Transcript Tēmas izvēle

Skolēnu zinātniski
pētnieciskā darba izstrāde
ZPD būtība, nolikums, kalendārais plāns
U.Katlaps
Zinātniski - pētniecisko darbu norise
organizēta 3 līmeņos:
I.
II.
III.
Skolas līmenis
Rajona līmenis
Valsts līmenis
ZPD konferencēs darbojas
šādas sekcijas
1. Humanitāro zinātņu sekcijas







Latviešu literatūras zinātne un vēsture
Latviešu valodniecība
Cittautu valodniecība (angļu, franču, krievu, vācu un ārzemju
literatūras zinātne un vēsture
Māksla (glezniecība, tēlniecība, arhitektūra, dizains,
etnogrāfija)
Kulturoloģija
Psiholoģija
Pedagoģija
2. Sociālo zinātņu sekcijas






Socioloģija
Ekonomika
Politoloģija
Vēsture (arī kultūrvēsturiskais mantojums)
Filozofija
Tieslietas
3. Dabas zinātņu sekcija








Matemātika
Fizika
Ķīmija
Bioloģija
Zemes zinātne (arī ekonomiskā ģeogrāfija)
Informātika
Astronomija
Veselības zinātne
Zinātniski pētnieciskās darbības
mērķi un uzdevumi
Zinātniski pētnieciskās darbības mērķi:

sekmēt skolēnu zinātniskā pasaules uzskata un darbības attīstību,

sniegt ievirzi akadēmiskajām studijām augstskolā un zinātnē,

padziļināt zināšanas atsevišķos mācību priekšmetos.
Zinātniski pētnieciskās darbības uzdevumi:

izkopt patstāvīgā darba iemaņas, iepazīties ar radoši pētnieciskā darba
būtību,

pilnveidot prasmes darbā ar informācijas avotiem,

apgūt prasmi apstrādāt pētījuma gaitā iegūtos datus un analizēt rezultātus,

apgūt prasmi noformēt radoši pētniecisko darbu,

iegūt prasmi novērtēt savu paveikto darbu, izklāstīt un pamatot savu
viedokli.
Motivācijas aspekti

ZPD rakstot kā iekšējam motīvam jākļūst:




mācību satura personīgā nepieciešamība un nozīmīgums, kas var būt
saistīts ar nākamo studiju jomu;
tēmas nozīmīgums pašizglītībā;
vēlēšanās sevi apliecināt jaunā jomā u.c.
ZPD ir uz skolēnu orientēts darbs. Tā tēma ir paša skolēna
ziņā, nevis skolotāja uzspiesta. Skolotājs ir kā konsultants,
padomdevējs un palīgs. Ar skolotāja palīdzību neskaidrības
un problēmas, kas skolēnam rodas ZPD rakstīšanas
gaitā, tiek pārvarētas kopā.
Kāpēc jāveic pētījums?
Mērķis- iegūt jaunas zināšanas par kādu noteiktu problēmu,
situāciju vai jautājumu.
I. Aprakstošie pētījumi :

kas notika vai notiks?

kāda ir situācija?

kas piedalījās vai piedalās notikumā?

kā norisinājās vai risinās šis notikums?
II. Analītiskie pētījumi:

kāpēc ir šāda situācija?

kādi risinājumi ir pieejami, lai uzlabotu situāciju?
Praktiskais darbiņš diskusijai
Ko es iegūšu rakstot ZPD
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Ko es zaudēšu rakstot ZPD
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Rakstot ZPD, problēmas rada
referātu
atšķirību saskatīšana ar
Referāta un ZPD salīdzinājums
Referāts
ZPD
Publisks priekšlasījums par
noteiktu tēmu ar mērķi saistīt
klausītājus, kas iepriekš tiek
plānveidīgi un argumentēti
izklāstīts rakstveidā un kurā
atklāti tematam atbilstoši
jautājumi, dota to analīze,
novērtējums un priekšlikumu
izklāsts,
atsedzot
autora
attieksmi.
Ar noteiktu zinātnes nozari
saistīts pētniecisks darbs,
kurā
sistematizētas
zinātniskas
atziņas,
kas
iegūtas teorētiskajā literatūrā,
vācot faktus, tos analizējot,
klasificējot, salīdzinot ar paša
atklāto, apkopojot iegūtos
rezultātus
patstāvīgos
zinātniskos spriedumos un
secinājumos.
Referāta un ZPD salīdzinājums
Kopīgais
•plānveidīgs kāda temata izklāsts;
• daļas: ievads, tēmas un ar to saistīto jautājumu izklāsts galvenajā
daļā, secinājumi, arī satura rādītājs;
•materiālu vākšana, konspektēšana,
•informācijas analīze, novērtēšana, salīdzināšana, sava viedokļa
pamatošana;
•bibliogrāfijas izveidošana.
Referāta un ZPD salīdzinājums
Atšķirīgais, kas pamatā ietilpst tikai ZPD izstrādē
1)tematam atbilstošas teorētiskās literatūras lasīšana un konspektēšana, lai
iegūtu pietiekamu priekšstatu par agrāk veiktajiem pētījumiem ;
2)likumsakarību meklēšana, kuras apstiprina noteikti fakti, to sakārtošana
sistēmā,
3)jautājumu, kuriem skolēns nepiekrīt, uzrādīšana, sava viedokļa pamatošana ar
noteiktiem faktiem, kas atklāj un izskaidro jautājuma problemātiskumu;
4) mērķu, uzdevumu, hipotēzes jeb zinātniska pieņēmuma formulēšana ievadā,
kas balstīta uz pierādīto, bet satur arī nezināmo, prognozējamo, pārbaudāmo
pētījuma gaitā;
5) cita autora teksta citēšana, pēc stingras pieraksta formas atsaucē norādot tā
avotu;
6) noteikta uzbūve
ZPD struktūra (māja)
1.TITULLAPA. Skolas nosaukums, temats, darba veids, autora un darba
vadītāja vārds, uzvārds, nodarbošanās, izpildes vieta un gads.
2.SATURA RĀDĪTĀJS. Ievads, numurēti darba galvenās daļas pētāmie
jautājumi, secinājumi, avoti, literatūras saraksts, atsauces, anotācija
(svešvalodā), pielikumi.
3. IEVADS. Motivēta temata izvēle, nosaukts darba mērķis, uzdevumi,
pierādāmā hipotēze, uzrādītas pētījuma izstrādes metodes, darba uzbūve,
novitāte.
4. GALVENĀ DAĻA. Teorētiskās literatūras apskats, atziņu analīze.
Pētījumā izvirzīto jautājumu argumentēta, patstāvīga izpēte, izmantojot
faktus, citātus, teorētiskās atziņas, vispārināšana, spriedumu formulēšana.
Izmantojamas arī dažādas shēmas, tabulas, diagrammas, attēli utt. Aiz katra
citāta vai autora viedokļa pārstāsta norādāma atsauce.
ZPD struktūra (māja)
5. SECINĀJUMI. Īsi, koncentrēti apkopoti galvenie atklājumi un atziņas par
katru nodaļu un apakšnodaļu.
6. SAĪSINĀJUMI, SPECIĀLO TERMINU SKAIDROJUMI
7.AVOTI. Konkrēti analizētie daiļdarbi , valodas materiāls, kas saistīts ar
tematu (īpaši humanitārajās zinātnēs).
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS. Alfabēta secībā pēc autoru
uzvārdiem vai rakstu krājuma nosaukuma pirmā burta sakārtots
papildliteratūras saraksts vispirms latīņu alfabētā, tad kirilicā. Beigās dodami
interneta materiāli**.
8. ATSAUCES*. Izmantošanas secībā numurējot ,pierakstīti avoti un
papildliteratūra, no kuras ņemti citāti un atziņas.
9.ANOTĀCIJA. Secinājumu lakonisks izklāsts svešvalodā.
10. PIELIKUMS. Svarīgākie papildmateriāli ( intervijas, vēstules, muzeju,
arhīvu materiāli, shēmas, pārskati, attēli utt.).
Nav obligāts.
Pētījuma procesa posmi
1. Temata izvēle
2. Iepazīšanās ar pētāmajiem objektiem
3. Pētījuma mērķa, uzdevumu un hipotēžu izvirzīšana
4. Pētījuma pieteikuma sagatavošana
5. Nepieciešamās informācijas vākšana
6. Pētījuma metodes izvēle un pamatošana
7. Datu ieguve
8. Starprezultātu un galarezultātu apkopošana
9. Starprezultātu un galarezultātu analīze
10.Secinājumu un priekšlikumu izstrāde
11.Pētījuma ziņojuma (aizstāvēšanas) sagatavošana un
publiskošana
Pētījuma procesa posmi
Reālā ZPD izstrādē posmi var nedaudz atšķirties, tomēr šie pētījuma procesa
posmi ir cits citam secīgi, jo:
•nav jēgas ievākt datus, pirms nav izvēlēts temats, noteikts pētījuma objekts un
priekšmets, izvirzīti mērķi un uzdevumi utt.,
•nevar izdarīt secinājumus pirms nav iegūti dati, apkopoti rezultāti un tie
izanalizēti,
•nevar sagatavot pētījuma ziņojumu (ZPD aizstāvēšana) pirms nav veikts pats
pētījums.
Iepazīšanās ar pētāmajiem objektiem (2.p.) faktiski nozīmē studēt literatūru,
apzināt jau veikto pētījumu secinājumus, kas daļēji sakrīt ar nepieciešamās
informācijas vākšanu (5.p.)
Mērfija likums

Ja vien kaut kas var saiet greizi, tā arī notiks
Secinājumi:







Nekas nav tik viegli kā izskatās
Viss aizņem vairāk laika, nekā varētu iedomāties
Ja pastāv iespēja, ka var notikt vairākas kļūmes, tad notiks tā, kas izraisa
vissmagākās sekas
Ja tu paredzi, ka ir četri varianti, kādā veidā procedūra var neizdoties, un
tos novērs, tad noteikti radīsies piektais
Situācijai, kas atstāta pašplūsmā, piemīt tendence no nevēlamas kļūt par
sliktu
Tiklīdz tu nolem kaut ko paveikt, kaut kas cits būs nepieciešams izdarīt
vispirms
Katrs risinājums rada jaunas problēmas
ZPD rakstīšanas programma
Laiks
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
10. (11.) klase
Iepazīšanās ar zinātniski pētnieciskās darbības būtību.
Tēmas izvēle.
Darba vadītāja izvēle, vienošanās, turpmākais darbības
plānojums. Konsultācijas ar darba vadītāju.
Materiālu vākšana bibliotēkās, arhīvos,
INTERNET-ā. Konsultācijas ar darba vadītāju.
Materiālu šķirošana, analīze, sistematizēšana. Mērķu un uzdevumu
Janvāris
Februāris
Marts, aprīlis,
maijs
izstrāde.
Teorētiskās daļas rakstīšana, konsultēšanās ar darba vadītāju.
Darba teorētiskās daļas (titullapa, satura rādītājs, ievads, teorētiskā
daļa, izmantotie informācijas avoti, secinājumi) rakstīšana,
priekšaizstāvēšana.
Darba praktiskās daļas materiālu vākšana. Konsultācijas ar darba
vadītāju. Vienošanās par praktiskās daļas pamatprincipu: izvēlētajām
metodēm, pētījuma gaitu, vietu, laiku.
Laiks
11. (12.) klase
Septembris,
oktobris
Novembris,
decembris
Janvāris
Februāris, marts
Praktiskās daļas uzdevumu plānošana. Anketu, interviju u.c.
materiālu sastādīšana, sagatavošana.
Intervēšana, anketēšana, novērojumu veikšana.
Marts, aprīlis
Piedalīšanās dažāda līmeņa konferencēs.
Datu apstrāde, analīze.
Darba ievada, teorētiskās un praktiskās daļas, secinājumu
saskaņošana. Darba pabeigšana. Darba iesniegšana vadītājam.
Neprecizitāšu, kļūdu labošana. Prezentācijas materiālu
sagatavošana
ZPD rakstīšanas programma
Laiks
Septembris
Oktobris
Novembris
12. klase
Iepazīšanās ar zinātniski pētnieciskās darbības būtību.
Tēmas izvēle.
Darba vadītāja izvēle, vienošanās, turpmākais darbības
plānojums.
Materiālu vākšana bibliotēkās, arhīvos,
INTERNET-ā. Konsultācijas ar darba vadītāju.
Materiālu šķirošana, analīze, sistematizēšana.
Mērķu un uzdevumu izstrāde. Konsultācijas ar darba vadītāju
Teorētiskās daļas rakstīšana, konsultēšanās ar darba vadītāju.
Darba teorētiskās daļas (titullapa, satura rādītājs, ievads, teorētiskā
daļa, izmantotie informācijas avoti, secinājumi) rakstīšana,
priekšaizstāvēšana.
Darba praktiskās daļas materiālu vākšana. Konsultācijas ar darba
vadītāju. Vienošanās par praktiskās daļas pamatprincipu: izvēlētajām
metodēm, pētījuma gaitu, vietu, laiku.
Laiks
Decembris
Janvāris
12. klase
Darba praktiskās daļas materiālu vākšana. Konsultācijas ar darba
vadītāju. Vienošanās par praktiskās daļas pamatprincipu:
izvēlētajām metodēm, pētījuma gaitu, vietu, laiku.
Praktiskās daļas uzdevumu plānošana. Anketu, interviju u.c.
materiālu sastādīšana, sagatavošana.
Intervēšana, anketēšana, novērojumu veikšana.
Februāris, marts
Datu apstrāde, analīze.
Darba ievada, teorētiskās un praktiskās daļas, secinājumu
saskaņošana. Darba pabeigšana. Darba iesniegšana vadītājam.
Neprecizitāšu, kļūdu labošana. Prezentācijas materiālu
sagatavošana
Marts, aprīlis
Piedalīšanās dažāda līmeņa konferencēs.
Tēmas (temata) izvēle
Temata izvēles pamatojums

Pētījums sākas ar ieceri, ko izvirzījusi praksē vai teorijā
neatrisināta problēma.

Problēma (no grieķu valodas – uzdevums) ir situācija, kas
tiek apzināta kā sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums
vai uzdevums, ko nepieciešams izpētīt.

Ja izvirzītā problēma izraisa diskusijas, kritiku, domu
atšķirības, tad ticams, ka pētījums būs jaunatklājums.
Temata izvēles pamatojums

Viens no ZPD grūtākajiem un sarežģītākajiem posmiem ir
problēmas noteikšana.

Nosakot pētījuma problēmu, jāņem vērā:
 aktualitāte
 jāpamato nepieciešamība

Problēma nosaka tematu

TEMATS- problēmas satura kodols, kas attiecas uz
pretrunīgo situāciju
Tēmas (temata) izvēle







Kā un kādu tēmu izvēlēties?
Lai skolēnam pašam būtu interesanti
Jāizjūt tēmas aktualitāte
Jābūt īsam, precīzam formulējumam
Jāapsver savas iespējas veikt šo pētījumu
Jānovērtē sava kompetence, sagatavotība
Skaidri jāatspoguļo pētījuma problēma
( Pētījuma problēma parasti ir ļoti plaša un bieži vien aptver vairākas
zinātņu nozares un dažādas praktiskās dzīves sfēras. Tāpēc, sākot
pētījumu, svarīgi pēc iespējas precīzāk noteikt tā robežas.)
Temats jānoformulē precīzi
(Lai temats būtu precīzi formulēts – svarīgi apzināties zinātnisko
problēmu, tas ir, jautājumu, uz kuru nevar atbildēt ar esošajām zināšanām,
bet nepieciešams uzsākt darbību, gan teorētisko, gan praktisko, lai iegūtu
jaunas zināšanas)
4 likumi temata izvēlē




Tematam ir jāatbilst autora interesēm
( zin. un prasmju līm., izlasītās gr., intereses)
Darba avotiem ir jābūt sasniedzamiem
Darba avotiem ir jābūt apjēdzamiem
( jāatbilst autora sagatavotības līmenim)
Izvēlētajām darba metodēm ir jāatbilst katra
konkrētā rakstītāja pieredzei un spējām
Temata izvēle





Tematam jābūt definētam pēc iespējas īsāk un
skaidrāk, lai visiem skaidrs par ko ir pētījums
Temats nesatur jautājumu
Sašaurināts
līdz
mēreniemvisiem
pieņemamiem mērogiem
Jo šaurāku tematu jūs izvēlēsieties, jo vieglāk
būs strādāt un jo drošāki būs panākumi
Pētījuma laikā tematu iespējams precizēt
Temats- īpaši meklējams!
priekšmets


vieta
specifika
“Kokgriezumi Kurzemes baznīcās 20.gs.beigās”
“Maldinošas reklāmas Latvijā 2005. gadā”
laiks









“Svešvārdu lietojums preses izdevumos”
“Biodegviela”
“Ķīmija karā”
“Vērtspapīru tirgus”
“Maskas latviešu un afrikāņu tautu tradicionālajā kultūrā”
“Plaušu vēzis”
“Raganas literatūrā un folklorā”
“Kontrabandas iespējas Latvijā”
“Cilvēka izcelšanās”
Cilvēku dara laimīgu tas, ka viņš izdara ko
labu pats sev. Par to jārūpējas katram pašam.
Meklējiet jaunus izaicinājumus! Tas, kurš
attīsta savas spējas, jūtas drošs, pašapzinīgs
un ir apmierināts pats ar sevi.
(J. Ostere.)
Paldies!