Transcript Prezentacija 1

Saules enerģijas izmantošanas
iespējas Latvijā
Fizikālās Enerģētikas Institūts
Enerģijas resursu laboratorija
Laboratorijas vadītājs
Akad., Prof., Dr.habil.sc.ing. Pēteris Šipkovs
Zemgales Enerģētikas Dienas
Latvijas Republika nav bagāta ar dabiskajiem energoresursiem - ap
70% energoresursu tiek importēti, tāpēc vietējo un atjaunojamo
energoresursu plašākas izmantošanas veicināšanai ir sevišķi
būtiska nozīme Latvijas apstākļos.
Ņemot vērā prasības samazināt vides piesārņojumu, Kioto
protokola ietvaros, pasaules valstīm ir izvirzīta prasība nākotnē
pakāpeniski pāriet uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, tai
skaitā uz elektroenerģijas ieguvi, izmantojot saules elementus
(PV).
Arī Latvijai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/28/EK
(23.04.2009) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas
veicināšanu ietvaros izstrādāta mērķprogramma līdz 2020.
gadam bruto enerģijas galapatēriņā palielināt no AER saražotas
enerģijas daudzumu līdz 40%.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Primāro resursu piegādes struktūra un atjaunojamo resursu daļa
250
40%
200
PJ
150
35%
31.20%
30.42%
29.20%
33.20%
31.20%
29.20%
28.00%27.30%
29.60%
100
30.90%
30%
25%
50
0
20%
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
Dabas gāze
Naftas produkti
Ogles
Elektroenerģijas imports
Kūdra
Hidroenerģija
Vēja enerģija
Kurināmā koksne
Biogāze
AER daļa
Galvenie AER, kas tiek plaši izmantoti, ir koksne un hidroresursi, bez tam
tiek izmantota arī vēja enerģija un atkritumi. AER daļa primāro
energoresursu patēriņā ir pieaugusi no 30,42% (2001.) līdz 30,90 %
(2010.), galvenokārt pateicoties koksnes resursu plašākai izmantošanai,
kas augusi vidēji par 3% gadā.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Atjaunojamo energoresursu izmantošanas struktūra 2009.
g.
0.9%
79.3%
1.2%
19.5%
Hidroenerģija
Kurināmā koksne
0.3%
Vēja enerģija
Biogāze
Pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, fosilā kurināmā krājumu
trūkums, kā arī vides piesārņojums un globālās klimata pārmaiņas
pēdējos gados pasaulē radīja pastiprinātu interesi par
atjaunojamiem resursiem. Atbalsts atjaunojamo resursu
izmantošanai ir kļuvis par svarīgu Latvijas attīstības koncepcijas
sastāvdaļu.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules enerģijas izmantošanas veidi
Pasaules vajadzība pēc enerģijas ir pamatojusies uz saules
enerģiju. Visi fosilie kurināmie (nafta, gāze, ogles) būtībā ir
pārvērsta saules enerģija.
 pasīva saules enerģijas izmantošana (ēku novietojums, speciālo
materiālu izmantošana, kuri labi absorbē saules radiāciju);
 saules starojuma izmantošana saules kolektoros;
 saules starojuma pārveidošana tiešā elektriskajā enerģijā (PV –
saules baterijas);
 saules starojuma izmantošana Saules Enerģijas Stacijās (saule
→ tvaiks → tvaika turbīna → elektrība).
hibrīdās saules sistēmas – kolektors & baterija;
saules siltuma izmantošana aukstumapgādē (siltums → termiski
darbināms dzesēšanas process → aukstais ūdens).
Zemgales Enerģētikas Dienas
Globālā saules radiācija
Saules spīdēšanas karte
Saules radiācijas ilgums un
intensitāte ir atkarīga no gadalaika,
klimatiskiem apstākļiem un
ģeogrāfiskā stāvokļa. Gada globālais
starojums uz horizontālas virsmas
saules joslas reģionos var sasniegt
2200 kWst/m². Ziemeļeiropā saules
starojuma maksimālais lielums ir
1100 kWst/m². Reāli, ņemot vērā
siltuma pārvadi un lietderības
koeficientu, 400 – 450 kWst/m ².
Latvijā tas arī atšķiras pa reģioniem.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules enerģijas potenciāls Latvijā
Baltijas
jūras zona
Rīgas rajons
Vidzeme,
Latgale
Gada vidējās radiācijas lielums
(stundas)
1900
1800
1700
Gada mākoņainu dienu skaits
100
90
110
Gada vidējās saules dienu skaits
mazāk 30
pārsniedz 30
30
Dienas, kad gaisa temperatūra ir
augstāka par 0° C
25/3
25/3
30/3
130-135
55-60
135-140
65-70
135-140
65
10/11
20/11
30/11
Vidējo dienu skaits ar
temperatūru > 10° C
temperatūru > 15° C
Dienas, kad gaisa temperatūra ir
zemāka par 0° C
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules radiācija Latvijā
Zemgales Enerģētikas Dienas
Mēneša un gada vidējās globālās saules radiācijas lielumi
uz horizontālas plāksnes kWst/m² Ziemeļeiropā
Vieta
LAT
Jan
Feb
Mar
Apr
Maijs
Jūn
Jūl
Aug
Sep
Okt
Nov
Dec
Gadā
Berlīne
52,6
18,8
31,8
75,5
116,2
147,7
163,1
163,0
137,4
91,4
49,4
22,7
14
1031
Helsinki
60,3
8,6
23,0
64,6
105,6
162,1
191,7
180,1
132,9
73,6
33,0
9,6
4,5
980
Stokholma
59,4
10,4
26,7
69,3
110,3
164,1
197,3
173,1
135,7
80,9
37,2
13,7
7,2
1026
Kopenhāgena
55,8
14,2
30,4
69,1
112,3
156,8
181,0
157,4
127,4
89,5
45,9
18,1
10,9
1013
Rīga
57,2
12,1
28,6
79,1
120,0
170,3
206,3
192,0
146,5
87,0
43,3
15,4
9,1
1109
Atkarībā no atrašanās vietas gada globālais starojums uz horizontālas
virsmas Baltijas jūras valstīs var mainīties robežās no 900 līdz 1100 kWh/m²,
turklāt 80% no tā sastāda vasaras laikā.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules enerģijas SEG izmešu samazinājums
Izmeši un piesārņojums, kas rodas no fosilā kurināmā
sadedzināšanas, izraisa SEG izmešus un skābos
nokrišņus.
Pašlaik izmantojamie enerģijas avoti ir arī ierobežoti, tāpēc
šo problēmu risinājums varētu būt plašāka saules
enerģijas izmantošana, lietojot pasīvās un aktīvās saules
enerģijas izmantošanas sistēmas.
Saules enerģijas aktīvās izmantošanas gadījumā saules
radiācijas enerģija tiek pārvērsta elektroenerģijā ar
saules elementu PV vai siltumenerģijā ar saules
kolektoru palīdzību.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektori
Saules kolektori ir tehniskas iekārtas, kuras
absorbē saules starojumu, pārvēršot to
siltumenerģijā, ko pēc tam saņem patērētāji –
karstā ūdens sagatavošanai un uzglabāšanai
akumulatorā, telpu apkurei, peldbaseinu
apsildīšanai, lauksaimniecības produktu
žāvēšanai u.c.
Kolektoru konstrukcija, dizains, izmantotie
materiāli, lietderības koeficients un efektivitāte
ir visdažādākie un atkarīgi no ražotājiem.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektora uzbūve
Saules kolektori iedalās: plakanie un
vakuumcauruļu
4
1
2
3
5
Saules kolektors sastāv no kolektora apvalka (1), absorbera (2), siltumizolācijas
(3) un caurspīdīgas virsmas – parasti stikla (4). Apvalkā novietotas caurules (5),
pa kurām plūst siltuma nesējs. Tas varētu būt ūdens (ūdens ziemas laikā jāizlaiž
no sistēmas), etilenglikols (indīgs), propilēnglikols – nav indīgs, vai citi antifrīzi.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Vakuuma cauruļu saules kolektors


Vakuumcauruļu savienojums ar kolektoru un nelielais ūdens tilpums
kolektorā nodrošina īpaši augstu darbības drošību.
Lai nodrošinātu maksimālu saules enerģijas pārvēršanu siltumā,
kolektorā katru cauruli var pagriezt optimāli pret sauli un līdz ar to
palielināt enerģijas izmatošanu. Augsti efektīva kolektora korpusa
siltumizolācija samazina siltuma zudumus.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Apkures un siltā ūdens apgādes sistēma
Saules starojuma enerģija iziet cauri kolektora stikla virsmai,
tiek uztverta absorberā un pārveidota siltuma enerģijā.
Iegūtā siltuma enerģija tiek izmantota caur kolektoru
plūstošā siltuma nesēja (ūdens vai antifrīzs) uzsildīšanai.
Kolektori konstruēti tā, lai enerģija tiktu uztverta un
izmantota pēc iespējas lietderīgi. Šādu energosistēmu
lietderības koeficients ir apmērām 75%.
Sistēma sastāv no sekojošiem mezgliem:
 saules kolektoriem,
 akumulācijas tvertnes,
 izplešanās tvertnes,
 vadības bloka un
 cirkulācijas sūkņa.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektori privātmājām
Izmantojot saules enerģiju vasaras sezonā, naftas produktu,
gāzes vai elektriskos katlus var neizmantot, tāpēc, ka saules
sistēma var saražot visu nepieciešamo silto ūdeni.
Saules enerģijas sistēma var būt savienota ar naftas produktu,
malkas vai gāzes katlu, elektrisko apkuri, izmantojot kopējo
akumulācijas tvertni.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektoru izmantošana
Saules kolektoru izmantošana Latvijā, kā parādīja eksperimentālie
pētījumi veiktie FEI, ir iespējama ar labiem rezultātiem. Saules
radiācijas enerģiju Latvijā var izmantot 1700-1900 stundas gadā.
Saules globālā radiācija mūsu platuma grādos mainās atbilstoši laika
sezonām no maija līdz septembrim no 1 m² saules kolektora var
iegūt 700-740 kWst/m², no oktobra līdz aprīlim – 200-240 kWst/m²,
no novembra līdz februārim - 40-50 kWst/m².
Trīs - četru cilvēku ģimenei pietiek ar 5 - 6 m² saules kolektoriem.
Plakano kolektoru izmaksas kopā ar automātiku – aptuveni Ls 2000
– 2500 bez uzstādīšanas izmaksām. Uzturēšanas izmaksas pirmos
piecus gadus varbūt 1% no kopējām izmaksām.
Ņemot vērā, ka saules kolektori dod iespēju segt līdz 70% karstā ūdens
ikgadējā patēriņa ģimenes mājai un apmaksa par karstā ūdens
sagatavošanu patērētāju rēķinos, kopsummā no mājas saimniecības
izmaksām ieņem lielu salīdzinoši daļu (no 10 – 20%), saules
enerģijas izmantošana var dot ievērojamu naudas ietaupījumu.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Dzīvojamā mājā ar kombinēto siltumapgādes sistēmu
12
1
2
10
9
7
11
5
4
6
8
3
1. Saules kolektors
2. Caurules
3. Katls (boilers)
4. Siltummainis
5. Papildsildītājs (elektriskais)
6. Cirkulācijas sūknis
7. Vadības iekārta
8. Termometrs
9. Izplešanās trauks
10. Spiediena ventilis
11. Gravitācijas reduktors
12. Gaisa noplūdes ventilis
Saules kolektorus var izmantot dažādās kombinētās sistēmās:
Saules kolektori + biomasas katls (granulu, brikešu u.c.);
Saules kolektori + gāzes vai dīzeļdegvielas katls;
Saules kolektori + siltumsūkņi u.c.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Nosacījumi, kuri padara saules kolektoru izmantošanu
pievilcīgāku un piemērotāku:
 Augsts siltā ūdens patēriņš vasaras laikā. Tas
ietver dzīvojamās ēkas un tādas iestādes, kā
slimnīcas, viesnīcas un kempingi, sporta un
vasaras nometnes, u.c.
 Energoresursu cenu paaugstināšanās tendence.
 Notiek plaša jauno ēku celtniecība, kurās jau no
arhitektoniskā viedokļa var tikt izmatotas saules
enerģijas iekārtu uzstādīšanai un kurās saules
kolektorus un PV baterijas varētu iemontēt
celtniecības laikā.
 Daudzas ēkas tagad remontē vai atjauno un
notiek siltumsistēmas renovācija, kurās var
integrēt solārās sistēmas.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektoru salīdzinājums (kWh/m2gadā)
Plakanais kolektors
Kolektora novietojums
Vakuumcauruļu
kolektors
450
600
450
600
1 215
1171
1 215
1171
Saules kolektori absorbē
586
569
687
665
Siltuma zudumi
cauruļvados
124
118
151
143
Zudumi akumulācijas
tvertnē
78
75
95
91
Elektroenerģijas patēriņš
sūknim
23
23
23
23
Iegūts SSS
361
353
418
408
Saules radiācija
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules enerģijas izmatošanas piemēri Latvijā
 Aizkrauklē realizēts pirmais lielākais saules kolektoru
projekts Baltijā ar kopējo saules kolektoru platību 155 m ²
– uz ģimnāzijas jumta 35 m ² un uz katlumājas 120 m ².
 Iecavas internātskolā (9,2 m ²). Saules kolektori nodrošina
silto ūdeni un paralēli darbojas arī granulu katls,
nodrošinot ēkas apkuri un siltā ūdens sagatavošanu.
 Saules kolektori uzstādīti Īslīces SOS bērnu ciematā, kopā
ar saules baterijām (PV).
 Saules kolektori uzstādīti arī Valmieras Valsts ģimnāzijā 6
m², kopā ar PV, galvenokārt skolēnu apmācībai.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektori uz Aizkraukles novada ģimnāzijas jumta
un Aizkraukles katlu mājas jumta
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektori Iecavas internātskolā
Kombinācijā ar koka granulu katlu, kurš darbojas automātiskā
režīmā.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektori Īslīces SOS bērnu ciematā
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektori un PV Valmieras ģimnāzijā
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules kolektoru uzstādītā jauda Eiropā 2010.g.
Lietuva, 0.02%
Igaunija, 0.01%
Pārējas valstis, 9%
Latvija, 0.03%
Bulgārija, 0.25%
Zviedrija, 1.20%
Lielbritānija, 1.50%
Portugāle, 2.10%
Holande, 2.20%
Vācija, 39%
Spānija, 6%
Francija, 6%
Itālija, 7%
Grieķija, 11%
Austrija, 13%
Saules kolektori ir videi
draudzīgākais enerģijas
ieguves veids, jo netiek radīts
nekāds piesārņojums: ne
ķīmiskais, ne fizikālais, ne
radiācijas un pat ne
estētiskais.
Tāpēc saules kolektoru
izmantošana kļūst populārāka
ES valstīs saules kolektoru
uzstādītā jauda 2010.g. ir 50
kWth/1000 iedzīvotāju, bet
2007.g. bija 27 kWth/1000
iedzīvotāju.
Zemgales Enerģētikas Dienas
FEI saules kolektoru un saules bateriju
izmēģinājumu poligons
Pašlaik uz FEI jumta izveidots saules kolektoru un saules
bateriju izmēģinājumu poligons, kurā ietilpst labākie
firmas “Viessmann” izstrādātie kolektori, mūsu pašu firmu
“Energi-R”, ‘’AVA-Termo’’ kolektori, kā arī firmas “Buderus”
ražotie kolektori un citu firmu kolektori, lai salīdzinātu to
jaudas un izmaksas, kā arī darbību Latvijas apstākļos.
FEI poligonā uzstādītas saules baterijas, lai noteiktu to
darbības efektivitāti Latvijā.
Bez tam poligonā uzstādīta jaunākā hidrometeoaparatūra, kā
arī saules radiācijas un iradiācijas un citas mēriekārtas.
Zemgales Enerģētikas Dienas
PV sistēma,
kura seko
Saulei
Kolektoru
sistēma
Laika
novērošanas
sensori
Laboratorija
PV sistēma pievienota tīklam
Zemgales Enerģētikas Dienas
Mēriekārtas FEI poligonā:
 Piranometrs – saules radiācijas mērīšanas iekārta;
 Saules spīdēšanas ilguma mērīšanas iekārta;
 Radiācijas mērītājs – ieejošās un izejošās radiācijas
mērīšanas iekārta;
 Pirheliometrs – tiešā saules izstarojuma mērīšanas iekārta;
 Pirgeometrs – infrasarkanā saules starojuma mērīšanas
iekārta;
 Saules enerģijas izmantošanas sistēma silta ūdens
iegūšanai;
 Datu apkopošanas komplekts no saules kolektoriem ar
programmnodrošinājumu;
 Automātikas komplekts saules kolektoru sistēmai ar 16
ieejām un 8 izejām;
 Metroloģiskā stacija u.c.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules baterijas (PV)
Saules baterijas ir otra veida sistēma, kura tiek pielietota
saules enerģijas izmantošanai.
Saules bateriju (Photovoltaic) pamatā ir solārās šūnas elektriskās sistēmas ierīces, kas Saules enerģiju pārvērš
elektrībā. Šūnas ir visbiežāk zilā vai melnā krāsā, segtas ar
neatstarojošu pārklājumu, kas uzlabo gaismas
absorbēšanu.
Solārās šūnas spēj pievadīt elektrību akumulatoru baterijām,
sūknim vai nodot elektrotīklam, tās apkopotas solārajā
panelī, kas iekapsulēts stiklā vai plastikātā. Panelis
lielākoties tiek ietverts alumīnija ietvarā.
Solārā moduļa ģenerētās enerģijas daudzums atkarīgs no tā
virsmas, moduļa efektivitātes, novietojuma pret Sauli un
Saules radiācijas.
Zemgales Enerģētikas Dienas
PV uzbūve
Fotoelements sastāv no plāna
plākšņveida n tipa pusvadītāja,
kas ir ciešā kontaktā ar biezāku
p tipa pusvadītāju. Uz
pusvadītāju saskarvirsmu rodas
p – n pāreja. Apakšējā
elementa virsma noklāta ar
metāla kontaktu, parasti
alumīnijs. Lai nodrošinātu
Saules gaismas nokļūšanu uz n
tipa pusvadītāju, tā virsmu
noklāj ar tīklam līdzīgu metāla
kontaktu. Fotoelements vēl ir
pārklāts ar antireflektējošu
slānīti, kas novērš gaismas
atstarošanos no fotoelementa.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Procesi, kuri notiek fotoelementā
Zemgales Enerģētikas Dienas
PV baterijas
Pašlaik PV bateriju ražošanā tiek izmantoti
dažāda veida solārās šūnas, kurām ir dažādi
lietderības koeficienti:




Monokristaliskie (Si) – 12-15 %;
Polikristaliskie (Si) – 11-14 %;
amorfie – 6-7 %;
kadmija telurīds (CdTe) – 7-8%.
Zemgales Enerģētikas Dienas
PV darbība
PV baterijas ražo līdzstrāvu, ko pēc tam
nepieciešams pārvērst maiņstrāvā šim nolūkam izmanto inventorus, kā
arī enerģijas uzkrāšanai izmanto
akumulatorus, tāpat nepieciešama arī
automātika.
Var izmantot dažādas PV slēgumu
shēmas.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules bateriju izmantošanas sistēmas:
Autonomā sistēma:
1- saules paneli; 2 - konrolieris; 3 – akumulators; 4 - patēriņš
Zemgales Enerģētikas Dienas
Pievienota tīklam sistēma :
1- saules paneli; 2 - invertors; 3 – el. tīkls; 4 - patēriņš
Zemgales Enerģētikas Dienas
Rezerves sistēma:
1- saules paneli; 2 - invertors; 3 – akumulators; 4 - el. tīkls; 5 - patēriņš
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules baterijas jeb PV (photovoltaics) sākotnēji uzskatīja par
samērā eksotisku tehnoloģiju, ko pielietoja galvenokārt
kosmosā vai ļoti attālos apvidos.
Tomēr 20. gadsimta pēdējā desmitgadē strauji pieauga šo
tehnoloģiju izmantošana elektroenerģijas ražošanā, un ir
parādījušās perspektīvas nākamo 20 gadu laikā samazināt
PV tehnoloģiju izmaksas un panākt vēl lielāku to izplatību.
Statistika rāda, ka laika posmā no 1990.-2000. gadam PV
izaugsme bijusi vidēji 20% gadā, pēc 1997. gada
sasniedzot pat 30%. Plānots, ka šī tendence saglabāsies
arī turpmāk.
Līdz 2000. gadam kopējā uzstādīto PV jauda pasaulē tika
rēķināta ap 1000 MWp (iegūtās solārās enerģijas
mērvienība) un šobrīd attīstītajās valstīs vairāk nekā
pusmiljons mājokļos tiek izmantota PV iegūtā
elektroenerģija.
Zemgales Enerģētikas Dienas
FEI arī veic fundamentālos pētījumus par organisko
materiālu izmantošanu saules bateriju (PV)
izstrādei. Institūtā tiek izstrādāti jauni organisko
saules elementu paraugi, kuri spēj pārvērst no
saules nākošo gaismas enerģiju elektriskā enerģijā
ar lielāku efektivitāti, nekā patreiz pasaulē
esošajiem labākajiem optoelektroniskajiem
elementiem, saules starojuma 330-800 nm spektra
diapazonā.
Veikti darbi šo elementu lietderības koeficientu
tuvināšanai, lai būtu ekonomiski izdevīgi tos ieviest
rūpnieciskajā ražošanā un izmantot kā alternatīvu
esošajiem dārgajiem silīcija optoelektroniskajiem
elementiem.
Ar silīcija saules elementiem teorētiski iespējams iegūt
lietderības koeficientu 28 – 30 %. Ar organiskajam 60 - 80 %. Organiskie saules elementi attīstīsies
pēc 2020 – 2030 g.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Kopējā PV uzstādītā jauda Eiropas jaunajās
dalībvalstīs 2010.gadā
Kopā, MW
Čehu republika
1952,70
Slovākija
145,03
Slovēnija
36,33
Bulgārija
17,24
Kipra
6,24
Rumānija
1,94
Ungārija
1,75
Polija
1,75
Malta
1,67
Lietuva
0,10
Igaunija
0,08
Latvija
0,03
KOPĀ
2165,86
2007.gadā PV pasaulē uzstādīta jauda bija 2 513 MW un 2010. – 16 629 MW.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Saules bateriju (PV) izmantošana Latvijā
Saules baterijas tiek izmantotas Latvijā:



Elektroenerģijas ražošanai;
uz bākām un bojām Baltijas jūrā;
ielu apgaismojumam u.c.
Saules baterijas var izmantot elektrotīklam
pievienotās vai autonomās sistēmās (autonomās
sistēmas parasti papildina dīzeļa ģeneratora vai
vēja spēkstacijas ražotu elektroenerģiju, kas var
būt aktuāli lauku apvidos, atpūtas mājās u.c.).
Iespējas ir plašas, piemēram, Saules akmens –
Swedbankas galvenā ēka u.c. objekti, jaunās
Bibliotēkas ēka.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Elektroenerģijas tarifu struktūra
(Ls/kWh) bez PVN
Sistēmas pakalpojumi
0,08030
Obligātās iepirkuma komponentes
Elektroenerģija
0,03292
0,03292
0,05100
0.01559
0,01170
0,00563
0,03568
0,02978
Jaunā regulēto
tarifu struktūra
Zemgales Enerģētikas Dienas
Līdzšinējā tarifa
struktūra
Saules enerģijas izmantošanas svarīgākie faktori
Latvijā:
 energoresursu cenu pieaugums ir aktuāla problēma, tāpēc saules
enerģija varētu būt laba alternatīva;
 saules kolektoru izmantošana, kā parādīja eksperimentālie
pētījumi, ir iespējama ar labiem rezultātiem. Saules enerģija
jāizmanto karstā ūdens sagatavošanai vasaras periodā, jo karstā
ūdens pieprasījuma nosegšanai visu gadu ir nepieciešams
kombinēt ar tradicionāliem siltumenerģijas iegūšanas veidiem, tas
savukārt palielina kapitālieguldījumus un ekspluatācijas izmaksas;
 saules enerģija nepiesārņo dabu. 20 gadu laikā 1 m² saules
kolektoru novērš līdz 3 t CO2 kaitīgo izmešu;
 relatīvi ilgs kalpošanas laiks – 25-30 gadi (nolietojas automātika,
sūkņi) un zemas ekspluatācijas izmaksas.
 saules enerģija Latvijā pašlaik nevar konkurēt ar citiem enerģijas
veidiem augsto izmaksu dēļ (pašreizējās siltuma enerģijas cenas,
salīdzinot ar saules enerģijas izmantošanas iekārtām, ir 2,5-3
reizes mazākas), tomēr saules enerģijas resursi Latvijā ir
pietiekami tās praktiskai izmantošanai.
Zemgales Enerģētikas Dienas
Paldies par uzmanību!
Prof., Dr.habil.sc.ing., LZA īst.loc. Pēteris Šipkovs
Fizikālās Enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs
Aizkraukles iela 21, Rīga, LV-1006, Latvija
Tel./Fax: + 371 67 553537
E-mail- [email protected]
http:/www.innovation.lv/fei
Zemgales Enerģētikas Dienas
http:/www.lza.lv/scientists/shipkovs.htm