Transcript 21.pielikums_VARAM_Direktivas_prezentācija

INFORMĀCIJA PAR ES DIREKTĪVU
IEVIEŠANU VIDES JOMĀ
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
valsts sekretāra vietniece Dace Grūberte
1
Izvērtētās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas
1. Padomes direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu
2. Padomes direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti
3. Padomes direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem
4. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par
atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu
5. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu
un izlietoto iepakojumu
6. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko
un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apsaimniekošanu
7. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/EK (2012. gada 4. jūlijs) prasības par
elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apsaimniekošanu
8. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par
nolietotiem transportlīdzekļiem
9. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EC (2006. gada 6. septembris) par
baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem
10. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008.gada 21.maijs) par gaisa
kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai
11. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK (2001.gada 23.oktobris) par valstīm
noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām un Ženēvas
konvencijas prasības
2
Padomes direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par
komunālo notekūdeņu attīrīšanu (I)
Direktīvas prasības pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos.
Direktīvas prasības noteiktas attiecībā uz iedzīvotāju nodrošināšanu ar
centralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem un notekūdeņu attīrīšanu, t.sk. attiecībā
uz slāpekļa (N) un fosfora (P) novadīšanu vidē.
Notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte pēc projektu īstenošanas atbildīs prasībām
(Rīgā atbilstība N novadīšanai vidē – 2012. gads).
Direktīvas prasību Prasību par pakalpojumu
ieviešanas
pārklājumu izpilde
termiņi
nodrošināta pēc projektu
īstenošanas
2008. gads
Daugavpils 100%
CE>100 000
notekūdeņu savākšana.
Prasību par pakalpojumu
pārklājumu izpilde netiks
nodrošināta pēc projektu
īstenošanas
Rīga pēc projekta pabeigšanas
2017. gadā tiks nodrošināta
97,9% centralizēto
pakalpojumu pieejamība.
3
Padomes direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par
komunālo notekūdeņu attīrīšanu (II)
Direktīvas prasību
ieviešanas termiņi
2011. gads
10 000<CE<100 000
(23 aglomerācijas)
Prasību izpilde par
pakalpojumu pārklājumu
nodrošināta pēc projektu
īstenošanas
10 aglomerācijās tiks
nodrošināta 99–100%
pakalpojumu pieejamība.
Prasību par pakalpojumu
pārklājumu izpilde netiks
nodrošināta pēc projektu
īstenošanas
13 aglomerācijās tiks nodrošināta
91–99% pakalpojumu pieejamība.
2015. gads
2 000<CE<10 000
(64 aglomerācijas)
16 aglomerācijās tiks
nodrošināta 100%
pakalpojumu pieejamība.
14 aglomerācijās tiks nodrošināta
90–98% pakalpojumu pieejamība.
17 aglomerācijās tiks nodrošināta
70–90% pakalpojumu pieejamība.
17 aglomerācijās tiks nodrošināta
<70% pakalpojumu pieejamība.
4
Padomes direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par
komunālo notekūdeņu attīrīšanu (III)
Problēmas:
 nodrošinot pakalpojumu pieejamību, netiek uzreiz atbilstoši palielināts
pakalpojumus saņēmušo iedzīvotāju skaits – kanalizācijas pievadu izveide. Tiek
meklēti un piemēroti dažādi risinājumi šo pievadu izveidei, tomēr vienmēr šis
process aizņems papildu laiku pēc maģistrālo vadu izbūves;
 neskatoties uz piešķirtajām virssaistībām no valsts budžeta, 13 aglomerācijās
ar 10 000<CE<100 000 tiks nodrošināta tikai 91-99% pakalpojumu pieejamība;
 34 aglomerācijās ar 2 000<CE<10 000 pakalpojumu pieejamība būtiski
atpaliek no direktīvā prasītā.
5
Padomes direktīva 98/83/EK
(1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (I)
Direktīvas prasības pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos.
Direktīvas prasības noteiktas attiecībā uz iedzīvotāju nodrošināšanu ar
centralizētajiem ūdensapgādes pakalpojumiem un dzeramā ūdens kvalitāti (dzelzs,
mangāna, amonija un sulfātu pieļaujamās koncentrācijas).
Atbilstība – dzeramā ūdens kvalitāte pēc projektu īstenošanas atbildīs prasībām.
Direktīvas prasību
ieviešanas termiņi
2008. gads
CE>100 000
Prasību par pakalpojumu
pārklājumu izpilde
nodrošināta pēc projektu
īstenošanas
Daugavpilī tiek pilnībā
nodrošinātas prasības par
dzeramā ūdens kvalitāti,
100% pakalpojumu
pieejamība.
Prasību par pakalpojumu
pārklājumu izpilde netiks
nodrošināta pēc projektu
īstenošanas
Rīgā attiecībā uz dzelzi un
mangānu tiks pilnībā nodrošinātas
prasības par dzeramā ūdens
kvalitāti līdz 2014.gadam, līdz
2017. gadam tiks nodrošināta
98,2% pakalpojumu pieejamība.
6
Padomes direktīva 98/83/EK
(1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (II)
Direktīvas prasību
ieviešanas termiņi
Prasību par pakalpojumu
pārklājumu izpilde
nodrošināta pēc projektu
īstenošanas
2011. gads
9 aglomerācijās tiks
10 000<CE<100 000 nodrošināta 99–100%
(23 aglomerācijas) pakalpojumu pieejamība.
2015. gads
2 000<CE<10 000
(64 aglomerācijas)
16 aglomerācijās tiks
nodrošināta 100%
pakalpojumu pieejamība.
Prasību par pakalpojumu
pārklājumu izpilde netiks
nodrošināta pēc projektu
īstenošanas
11 aglomerācijās tiks nodrošināta
91–99% pakalpojumu pieejamība.
3 aglomerācijās tiks nodrošināta
80–90% pakalpojumu pieejamība.
3 aglomerācijām (Jelgava, daļēji
neatbilst – Jūrmala, Tukums), kur
nav atbilstības, dzeramā ūdens
kvalitāte tiks nodrošināta pēc
projektu īstenošanas.
16 aglomerācijās tiks nodrošināta
90–98% pakalpojumu pieejamība.
18 aglomerācijās tiks nodrošināta
70–90% pakalpojumu pieejamība.
14 aglomerācijās tiks nodrošināta
<70% pakalpojumu pieejamība.
7
Padomes direktīva 98/83/EK
(1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (III)
Problēmas:
 līdzīgi Padomes direktīvai 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo
notekūdeņu attīrīšanu ;
 3 aglomerācijās ar 10 000<CE<100 000 un 32 aglomerācijās ar 2 000<CE<10 000
pakalpojumu pieejamība būtiski atpaliek no direktīvā prasītā;
 tehniski novecojušo māju iekšējo ūdensvadu dēļ pazeminās dzeramā ūdens
kvalitāte patērētājiem (nākamajā ES finanšu plānošanas periodā plānots piesaistīt
Kohēzijas fonda līdzekļus šo ūdensvadu nomaiņai (finansējuma saņēmējs –
pakalpojumu sniedzējs)).
8
Notekūdeņu savākšana izmantojot CKS un dzeramā ūdens
centralizētās sistēmas pieejamība aglomerācijās ar
CE>100 000 Ieviešanas termiņš 2008. gads
9
Notekūdeņu savākšana izmantojot CKS un dzeramā ūdens
centralizētās sistēmas pieejamība aglomerācijās
100 000>CE>10 000 ieviešanas termiņš 2011. gads
10
Notekūdeņu savākšana izmantojot CKS un dzeramā ūdens
centralizētās sistēmas pieejamība aglomerācijās 10 000 >
CE>2000 ieviešanas termiņš 2015. gads
11
Padomes direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par
atkritumu poligoniem (I)
Direktīvas prasības pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos.
Direktīvas prasības un ieviešanas
termiņi
Līdz 16.07.2009. – jāizbūvē atkritumu
poligoni un jāslēdz normatīviem
aktiem neatbilstošās izgāztuves.
Līdz 16.07.2010. – apglabājamo
bioloģiski noārdāmo atkritumu
daudzuma samazināšana līdz 75% no
1995.gadā apglabātā bioloģiski
noārdāmo atkritumu daudzuma.
Prasību izpilde
Prasības izpildītas – atbilstoši
reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas
plāniem, piesaistot Kohēzijas fonda
finansējumu, ierīkoti 10 (kopumā11)
sadzīves atkritumu apglabāšanas poligoni,
slēgtas un rekultivētas 308 atkritumu
izgāztuves ~435 ha platībā.
Prasības izpildītas – saskaņā ar Atkritumu
apsaimniekošanas valsts plānu 2006. –
2012.gadam poligonos bija atļauts apglabāt
345 000 tonnas bioloģiski noārdāmo
atkritumu, bet tika apglabāts mazāk
–343 561 tonna bioloģiski noārdāmo
atkritumu.
12
Padomes direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par
atkritumu poligoniem (II)
Direktīvas prasības un ieviešanas
termiņi
Prasību izpilde
Līdz 16.07.2013. – apglabājamo
bioloģiski noārdāmo atkritumu
daudzuma samazināšana līdz 50% no
1995.gadā apglabātā bioloģiski
noārdāmo atkritumu daudzuma.
Prasības izpilde būs problemātiska, jo
izveidotā infrastruktūra ir nepietiekama.
Poligonu infrastruktūras attīstības projektu
atkritumu šķirošanas un apstrādes
pasākumu efektivitāti būs iespējams
novērtēt tikai pēc pasākumu īstenošanas –
2013. un turpmākajos gados.
Prasība tiks izpildīta – visos poligonos būs
ierīkotas atkritumu apstrādes iekārtas, kā arī
tiks attīstītas citas bioloģiski noārdāmo
atkritumu pārstrādes un reģenerācijas
metodes.
Līdz 16.07.2020. – apglabājamo
bioloģiski noārdāmo atkritumu
daudzuma samazināšana līdz 35% no
1995.gadā apglabātā bioloģiski
noārdāmo atkritumu daudzuma.
13
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada
19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (I)
Direktīva ir pilnībā transponēta Latvijas normatīvajos aktos. Pašreiz tiek izstrādāts
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. – 2020.gadam, kurā būs iekļauta arī
atkritumu rašanās novēršanas valsts programma.
Problēmas: nav pieejamas pietiekamas atkritumu pārstrādes jaudas – nepieciešami ES
fondu līdzekļi atkritumu pārstrādes attīstībai.
Direktīvas prasības un ieviešanas termiņi
Līdz 31.12.2014. izveidot atsevišķas
savākšanas sistēmu vismaz papīram,
metālam, plastmasai un stiklam.
Prasību izpilde
Prasība tiks izpildīta – ir izveidotas 382
vietas izlietotā iepakojuma savākšanai, 268
vietas videi kaitīgo preču atkritumu
savākšanai, 203 vietas elektrisko un
elektronisko iekārtu atkritumu savākšanai,
kā arī ir izsniegtas vairāk nekā 200 licences
melno un krāsaino metālu lūžņu
iepirkšanai. Ar ES fondu un komersantu
atbalstu jau izveidoti ~1060 punkti
atkritumu dalītai savākšanai, 25 atkritumu
dalītās savākšanas laukumi, kā arī 12
atkritumu šķirošanas līnijas.
14
14
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008.
gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu
atcelšanu (II)
Direktīvas prasības un ieviešanas termiņi
Prasību izpilde
Līdz 31.12.2019. sagatavot vismaz tādu
materiālu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi
kā papīrs, metāls, plastmasa un stikls no
mājsaimniecībām un, iespējams, citiem
avotiem, ciktāl šīs atkritumu plūsmas ir līdzīgas
sadzīves atkritumiem, lai šī otrreizējā
izmantošana un pārstrāde kopumā sasniegtu
vismaz 50% pēc svara.
Prasības izpilde ir problemātiska –
2010.gadā Latvijā tika pārstrādāti 47%
no savāktajiem nebīstamajiem
atkritumiem, bet no mājsaimniecību
savāktajiem atkritumiem tika pārstrādāti
10%.
Līdz 31.12.2019. vismaz 70 % pēc svara
palielināt sagatavošanu atkārtotai
izmantošanai, pārstrādei un citai materiālai
reģenerācijai, tostarp aizbēršanai, izmantojot
atkritumus kā citu materiālu aizstājējus.
Prasība tiks izpildīta – 2010. gadā tika
pārstrādāti 90% no savāktajiem
būvniecības un ēku nojaukšanas
atkritumiem, tādejādi nav paredzamas
grūtības minētā mērķa izpildei
noteiktajos termiņos.
15
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994.gada
20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu
ES vides acquis ieviešanas termiņš – 2015. gads
Direktīvas prasības un ieviešanas termiņi
Prasību izpilde
Iepakojuma pārstrāde – 55%
Iepakojuma reģenerācija – 60%
2010.gadā pārstrādes mērķis izpildīts.
Prasības nav izpildītas
2010.gadā kopējā reģenerācija par
1 procentpunktu atpalika no 2010.gada
mērķa.
Piezīme. Mērķi ir noteikti arī katram iepakojuma materiālu veidam katram gadam līdz
2015.gadam. 2010.gads ir pēdējais, par kuru ir dati, jo atskaites termiņš ir 18 mēnešu laikā pēc
kalendārā gada.
Problēmas:
 nav pieejamas pietiekamas atkritumu pārstrādes jaudas (atkritumu pārstrāde ir
noteikta kā viena no Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013. – 2020.gadam
prioritātēm, kuras realizēšanai būtu nepieciešami ES fondu līdzekļi).
16
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003.
gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu
atkritumu (EEIA) apsaimniekošanu
Direktīvas prasības pilnībā transponētas Latvijas normatīvajos aktos.
Direktīvas prasības un ieviešanas termiņi
Prasību izpilde
Līdz 31.12.2008. no privātām mājsaimniecībām
gadā uz vienu iedzīvotāju savāc vismaz četrus
kilogramus EEIA.
Līdz 31.12.2008. (izmantots pārrejas periods)
attiecībā uz apstrādei nosūtītajiem EEIA ražotāji
atbilstoši EEIA kategorijai (I A pielikums):
reģenerācijas līmeni minimāli palielina no
70 līdz 80% no vidējā ierīces svara, un
sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotas
izmantošanas un otrreizējas pārstrādes
līmeni minimāli palielina no 50 līdz 75% no
vidējā ierīces svara;
attiecībā uz gāzizlādes lampām, sastāvdaļu,
materiālu un vielu atkārtotas izmantošanas
un otrreizējas pārstrādes līmeni minimāli
palielina līdz 80 % no lampu svara.
Prasības nav izpildītas – 2010.gadā uz 1
iedzīvotāju tika savākti 2,1 kilogrami sadzīves
elektrisko un elektronisko iekārtu.
Prasības izpildītas – 2010.gadā caurmērā tiek
reģenerēts 91% no savāktajiem elektrisko un
elektronisko iekārtu atkritumiem.
17
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/EK (2012.
gada 4. jūlijs) prasības par elektrisko un elektronisko iekārtu
atkritumu (EEIA) apsaimniekošanu
Direktīvas transponēšanas termiņš - 14.02.2014.
Direktīvas ieviešanas termiņi Direktīvas prasības
No 13.08.2012. līdz
Atbilstoši EEIA kategorijai (I Pielikums)
14.08.2015.
- reģenerē 70 līdz 80%,
- 50 līdz 75 % veic pārstrādi;
attiecībā uz gāzizlādes lampām 80 % veic pārstrādi.
No 15.08.2015. līdz
Atbilstoši EEIA kategorijai (I Pielikums)
14.08.2018.
- reģenerē 75 līdz 85 %,
(pašu izvēlēts datums, bet ne
- 55 līdz 80 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to
vēlāk kā 14.08.2021.)
pārstrādi;
attiecībā uz gāzizlādes lampām 80 % veic pārstrādi.
No 15.08.2018.
Atbilstoši EEIA kategorijai (III Pielikums)
- reģenerē 75 līdz 85 %,
- 55 līdz 80 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to
pārstrādi;
No 15.08.2016.
Prasība savākt EEIA apjomā, kas nepārsniegtu 45%, bet
pārsniegtu 40% no iepriekšējos trīs gados tirgū laisto EEI vidējā
svara.
18
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000.
gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem
Direktīvas prasības pilnībā transponētas Latvijas normatīvajos aktos.
Direktīvas prasības un ieviešanas termiņi
Prasību izpilde
01.01.2006. nolietoto transportlīdzekļu otrreizēju
izmantošanu un reģenerāciju gadā palielina
vismaz līdz 85% no transportlīdzekļa vidējās
masas. Tajā pašā termiņā arī otrreizējo
izmantošanu un pārstrādi gadā palielina vismaz
līdz 80 % no transportlīdzekļa vidējās masas.
Transportlīdzekļiem, kas ražoti pirms 1980. gada
1. janvāra, dalībvalstis var noteikt zemākus
mērķus, bet ne zemākus par 75 % otrreizējai
izmantošanai un reģenerācijai un ne zemākus par
70 % otrreizējai izmantošanai un pārstrādei.
01.01.2015. visu nolietoto transportlīdzekļu
otrreizēju izmantošanu un reģenerāciju gadā
palielina vismaz līdz 95% no transportlīdzekļa
vidējās masas. Tajā pašā termiņā arī otrreizējo
izmantošanu un pārstrādi gadā palielina vismaz
līdz 85% no transportlīdzekļa vidējās masas.
Prasības izpildītas – 2010.gadā tika otrreiz
izmantoti un reģenerēti 86,1% no nolietoto
transportlīdzekļu vidējās masas, bet otrreiz
izmantoti un pārstrādāti tika 85,6% no nolietoto
transportlīdzekļu vidējās masas. Minētie dati ir
paziņoti Eiropas Komisijai atbilstoši Direktīvas
2000/53/EK prasībām.
Prasības tiks izpildītas
19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EC (2006.
gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un
bateriju un akumulatoru atkritumiem
26.09.2008. direktīva pilnībā transponēta Latvijas normatīvajos aktos
Direktīvas prasības un ieviešanas termiņi Prasību izpilde
Līdz 26.09.2012. tiek savākti
25% atkritumu.
Līdz 26.09.2016. tiek savākti
45% atkritumu.
Līdz 26.09.2010. pārstrādes procesi
atbilst pārstrādes mērķlielumiem un ar
tiem saistītajiem noteikumiem, kas
izklāstīti III pielikuma B daļā.
Prasības izpildītas – 2011.gadā tika
savākti 30% no tirgū laistajām baterijām,
bet bateriju pārstrādes efektivitāte ir
80%.
Nav problēmu ar mērķu sasniegšanu.
Nav problēmu ar mērķu sasniegšanu.
Piezīme. Latvijā nav bateriju pārstrādes iekārtu. Tās tiek izvestas pārstrādei uz citām ES
dalībvalstīm.
20
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK
(2008.gada 21.maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai
Direktīvā noteikti normatīvi, kurus nedrīkst pārsniegt nevienā monitoringa stacijā.
Direktīvas prasības un ieviešanas termiņi
Prasību izpilde
Slāpekļa dioksīdam gada robežlielums – 40
µg/m3 (Latvijai piešķirts pagarinājums līdz
2015.gadam).
2005.gads
Daļiņām PM10 – dienas robežlielumu 50 µg/m3
nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes gadā.
2005.gads
Daļiņām PM10 gada robežlielumu – 40 µg/m3
Prasības nav izpildītas – neatbilst Rīgas
monitoringa stacijās.
2010.gads
Daļiņām PM2,5 gada mērķlielums – 25 µg/m3
Prasības nav izpildītas – neatbilst Rīgas
monitoringa stacijās.
Prasības nav izpildītas – neatbilst Rīgas
monitoringa stacijās.
Prasības nav izpildītas – gandrīz pārsniegts
Rīgas monitoringa stacijās.
Par neatbilstību daļiņu PM10 noteiktajiem robežlielumiem 2010.gadā pret LR ir ierosināta pārkāpuma
procedūra, kas ir nonākusi līdz pēdējai stadijai pirms prasības celšanas tiesā.
Problēmas:
 Direktīvas prasību nodrošināšanai nepieciešams īstenot papildu pasākumus, t.sk. energoefektivitātes
paaugstināšanai; elektromobiļu ieviešanas atbalsta infrastruktūrai un plašākai biometāna kā degvielas
izmantošanai.
21
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK
(2001.gada 23.oktobris) par valstīm noteikto maksimāli
pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām un
Ženēvas konvencijas prasības
Direktīvas prasības un ieviešanas termiņi
2011. gadā pieļaujamie emisijas līmeņi, kurus
nedrīkst pārsniegt:
NOx – 61 kt/gadā
NH3 – 44 kt/gadā
GOS – 136 kt/gadā
PM2,5 – 27 kt/gadā
2020. gadā pieļaujamie emisijas līmeņi, kurus
nedrīkst pārsniegt:
NOx – 24 kt/gadā
NH3 – 15 kt/gadā
GOS – 54 kt/gadā
PM2,5 – 23 kt/gadā
Prasību izpilde
Prasības izpildītas
Prasības izpilde ir problemātiska –
prognozējams, ka līdz 2020.gadam būs
nepieciešams veikt papildu pasākumus.
 Lai nepārsniegtu direktīvā pieļaujamos emisijas līmeņus, nepieciešams ES fondu līdzfinansējums
energoefektivitātes paaugstināšanas, elektromobiļu atbalsta infrastruktūras un plašākas biometāna kā
degvielas izmantošanas pasākumu īstenošanai.
22
Direktīvu izpildei vides jomā nepieciešamie pasākumi attiecībā
uz vides monitoringu
Līdz 2012.gada septembrim nodrošināta nepieciešamo iekārtu iegāde un uzstādīšana šādu direktīvu
īstenošanai vides monitoringa jomā:
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/11/EK (2006.gada 15.februāris) par
piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (kodificēta
versija);
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004.gada 15.decembris) par
arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā
gaisā.
Līdz 2013.gada beigām plānots nodrošināt vides monitoringam nepieciešamo iekārtu iegādi un
uzstādīšanu, lai kopumā izpildītu prasības vides monitoringa jomā šādām direktīvām:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido
sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008.gada 21.maijs) par gaisa
kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai.
 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, t.sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada
17.jūnija direktīvas 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā,
prasību izpildei nepieciešams papildu finansējums nākamajā ES finanšu plānošanas periodā.
23
Secinājumi
Neskatoties uz apjomīgo līdzšinējo Kohēzijas fonda un ERAF atbalstu, arī 2014.-2020. gada ES
finanšu plānošanas periodā direktīvu prasību nodrošināšanai būs nepieciešami ieguldījumi:
 atkritumu sagatavošanā atkārtotai izmantošanai, atkritumu sagatavošanai
pārstrādei vai reģenerācijai, esošo atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu
jaudu palielināšanā, atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju atbalstošās infrastruktūras
veidošanā (loģistika), jaunu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu izveidē;
 ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstība pakalpojumu kvalitātes un
pieejamības uzlabošanai;
 ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai patērētājiem (pievadu izveide un
iekšējo māju tīklu rekonstrukcija);
 atjaunojamos energoresursus izmantojošu iekārtu ieviešanai siltumenerģijas un
elektroenerģijas ražošanai, kā arī transporta biometāna ražošanai un uzpildes
infrastruktūras izveidei;
 elektromobiļu uzlādes staciju iegādei, montāžai un pieslēgšanai sadales
elektriskajam tīklam;
 vides monitoringa programmas īstenošanai un zvejas kontroles nodrošināšanai.
24
Paldies!
www.varam.gov.lv
25