Transcript Pilsētu starptautiskā konkurētspēja

Pilsētu starptautiskā
konkurētspēja
REĢIONĀLĀS POLITIKAS PASĀKUMI
POLITIKAS VEIDOŠANAS DISKUSIJA
2012. gada 27. jūnijā
Rātsnamā
Globālie ekonomikas politikas cikli
• 1. cikls Tiešās investīcijas
• Dominēja Eiropā no 1960tajiem līdz agrīnajiem
1980tajiem.
• Piesaistīt savai pilsētai investīcijas par katru
cenu – vēlams ārvalstu
• Radīt labvēlīgus apstākļus investoriem
• Publiskā sektora loma: granti, noma, nodokļu
atlaides un infrastruktūras būvniecība
Avots: Neil McInroy
Globālie ekonomikas politikas cikli
• 2. cikls Sektoru izaugsme
• 1980tie līdz 1990to gadu vidus
• Investīcijas, bet kuras ir piemērotas
konkrētai vietai
• Biznesa uzsākšana, konsultācijas, darba
telpa
• Investīciju un biznesa uzsākšanas kapitāls
Avots: Neil McInroy
Globālie ekonomikas politikas cikli
•
•
•
•
•
•
3. cikls Tīkli, puduri un sadarbība
1990to gadu beigas līdz mūsdienām
Zināšanas par tīklošanos un vietējā
biznesa vide
Sadarbība starp vietējo pašvaldību un
biznesa sektoru
Stratēģijas, kas iekļauj arī izglītošanos
un prasmes
Puduru izaugsme
Avots: Neil McInroy
Globālie ekonomikas politikas cikli
• 4. cikls Pilsētas un pilsētreģioni
• 1990to gadu beigas līdz mūsdienām
• Palielinās izpratne, ka valstu ekonomiskā
izaugsme ir atkarīga no reģionu attīstības
• Ietekme no Eiropas federālā ekonomikas
domāšanas veida
• Dominē nekustamā īpašuma tirgus
• Pilsoniskā sabiedrība
Avots: Neil McInroy
Kas tālāk?
• Dažādu ciklu kombinācijas,
multikulturalitāte, Informācijas
tehnoloģijas,eko- , radošums …?
Miera ielas republika
Galvenie pilsētu konkurētspējas
rādītāji:
• 1. Finance and Business Services: ieskaitot
bankas, apdrošināšanu, finansu pakalpojumi ,
dizains, arhitektūra, sabiedriskās attiecības
• 2. "Power and Influence" (or "Command and
Control"): nacionālās valdības iestādes,
supranacionālo organizāciju klātbūtne,
headquarters
• 3. Creative and Cultural Industries: Muzeji
galerijas, teātri, koncerti, mēdiji;
• 4. Tourism:, gan biznesa gan izklaides tūrisms,
ieskaitot transporta servisus.
Avots: Sir Peter Hall
Lidojumi no starptautiskās lidostas Rīga
Avots: VAS “Starptautiskā lidosta ”Rīga””, 2012
Mēs to redzam šādi:
Avots: LIAS 2030
Zilais banāns
•
Avots: wikipedia
Leeds, Sheffield, Liverpool,
Manchester, Birmingham,
London, Lille, Amsterdam, The
Hague, Rotterdam, Brussels,
Antwerp, Eindhoven, the Ruhr,
Düsseldorf, Cologne, Frankfurt
am Main, Luxembourg,
Strasbourg, Stuttgart, Munich,
Zürich, Turin, Milan, Venice,
and Genoa
Ne tikai ģeogrāfija
•
•
•
•
•
Frankfurte – Finanses
Prāga – tūrisms
Brisele – Supranacionālas institūcijas
Milāna – Mode
Rīga ?
Cilvēkkapitāls
•
•
•
•
•
Izglītība
Prasmes
Radošums
Nodarbinātība
Ienākumu līmenis
Avots: Neil McInroy
Sociālais kapitāls
•
•
•
•
Sabiedrība
Pilsoniskā iesaiste
Uzticēšanās
Globalizācija
Avots: Neil McInroy
Tehnoloģiskais kapitāls
•
•
•
•
Biznesa konkurētspēja
Produktivitāte
Inovācijas
Biznesa finanšu vide
Avots: Neil McInroy
Publiskais kapitāls
•
•
•
•
•
Publiskie pakalpojumi
Iedzīvotāji un teritorijas
Nacionālie standarti
Lokālās prioritātes
Vadība un sadarbība
Avots: Neil McInroy
Vides kapitāls
•
•
•
•
•
•
Zeme
Gaiss
Ūdens
Bioloģiskā daudzveidība
Ilgtspēja
Eko- ekonomika
Avots: Neil McInroy
LIAS 2030 un tā realizācija
NAP 2020:
• Mērķis 2 Stiprināt Latvijas reģionu
starptautisko konkurētspēju, palielinot
Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu
valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu
RPP 2012-2018
• Atbalsta virzieni attīstības centriem
• Atbalsta virzieni Rīgas metropoles
areālam
Avots: LIAS 2030
Atbalsta pasākumi attīstības centriem
Atbalsta virzieni:
• uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība investoru piesaistei
(t.sk. industriālās teritorijas, komunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju
sakārtošana u.c.) atbilstoši pašvaldības noteiktajai
specializācijai
• transporta infrastruktūras attīstība, t.sk. nodrošinot pakalpojumu
un darba vietu sasniedzamību arī lauku iedzīvotājiem (t.i. vietējie
autoceļi, kas ir pašvaldību pārziņā)
• publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši nacionālas un
reģionālas nozīmes attīstības centru līmenim noteiktajam
pakalpojumu „grozam”
• infrastruktūras bāze inovācijas un kultūras un radošo industriju
potenciāla un pakalpojumu attīstībai
Avots: Ilona Raugze VARAM
Starptautiskas nozīmes attīstības centru (Rīga,
Liepāja, Daugavpils, Ventspils) pakalpojumu grozs
• profesionālās mākslas pieejamība (mūsdienīga koncertzāle,
profesionālās aktivitātēm piemērota izstrāžu zāle)
• profesionālā izglītība (kultūras vidusskola / koledža)
• radošā uzņēmējdarbība (RI un inovāciju klasteri, piem., filmas,
dizaineri, mākslinieki)
• starptautiska mēroga pasākumi (cutty shark regates, gadatirgi,
izstādes starptautiskā mērogā)
• Multirezistentās tuberkulozes (MR - TB) ārstēšanas centrs (v/a
„Latvijas Infektoloģijas centrs” sastāvā)
• medicīnas pakalpojumu eksports, rehabilitācijas eksports
• vispārējās izglītības iestādes (t.sk. starptautiskās skolas), kas īsteno
starptautiskās izglītības programmas.
• sporta bāzes, kurās iespējams organizēt augstākā līmeņa
starptautiskas sporta sacensības
• akadēmiskā izglītība, augstākās izglītības eksports, zinātnes un
tehnoloģiju parks starptautiskie izstāžu centri
Diskusija?
• Faktori, kas dod starptautisko konkurētspējas
potenciālu?
• Sadarbība, konkurence, identitāte, lokācija?
• Ekonomiskā bāze
• Publiskā telpa, Radošā klase, ilgtspēja
• Kāds labums “pārējiem”?
• Priekšlikumi atbalstam?
Paldies!
Guntars Ruskuls
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta
Stratēģiskās vadības pārvalde
E-pasts: [email protected]