Transcript (Iļja Feščenko (200) „Ārpusvisuma saprāta hipotēze

Ārpusvisuma saprāta hipotēze
„Zinātnes un reliģijas dialoga” interdisciplinārās grupas sēde
Iļja Feščenko
Rīga
12.02.2010
Zinātniskā interese ārvisuma saprāta meklējumiem ir nepamatoti zema
SETI
SEUI
Iespējamība
=
Svarīgums
<
Kontakti
<<
Pētījumi
>>
Kas varētu būt Wow signāls no ārpusvisuma saprāta?
Ehman šaubījas tajā, ka signālam ir
ārpusplanētas izcelsme: “Mums ir
jāredz viņš no jauna, meklējot viņu
piecdesmit reizes. Kaut kas
uzvedina uz domu, ka tas bija
Zemes izcelsmes signāls, kurš
vienkārši atspoguļojās no kāda
kosmisku drazu gabala.”
"Wow signāls"! - spēcīgs kosmisks
radiosignāls, kuru iereģistrēja Jerry
Ehman 1977.gada 15.augustā
projekta SETI ietvaros. Signāla
raksturojumi atbilda teorētiski
gaidāmiem no ārpusplanētas
izcelsmes signāla.
Savos pēdējos darbos, Ehman
centās "neizdarīt tālejošus
secinājumus no visai netāliem
datiem"
Ko runā kristietība par tādiem kontaktiem?
1. Dievs-rādītājs ir tas ārvisuma saprāts (kurš tomēr nemīt tikai ārpus Visuma!)
2. Kristietība nestāsta par Dievu in se, tomēr apgalvo ka Dievs atklājas noteiktajā
cilvēkā (un atklāsies visos cilvēkos)! Kristietībā cilvēks, meklējot Dievu, atrod
sevi...(SEUI-->sevi)
3. Šis Saprāts kontaktēja personīgi noteiktus cilvēkus, kuri savukārt radīja un
stiprināja reliģiju, caur kuru Saprāts sāk kontaktēt ar visiem cilvēkiem.
Sen:
Tagad:
Kontaktu apraksti kļuva diezgan
pasakaini, bet kontaktējošu personu
ietekme uz vēsturi ir milzīga un
neapšaubāma.
Labākajā gadījumā var spriest par
kontakta ietekmi uz cilvēka dzīvi, tomēr
šāda pieredze diezgan labi aprakstīta.
Kontakts, kuram parasti seko
“atgriešanās”, bieži saistīts ar parastu
notikumu neparastu kārtību.
Notikumu “nedabiskā” norisē cilvēks redz Wow signālu...
Dzīve
Haoss
“Dabiskā” indivīda dzīves notikumu norise
1. Hipotēze:
Reliģiskā pieredze rodas, kad dzīves notikumu norise atšķiras no “dabiskās”,
jeb
reliģija ir cilvēces reakcija uz dzīves neregularitāti.
dabiskās reliģijas (pagānisms) atgādina par dabisko dzīves regularitāti.
austrumu reliģijas distancējas no dzīves
Kristietībā cilvēce pāriet no subjektīva notikumu vērtējuma
uz reālas dzīves pieņemšanu…
Kristietība, pateicoties pozitīvai indiferencei, veicināja strauju progresu
kristīgās tradīcijas zemēs.
Kas tad kontaktē ar mums?
2. Hipotēze:
Kāds ārvisuma saprāts kontaktē ar mums notikumu valodā.
Tas skaidro, kāpēc Dievs runāja caur praviešiem.
Kontaktējušiem cilvēkiem ir stipra pārliecība, ka tie kontaktēja tieši ar saprātu, un
tas kontaktēja personīgi ar viņiem.
Tādiem kontaktiem ir pozitīva ietekme (arī vēstures mērogā).
Šajos kontaktos cilvēks sastop Cilvēku!
Līdzīgi kā pirmo atomu elektroni
“atgriezušies” pēc Lielā
Sprādziena pamatstāvokļos, kur
viņi nekad pirms tam nav bijuši,
spontānu pāreju rezultātā,
3. Hipotēze:
Tieši šo pāreju uz stabilāko stāvokli rezultātā rodas
stipra pārliecība par kontaktu ar saprātu.
Lokālās notikumu perturbācijas,
pat ja kopumā notikumi ir
nejauši, veicina cilvēkus
neaizkavēties ierosinātos
metastabilos stāvokļos, kur viņi
atrodas Lielā Dzīvības
sprādziena rezultātā, bet
“atgriezties” pamatstāvoklī.
Cilvēks kontaktē reliģiskajā pieredzē ar sevi, tomēr
ne ar tādu sevi, kāds viņš ir tagad, bet ar tādu,
kāds viņš ir potenciāli.
Ignācijs Lojola (1491-1556)
…reiz savā dievbijībā viņš devās uz baznīcu, kas atradās mazliet tālāk nekā jūdzi no
Manresas un ko, domāju, sauca par sv. Pāvila baznīcu. Ceļš veda gar upi. Iegrimis
lūgšanās viņš nolēma uz brīdi apsēsties, raugoties upē, kas straumoja dziļumā. Sēžot
un lūkojoties upes virzienā, viņam šķita, ka atveras gara acis. Tā nebija vīzija – viņš
dziļi iepazina un izprata daudz ko gan garīgajā jomā, gan ticības un zinātnes
jautājumos. Pār viņu nāca tik liela apgaismība, ka viss atklājās pavisam citādākā
gaismā. Nav iespējams visos sīkumos aprakstīt toreiz izprasto – tik daudz tā bija. Varu
apliecināt vienīgi to, ka viņa prāts tika apgaismots ar milzīgu skaidrību
un tik vareni un paliekoši, ka pašam šķita- viņš ir kļuvis gluži cits
cilvēks ar pavisam citādāku domāšanu nekā iepriekš,
proti, (kā viņam tagad liekas), ja visām atziņām, ar ko sešdesmit divos mūža gados to ir
apveltījis Dievs, vēl papildus pieskaitītu visu, ko pats ir mācījies, kopā tik un tā būtu
mazāk nekā toreiz gūtais. (Autobiogrāfija)