Transcript Baltic and Nordic countries in Trends I and II reports

Eiropas kopējā augstākās
izglītības politika
Dr. Andrejs Rauhvargers, Asoc. Prof.,
Lisabonas konvencijas Starptautiskās komitejas prezidents,
Eiropas Starptautiskās Izglītības asociācijas valdes loceklis
Plaša informācija par Eiropas kopējo politiku pieejama
http://www.aic.lv/rec
(skatīt sadaļu “Pārmaiņas augstākajā izglītībā)
Kāpēc vajadzīga kopēja augstākās
izglītības politika Eiropā?
Cēloņi:
- Eiropas vēlme saskaņot augstākās izglītības sistēmas
- Eiropas savienības paplašināšanās
- vienota darba tirgus veidošanās
- Eiropas augstākās izglītības konkurētspēja
- konkurence par studentiem pasaules tirgū un
- transnacionālā izglītība Eiropā
Kas veido Eiropas kopējo augstākās
izglītības politiku?
• Valstu kolektīvie lēmumi:
Boloņas deklarāciju parakstījušo valstu ministru tikšanās
ES mērogā - ES Padome un ES izglītības ministru ikgadējās tikšanās,
• Starptautiskās organizācijas:
Eiropas padome
UNESCO
Eiropas savienība
• Pašas augstskolas
caur valstu rektoru padomēm un
Eiropas universitāšu asociāciju
Kopējo politiku reāli ievieš pašas augstskolas,
šo darbību Eiropas mērogā koordinējot caur EUA
Eiropas kopējās politikas etapi
diplomu atzīšanas jautājumu
risināšana un Lisabonas konvencija
no Lisabonas konvencijas
līdz Boloņas deklarācijai,
Boloņas procesā sasniegtais
un vadlīnijas līdz 2010. gadam
Diplomu atzīšana un Lisabonas
Konvencija
(skat. lekciju sadaļu
“Akadēmiskā atzīšana”)
Vienslāņa
doktora
grādu
Izglītības
sistēma
sistēmu tipi
Divslāņu
doktora grādu
sistēma
Vienslāņa
unitāra
sistēma
Vienslāņa
bināra
sistēma
Divslāņu
unitāra
sistēma
A tips
B tips
A tips
B tips
B tips
A tips
Uzņemšana doktora studijās
Divslāņu
bināra
sistēma
Pēc Lisabonas konvencijas
parakstīšanas
1994-1997
Lisabonas konvencijas sagatavošana, valstu
faktiskā vienošanās par diplomu atzīšanu,
Eiropas reģiona Diplomātiskā konference
11. 04. 1997
Lisabonas konvencijas parakstīšana
25. 05.1998
Francijas, Itālijas, Lielbritānijas un Vācijas
ministri paraksta Sorbonnas deklarāciju
05.1998 -05. 1999 Konsultācijas ES un starpvalstu līmenī,
pētījums “Tendences un studiju struktūras
augstākajā izglītībā”
19. 06. 1999
29 valstu ministri paraksta Boloņas deklarāciju
“Tendences I” būtiskākās atziņas
Pētījums parāda “konverģējošos” virzienus
Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmu reformās
 Eiropā ir tendence uz pirmsdiploma/ pēcdiploma divslāņu studiju
struktūru ar bakalaura un maģistra grādiem
(bet ne obligāti uz 3-5-8 modeli)
 raksturīgie grādi –
subgrāds (2 gadi), bakalaurs 3(4), maģistrs (5) un doktors (~ 8)
 šķirtnei starp akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību ir
tieksme izplūst
Akadēmiskā un profesionālās augstākās
izglītības attiecības Eiropā
Boloņas deklarācija –
1999. gada 18. jūnijs, paraksta 29 valstis
Vienotas Eiropas augstākas izglītības telpas
izveide līdz
2010. gadam
Galvenās tēzes:
 izprotamas un salīdzināmas grādu sistēmas radīšana
(t.sk. izmantojot Eiropas vienoto Diploma pielikumu),
 divu ciklu (bakalaura-maģistra) studiju sistēmas
veidošana, kurā
jau pirmajam grādam jābūt izmantojamam Eiropas
darba tirgū,
 ECTS izmantošana kredītu uzkrāšanai,
tajā skaitā mūžizglītībā,
Boloņas deklarācijas
galvenās tēzes (II)
 Studentu, mācībspēku un zinātnieku reālas
mobilitātes nodrošināšana
• Eiropas sadarbība kvalitātes nodrošināšanā,
lai Eiropas valstis atzītu cita citas veikto
kvalitātes vērtējumu
 Eiropas dimensija studiju programmās
Ik pēc diviem gadiem Eiropas ministri
tiekas, lai:
- no jauna apstiprinātu procesa mērķus,
- izvērtētu iepriekšējā posma rezultātus un
- noteiktu vadlīnijas nākošajam periodam.
Starplaikos darbojas Boloņas peocesa starptautiskā darba
grupa.
• Pirmā ministru tikšanās notika Prāgā 2001. gada maijā - pirms
tam Salamankā apspriedās Eiropas akadēmiskā sabiedrība
• Nākošā ministru tikšanās notiks 2003. gada septembrī Berlīnē,
pirms tam Grācā notiks Eiropas Akadēmiskais saiets
Pasākumi starp Boloņu un Prāgu

Pētījums “Tendences II” par paveikto kopš Boloņas
deklarācijas
parakstīšanas (G.Haugs un K.Tauhs)
 Akadēmiskais saiets Salamankā 29-31.03.2001
EUA kā augstskolu kolektīvas pārstāvniecības
izveidošanās, apvienojoties CRE un Konfederācijai
Tendences II konstatējumi
Virzība uz izprotamākām un saskaņotākām grādu
sistēmām
• noteiktākas kvalifikāciju struktūras, kvalifikāciju
apraksts pēc studiju rezultātiem;
• akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības
tuvināšanās;
• Diploma pielikuma plaša izmantošana
• kredītpunktu sistēmu ieviešana, tās izmantojot
apmaiņai un uzkrāšanai
• pagaidām maz saskaņošanās neuniversitātes/koledžu
sektorā
Tendences un Studiju struktūras augstākajā izglītībā II –
Rektoru padomes mājaslapā latviešu un angļu val.
http://www.aic.lv/rp
Rekomendācijas un secinājumi
par bakalaura grādiem, Helsinki, 2001. g. februāris
Bakalaura “kopsaucēja” sastāvdaļas:
• kopējais apjoms ir 180 līdz 240 ECTS (120-160 LV)
kredītpunkti jeb 3-4 gadi
• bakalaura studiju būtiskai sastāvdaļai ir jābūt patstāvīgas mācīšanās
prasmju apguvei (mūžizgl.)
• var iegūt gan universitātēs, gan profesionāli orientētās augstskolās
• programmas ar atšķirīgu orientāciju un profiliem, lai nodrošinātu
daudzveidīgās individuālās, akadēmiskās un darba tirgus vajadzības
• konkrētās kvalifikācijas specifiskā orientācija un profils, kā arī
sasniedzamie studiju rezultāti (learning outcomes)
• jāietver tās nosaukumā un
• jāizskaidro Diploma pielikumā

Secinājumi par bakalaura grādiem –
Rektoru padomes mājaslapā
http://www.aic.lv/rp

Bakalaura grādu atbilstība darba tirgum
Divu ciklu modelim ir jēga tikai tad, ja gan pēc pirmā,
gan pēc otrā cikla absolventi kļūst nodarbināmi Prof. K.Ostervalders, Salamankas vēstījums
- daļai bakalaura programmu jābūt orientētām uz konkrētām
profesijām,
- citām galvenokārt jāsagatavo studenti tālākām studijām un
vēlākai ieejai darba tirgū
- VISĀM programmām jāietver transversālās prasmes un
kompetences
- dažās disciplīnās, kur profesionāļiem ir īpašas prasības,
bakalaura grāds var nebūt pietiekams darba tirgum
- jāveido patstāvīgus bakalaura tipa grādus, kas īpaši orientēti
uz darba tirgus vajadzībām

Kvalitātes nodrošināšana
• spēcīga tendence uz kvalitātes nodrošināšanu - arvien vairāk Eiropas
valstu nodibina kvalitātes nodrošināšanas aģentūras;
• virziens: no kvalitātes vērtēšanas uz akreditāciju
(visā sistēmā vai tās daļā);
• izpratne par sadarbību kvalitātes nodrošināšanu
kā savstarpējās uzticēšanās pamatu;
• Eiropas kvalitātes nodrošināšanas tīkla ENQA izveide;
• Neveidot "Eiropas akreditāciju", bet gan Eiropas kvalitātes nodrošināšanas
platformu
Tendences un studiju struktūras augstākajā izglītībā II –
latviešu un angļu val. http://www.aic.lv/rec
Maģistra grādu un kopīgo grādu
attīstība Eiropā
Andrejs Rauhvargers, Asoc.prof.
http://www.unige.ch/eua
Rektoru padomes ģenerālsekretārs
Eiropā sastopamās
maģistra grāda funkcijas
(situācija 2000. gadā)
 augstākās izglītības "pabeigšana“,
 "pēcdiploma" grādi pēc garajām programmām
 sagatavošanās doktorantūrai,
 profesijas ieguve pēc bakalaura grāda,
 šaurāka specializācija,
 relatīvi tuva blakus virziena apguve,
 atšķirīga studiju virziena apguve
 Eiropas dimensijas pievienošana izglītībai
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Anglosakšu sistēmas –
tradīcijas un milzīga daudzveidība
Īpatnības
• “garās” integrētās bakalaura - maģistra studijas – izvēle
pirms pēdējā bakalaura gada – maģistrs 2 gados vai
bakalaurs 1 gadā.
• M.A. un M.Sc. inženierzinātnēs,
• “undergraduate Master’” un “postgraduate Bachelor”.
• maģistra grādi, kurus piešķir bez tālākām studijām
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Ziemeļvalstis
• Dānija 80-to gadu beigās sāka 3-3.5 gadu bakalaura +2 gadu
maģistra (humanitārajās zinātnēs 3). Tagad visās disciplīnās.
• Zviedrija – 180+60 ECTS (3+1 gadi) - nesader ar pārējo
Boloņas valstu sistēmām. Nesen ieviests Magisterexamen med
ämnesbredd. (profesionālais maģistrs).
• Norvēģija pāriet uz 3+2+3 sistēmu, tagad visās augstskolās
vienādi grādi. Papildus 120 ECTS maģistram ir arī divi 60-90
ECTS maģistru veidi – starptautiskais un pieredzē balstītais
• Somija – pāriet uz “īstu” 3+2 sistēmu, kurā bakalaurs būs
patstāvīgs grāds, nevis starpstadija.
Ir profesionālie bakalauri, pagaidām nav maģistru.
• Islande 3-4 +1.5-2 pastāv kopš 1923. gada, tagad iet uz 3+2
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Baltija
• Igaunija 3+2 vaI 4+1, iet uz 3+2, maģistra grādi
var būt arī profesionālajās augstskolās,
• Lietuva 4 + 1.5-2
• Latvijā maģistra grāds sākotnēji tika izprasts tikai kā tīri
akadēmisks grāds, tādēļ tas netika izmantots
profesionālajai izglītībai pēc bakalaura grāda
ieguves.
Tā vietā tika veidotas pēcbakalaura profesionālās
programmas. To apguves rezultātā piešķīra diplomus,
kuri nedeva tiesības uz doktorantūras studijām.
2000. gada likuma labojumi ieviesa profesionālā
maģistra grādus, tādējādi atrisinot šo problēmu.
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Rietumeiropa
• Itālija – 3+2 laurea + laurea specialistica,
paralēli pastāv 1. un 2. līmeņa maģistra grādi, kuri nav divslāņu
struktūras sastāvdaļa
• Spānija – diploma 3 gadi, licenciatura vēl 2 gadi, bet tas ir garo
studiju iedalījums daļās nevis divaslāņu struktūra.
Maģistra grādi ir, bet nav valsts atzīti.
• Francija – pāriet uz 3+2+3, ievieš arī license professionelle, būs arī
divu veidu Mastere. Maitrîse nav maģistrs
• Nīderlande – pāriet uz bakalaura –maģistra struktūru universitātē,
bet tas ir 3+1, nevis 3+2, profesionālajās augstskolās atļauts
akreditēt arī maģistra programmas,
• Vācija – virzība no 5 gadu Diplom uz 3+2, jaunos grādus var
akreditēt gan universitātes, gan Fachhochschulen.
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Centrālā un Austrumeiropa
• Ungārija – universitātēs sāk pāreju no 5 gadu
programām uz 3+2, uz maģistra programmām var
pieteikties arī profesionālo augstskolu bakalauri (3-4),
notiek lēni
• Polija, Čehija, Slovākija – divslāņu sistēma nav populāra
studentu vidū, problēmas ar ieviešanu.
• Bijušās Dienvidslāvijas valstis – daudz kur maģistrs ir
pēc garajām 5-6 gadu programmām
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Pētījums par maģistra grādiem Eiropā
autora priekšlikums:
• maģistra grādi Eiropā kopumā labi grupējas
ap kopējo ECTS kredītpunktu skaitu 300 (5 gadi)
• Tas pieļauj šādas kombinācijas:
– 180 + 120 ECTS kredīti (3+2 gadi)
– 240 kredītu bakalaurs + 90-120 maģistra programmā
no kuriem daļu var ieskaitīt, bet vismaz 60 jābūt maģistra
līmenī,
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Kopīgie grādi
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Kopīgo grādu veidošana ir būtiska Boloņas
procesa mērķu sasniegšanai veicamo darbu
virzieniem (I):
• kopējas kvalitātes nodrošināšanas veidošana,
• grādu un kvalifikāciju atzīšanas vecināšana,
• caurskatāmība (ECTS, DS, salīdzinoša pieeja)
• sistēmu saskaņošanās,
• studentu un mācībspēku mobilitāte,
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Kopīgo grādu veidošana ir būtiska Boloņas
procesa mērķu sasniegšanai
• absolventu starptautiskai nodarbināmībai,
• Eiropas dimensijai studijās,
• Eiropas augstākās izglītības pievilcībai pasaules
mērogā,
kopīgai programmai ir lielāks pozitīvais efekts, nekā tās
atsevišķām sastāvdaļām.
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Likumdošanas analīze
Ļoti maz valstu, kam ir specifiska likumdošana par KG
Likumdošanas iztrūkums
– īpaši nekavē kopīgu programmu veidošanu
– taču tas var radīt nepārvaramus šķēršļus:
• kopīgo grādu piešķiršanai un
• to atzīšanai savā valstī
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Ja nav īpašas likumdošanas par KG =
= jāizpilda visi nacionālās likumdošanas
nosacījumi
• ne vienmēr studentiem ir atļauts vienlaicīgi reģistrēties
vairākās augstskolās,
• pastāv prasība aizstāvēt noslēguma darbu “mājas”
augstskolā
•
bieži noteikts minimālais “mājas augstskolā”
apgūstamais studiju apjoms (parasti virs 50%)
• nosacījumi par tekstu, kas tiek ierakstīts diplomos
• nosacījumi par studiju valodu (dažas valstis)
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Kā praksē piešķir kopīgos grādus
• “īsts” kopīgs grāds visu partneraugstskolu vārdā;
• grādu apliecinošie dokumenti no vairākām augstskolām;
• “dubultais grāds”,
• tikai viens grāds no “mājas” augstskolas
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Ja tiek piešķirts tikai viens grāds, ir vairākas
iespējas, kā informēt par tā kopīgo raksturu:
• neoficiāls kopīgs dokuments papildus nacionālajam
grādam,
• diplomā parakstās visi partneri,
• diplomā skaidri pateikts, ka programma ir kopīga un
uzskaitīti visi partneri,
• pēc visas kopīgās programmas absolvents saņem tikai
vienu parastu diplomu
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Kopīgo grādu starptautiskā atzīšana
• kamēr kopīgos grādu piešķir kā nacionālā(s)
kvalifikācija(s), jaunas problēmas nerodas,
• “īsts” kopīgais grāds neiekļaujas arī starptautiskajā
likumdošanā
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Galvenās rekomendācijas
• jāpieņem papildinājumi nacionālajā likumdošanā, lai
nodrošinātu
– ka kopīgo programmu veidošana ir likumīgi iespējama;
– ka ir iespējams likumīgi piešķirt kopīgos grādus;
– ka tiek novērsti netiešie šķēršļi
• Starptautiskā likumdošana jāpapildina
lai paplašinātu Lisabonas konvencijas darbības sfēru arī uz KG
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua
Galvenās rekomendācijas (II)
• Nepieciešams veidot kopīgus mehānismus kvalitātes
nodrošināšanai,
• Lai veicināto kopīgo grādu izprotamību, vēl plašāk
jāizmanto Diploma pielikums un ECTS
• īpaši jāatbalsta KG veidošana profesionālajās jomās, lai
nodrošinātu personu brīvu kustību un absolventu
Eiropas mēroga nodarbināmību
Dr. Andrejs Rauhvargers, Assoc.Prof.
Secretary General, Latvian Rectors’ Council
http://www.unige.ch/eua