Transcript Document 7444925

Zivju barība, barošana un barošana
07.08.2009
test
1
Struktūra
•
Zivju barība
•
Uzturvielu prasības
•
Barības ražošana
•
Barošana
•
Barošanas reģistrācija, izmantojamība, utt.
07.08.2009
test
2
Barošanas mērķis:
Apgādāt zivis ar barības vielām, kas nodrošinātu to augšanu, l
07.08.2009
test
3
Prasības pēc uzturvielām
• Prasības pēc uzturvielām var iedalīt prasībās pēc enerģijas un prasībās p
Enerģijas avoti:
^Proteīns
^Tauki
^Ogļhidrāti
Neaizvietojamās barības vielas:
^Neaizvietojamās aminoskābes
^Neaizvietojamās taukskābes
^Vitamīni
^Minerālvielas
07.08.2009
test
4
Uzturvielu nepieciešamība un zivju barošana:
• Zivju uzturvielu nepieciešamības un ēdināšanas jautājumos vispārināju
– auksto ūdeņu zivis – silto ūdeņu zivis – jūras zivis – saldūdens zivis – be
07.08.2009
test
5
^^
Zivju gremošanas sistēma: ekoloģiskās katego
•
•
•
•
•
07.08.2009
pelāģiskās/planktona ēdājas
bentiskās/piegrunts ēdājas
tā kā katra suga aizņem savu vides nišu, spuru zivju polikultūra apvieno
šie apsvērumi kombinācijā ar filoģenēzi, lielā mērā nosaka gremošanas
zivis ar līdzīgiem barošanās paradumiem var uzrādīt arī ievērojamas gre
test
6
Gremošanas sistēma piemērota barošanās paradumiem
Smith, 1980
mouth oesophagus
stomach
midgut hindgut %
Gaļas ēdāji (lasis)
Visēdāji (sams, garneles dod priekšroku dzīvnieku izcelsmes barībai)
Visēdāji (karpa, tilapija dod priekšroku augu barībai)
Zālēdāji (Baltais amūrs, piena zivs)
Zarnu garums proporcionāls ekoloģiskajai barošanās nišai
07.08.2009
test
7
Zivs gremošana: anatomija
• Divas galvenās grupas:
– bez kuņģa: karpu dzimtas zivis (karpas)
– ar kuņģi: auksto ūdeņu lašu dzimtas zivis, silto ūdeņu sams, tilapija, zu
• Visiem “tīriem” plēsējiem ir kuņģis un zobi
• Relatīvais zarnas garums (RZG): zarna:ķermeņa garums
– liels RZG = sugas, kas patērē detrītu, aļģes (augsta proporcija nesagre
07.08.2009
test
8
^^
Relatīvais zarnas garums
Suga
Barošanās
RGL 15.5
Labeo horie
aļģes, detrīti
4,5
Garra dembensis
aļģes, inverti
2,8-3,1
Barbus sharpei
augi
0,7
Chelethiops
zooplanktons
0,9
elongatus
Chela bacaila
07.08.2009
test
gaļēdāji
9
Zivju prasības pēc uzturvielām
07.08.2009
test
10
Kāpēc zivju barībā ir proteīns?
Fermenti
Enerģija
PROTEĪNS
Hormoni
(adrenalīns, glikagoni,
insulīns)
Transports
ķieģeļi
Muskuļi un saistaudi
Imūnsistēma
Proteīnu izmanto dažādiem nolūkiem. Tomēr dārdzības dēļ, kā arī, lai samazinātu slāpek
Kā mēs varam nodrošināt, lai proteīns zivīs maksimāli labi tiktu izmantots?
Vajadzība pēc proteīniem
Primārā proteīnu struktūra
Aminoskābju ķēdes sekvence
Amino Acids
• Minimālais nepieciešamais daudzums, lai apmierinātu vajadzības pēc aminoskābēm un sasniegtu
– nepieciešamība pēc proteīna barībā sastāv no
Alpha helix
• nepieciešamības pēc neaizstājamajām aminoskābēm, kuras zivis nevar sintezēt pašas
Sekundārā proteīnu struktūra izveidojas amino
• nepieciešamības pēc sadalāmajām aminoskābēm vai pietiekama aminoslāpekļa daudzu
Terciārā proteīnu struktūra
Izveidojas, kad notiek pievilkšanās starp al
Alptia helix
Kvartāra proteīnu struktūra ir proteīns, kas sas
Vajadzība pēc proteīna tiek definēta kā minimālais nepieciešamais daudzums, lai apmierinātu vajadzības p
Nepieciešamība pēc proteīna barībā sastāv no
1) nepieciešamības pēc neaizstājamām aminoskābēm, ko zivis nevar sintezēt pašas
2) nepieciešamības pēc sadalāmām aminoskābēm vai pietiekama aminoslāpekļa daudzuma, lai
Augšanas vajadzības atkarīgas no augšanas stadijas. Vai zivs atrodas “nobarošanas” vai ātras a
Proteīna līmeņi barības devās un faktori, kas ietekmē
• dažādu jaunzivju prasība pēc proteīna:
• Faktori, kas ietekmē proteīna izmantošanu
– 30-55% no barības sausnes
– suga
– vēžveidīgo: 30-60%
– vecums
– augšanas ātrums
– proteīna/enerģijas attiecība
– aminoskābju sastāvs
– svaigo sastāvdaļu sagremojamība
– veselība
– vide
07.08.2009
test
13
Aminoskābes
A) aminoskābes struktūras formula
B) Aminoskābes var pastāvēt D un L ve
07.08.2009
test
14
Aminoskābes
• Neaizstājamās
• Aizstājamās
– –Alanīns
––––––––
Asparagīnskābe
Asparagīns
Cisteīns
Glicīns
Glutamīns
Glutamīnskābe
Prolīns
Serīns
Tirozīns
– –Arginīns
––––––––
Histidīns
Izoleicīns
Leicīns
Lizīns
Metionīns
Fenilalanīns
Treonīns
Triptofāns
Valīns
Proteīni sastāv no 20 aminoskābēm (aa)
10 aminoskābes uzskata par neaizstājamām, un tās uzņem ar pārtiku, kamēr ziv
07.08.2009
test
15
Neaizstājamās aminoskābes organisma sastāvā salīdzinājumā
Dažādām zivju sugām aminoskābju modelis ir diezgan neizpētīta lieta. Kvantitatīvā nepieciešamība ir noteikta attie
ARGINĪNS Lasim ir visaugstākās prasības, apmēram 6% no proteīna, kamēr citām sugām tas nepieciešams 4-5%
HISTIDĪNS Pētītajām sugām šīs prasības ir lieliski saskaņotas diapazonā no 1,5 līdz 2,5% proteīna
IZOLEICĪNS Prasības ir apmēram 2,2-3%
Leīcīna prasības svārstās robežās 4,4-3,9%
Valīna prasības Dažādām sugām svārstās no 2,5 līdz 4,0.
Lizīna prasības Lizīns viena no pirmajām ierobežojošajām aminoskābēm, un augu izcelsmes proteīnā tās saturs p
Fenilalanīna prasības vairumam zivju sugu atrodas robežās 5-6%. Vienīgi varavīksnes foreles prasības varētu bū
Metionīns. Vairumam zivju tas nepieciešams 2-3% no visa proteīna, kamēr atsevišķām sugām var būt arī augstāka
Treonīns Dažādām zivju sugām nepieciešamība pēc tā svārstās 2-5% robežās no visa proteīna. Tik pašas variācij
Triptofāns. Vajadzība pēc triptofāna zivīm ir neliela
07.08.2009
ttttttttt111
Aminoskābju nepieciešamība
Aminoskābju mijiedarbība
• Sinerģija:
– cisteīns – metionīns – fenilalanīns – tirozīns
• Pretdarbība
– Lizīns-arginīns
– Leicīns- (izoleicīns-valīns)
Mijiedarbība:
Metionīns un cisteīns: Pārtikas cisteīns var samazināt pārtikas metionīna daudzumu. Metionīna
Fenilanīns un tirozīns: Tirozīnu var saražot no fenilalanīna. Pievienojot tirozīnu barībai, tiek samazin
Arginīns: Lizīna antagonists, tā kā palielinot lizīna devu uzturā, plazmā samazinās arginīna dau
Leicīns- izoleicīns-valīns Liekas, ka pastāv sakarība starp sazarotās ķēdes aminoskābēm, tomēr šī
Nesabalansēts aminoskābju sastāvs var izraisīt
-
palēninātu augšanu
samazinātu barības izmantojamību
slimības:
- kataraktu (triptofāns, metionīns)
- spuru nolietošanos (triptofāns)
- muguras deformāciju/skoliomu/ ieliektu muguru (triptofāns)
- Masveida nobeigšanos
Triptofāna nepietiekamība lašu dzimtas zivīm var izraisīt pazīmes, kas nav novērotas citām zivju sugām:
Skriemeļu deformācijas – skoliozi un lordozi. Tomēr šos stāvokļus var labot
Ja varavīksnes foreles nesaņem atbilstošu barības triptofānu, var parādīties
Spuru erozija
katarakta
Īso žaunu operkula
Nieru kalcinoze (paaugstināts kalcija, magnija, nātrija un kālija līmenis)
Pie metionīna nepietiekamības:
Varavīksnes forelēm abpusējā katarakta. Citām zivju sugām katarakta obligāti neattīstās
Masveida bojāeja
30. Attēls aminoskābju modelis atsevišķās barības sastāvdaļās salīdzinot ar lašveidīgo zivju aminoskābju mod
22
07.08.2009
test
21
Tauki un taukskābes
•
•
•
•
Enerģijas vide (vissvarīgākā zivju barībā)
Neaizstājamo taukskābju avots
Lipīdos šķīstošo uzturvielu absorpcija
Laba garša
07.08.2009
test
23
Tauku šūnu membrānas funkcijas
07.08.2009
test
24
Neaizstājamās taukskābes
• N-3
• N-6
pirmā
dubultsaite 6. pozīcijā
– pirmā dubultsaite 3. pozīcijā–no
metilgala
– silto ūdeņu zivīm un siltasiņ
– jūras organismiem
18:2 n-6 visvienkāršākā (no
– 18:3 n-3 visvienkāršākā (no–augiem)
– jūras zivīm nepieciešams 20:5 n-3
07.08.2009
test
25
Neaizstājamo taukskābju nepieciešamība
• Zivis nevar sintezēt vai nu 18:2(n-6) vai 18:3(n-3) no jauna
- Saldūdens zivis:
• Karpa: 1% linolēnskābi un 1% linolskābi
• Varavīksnes forele: 1% linolēnskābi un iespējams 1% linolskābi
- Jūras zivīm:
• nepieciešama eikosapentēnskābe (EPA) 20:5(n-3) un /vai dokos
- Vēžveidīgajiem (vēžiem):
• 1% linolēnskābe un 1% linolskābe
• 0.5-1% holesterīns
07.08.2009
test
26
^^
Nepietiekamība
• Neaizstājamo taukskābju nepietiekamība izpaužas:
– spuru puve
– šoka sindroms
– miokardīts
– palēnināta augšana
– samazināta barības izmantojamība
07.08.2009
test
27
Lipīdu sagremojamība ir atkarīga no tauku kuša
07.08.2009
test
28
Taukskābju saturs (%) potenciālajos eļļas avotos
moiva
Kušanas
punkts
soja
rapsis
olīves
-16
-10
-6
Piesātinātie
tauki
18,9
15,6
7
14,7
N-6
1,3
54,3
21
9,5
N-3
19,8
6,5
11
0,7
Monoēni
56,5
23,3
61
75
07.08.2009
test
29
Taukskābju saturs jūras ūdeņu avotos salīdzinājumā ar sa
07.08.2009
test
30
Ķēdes garums – kušanas punkts, oC
07.08.2009
test
31
Nepiesātināto taukskābju kušanas punkts
07.08.2009
test
32
Liellopu tauku sagremojamība karpām un liellopu un cūku
07.08.2009
test
33
Tauku līmenis un tauku izmantošana barībā
•
•
•
Lašu dzimtas zivis – treknās zivis
- varavīksnes forele un lasis var patērēt augstas tauku koncentrācijas
- Izmantošana atkarīga no kušanas punkta
- Paaugstināts lipīdu saturs barībā uzlabo barības izmantošanu un pro
Baltās zivis – liesās zivis
- Silto ūdeņu zivis, 5 -15%
- Auksto ūdeņu zivis 15-20%
Vēžveidīgie (vēži)
- 6-10%
34
Ogļhidrāti
•
•
•
Glikoze: enerģija eritrocītiem un nerviem
Ciete: Barības tehniskā kvalitāte
Lēts enerģijas avots
Maksimālā pieļaujamā koncentrācija ir noteikta katrai sugai atsevišķi
Izmantošana
• Plēsējzivis:
– Tips
– Ogļhidrātu daudzums
• Saldūdens zivis labāk panes ogļhidrātus kā jūras zivis u
07.08.2009
test
36
Plēsējzivs – zema cietes sagremošanas spēja
07.08.2009
test
37
Mikrouzturvielas: minerāli
• Minerāli
– Sastopami izšķīduši ūdenī, saldūdens var būt ļoti bagāts ar tiem
• tiek absorbēti caur zarnu traktu vai arī difūzijas ceļā caur ādu un žaunām
– Klasifikācija
• Makrominerāli: augstākas prasības
– Ca, Ma, K, P, Na, Cl, S
• Mikrominerāli: zemākas prasības
– Fe, I, Mn, Cu, co, Zn, Se, Mo, F, Al, Ni, Si, Sn, Cr
07.08.2009
test
38
Galvenās funkcijas:
Skeleta veidošana, zvīņas, eksoskelet
Ca, P, Mg, Mn, Cu, Co, Cr
audi (nervi)
Muskuļu tonuss (kontrakcijas), Ca, P, M
Proteīnu, lipīdu ogļhidrātu un enerģijas vielm
P, Zn, Mg, Mn, I, Se, Na, K, S, Cr
skābes-sarmu bilances regulācija
plazmā, žaunu membrānas caurlaidīb
Na, K, Cl, Ca, Mg
Aminoskābju, nukleīnskābju,
Zn, Cu, Mg, Mn, S,
Fosfolipīdu, hormonu, vitamīnu un m
Ca, P, I, Se, Co, Cr
Fe, Ca, Mn, Cu, Co
07.08.2009
test
------ Hemoglobīna veidošana, asins koagulācija
39
Vitamīni
Ūdenī šķīstošie:
Taukos šķīstošie:
Tiamīns (B1 )
Retinols (Vitamīns A) Kolekalcifero
Riboflavīns (B2)
Tokoferols (Vitamīns E) Filokvinon
Pantotēnskābe (B5)
Piridoksīns (B6)
Vitamīniem līdzīgie
Cianobalmīns (B12)
Inozitols
Nikotīnskābe (Niacīns)
Holīns
Vitamīns H (Biotīns)
P-aminobenzosīrs
Folijskābe
Astaksantīns
Askorbīnskābe (Vitamīns C)
07.08.2009
test
40
Taukos šķīstošie vitamīni un to funkcija
•
•
•
•
•
07.08.2009
VITAMĪNU UZTURVIELU NOZĪME
Vitamīns A – redze, acis, tīra āda, veselīgi kauli, mati un zobi
Vitamīns D – kalcija un fosfora vielmaiņa stipriem kauliem un zobiem
Vitamīns E – novērš proteīnu, tauku un vitamīna A oksidāciju, aizsarg
Vitamīns K – palīdz asinsrecēšanai
test
41
^^
Ūdenī šķīstošie vitamīni
•
•
•
•
•
•
•
C Antioksidants, kas stiprina imūnsistēmu, novērš saaukstēšanos un slimības, novērš vai sama
B1 (tiamīns) nervu sistēmas funkcijas, ēstgriba un enerģija.
B2 (Riboflavīns) āda, acis un enerģija
B3 (Niacīns) āda, nervu sistēma un garīgā darbība
B5 (Pantotēnskābe) izstrādā acetilholīnu, kas ir neironu pārraidītājs virsnieru dziedzeru funkcija
B6 palīdz metabolizēt proteīnu un taukus, nepieciešams eritrocītiem un hemoglobīna sintēzei
B12 novērš anēmiju, nozīmīgs veselīgai nervu sistēmai, piedalās DNS sintēzē
•
•
Biotīns
Folijskābe
Metabolizē aminoskābes, veicina apmatojuma augšanu.
Sarkano asinķermenīšu veidošana, metabolizē taukus, proteīna sintēze
Holīns
Novērš tauku uzkrāšanos aknās. Smadzenēs darbojas kā neironu pārraidītājs
Inozitols
07.08.2009
test
Iesaistīts kalcija mobilizācijā
42
Enerģija
Dzīvniekiem ir nepieciešams pastāvīgs enerģijas avots:
• ķermeņa uzturēšanai
– vielmaiņai
• Enerģija tiek iegūta no – tauk
– proteīna sintēzei
– ogļhidrātiem
– hormonu, enzīmu, gļotu ražošanai
utt.
– proteīna
• Kustībām
• Atražošanai
• Augšanai
07.08.2009
test
43
Barības vielu enerģētiskā vērtība
• diētas enerģijas saturs ir atkarīgs no tās ķīmiskā sastāva
• Sadedzinātais siltums, KJ/g – ogļhidrāti: 17,2 – tauki:
– proteīni:
23,5
07.08.2009
test
44
39,4
07.08.2009
test
45
Zivis ēd, lai apmierinātu savas prasības pēc en
Augšana notiek vienīgi gadījumā, ja asimilētā enerģija pārsniedz bāzes vielmaiņu
• barības devas enerģijas līmenis ietekmē barības uzņemšanu
• Zems enerģijas līmenis mobilizē ķermeņa proteīnu
•
Salīdzinājumā ar siltasiņu dzīvniekiem:
– zivīm nav nepieciešams saglabāt konstantu ķermeņa temperatūru
– tās patērē mazāk enerģijas kustoties
– un slāpekļa atkritumiem (žaunu difūzija)
07.08.2009
test
46
^^
Formulēto barību mērķis
•
Nodrošināt nepieciešamās uzturvielas
•
Nodrošināt augstu ražošanas līmeni
•
Pieņemamas izmaksas
•
Augstu fizisko barības kvalitāti
•
Nodrošināt augstu produktu kvalitāti
•
Veselību
07.08.2009
test
47
Formulēšana
•
•
•
•
07.08.2009
Proteīns
Tauki
Ogļhidrāti
Vitamīni, minerāli
test
48
Mazākas izmaksas par formulas sastādīšanu
• Lineārās programmēšanas metodes balstās uz:
– dzīvnieka vajadzības pēc uzturvielām
– barības sastāvdaļas uzturvielu un enerģijas satura
– Sastāvdaļu bioloģiskās izmantojamības
– sastāvdaļu vai uzturvielu minimālajiem vai maksimālajiem ierobežoju
– sastāvdaļu izmaksām
07.08.2009
test
49
Pārstrāde
– Barības maisījums tiek sastrādāts granulās
• uzlabota uzturvielu kvalitāte
• uzlabota barības efektivitāte
• Vienkāršota loģistika
• Uzlabota higiēnas kvalitāte
• Barošanas ierīces
• mazāk barības atkritumu un uzlabota ūdens kvalitāte
07.08.2009
test
50
Dažādi barības tipi
Barības tipi
• maisījums vai atsevišķi barības līdzekļi
Mitra barība
• • • – 50-70% mitruma Mitra barība
– 35-40% mitruma Sausa barība
– <10% mitruma
07.08.2009
test
51
Tipiskas rūpnīcas procesa plūsma
Piegāde
Uzglabāšana
Dzesēšana,
žāvēšana
Granulēšana, izplešana,
ekstrudēšana
Iepa
Malšana Samaisīšana
košana
un mikrodozēšana
Dozēšana
Zivju barošana
Ko mēs barojam? Cik daudz?
Kā? Kad?
07.08.2009
test
53
Komerciālās devas sastāvdaļas
• Proteīna sastāvdaļas;
- augu izcelsmes
- dzīvnieku izcelsmes
• Tauku sastāvdaļas
- dzīvnieku izcelsmes
- augu izcelsmes
• Ogļhidrātu sastāvdaļas
- graudi (kvieši, rudzi, auzas, kukurūza)
- gumi
07.08.2009
test
54
Sastāvdaļu izmantošanu ierobežo:
•
•
•
•
•
•
•
Nepieciešamo barības vielu iegāde par pieņemamu cenu
– apjoms
– uzturvielu koncentrācija
proteīnu aminoskābju saturs
– Nevēlamie komponenti
sagremojamība
garšas īpašības
No barības vielām atšķirīgie faktori (augu sastāvdaļas)
pārstrādes bojājumi
iespaids uz tehnisko kvalitāti
Daudzu iemeslu dēļ akvabarībās kā proteīna avotu iekļauj zivju miltus, jo tajos ir augsts proteīna satur
Alternatīvo ingredientu barības vielu saturs
Zivju milti
Alternatīvais
ingredients
Kopproteīns (%)
65-72
48-80
Koptauki (%)
5-8
2-20
Šķiedra (%)
<2
<6
Pelni (%)
7-15
4-8
NFE (%)
<1
<20
Ciete (%)
<1
<20
Nešķīstošie CHO (%)
nav
Arginīns (%)
3,75
<8
>3
Lizīns (%)
4,72
>3,5
Metionīns (%)
1,75
>1,5
Treonīns (%)
2,5
>2,2
n-3 taukskābes (%)
Apm. 2
*
07.08.2009
test
56
^^
Alternatīvie augu proteīna avoti
Reti rauši
sastopamie
potenciālie?
• Plaši izplatītie – sojas pupas –•zirņu
– pupiņubet
rauši
– rapsis – saldā
– Kokosriekstu rauši
– kokvilnas sēklu rauši
– zemesriekstu rauši
– linsēklu rauši
– sinepju rauši
– palmu kodolu rauši
– olīvu izspaidas
– saflora rauši
– sezama rauši
07.08.2009
test
57
Proteīna barību sastāvs,% sausnes
Proteīns
Zivju milti
78
Sojas proteīna koncentrāts
Eļļa
Ciete
Šķiedra
-
-
68
12
1
7
19
Attaukoti sojas rauši
57
1
3
23
Pilntauku soja
42
21
3
19
Zirņu rauši
25
1
45
18
Pupiņu rauši
31
8
41
19
Attaukotas rapša sēklas
43
5
2
35
Lobītas saldās lupīnas
40
7
1
30
Kukurūzas lipeklis
67
2
21
3
Kviešu lipeklis
85
6
7
-
07.08.2009
test
58
^^
Aminoskābju sastāvs, g/16 g N
Zivju
Soja
Zirņi
milti
Rapša
Saldā
sēklas
lupīna
Lipeklis
Kukurūzas vai kviešu
Argininīns
5.9
7.3
8.2
7.9
11.6
3.7 3.6
Histidīns
2.9
2.8
2.7
3.3
2.6
2.9 1.9
Izoleicīns
4.4
4.7
4.7
4.3
3.9
3.5 3.5
Leicīns
7.5
7.5
7.6
6.1
6.6
11.4 7.0
Lizīns
8.1
6.1
7.8
6.6
4.7
1.8 1.5
Metionīns
3.0
1.4
1.0
2.3
0.7
2.3 1.6
Fenilalanīns
4.0
5.0
5.1
3.8
3.7
6.6 5.0
Treonīns
4.3
4.0
4.0
5.6
3.5
3.8 3.7
Valīns
5.4
4.9
5.3
4.3
4.4 3.9
Augu proteīnu antiuzturvielu faktori ierobežo šo proteīnu izmantošanu
• Vielas, kas pašas par sevi vai pateicoties to vielmaiņas produktiem t
• karstumneizturīgie ANF
- Tipiski proteīni
- Bieži sastopami tauriņziežos
- Ir denaturāti, kas karsējot tiek inaktivēti
• karstumizturīgie ANF
- ļoti nepastāvīga grupa
07.08.2009
test
60
Lašu barības sastāvs dažādos dzīves posmos
07.08.2009
test
61
Cik daudz barības zivīm jāsaņem?
•
•
07.08.2009
Barības kvantitāte ir atkarīga no:
• dīķa/tvertnes/tīklsprosta biomasa
• dzīves laiks (zivs izmēri)
• ūdens temperatūra
Barības izmantojamība ir gan kvantitātes, gan kvalitātes jautājums!!!
– aminoskābju sastāvs (proteīna kvantitāte un kvalitāte) – enerģētisk
test
62
Barības izmantojamība
Augšana
1,5 2
Barības izmantojamības koeficents attiecīb
Pieaugums (% dienā) attiecībā pret barošanas intensitāti (%
no ķermeņa
(% no
ķermeņasvara
svaradienā)
dienā)
07.08.2009
test
63
Barības izmantojamības koeficents (FCR)
Norvēģijas lašu audzēšanā 1975-2009
Sagaidāmais FCR un enerģijas prasība lašiem
Svars
FCR
(20 MJ DE/kg sausnes)
Enerģijas prasības (MJ DE
/ kg pieauguma)
1 g - 100 g
0.6-0.7
12-14
0.1 kg
0.7
14
0.5 kg
0.8
16
1 kg
0.9
18
2 kg
1.0
20
3 kg
1.1
22
4 kg
1.2
24
07.08.2009
test
65
^^
Lašu dzimtas zivju ķīmiskā sastāva izmaiņas atkarībā no vecuma (Shearer e
fish Biol 44, 785-797)
Atlantijas lašu proteīna un tauku sastāvs
Barības izmantošana
07.08.2009
test
68
Barošanas metode?
•
Ekstensīvas ražošanas sistēmas
- Bez piebarošanas un ūdens mēslošanas
•
Daļēji intensīvās ražošanas sistēmas
- Papildus barošana vienīgi gadījumos, kad mazinās dabiskā ražošana
Intensīvās barošanas sistēmas
- Barošana ar rokām
- Pusautomātiskās barošanas sistēmas
- Pilnībā automātiskās barošanas sistēmas
•
07.08.2009
test
69
^^
Vēžu barošana
•
Ekstensīva
•
Daļēji intensīva
- jaunie dīķi ir jāmēslo ar placinātu kukurūzu, kokvilnas sēklu raušiem vai desti
- Organiska mēslošanas līdzekļa un barības kombinācija (vai tikai mēslošanas
•
Intensīva
- nepieciešama augstas kvalitātes barība, kas atļautu vēžiem, kuri lēni uzņem
07.08.2009
test
70
^^
Pneimatiskās sistēmas barības transportēšanai un piegādei
Photo: http://www.akvagr
Šīs bildes ir no AKVA grupas mājas lapas. Barība tiek aiznesta pa cauruli ar gaisa strūklu.
07.08.2009
test
71
Automātiskās barošanas sistēmas – kontrole
”Lifta sistēma” savāc n
07.08.2009
test
72
Kad vajadzētu barot zivis?
• • Barības uzņemšana katru dienu var būt atšķirīga
Zivju ēstgribu ietekmē vairāki faktori
– Zivju fizioloģija
– Temperatūra
– Diennakts laiks
– Gada laiks
– Ūdens kvalitāte
• Amonjaks, O2 pH, piesārņotāji, utt.
– Sociālie faktori
– Barības atbilstība:
• garša, daļiņu izmēri, fiziskā kvalitāte
07.08.2009
test
73
*
Barības izmantošana
•
Nepieciešamais barības daudzums
• Barošanas intensitātes kontrole
–pieaugums (svara) –augšanas ātrums
• SGR (specifiskais pieauguma ātrums)
• TGC
07.08.2009
test
74
Barošanas plānošana un kontrole
•
zivju svēršana
• svara pieaugums un ķīmiskā sastāva izmaiņas
• sagaidāmā pieauguma un nepieciešamā barības daudzuma aprēķināšana
• barošanas kontrole
• barība un gremošana
Specifiskais pieauguma ātrums
SGR (%/dienā) = 100% x (ln Wt – ln Wo ) / d
Wo = sākuma svars (g) Wt = beigu svars
(g) d
= dienu
SGR
ir lielā
mērāskaits
atkarīgs no: •ķermeņa s
ln = dabiskais logaritms
07.08.2009
test
76
SGR, mazais Atlantijas lasis saldūdenī
Sagaidāmais SGR (%/dienā) mazajiem Atlantijas lašiem saldūdenī
Ūdens
temperatūra
°C
07.08.2009
Vekt (g)
0,15-0,8 0,8—2,5
2,5-7,5 7,5-15
15-25
25-70
4
0,9
0,7
0,6
0,5
0,4
0,4
6
8
10
12
14
16
1,5
2,0
2,6
3,1
3,7
4,3
1,3
1,9
2,4
3,0
3,6
4,1
1,1
1,7
2,3
2,8
3,4
4,0
1,0
1,5
2,1
2,7
3,3
3,9
0,9
1,4
1,9
2,5
3,1
3,7
0,8
1,2
1,7
2,2
2,8
3,4
test
77
Lašu dzimtas zivju sagaidāmais pieaugums jūras ūde
07.08.2009
test
78
Termālā pieauguma koeficients
TGC = 1000 x (Vt 1/3 –Vo 1/3 ) / DDG
Vt = Terminālais svars (g) pēc t dienām
Vo = sākotnējais svars (g)
DDG = dienu grādu summa visā periodā
TGC ir relatīvi neatkarīgs no ķermeņa svara un temperatūras
07.08.2009
test
79
TGC varavīksnes forelēm dažādās attīstības st
Mazuļi
0,12-1 g
TGC
2,1
1-50 g
> 50 g
Sāļūdens
2,6
3,2
3,7
TGC (un SGR) dažādās audzētavās ir atšķirīgs
07.08.2009
test
80
^^
Proteīna uzkrāšana
Slāpekļa uzkrāšana
Ret = 100 * [(FB*Nf) – (IB*Ni)] / (barības uzņemšana*Ndiēta) – IB un FB ir sākotnēj
NB: galējā biomasa eksperimentālā perioda laikā jākoriģē uz mirstību.
Optimālos apstākļos proteīna uzkrāšana var būt līdz 60%. Tas ir ļoti augsts uzkrāšanas rā
Enerģijas vai barības vielu uzkrāšanu var izmērīt eksperimenta sākumā un beigās novērt
07.08.2009
test
81
Barības efektivitāte: FCR, FER
•
FCR = barības uzņemšana/pieaugums
•
FER = pieaugums/barības uzņemšana
Barības un barības sastāvdaļas parasti novērtē balstoties uz to spēju nodrošināt augšanu, bet k
FCR definē kā barības sausnes svaru uz vienu dzīvsvara pieauguma vienību. Šis jēdziens ir nod
07.08.2009
test
82
^^
Variācijas, kas var ietekmēt barības izmantošanu:
Barība
• barības vielu līdzsvars starp pieejamajām barības vielām:
- Proteīns/tauki/ogļhidrāti
- Aminoskābe
• Enerģijas koncentrācija
• Sagremojamība
• garšas uzlabotāji
• antiuzturvielas un piesārņotāji
•
07.08.2009
barības fiziskā kvalitāte
test
83
^^
Variācijas, kas var ietekmēt barības izmantošanu:
pašas zivis
•
ģenētiskais mantojums
• izmēri, dzīves stadija
• dzimumbriedums
• ķermeņa uzbūve
• stress
• veselības stāvoklis
07.08.2009
test
84
Variācijas, kas var ietekmēt barības izmantošan
Vide
• barošanas intensitāte
• sezona un vieta
• temperatūra un sāļums
• gaismas periods: gaismas un tumsas perioda attiecības
• skābeklis, amonjaks un ogļhidrāti
• apiešanās
• piesārņojums
07.08.2009
test
85
^^
Specifiskais augšanas ātrums
SGR(%/day) = 100% x (ln Wt - ln Wo ) / d
Wo = sākuma svars (g) Wt = galējais svars (g) d = dienu
86
Sagaidāmais svars
Wt = Wo x eSGR
x d/100
Wo = sākuma svars
(g) Wt = nobeiguma svars
(g) d = dienu skaits
ln = dabiskais logaritms
e = 2,71828
87
Termālā pieauguma koeficients
TGC = 1000 x (Vt 1/3 – ln Vo 1/3 ) / DDG
Vt = Terminālais svars (g) pēc t dienām
Vo = sākuma svars (g)
DDG = dienu grādu summa perioda laikā
07.08.2009
test
88
Sagaidāmais pieaugums perioda laikā
Sagaidāmais pieauguma ātrums pēc t dienām: (W o1/3 + (VF/1000) DDG)3
Vt = Terminālais svars (g) pēc t dienām
Vo = sākuma svars (g)
DDG = dienu grādu summa perioda laikā
07.08.2009
test
89
TGC varavīksnes forelēm dažādās augšanas s
07.08.2009
test
Mazuļi
0,12-1 g
TGC
2,1
1-50 g
> 50 g
Sāļūdens
2,6
3,2
3,7
90
^^
Lēnāks augšanas ātrums kā bija sagaidāms
o nepietiekama barošana
o negaršīga vai zemas kvalitātes barība
o slimību problēmas
o nepietiekami labi vides apstākļi
o stress
o dzimumbriedums
o nepietiekama svara kontrole
07.08.2009
test
91
^^
Nepieciešamais barības daudzums
S aprēķināts kā:
• Kg nepieciešamās barības = N x (Wt - Wo ) x FCR
^N= zivju skaits
^Wt un Wo ir svars barošanas perioda sākumā un beigās
• FCR = barības izmantojamības koeficients = kg sausnes / kg pieaug
07.08.2009
test
92