Transcript „Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana” I daļa „Pētījums par Latvijas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību regulējošajiem nacionālajiem un.

„Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un
veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu
apzināšana un ierosināšana”
I daļa
„Pētījums par Latvijas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību
regulējošajiem nacionālajiem un ES normatīvajiem
dokumentiem un to interpretāciju”
19/08/2009
Likumdošanas ietvars
•
Pārtikas apriti Latvijā nosaka „Pārtikas aprites uzraudzības likums” (spēkā ar
20.03.1998)
–
•
Mērķis: Nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas
pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju
intereses. (II daļa 2. pants)
Jautājumus par pārtikas apriti un tās uzraudzību, kuri nav regulēti šajā likumā,
reglamentē Eiropas Savienības regulas:
–
–
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.852/2004 par
pārtikas produktu higiēnu
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.853/2004, ar ko
nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku
Likumdošanas ietvars
Sektori
LV
Gaļas
produktu,
izstrādājumu
un maltas gaļas
ražošana mājas
apstākļos
Piena
produktu
ražošana
mājas
apstākļos
Zvejas
produktu
apstrāde
mājas
apstākļos
Augu
eļļu un
tauku
ražošan
a mājas
apstākļ
os
Augu
izcelsmes
produktu
ražošana
mājas
apstākļos
Maizes un
miltu
izstrādāju
mu
ražošana
mājas
apstākļos
Olu
produktu
ražošana
mājas
apstākļos
Dzīvnieku
izcelsmes
specifisko
pārtikas
produktu
ražošana
mājas
apstākļos
Bezalkoho
lisko
dzērienu
un ledus
ražošana
mājas
apstākļos
LR likums „Pārtikas aprites uzraudzības likums” (19.02.1998.)
MK noteikumi Nr.964. 23.11.2004 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”
ES
MK noteikumi Nr. 235. 29.04.2003 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa
un kontroles kārtība
MK noteikumi Nr.203.01.06.1999. Dezinsekcijas, dezinfekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība
MK noteikumi Nr. 158. 27.02.2007. Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un
pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam
MK noteikumi Nr.409. 14.06.2005. Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības
MK noteikumi Nr. 494. 27.11.2001. Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai
un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm
MK noteikumi Nr.486. 10.07.2007. Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas
kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai
Regula Nr. 852/2004, 29.04.2004. Par pārtikas produktu higiēnu
Regula 853/2004 (29.04.2004)
N/A
Regula 853/2004
(29.04.2004.)
N/A
1935/2004, 27.10.2004. Regula par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas
produktiem, un par Direktīvu 80/590/EK un 89/109/EEK atcelšanu
1924/2006, 20.12.2006. Regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem;
1925/2006, 20.12.2006. Regula par vitamīnu un minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai
178/2002, 28.01.2002. Regula, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības,
izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu
NB! Sektoru dalījums veidots saskaņā ar PVD datu bāzes klasifikatoru (kods 45), http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/
Nacionālie normatīvie akti
•
Nacionālie normatīvie akti, kas regulē primāro produktu neliela daudzuma
apriti ir:
–
–
–
–
–
–
2006.gada 11.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.286 „Obligātās nekaitīguma
prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”
2006.gada 13,jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.470 „Higiēnas prasības augu
izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā
apjomā”
2006.gada 18.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.596 „Obligātās nekaitīguma
prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā”
28.08.2007. MK noteikumi Nr.589 "Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā
medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām
medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei"
18.12.2007. MK noteikumi Nr.875 "Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs
svaigpiena apritei nelielā apjomā" ("LV", 205 (3781), 21.12.2007.) [spēkā ar
01.01.2008.] ar grozījumiem: 27.05.2008. MK noteikumi Nr.376 ("LV", 85 (3869),
03.06.2008.) [spēkā ar 04.06.2008.]
02.10.2007. MK noteikumi Nr.665 "Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā"
("LV", 161 (3737), 05.10.2007.) [spēkā ar 01.01.2008.]
Termins “mājražošana”
•
Termins “mājražošana” neparādās EK regulās un nav definēts arī vietējā
likumdošanā
•
Labas higiēnas prakses vadlīnijās pārtikas ražošanai mājas apstākļos parādās
termina paskaidrojums, bet skaidrojums ietver tikai piena produktu ražošanu:
–
–
„Mājražotājs” – zemnieku saimniecība vai fiziska persona, kas zemnieku saimniecības
un/ vai privātmājas teritorijā atsevišķi iekārtotā telpā un/ vai telpās ražo piena
produktus, kurus piedāvā patērētājam
„Mājās ražots produkts” – produkts, kas tiek ražots zemnieku saimniecības un/ vai
privātmājas teritorijā atsevišķi iekārtotā telpā un/ vai telpās un tiek piedāvāts
patērētājam”
(Avots: Labas higiēnas prakses vadlīnijas mājas apstākļos ražotai pārtikai, 2006, 18. lpp.)
Regula EK 852/2004
•
(9) Kopienas noteikumi neattiecas ne uz produktu primāro ražošanu savam
patēriņam ne arī uz pārtikas sagatavošanu, manipulācijām ar to vai uzglabāšanu
mājās savam patēriņam. Turklāt tie ir jāpiemēro tikai uzņēmumiem, kuru
koncepcija ietver noteiktu darbības nepārtrauktību un noteiktu organizācijas
līmeni
•
Aktuāls jautājums:
-
Kas ir “noteikta darbības nepārtrauktība” un “noteikts organizācijas līmenis”?
Cik tālu šie noteikumi ir piemēroti (pietiekami) un kādu funkciju tie veic (kavē vai
veicina) mājražošanas attīstībai Latvijā?
Regula EK 852/2004
•
Regulas EK 852/2004 piemērošanas joma
1.pants 1.punkts. Šī regula nosaka vispārīgus pārtikas produktu higiēnas noteikumus pārtikas
apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem
1.pants 2.p. Šī regula neattiecas uz:
a) primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā
b) pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā
c) ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos galapatērētājam vai
vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju
d) savākšanas centriem un miecētavām, kas atbilst pārtikas aprites definīcijai tikai tādēļ, ka
apstrādā izejvielas želatīna vai kolagēna ražošanai
1.pants 3.p. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem pieņem noteikumus, kas reglamentē
2. punkta c) apakšpunktā minētās darbības. Minētie tiesību akti nodrošina šīs regulas
mērķu sasniegšanu
Regula EK 852/2004
•
Termini
–
–
–
–
–
b) "pamatprodukti" ir primārās ražošanas produkti, tostarp lauksaimniecības,
lopkopības, medniecības un zvejniecības produkti
c) "uzņēmums" ir jebkura pārtikas aprites vienība
m) "pārstrāde" ir jebkura darbība, tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana,
nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija vai vairāki šie procesi
kopā, kas būtiski izmaina sākotnējo produktu
n) "neapstrādāti produkti" ir pārtikas produkti, kas nav apstrādāti, tostarp produkti,
kas ir sadalīti, atdalīti, sagriezti šķēlēs, kapāti, atkauloti, samalti, atdalīti no ādas vai
mizas, malti, griezti, tīrīti, apgraizīti, lobīti, slīpēti, dzesināti, saldēti, sasaldēti vai
atkausēti
o) "pārstrādes produkti" ir pārtikas produkti, ko iegūst pēc neapstrādātu produktu
pārstrādes. Minētajos produktos var būt sastāvdaļas, kas ir nepieciešamas to
ražošanai vai konkrētu īpašību piešķiršanai
Interpretācijas iespējas
•
•
•
•
Plašas interpretācijas iespējas par tēmu “mājražotājs” un “mājražošana” visās
iesaistītās pusēs, trūkst vienotas izpratnes
Nav skaidrs, ko ietver “mājražošana” – vai tikai primāro produktu ražošana vai
pārstrādes produktu ražošana vai abas lietas kopā?
Uz mājražotājiem attiecas Regulas 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu III
un pārējās nodaļas, izņemot I un II nodaļu, kas attiecas uz primāro ražošanu un
ir paredzēti zināmi atvieglojumi. Kādi “atvieglojumi” tad īsti ir mājražotājiem?
Atsevišķu terminu interpretācija
•
•
•
•
•
Darbības vieta
Vietējais tirgus
Regulāras darbības
Reģistrēšanās vs. atzīšana
Produktu transportēšana un transporta līdzekļu reģistrēšana (MK noteikumi
Nr.486, 10.07.2007.)
Ekspertu ieteikumi
Ekspertu ieteikumi saistībā ar mājražošanu attīstību Latvijā:
• Sakārtot nacionālo likumdošanu saistībā ar mājražošanu
• Izmantot iespējas, ko paredz EK regulas 852/2004, 13.panta 3. un 4. punkts par
katras dalībvalsts iespējām ieviest pasākumus saistībā ar tradicionālo metožu
izmantošanu pārtikas ražošanā
„3. Dalībvalstis, netraucējot šīs regulas mērķu sasniegšanu, saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu var
ieviest valstu pasākumus, kas pielāgotu II pielikumā noteiktās prasības.
4. a) Valstu pasākumiem, kas minēti 3. punktā, ir šādi mērķi:
i) veicināt turpmāku tradicionālo metožu izmantošanu visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un
izplatīšanas posmos
vai arī
ii) ietvert to pārtikas aprites uzņēmumu vajadzības, kas izvietoti reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem
ierobežojumiem;
b) citos gadījumos tie attiecas tikai uz uzņēmumu uzbūvi, formu un aprīkojumu.”
Likumdošanas ietekme
Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas,
mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160
Likumdošanas ietekme
•
Saskaņā ar pētījuma
datiem, Latvijā
reģistrējušies 28%
“mājražotāji”
Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas,
mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160
Likumdošanas ietekme
Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas,
mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160
Secinājumi
•
Latvijā nav nacionāla mēroga normatīvie akti, kas definētu un reglamentētu
mājražošanu, līdz ar to mājražošanas procesam un dalībniekiem tiek piemērota
vispārīgā likumdošana
•
Mājražošanas dalībnieku pētījums atklāj, ka likumdošanas aspekts ir ļoti būtisks
nozares uzņēmējdarbības kavēklis
•
•
•
Ļoti augsts nereģistrēto mājražotāju īpatsvars. No tiem, kas nav reģistrējušies, 61%
apgalvo, ka varētu reģistrēties pie mazākiem likumdošanas šķēršļiem
Esošiem un potenciāliem tirgus dalībniekiem zemas likumdošanas zināšanas un
stereotipiska domāšana. Tikai katrs trešais mājražošanā iesaistītais tirgus dalībnieks
ir gatavs apgalvot, ka viņš/viņa pārzina likumdošanas aktus saistībā ar MR ļoti labi
Noteikumu interpretācija un komunikācija. Likumdevējam jāpārdomā informācijas
pasniegšanas veids, lai mazinātu interpretācijas iespējas un veicinātu nozares
attīstību valstī kopumā. Informācijai, kas attiecas uz mājražošanas procesu, ir jābūt
pieejamai vienkopus un saprotamai attiecīgās mērķa grupas pārstāvjiem
Paldies par uzmanību!
Latvijas Lauku sieviešu apvienība
Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010
http://www.llsa.lv