Transcript Ūdenssaimniecības attīstība: normatīvo aktu pilnveidošana; projektu ietekme uz pakalpojumu saņēmējiem Nozares fakti TEP analīze Projektu analīze Pašvaldību aptauja.

Ūdenssaimniecības
attīstība: normatīvo aktu
pilnveidošana; projektu
ietekme uz pakalpojumu
saņēmējiem
Nozares fakti
TEP analīze
Projektu analīze
Pašvaldību aptauja
3
4
Pieejamība: dzeramais ūdens
0.85%
0.91%
0.81%
0.71%
aritmētiskais
vidējais
Pirms projekta
Pēc projekta
5
Pakalpojumu pieejamība: notekūdeņu
savākšana
0.88%
0.81%
0.76%
0.62%
aritmētiskais vidējais
svērtais vidējais
Pirms projekta
Pēc projekta
6
Piesārņotājs maksā princips: vidējais tarifs
(% no mājsaimniecības ieņēmumiem)
2.61%
2.13%
1.90%
1.95%
2.74%
2.53%
1.98%
1.89%
aritmētiskais vidējais
svērtais vidējais
pirms
projekta
pēc projekta pēc projekta 2015.gads
+ 1 gads
7
Piesārņotājs maksā princips: vidējais tarifs (%
no mājsaimniecības ieņēmumiem): apdzīvotās
vietās < 2000 iedzīvotāju
4.14%
4.02%
3.19%
2.13%
pirms projekta
pēc projekta
pēc projekta +
gads
2015.gads
8
Pašvaldības informētība
par ES direktīvu prasībām
ūdenssaimniecības sektorā
skaits
īstenoti ES
nav īstenoti ES
fondu projekti
fondu projekti
%
Pašvaldība ir informēta par ES direktīvu
prasībām
Ir informēta kopējās iezīmēs
Pašvaldība
nav
informēta
par
372
68,38% 157
64,34%
215
78,47%
141
25,92%
70
28,69%
46
16,79%
4
0,74%
3
1,23%
0
0,00%
27
4,96%
14
5,74%
13
4,74%
ES
direktīvu prasībām
Respondents nav atbildējis
kopā:
544
244
274
ES fondu projektu efektivitātes
novērtējums
ES fondu piesaiste nav bijis efektīvs
risinājums
ES fondu piesaiste ir bijis daļēji efektīvs
risinājums
Grūti novērtēt ES fondu piesaistes
efektivitāti
ES fondu piesaiste ir bijis efektīvs
risinājums
ES fondu piesaiste ir bijis ļoti efektīvs
risinājums
Respondents nav atbildējis
kopā:
skaits
%
1
0,18%
64
11,76%
67
12,32%
352
64,71%
17
3,13%
43
7,90%
544
īstenoti ES fondu
nav īstenoti ES fondu
projekti
projekti
0
0,00%
1
0,38%
29
11,89%
22
8,43%
16
6,56%
49
18,77%
178
72,95%
151
57,85%
9
3,69%
8
3,07%
12
4,92%
30
11,49%
244
261
Ūdenssaimniecības pakalpojumu
kvalitātes izmaiņas
pēdējo 5 gadu laikā
Ūdens:
skaits
%
Kvalitāte pasliktinājusies
40
7,35%
Kvalitāte nav mainījusies
171
31,43%
Kvalitāte uzlabojusies
315
57,90%
Respondents nav atbildējis
18
3,31%
kopā:
544
īstenoti ES
nav īstenoti ES
fondu projekti
fondu projekti
8
3,28%
32
12,31%
44
18,03%
110
42,31%
178
72,95%
117
45,00%
14
5,74%
1
0,38%
244
260
Ūdenssaimniecības pakalpojumu
kvalitātes izmaiņas
pēdējo 5 gadu laikā
Notekūdeņi:
skaits
%
Kvalitāte pasliktinājusies
50
9,19%
Kvalitāte nav mainījusies
250
45,96%
Kvalitāte uzlabojusies
220
40,44%
Respondents nav atbildējis
24
4,41%
kopā:
544
īstenoti ES
nav īstenoti ES
fondu projekti
fondu projekti
8
3,28%
40
15,50%
63
25,82%
162
62,79%
158
64,75%
52
20,16%
15
6,15%
4
1,55%
244
258
Darba grupas jautājumi
Netiek noteikta atbildība, iespēja caur pašvaldību saistošajiem
noteikumiem uzlikt pienākumu pieslēgties centralizētajām
ūdenssaimniecības sistēmā, ja tās tiek izbūvētas par valsts,
pašvaldību vai ES fondu līdzekļiem. Būtu jāpārskata arī normatīvu
iespējas pašvaldībām izveidot sociālās atbalsta programmas tiem
patērētājiem, kuriem pieslēgumu izveidošana finansiāla nav
iespējama.
Nav likums = nav atbalsts nākamajā plānošanas periodā no ES
fondiem
Pieslēgumu izveide jau tagad ir katra ES fonda projekta ieviešanas
nosacījums un neizpildes gadījumā paredzētas finanšu sankcijas
Darba grupas jautājumi
Vienota regulējuma trūkums: risinājumi
Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu definēta:
- ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas piederības robeža,
- norēķinu uzskaites mēraparātu uzstādīšanas un ekspluatācijas
kārtība,
-norēķinu kārtība par piegādātajiem pakalpojumiem, it īpaši,
atrunājot daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piegādāto
pakalpojumu apmaksas kārtību,
-norādīts sabiedrisko pakalpojumu līguma saturs (būtiskie līguma
nosacījumi),
Darba grupas jautājumi
Vienota regulējuma trūkums: risinājumi (turpinājums)
-norādīts ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas pieslēgšanas
tehnisko noteikumu saturs, izsniegšanas kārtība un apstrīdēšanas
kārtība, norādīta ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas
ekspluatācija un lietošanas kārtība, definējot, kas ir jāsaprot ar
iekšējo ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu un centralizēto
(sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja piederības robežā esošā
sistēma),
-noteikta kompensāciju noteikšanas kārtība un zaudējumu
atlīdzināšanas kārtība, kas saistīta ar ūdens apgādes un
kanalizācijas inženierkomunikāciju bojāšanu, iznīcināšanu vai
izmantošanas tiesību ierobežošanu
Darba grupas jautājumi
Vienota regulējuma trūkums: risinājumi (turpinājums)
- Paredzēt Ūdens apsaimniekošanas likumā deleģējumu Ministru
kabinetam izstrādāt noteikumus (līdzīgi kā siltumapgādē), kuros
būtu noteikta vienota pieeja ūdenssaimniecības pakalpojumu
sniegšanai visā Latvijas teritorijā. (SPRK)
-Izstrādāt jaunu likumu par ūdensapgādi un kanalizāciju
Darba grupas uzdevums ir noteikt labāko risinājumu un izstrādāt
tiesību aktu problēmas atrisināšanai
Darba grupas jautājumi
-Attiecīgās pašvaldības labāk pārzina sociāli – ekonomisko situāciju
šādās mazās teritorijās, līdz ar to pakalpojumu sniedzēji, kuru
apkalpošanā ir iepriekšminētie nenozīmīgie mazie tīkli, tarifus par
sniegtajiem pakalpojumiem varētu iesniegt apstiprināšanai savā
pašvaldībā. (SPRK)
-Likumdošanas aktos noteikt, ka starpību starp blakus esošo māju
iedzīvotāju segto (apmaksāto) ūdens daudzumu un faktisko patēriņu
izmantojot brīvkrānu, sedz attiecīgā pašvaldība, kā arī noteikt, ka
visiem brīvkrāniem ir jābūt nodrošinātiem ar skaitītāju. (SPRK)
-Ņemot vērā, ka ar ugunsdzēsību saistītie zudumi attiecas uz
attiecīgās pašvaldības teritorijas visiem iedzīvotājiem, bet nevis uz
konkrēta ūdensvada tīkla lietotājiem, attiecīgos ugunsdzēsības
izdevumus būtu jāsedz no pašvaldības budžeta, attiecīgi to paredzot
normatīvajā aktā. (SPRK)
Darba grupas jautājumi
VARAM uzskata, ka būtu lietderīgi atteikties no SPRK
izsniegtajām licencēm ūdensapgādes un kanalizācijas
pakalpojumu sniedzējiem, jo šobrīd pakalpojuma
sniedzējiem
jābūt
noslēgtiem
līgumiem
(ar
komersantu)
vai
pieņemtam
lēmumam
(ja
pakalpojumu sniedz pati pašvaldība), kurā norādīta arī
pakalpojumu sniegšanas teritorija.
Darba grupas jautājumi
Netiek noteikta atbildība, iespēja caur pašvaldību saistošajiem
noteikumiem uzlikt pienākumu pieslēgties centralizētajām
ūdenssaimniecības sistēmā, ja tās tiek izbūvētas par valsts,
pašvaldību vai ES fondu līdzekļiem. Būtu jāpārskata arī normatīvu
iespējas pašvaldībām izveidot sociālās atbalsta programmas tiem
patērētājiem, kuriem pieslēgumu izveidošana finansiāla nav
iespējama.
Nav likums = nav atbalsts nākamajā plānošanas periodā no ES
fondiem
Pieslēgumu izveide jau tagad ir katra ES fonda projekta ieviešanas
nosacījums un neizpildes gadījumā paredzētas finanšu sankcijas
Darba grupas jautājumi
Šobrīd nav vienotu tarifu apstiprināšanas nosacījumu visiem
ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem:
-ja pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldības SIA, tad tarifus apstiprina
regulators;
-ja pakalpojumu sniedzējs ir pati pašvaldība, tad tarifus apstiprina
ar pašvaldības domes lēmumu.
Risinājumi
Likumprojekts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”, vienots
normatīvais akts visai nozarei
Darba grupa izveidota ar LPS, asociāciju, ministriju, SPRK, KP un uzņēmumu
dalību. VARAM mērķis – atvieglot pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi,
tādējādi panākot likuma mērķa sasniegšanu:
- Piederības robežas definējums starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju
- Ūdenssaimniecības pakalpojumu komercuzskaites atrašanās vietas un
piederības definējums
- Vienota pakalpojumu uzskaites kārtība – (jāparedz pārejas laiks
mēraparātu uzstādīšanai)
- Vienota norēķinu kārtība
- Vienotas prasības ūdens patēriņa uzskaitei un sadalei – Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likums neizslēdz iespēju pakalpojumu līgumus slēgt ne tikai ar
pārvaldnieku, bet arī pa tiešo ar pakalpojumu sniedzēju
- Vienotas prasības pakalpojumu līgumu slēgšanai
- Prasības komercuzskaites mēraparātu un uzskaites mēraparātu
uzstādīšanai, lietošanai un verifikācijai
- Prasības pakalpojumu pārtraukšanai un atjaunošanai
Darba organizācija
Likumprojekta mērķis nav ierobežot pašvaldību darbību
Visi priekšlikumi ir diskutējami
Lielākā priekšlikumu daļa ir iesniegta no pašvaldību komersantu
puses, ja viedokļi nesakrīt, primāri būtu jārunā ar saviem
komersantiem – kādas problēmas pastāv un kāpēc tās ir jārisina
Likumprojekta izstrāde ir sākta pēc tam, kad tika izvērtētas visas
alternatīvas. Konstatēts, ka šis ir labākais no iespējamiem situāciju
risinājuma variantiem.