Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda Rožukalne Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas.

Download Report

Transcript Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda Rožukalne Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas.

Slide 1

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 2

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 3

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 4

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 5

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 6

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 7

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 8

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 9

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 10

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 11

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 12

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 13

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 14

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 15

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!


Slide 16

Arvils Ašeradens, Ieva Beitika, Inta Brikše, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko, Anda
Rožukalne
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju
attīstības jautājumiem” sēde
2009. gada 16. novembrī











Problēmjautājumi:
Sabiedriskā medija (SM) būtība un funkcijas
likuma izpratnē
Sabiedriskā medija uzraudzība un pārvaldība
Sabiedriskā medija saturs - tā funkcijas un
satura veidošanas jautājumi
Neatbildēts jautājums – sabiedriskais
pasūtījums
Risks - sabiedriskā medija finansējums

Pašreizējā situācija:
- SM likuma projektā nav definēts pēc būtības un tā
funkciju unikalitātes,
- SM darbības principi izkaisīti dažādās Elektronisko
mediju likuma (EML) vietās, grūti diferencēt SM
atšķirību no pārējiem elektroniskajiem medijiem
Priekšlikums definīcijai:
Sabiedriskais medijs pieder sabiedrībai, tiek
finansēts no sabiedrības līdzekļiem un nodrošina
visai sabiedrībai pieejamu kvalitatīvu informāciju,
atvērtu diskusiju telpu un vienotu kultūrtelpu kā
kopīgu sabiedrisko labumu.






-

Problēmjautājumi:
Pārvaldes institūcijas uzticamība un atbildīgums
Medija politiskā neatkarība
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
Nacionālās elektronisko mediju padomes (NEMP)
duālās funkcijas
NEMP atbildība, darbības kontrole, atsaukšanas
kārtība
NEMP sastāvs, tās kvalitāte, locekļu izvirzīšanas
shēma

Saeima
Valdība

Sabiedrības
iesaiste –
profes,nevalst.,
mediju org.,
izgl. iest.
indivīdi

SM Padome var ietvert
ombuda insitūciju un
funkciju

Valde

Regulators (likumi,
licences, tehn.
prasības) –
sab.pak.reg. strukt.

Galvenais redaktors,
ģenerāldirektors

Saturs un pakalpojumi










Priekšlikuma būtība:
Starp parlamentu un valdību sadalīta ietekme,
atbilstoši funkcijām
Sadalīta politikas izstrāde un atbildība
Plašāka sabiedrība var iesaistīties SM padomes
darbā un ietekmēt to
Sabiedrības līdzdalības un profesionālas
ekspertīzes līdzsvars
SM padomei ir skaidrāk definēta atbildība par
pieņemtajiem lēmumiem, rīcību
Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība


-

-

Problēmas:
Sastāva ievēlēšanas procesā - dominējošā
ietekme politiskajām partijām nevis sabiedrībai
Vispārīgi un joprojām pārāk šauri definēts
padomes locekļu izvirzīšanas process
Nav mehānisma, kas nodrošina SM pārvaldes
institūcijas uzticamību un atbildīgumu, SM
politisko neatkarību
Nav mehānisma, kas nodrošinātu SM padomes
darbības caurspīdīgumu, kontroli, atbildību







Priekšlikumi:
SM padomē kandidātus var izvirzīt: Saeimas
cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Valsts
Prezidents, mediju vides profesionālās
asociācijas, nevalstiskās organizācijas,
sabiedriskie mediji, augstākās izglītības iestādes,
kandidāti var izvirzīt sevi individuāli.
Ieteicamais padomes sastāvs: 11 – 15 locekļi
Lai nodrošinātu plašākas sabiedrības līdzdalību
SM darbībā, SM Padomes sastāvā 4 locekļus
izvirza Saeimas komisija, Prezidents – 2, pārējiem
locekļiem jābūt izvirzītiem no minētajām
grupām.







Problēmas:
Trūkst caurspīdīguma un diskusijas par
kandidātiem
Trūkst argumentācijas katra kandidāta
atbilstībai, kompetences līmenim, reputācijai
Priekšlikumi:
SM padomes kandidātu atbilstības kritēriji:
kompetences par mediju saturu, mediju
efektiem, mediju tehnoloģijām,
komunikācijas procesu likumsakarībām,
mediju likumdošanu, nevainojama reputācija

Problēma:
 Sabiedrisko mediju padomes lielāka atbildība un
darbības caurspīdīgums
Priekšlikumi:
 Sabiedrisko mediju uzrauga sabiedriskā padome,
kuras galvenā funkcija – nodrošināt sabiedrības
līdzdalību sabiedriskā medija satura veidošanā.
 SM padome katru gadu iesniedz Saeimā
apstiprināšanai iepriekšējā gada darbības pārskatu
• Ja gada pārskats netiek apstiprināts, padome noliek
savas pilnvaras/tiek atsaukta
• Neatrisināts jautājums: darbs SM padomē nav tās
locekļa pamatdarbs


Problēma:
 Medija vadības lielāka atbildība un adekvāta
lēmumu pieņemšanas brīvība
 Priekšlikums:
- Padome ieceļ ģenerāldirektoru un galveno
redaktoru, nostiprinot atbildību par SM satura
kvalitāti



-

-

-

-

Problēmas:
Aptuveni definēts sabiedriskais pasūtījums
Skaidri definēti satura veidošanas principi un kritēriji
(59.p), bet nav mehānisma, kā tos attiecināt uz saturu
un kontrolēt satura atbilstību šiem principiem.
Nav noteikti principi, kā tiek sagatavota un sabiedrībā
apspriesta Nacionālā elektronisko mediju nozares
attīstības stratēģija, kā sabiedrība var ietekmēt tās
saturu un kontrolēt tās izpildi
Diskutējams jautājums par sabiedriskā pasūtījuma
nodošanu trešajām pusēm - tas neatbilst SM
funkcijām
Mediju lietotprasmes nodrošināšana saturā (ES
audiovizuālā politika)


-

-

Priekšlikums:
Atteikties no sabiedriskā pasūtījuma kā SM
satura pamata, jo visam SM saturam ir
jāatbilst šajā likumā definētajiem principiem.
Tādā gadījumā arī finansējuma apjoms nav
tieši saistāms ar sabiedriskā pasūtījuma
apjomu.

Problēmas:
- Finansējums atkarīgs no budžeta veidošanas
apstākļiem
- Nav kritēriju, kā noteikt budžeta apjomu – risks SM
stabilai darbībai
- Neatrisināts jautājums: valsts iestāžu finansēts saturs
SM
Priekšlikums:
- Paredzēt noteiktu garantētu summu, par
pamatkritēriju izvēloties Latvijas Republikas
iedzīvotāju skaitu, proti, noteiktu finansējuma
apjomu (naudas summu) uz vienu iedzīvotāju.
- Kritērijs – līdzīgu valstu un līdzīga apjoma
programmas ES






ES audiovizuālās politikas ieteikumi,
sagatavotie priekšlikumi, rekomendācijas un
iniciatīvas (kultūras daudzveidība, viedokļu
plurālisms - elektronisko mediju
koncentrācijas draudi, nacionālā kino attīstība
un finansējums)
Valodas jautājums EML (25.pants un
59.pants)



Paldies!