedāvātā klāsta. Speciālus produktus nepērk (miltus, makaroni, maize);
-
Firma produktus neiepērk, vienkārši piedāvā no sava ēdienu klāsta produktus, kas nesatur
glutēnu;
-
gatavo atsevišķi nepievienojot aizliegtos produktus no esošiem nespecializētiem produktiem;
-
gatavo kopā ar visiem, tā bērna procijā vienkārši nepievieno neatļautos produktus (piem., zupai
nepieliek krējumu), specializētu pārtiku nepērk, to vecāki var iedot līdzi pašam bērnam;
-
gatavo no pieejamiem produktiem, nepievienojot aizliegtos;
-
Gatavo no tā, kas nesatur glutēnu. Speciālo pārtiku neiepērk;
-
Īpašos produktus nepērk, bet izmanto tos produktus, ko bērni var lietot;
-
mamma atnes pati, kaut ko , ko drīkst, to ēd no skolas, pieliek klāt mammas doto,, mammas
ēdienu uzsilda;
-
nē, vecāki neko nenes, īpašu pārtiku nepērk, bet gatavo atsevišķi, no parastiem produktiem;
30
-
paši gatavojam tādus ēdienus, kuros nav milti utt.- ja citi ēd makaronus, tad uzvārām šiem
bērniem rīsus, gatavojot mērci, nosmeļam pirms miltu likšanas un pieliekam klāt krējumu utt.
-
Pusdienas tiek gatavotas no produktiem, kas nesatur glutēnu. Speciali nekas netiek iepirkts.
-
Sastādu ēdienkarti no produktiem, kas nesatur glutēnu. Bet tie principā ir tikai augli un dārzeņi.
Bērniem trūkst kalorijas no šāda ēdiena.
-
Skolā bērni ar celiakiju neēd, ēdienu ņem līdzi no mājām.
-
skola nodrošina ēdienus, kuros nav miltu, vecāki atnes specializētas lietas
-
Speciala pārtika netiek iepirkta, vecāki uz skolu nenes. Tiek piedāvāti produkti no esošā klāsta,
kas nesatur glutēnu.
-
Speciāli nekas netiek iepirkts, ja ēdiens ietver aizliegtos produktus, tad tos nomainām ar citiem,
piem., ja ir kotletes, tad bērniem ar celiakiju dodam vistas gaļu vai ko citu.
-
Speciāli produkti netiek iepirkti. Tiek piedāvāti produkti bez glutēna no esošā klāsta. Sīkāk neko
nezinu, jo vecāki paši iet uz virtuvi un kārto ēdināšanas jautājumus.
-
Speciāli šie produkti netiek pirkti, bet no esošajiem produktiem pavārs izmanto atļautos.
-
šie bērni skolā neēd pusdienas, nav arī nekad izrādījuši vēlmi to darīt, tāpēc skola nav meklējusi
risinājumus;
-
Šie bērni skolā neēd, līdz ar to produktus neiepērk;
-
Tā kā mums brokastis līdzi dod pašii vecāki, tad nav problēmu ar to. Speciālos produktus
ēdināšanas firma neiepērk - pusdienas gatavo no tiem produktiem, ko konkrētais bērns var ēst;
-
Tiek piedāvāta bērnam pārtika, kas nesatur glutēnu - speciāli neiepērk miltus, maizi utt.;
31
-
vāra atsevišķā katlā vai nepievieno aizliegtos produktus; ir arī bezglutēna cepumi, bet bērni ir ļoti
neapmierināti ar tiem, jo viņiem negaršo. Iepirkumā uzvar firma ar zemāko cenu, tas attiecas arī uz
specializēto pārtiku, bet vislētākā nav kvalitatīvākā, līdz ar to ir zaudējumi, jo šie produkti ir dārgi,
bet bērni neēd. Vecāku pienesumus uzskata par nepieņemamu lietu, jo nav skaidri derīguma termiņi
un uzglabāšana. Tiek iepirkti milti un pārslas, maize nē, jo tai ir pārāk īss derīguma termiņš. Firma
iepērk vairumā, lai būtu lētāk, bet nav iespējas uzglabāt. Ir atsevišķi trauki gatavošanai, vecāki
atnesa bērnam arī savu šķīvīti, no kura ēd tikai bērns. Kad paredzami svētki, audzinātāja brīdina
vecākus, viņi tad atnes kaut kādu īpašu kēksiņu, lai šis bērns arī var piedalīties svētkos;
-
vāra kopīgā katlā, nepieliekot tos produktus, kurus nedrīkst ēst- ir zināms saraksts ar aizliegtajiem
produktiem un no tiem izvairās.
-
Vecāki nekādu iniciatīvu neizrādīja, ka kaut ko vajadzētu speciāli piedāvāt. Bērns ēda ar visiem,
laikam zināja, ko nevar ēst, to ari neēda. Bet man liekas, ka nekādu speciālo dietu neievēro.
32
9. Drošības noteikumu ievērošana
bezglutēna ēdienu gatavošanā
izglītības iestāžu virtuvēs
33
Vai virtuvē redzamā vietā ir pieejams aizliegto un atļauto
produktu saraksts?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Nezin/ NA
4,2%
Jā
40,8%
Lielākajā daļā (55%)
aptaujāto izglītības
iestāžu nav redzamā vietā
pieejams bezglutēna
diētai aizliegto un atļauto
produktu saraksts.
Nē
55,0%
34
Kopā
Kopā (N=120)
40,8%
55,0%
4,2%
Iestāde
Vai virtuvē redzamā vietā ir pieejams aizliegto un
atļauto produktu saraksts?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Skolas (N=103)
39,8%
56,3%
3,9%
Vieta
Bērnudārzi (N=17)
47,1%
Rīga (N=55)
41,8%
Ar celiakiju slimo
bērnu skaits
Citur Latvijā (N=65)
52,7%
40,0%
5 un vairāk
56,9%
45,5%
2-4 bērni
51,5%
51,2%
1 bērns
44,2%
27,3%
0%
Jā
47,1%
Nē
35
50%
5,5%
3,1%
3,0%
4,7%
4,5%
68,2%
25%
5,9%
75%
Nezin/ NA
100%
Vai virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto
atsevišķus traukus un rīkus?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Nezin/ NA
7,5%
Jā
55,0%
Vairāk kā pusē (55%)
aptaujāto skolu un
bērnudārzu virtuves
personāls bezglutēna
ēdieniem izmanto
atsevišķus traukus un
virtuves piederumus.
Nē
37,5%
36
Kopā
Kopā (N=120)
Iestāde
Vai virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto
atsevišķus traukus un rīkus?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Skolas (N=103)
55,0%
51,5%
Vieta
Bērnudārzi (N=17)
Ar celiakiju slimo
bērnu skaits
55,4%
5 un vairāk
54,5%
2-4 bērni
0%
25%
Nē
37
7,3%
36,9%
7,7%
34,9%
50,0%
40,9%
50%
5,9%
38,2%
36,4%
60,5%
1 bērns
Jā
17,6%
54,5%
Citur Latvijā (N=65)
7,8%
40,8%
76,5%
Rīga (N=55)
7,5%
37,5%
75%
Nezin/ NA
9,1%
4,7%
9,1%
100%
10. Bērnu ar celiakijas diagnozi
ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu
ēdnīcās
38
Vai bērns ar celiakiju tiek nosēdināts pie atsevišķā
galda, vai viņš/-a ēd kopā ar visiem?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Tiek nosēdināts
pie atsevišķā
galda
9,2%
Nezin/ NA
2,5%
Dominējošā daļā (88,3%)
izglītības iestāžu bērni ar
celiakijas diagnozi maltīti
ietur kopā ar citiem
bērniem. Atsevišķās
skolās, kur ir vairāki bērni
ar celiakiju, viņiem tiek
nodrošināts atsevišķs
galds.
Ēd kopā ar
visiem
88,3%
39
Kopā
Kopā (N=120)
Iestāde
Vai bērns ar celiakiju tiek nosēdināts pie atsevišķā
galda, vai viņš/-a ēd kopā ar visiem?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Skolas (N=103)
9,2%
88,3%
2,5%
10,7%
86,4%
2,9%
Ar celiakiju slimo
bērnu skaits
Vieta
Bērnudārzi (N=17)
100,0%
Rīga (N=55) 7,3%
Citur Latvijā (N=65)
10,8%
5 un vairāk
15,2%
2-4 bērni
1,8%
90,9%
3,1%
86,2%
84,8%
14,0%
4,7%
81,4%
1 bērns
2,3%
97,7%
0%
25%
Tiek nosēdināts pie atsevišķā galda
40
50%
Ēd kopā ar visiem
75%
100%
Nezin/ NA
11. Nepieciešamās izmaiņas esošajā
bezglutēna ēdināšanas sistēmā
41
Ko, Jūsuprāt, vajadzētu mainīt esošajā bezglutēna ēdināšanas
sistēmā?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Nodrošināt lielāku finansējumu bezglutēna
ēdināšanas jautājuma risināšanai
22,5%
Izstrādāt paraugēdienkartes bezglutēna ēdināšanai
9,2%
Nepieciešams centralizēts bezglutēna produktu
iepirkums/ centralizēta produktu piegāde
9,2%
Lielāka atbildība jāuzņemas bērnu vecākiem/ izglītot
vecākus par celiakijas jautājumiem
Runājot par vēlamajām
izmaiņām esošajā bezglutēna
ēdināšanas sistēmā, visbiežāk
izskanēja vēlme pēc papildus
finansējuma, bezglutēna
ēdināšanas
paraugēdienkartēm, kā arī
centralizēta bezglutēna
produktu iepirkuma/ apgādes.
5,0%
Sniegt plašāku informāciju par celiakiju, atļautajiem/
neatļautajiem produktiem, kā pareizi rīkoties
4,2%
Semināri, apmācības ēdināšanas firmām, pavāriem,
virtuves darbiniekiem
4,2%
Izveidot/ nodrošināt bezglutēna ēdināšanas
sistēmu, pašlaik tādas nav
3,3%
Nodrošināt plašāku bezglutēna produktu
piedāvājumu
1,7%
Atcelt prasību konkursos par produktu iegādi/
ēdināšanu izvēlēties lētāko piedāvājumu
1,7%
Veikt plašākus celiakijas diagnosticēšanas
pasākumus bērniem
1,7%
3,3%
Cits
Viss kārtībā/ viss apmierina
17,5%
Nezin/ grūti pateikt/ maza pieredze/ NA
28,3%
0%
42
10%
20%
30%
40%
Respondentu atbildes:
-
būtu labi, ja skolai būtu noteikta naudas summa šo speciālo produktu iegādei, vismaz
sākumskolai;
-
Jāpiešķir krietni lielāki līdzekļi ar celiakiju slimo bērnu barošanai, jo šobrīd nav iespējams
nodrošināt bērniem pilnvērtīgu ēdināšanu par paredzēto summu. Bezglutēna ēdināšana ir krietni
dārgāka;
-
Papildus finansējumu bērnudārziem specproduktu iegādei un apmācība uz vietas;
-
Firma pati iepērk produktus un to finansētu pašvaldība;
-
ideāli būtu, ja skolā varētu speciāli gatavot, bet trūkst finansējuma , jo tā pārtika ir dārga;
-
ideāli, ja būtu atsevišķi bērnudārzi, jo daudziem bērniem ir dažādas alerģijas, un pavārs var
sajukt prātā, lai visu atcerētos, arī vecāki ne vienmēr informē, vai bērns vispār šodien būs
dārziņā; kompleksa pieeja nepieciešama, diagnosticēšana pareiza nepieciešama; bērnudārzs
sākotnēji nebija ieplānojis ēdināšanas iepirkumā bezglutēna produktus, tāpēc, kad tāds bērniņš
parādās, tad tajā gadā sarunāja, ka vecāki nes šos produktus, bet tagad ir paredzējuši iepirkumā
17 produktu kategorijas. Vilsones Annas mamma aktīvi darbojas biedrībā "Dzīve bez glutēna",
viņa atnesa bukletu uz bērnudārzu, ko visi lasīja, tai skaitā pavāre, tas bija ļoti noderīgi. Vēlams
būtu kompensēt daļu ēdināšanas šiem bērniem no valsts puses, jo speciālie produkti ir dārgi, u n
šo bērnu kļūst arvien vairāk.
-
Ja būtu vairāk tādu bērnu ar celiakiju, tad būtu pagrūti, jo tagad ari jau ir pagrūti materiālā ziņā
un tāpēc, ka jānodrošina atsevišķa ēdināšana;
-
pagrūti atbilstošajām prasībām nodrošināt, bet iespēju robežās par 80 sant. cenšamies
nodrošināt ar alternatīviem produktiem- lielāku finansējumu vajadzētu;
43
-
Mums jau viss ir atstrādāts ļoti labi, bērni ir gudri un pasi zina, ko var ēst un kāpēc - nav
vajadzības sēdināt pie atsevišķa galda. Tagad ari pārtika Latvijā gana pieejama - jautājums tikai
par to, cik tas maksā - izmaksas stipri dārgākas, jo nodrošinām bezmaksas ēdināšanu, - viss kopā
sanāk daudz dārgāk nekā parastajiem bērniem, bet mēs rēķināmies ar mūsu esošajiem resursiem
un visu plānojam, lai varētu sniegt visiem bezmaksas ēdināšanu;
-
No valsts lielāku finansējumu speciāli izdalīt tieši celiakijas slimniekiem - lai var vairāk nodrošināt
augļus, dzelzi, to , kas nesatur miltus utt.. Šobrīd visiem bērniem pusdienas apmaksā 0.80 Ls nav izdalīts atsevišķi, ka šiem bērniem varētu maksāt vairāk, bet reāli viņu pusdienas izmaksātu
vairāk, ja gatavotu no bezglutēna produktiem. Arī atsevišķu gatavošanu no citiem nodrošināt
varētu. Vēlama speciāla personāla apmācība, bet tas viss atduras pret finansējumu lielāku;
-
Palielināt finansējumu. Bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka - ne ēdināšanas firma to var
nodrošināt, ne vecāki atļauties;
-
Pašvaldībai ir jāpiešķir lielāks finansējums. Laukos ir grūti nopirkt bezglutēna pārtiku. Kaut vai
vecākiem, lai tiek piešķirta 10 Ls ceļa nauda, lai var izbraukāt pēc šīs pārtikas. Celiakijas slimais
bērns ēd pie speciāla galda ar veģetāriešiem;
-
plašākas telpas, jo ierobežota vieta, kur pilnībā nodalīt celiakijas bērnus no parastajiem;
-
priekš virtuves tas ir grūti, jo ir liels bērnudārzs, ir bijusi seminārā, bet visu izskaitīt nevar, ko dot
un cik kas maksā, porcijas lielums saistībā ar izdevumiem, tas ir sarežģīti, jo arī vecāku prasības ir
augstas; ja vecāki ir adekvāti, tad viss ir kārtībā;
-
produkti dārgi - cepumi, maizīte speciālā dārga - vajadzētu risināt kaut kādā veidā finansējuma
jautājumu - vai nu no pašvaldības vai valsts kādu papildus atbalstu;
-
produkti dārgi, būtu nepieciešams īpašs finansējums;
44
-
Produktu izvēle diezgan liela. Lai varētu lētāk iegadāties specialos produktus, lai valsts nāk pretī
finansējuma ziņā, jo bezglutēna ēdināšana ir krietni vien dārgāka;
-
Sniegt liekāku finansiālo atbalstu vecākiem, lai varētu nodrošināt labāku ēšanu skolās, jo
bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka. 1 Ls pusdienām ir par maz;
-
Šī problēma jārisina valstiskā līmenī. Varētu būt parauga ēdienkartes. Būtu nepieciešams speciāls
finansējums, jo šie produkti ir dārgi.
-
Vairāk informācijas, vecākiem finansiāls atbalsts šo produktu iepirkšanai, ja arī bērns neapmeklē
speciālo bērnudārzu.
-
Vajag lielāku finansējumu skolai, ja ir bērni ar celiakiju; ātrāk informēt skolas medmāsu par
bērniem ar celiakiju;
-
valsts atbalstīta speciāla samaksa šiem bērniem, jo tā ir papildus slodze pavāram un vecākiem;
-
Valsts finansējumu atsevišķu, jo produkti ļoti dārgi;
-
Vecākiem būtu tiesības saņemt lielāku ēdināšanas pabalstu. Pagaidām tie ir 70 Ls, bet lai bērnam
nodrošinātu bagātīgākus ēdienus, vajadzētu šo finansējumu palielināt. Šobrīd pusdienas izmaksa
aptuveni 1 Ls, bet lai būtu bagātīgāks, sātīgāks ēdiens, tiem vajadzētu būt aptuveni 2 Ls uz
pusdienām;
-
vecākiem dārgs prieks - vajadzētu pašvaldības finansējumu šo bērnu ēdināšanai, daļēji segt
izmaksas;
-
vecāku iespējas ir nelielas, skolai nav naudas iepirkt speciālo pārtiku;
-
Visu vajag izmainīt, vajag sākt nopietni risināt šo problēmu valstiskā līmenī, jo tas saistās ar
lielām izmaksām;
45
-
Izstrādātas paraug ēdienkartes ierosmei;
-
Jāsastāda speciāla ēdienkarte;
-
Nav pieejama informācija par celiakiju laukos, un firmas - reti kura piedāvā šādus produktus - tas
nav vienkārši, būtu labi, ja tādas ēdienkartes izstrādātu speciālisti un nosūtītu izglītības iestādēm;
-
Noregulēt šo problēmu, ieviest kaut kādu sistēmu gan speciālo produktu iepirkšanai, gan izveidot
parauga ēdienkartes. Tagad paši cenšamies organizēt šo ēdināšanu kā protam.
-
porcijas pārāk lielas, jo pārāk daudz kalorijas jānodrošina bērniem- vajadzētu risināt šo
jautājumu, jo porcijas ir pārāk lielas -var uztaisīt daudz mazāku, bet pilnvērtīgāku, sātīgāku
ēdienu, bet ne ar nepieciešamajām likumā noteiktajām kalorijām, jo kalorijās iekļaujas daudz
ēdienu, kurus bērni neēd. Ēdienkarti šobrīd pielāgoju pati no tā, ko bērni labprātāk ēd un pa reizei
pieliku klāt, to kas nepieciešams no likumā noteiktā. Vajadzētu lielāku fleksibilitāti;
-
Vairāk dažādot ēdienkarti;
-
Vairāk ideju ēdina dažādošanai, ko var pagatavot no atbilstošajiem produktiem.;
-
Vajadzētu piedāvāt gatavas ēdienkartes, lai atvieglotu ari ēdināšanu firmu darbu;
-
Vajadzīgas būtu kādas ēdienkartes paraugam;
-
100% centralizēta produktu piegāde;
-
Centralizēti apmācīt pavārus un centralizēti gatavot un piegādāt ēdienu skolām. Uz vietām
apmācīt pavārus nav nozīmes, jo liela kadru mainība;
-
Iespēju centralizēti iepirkt šos specialos produktus par lētākām cenām. Izveidot kaut kādu
sistēmu, tagad katrs kuļas kā var;
-
lai būtu vairāk produktu, lai varētu dažādot ēdienus bērniem ar celiakiju;
-
Lai valsts varētu vairāk organizēt produktus, ja gadās vairāk tādu bērnu;
46
-
Mūsu skolā ir bezmaksas ēdināšana, tad arī šiem bērniem speciālie produkti varētu būt bez maksas;
-
palīdzēt ar speciāliem produktiem;
-
Virtuve varētu sagatavot tos ēdienus, nevis vecāki nest;
-
apmācīt virtuves darbiniekus;
-
diagnozes vairāk jāpārbauda - varbūt ir daudz vairāk bērnu ar šādu diagnozi celiakija- ja bērnam jau ir
diagnoze ar gremošanas traucējumiem, tad tie būtu ģimenes ārstiem vairāk jāpārbauda.
-
Ir nepieciešama diagnostika ātrāk;
-
Izmainīt kopējo skolas ēdienkarti - nepārdot ne saldumus, ne citus neveselīgos ēdienus, bet visiem dot
vienādi veselīgu ēdienu;
-
jālieto atbilstoši produkti ,informēt pašus bērnus ,ko labāk lietot, ko neēst, bet nevajag pasvītrot un
izdalīt šos bērnus no citiem, lai viņi nejustos nepilnvērtīgi;
-
liela nesaprašana uzsākot diētas, viens saka var biezpiena sieriņus, citi, ka nevar, sākums bija grūts,
palīdzība nepieciešama sākuma procesā;
-
Mums ir jāseko līdzi MK noteikumiem un to mēs darām. Līdz ar to nekādas problēmas šobrīd
nesaskatu- viss it kā apmierina. Mēs bērniem pērkam gan specialos produktus, gan cenšamies
iekļauties ēdināšanas firmas produktu klāstā;
-
Mums nav bezglutēna ēdināšanas, mēs izgrozāmies kā protam, vispirms vajag to ieviest, tad jautāt, ko
mainīt;
-
Nodrošināt viņiem atsevišķu bezglutēna ēdināšanu;
-
Sniegt vairāk informācijas;
47
-
Nepareizi ir tas, ka konkursā par ēdināšanu ņem vērā tikai cenu, lētākais nav tas labākais - firmas
uzliek cenas zemas, bet nevar par to šīm zemajām cenām sagādāt kvalitatīvus produktus. Bet tā
kā šobrīd ir prasība ņemt lētāko ēdinātāju, tad diemžēl tie nespēj nodrošināt augstā kvalitātē
ēdināšanu. Nepareizi arī ir tas, ka launagā ir maz kaloriju un ka uzsvars kaloriju ziņā tiek likts uz
brokastīm - bērni ir badā jau pēc plkst. 18-iem;
-
Valstij jāmaina likums par iepirkumu - jāmaina nosacījums "zemākā cena" - par to nodrošināt
kvalitatīvu ēdināšanu nedrīkst un nevar. Firmas dempingo cenas un cenšas dabūt zemāko cenu lai arī veido speciālu diētu un kvalitatīvu ēdienkarti, tik un tā saņem konkursa kārtā tiesības uz
ēdināšanu tas, kurš uzliek zemāko cenu;
-
Nodrošināt nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas piegādā skolām pārtiku, lai būtu ieinteresēti
piegādāt ari bezglutēna pārtiku;
-
Pirmkārt jau vecākiem pašiem ir jāizrāda iniciatīva, ka bērnam ir nepieciešama speciala dieta.
Mūsu skolas gadījumā vecāki nav īsti interesējušies par bērnu ēdienkarti - bērni ēd visu. Mums
bija celiakijas slimnieks, viņam palika slikti, bet turpināja ēst aizliegtos produktus. Vecāki nelikās
ne zinis. Mēs kā skola tomēr nevaram noteikt un regulēt viņa ēdienkarti;
-
Problēmas pašiem skolā nav. Vienīgais, ko vajadzētu - vairāk informācijas arī tiem bērniem un
viņu vecākiem, kuriem nav diagnoze celiakija, lai, aizejot ciemos pie citiem, bērnam nav
problēmas ar ēdienu - lai ir arī kaut ko drīkst ēst, lai arī viņiem kāds piemērots ēdiens. Vairāk
informācijas vispusīgas, ka ir vispār šāda slimība un ka šādi bērni ir;
-
Rīkot seminārus ēdināšanas firmām par iespējamo ēdienkarti bērniem ar celiakiju. Diemžēl maz
informēti, līdz ar to piedāvājumu klāsts salīdzinoši nabadzīgs.
48
-
standarta skola ar standarta bērniem- nav nekas īpašs. Varētu vienīgi būt bukleti jaunajiem vecākiem,
jo tie neizprot šīs nopietnās slimības būtību un iespējamās sekas;
-
varētu firmas ievest pašas produktus nevis tikai skola iepirkt, jo šobrīd iepirkumu šim produktiem veic
pati skola. Dažādākus piedāvājumus pieejamajos bezglutēna produktos- produktu klāstu plašāku, jo
tas ir ļoti niecīgs, lielāku importu šiem produktiem;
-
Vecāki ir apmierināti, viss ir kartībā. Sadarbība izdodas laba;
-
Vecāki ir diezgan ambiciozi. Lai gan skola nopērk bērniem speciālos cepumus, viņi tik un tā līdz galam
nav apmierināti - grib lai palielina esošo produktu klāstu;
-
Vecākiem vajag vairāk informēt skolu par bērna veselības problēmām. Nenāk prātā ko vajadzētu
mainīt ēdināšanas sistēmā - viss mūsu skolā ir labi;
-
ir bijis tikai viens bērns, nav tik daudz pieredzes, centās individuāli risināt šo problēmu, visi pieiet
jautājumam saprotoši;
-
ir nopietna pieeja, ir kontakts ar vecākiem, atnes medicīnas dokumentus, tad iepazīstas ar vecākiem
un bērniem, reaģē atbilstoši, nav problēmu;
-
Mums viss apmierina, jo ir ļoti laba sadarbība ēdināšanas iestādei ar vecākiem - tiek iepirkta speciāla
pārtika, visas puses ir apmierinātas.;
-
Mums viss apmierina. Galvenais, lai ievēro to ēšanu ari mājās;
-
Mūsu skolā visi ir apmierināti - gan vecāki, gan visi citi ir apmierināti ar ēdināšanu;
-
nav nekā, esmu jauna šajā sistēmā, vēl daudz ko nezinu, kas un kā darbojas;
-
Neko nevajadzētu mainīt, jo viss ir nodrošināts;
-
Sadarbība skolai un vecākiem ir laba. Veicam vecāku aptauju, vecāki vienmēr uzraksta, kas
neapmierina, kas ir uzlabojams. Pagaidām visas puses ir apmierinātas.
49
12. Izglītības iestāžu mācību personāla
informētība par situācijām, kurās
bērni ar celiakiju nedrīkst piedalīties
50
Nē
6,7%
Vai izglītības iestādes medmāsa ir informējusi ar
celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus, darbmācības/
mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir
saskare ar miltiem/ miltu ēdieniem bērns ar celiakiju
nedrīkst piedalīties?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Jā
93,3%
51
Gandrīz visās izglītības iestādēs
medmāsa ir informējusi ar
celiakiju slimo bērnu klases
audzinātājus, darbmācības/
mājturības skolotājus par to, ka
situācijās, kurās ir saskare ar
miltiem/ miltu ēdieniem
(piemēram, ekskursijas uz
konditorejas fabrikām un citām
aktivitātēm, kur būs kopīgi jāēd;
mājturības nodarbības, kad tiek
izmantoti milti) bērns ar
celiakiju nedrīkst piedalīties.
13. Nepieciešamais atbalsts izglītības
iestādēm, lai atvieglotu rūpes par
bērniem ar celiakijas diagnozi
52
Kāds atbalsts Jums būtu nepieciešams, lai atvieglotu
rūpes par bērniem ar celiakiju Jūsu iestādē?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
Drukātie materiāli
55,8%
Pavāru un medmāsas
apmācības uz vietas
47,5%
Semināri
45,8%
Videomateriāli internetā
40,8%
Cits
14,2%
Informācijas pietiek,
papildus informatīvais
atbalsts nav nepieciešams
11,7%
Nezin/ NA
2,5%
0%
25%
53
50%
Runājot par nepieciešamo
atbalstu, lai atvieglotu rūpes par
audzēkņiem ar celiakiju,
visbiežāk (55,8% gadījumu)
izskanēja vēlme pēc drukātajiem
materiāliem. Vairāk nekā 40%
aptaujāto izglītības iestāžu
labprāt izmantotu tādas
iespējas, kā pavāru un medmāsu
apmācības uz vietas izglītības
iestādē, seminārus vai arī
videomateriālus internetā.
75%
Respondentu komentāri, priekšlikumi:
-
Agrāk bija skolu medmāsu koordinators - reizi mēnesī bija sanāksmes, kurās ziņoja par jaunumiem.
Vajadzetu tās atjaunot. Citādi uz lauku skolu neviens nebrauc un no laukiem ir grūti aizbraukt arī uz
pilsētu, jo autobusi reti kursē;
-
atsūtīt speciālistu, kas novērotu, vai mēs pareizi visu darām, apstākļus, kas piemērots, kas nav;
-
Centralizēti risināt šo jautājumu;
-
Ieviest organizētu bezglutēna ēdināšanas sistēmu;
-
Nepieciešama interneta mājas lapa, kur var painterēsies par celiakiju;
-
ja nevar nodrošināt bezglutēna ēdināšanu, tad kāda jēga semināriem;
-
jāorganizē semināri pieaugušo cilvēku ģimenes ārstiem, jo viņi maz kaut ko zina par celiakiju;
-
medmāsa vai kāda cita kompetenta persona vecāku sanāksmēs varētu painformēt reizi gadā vecākus
par šo problēmu;
-
Vecāki neinformē skolu par bērnu kaitēm - vispirms jau japanāk, ka tiek sniegta informācija par bērnu
veselības stāvokli;
-
vecākiem informatīvi materiāli INFO stendā;
-
vēlētos seminārus Bērnu Māsu asociācijā pie medmāsas A.Anškmites, aprunāties ar viņu - ļoti zinošs
cilvēks par dažādiem jautājumiem;
-
Sniegt informāciju par jaunumiem, par jauniem produktiem;
-
saraksti, ieteikumi ēdināšanai - vizuāli, kas bērnam atgādinātu nepieciešamo;
-
Regulāri tiek rīkoti seminari, esam labi informēti par celiakiju. Bet skolas, kur medmāsas ir nesen
uzsākušas darbu, noteikti vajadzētu izglītot semināru veidā. Seminārus var rīkot, ja ir kādi jaunumi utt.;
-
ir bijusi seminārā, ir arī grāmatiņa no Dzīves bez glutēna;
54
-
pilna informācija no ārsta-izziņa jāiesniedz, saraksts ēdinātājam, lai var stingri izrunāt, ko var, ko nē,
iekļaut ēdienkartē. Lielāka sadarbība arī ar vecākiem nepieciešama - lai vecāki zinātu, kas bērniem
jādod, vairāk informācijas jāsniedz, kas tendēta tieši uz vecākiem un viņu izglītošanu - būtu labi pat
valstiskā līmenī piespiedu kārtā vecākus informēt par šiem jautājumiem;
-
Visprecīzāko informāciju sniedz celiakijas slima bērna vecāki. Visa cita drukātā informācija šajā
informācijas laikā iet gar ausīm;
-
Atbalsts nav īsti nepieciešams, jo šī slimība nav plaši izplatīta. Viss zināms un skaidrs - vecāki par visu
informē;
-
braucu uz Rīgu uz semināriem, papildus nekas nav vajadzīgs;
-
Informāciju var paši atrast internetā, vecāki informē par diētas niansēm utt.;
-
Mūsdienas visa informācija ir atrodama internetā, liekas, ka speciāli informācija nav nepieciešama;
-
nav nepieciešama papildus informācija, jo meitene ar celiakiju pati par visu ir smalki informēta.
Semināri mums Rīgā notiek, vairāk informācija nav nepieciešama;
-
Nav vajadzības, jo vecāki ir tie, kas visvairāk izglito personālu. Viņi, kā vistuvāk esošie cilvēki
celiakijas slimniekiem sniedz vislabāko informāciju;
-
Nekas nav īsti nepieciešams, jo medmāsas ir pietiekami izglitotas. Ja rodas kāds jautājums, var atrast
internetā. Notiek arī elektroniska saziņa ar vecākiem par jaunākajām analīzēm utt.;
-
Šobrīd nav vajadzīgs, jo bērni, kas ir slimi ar celiakiju, paši ir labi informēti, ko var ēst un ko nevar;
-
vecāki ir vislabākie informācijas nesēji. Produktus cenšas nodrošināt vecāki. Ēdināšana ir krietni
dārgāka un neizdevīgāka iestādei, jo vajadzīgi atsevišķi trauki, ēdiens japielāgo bērnam utt. Iespēju
robežās cenšamies pielāgoties.
55
Kāds atbalsts Jums būtu nepieciešams, lai atvieglotu
rūpes par bērniem ar celiakiju Jūsu iestādē?
(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)
58,2%
Drukātie materiāli
53,8%
Pavāru un medmāsas
apmācības uz vietas
41,8%
Izglītības iestādes ārpus
Rīgas biežāk pauda
interesi par tādām
iespējām, kā pavāru un
medmāsu apmācības uz
vietas izglītības iestādē,
semināri vai arī
videomateriāli internetā.
52,3%
36,4%
Semināri
53,8%
32,7%
Videomateriāli internetā
47,7%
14,5%
Cits
13,8%
Informācijas pietiek,
papildus informatīvais
atbalsts nav nepieciešams
5,5%
16,9%
Rīga (N=55)
3,6%
Nezin/ NA
Citur Latvijā (N=65)
1,5%
0%
25%
50%
56
75%
14. Izpratne par celiakiju izglītības
iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas
diagnozi
57
Vai jūs zināt, kas ir celiakija?
(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)
Nē
9,8%
Gandrīz visas (90,2%)
izglītības iestādes, kurās
nav audzēkņu ar celiakijas
diagnozi, ir informētas par
šo slimību.
Jā
90,2%
58
Kopā
Kopā (N=102)
90,2%
Iestāde
Vai jūs zināt, kas ir celiakija?
(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)
Skolas (N=60)
85,0%
Vieta
Bērnudārzi (N=42)
9,8%
15,0%
97,6%
Rīga (N=25)
2,4%
92,0%
Citur Latvijā (N=77)
8,0%
89,6%
0%
25%
Jā
59
10,4%
50%
75%
Nē
100%
15. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas
iespējas izglītības iestādēs, kurās nav bērnu
ar celiakijas diagnozi
60
Vai jūsu iestāde būtu gatava nodrošināt speciālo
ēdināšanu bērnam ar celiakijas diagnozi?
(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)
Nezin/ NA
12,7%
Jā
54,9%
Tikai nedaudz vairāk par
pusi (54,9%) izglītības
iestāžu, kurās nav
audzēkņu ar celiakijas
diagnozi, būtu gatavas
nepieciešamības
gadījumā nodrošināt
speciālo bezglutēna
ēdināšanu.
Nē
32,4%
61
Kopā
Kopā (N=102)
Iestāde
Vai jūsu iestāde būtu gatava nodrošināt speciālo
ēdināšanu bērnam ar celiakijas diagnozi?
(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)
Skolas (N=60)
54,9%
56,7%
Bērnudārzi (N=42)
Vieta
32,4%
25,0%
52,4%
Rīga (N=25)
42,9%
44,0%
Citur Latvijā (N=77)
0%
25%
Jā
62
29,9%
50%
Nē
18,3%
4,8%
16,0%
40,0%
58,4%
12,7%
75%
Nezin/ NA
11,7%
100%