Transcript Valsts_zinatne-1.lekc

Studiju kurss
VISPĀRĒJĀ VALSTS
ZINĀTNE
Vispārējā valsts zinātne: priekšmets,
nozīme
PRASĪBAS
1. Normatīvo aktu analīze saistībā ar valsts
zinātni.
3. Referāts un tā prezentācija.
Referāta apjoms no 10 - 12 lpp.
Noformēšanas prasības tādas kā studiju
darbam - titullapa, satura rādītājs,
strukturizēts nodaļās, secinājumi, izmantotās
literatūras saraksts. Tekstā jābūt atsaucēm uz
šo literatūru (jāizmanto 3 zinātn. avoti)
Izmantojamās literatūras saraksts
1.Ārente H. Totalitārisma izcelsme, Rīga, 2000.
2.Bojārs J. Starptautiskās tiesības. Rīga: Zvaigzne
ABC, 1998.
3.Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. Rīga:
AGB, 1998.
4.Demokrātijas pamati Rīga : Zinātne, 1993.
5.Dišlers K. Autoratīvas valsts iekārtas
pamatprincipi. R.: 1937. g.
6.Dišlers K. Ievads Latvijas valsts tiesību zinātnē,
R.: 1930.
7.Fuko M. Uzraudzīt un sodīt. Rīga, 2001.
8.Jakubaņecs V. Valsts jēdziens, struktūra,
funkcijas un formas. - Rīga, 1997,1999,2002.
9. Lamentovičs V. Mūsdienu valsts. Rīga, 1996.
10.Kaneti E. Masa un vara. Rīga, 1999.
Vispārējās valsts zinātnes pētīšanas priekšmets –
valsts rašanās, attīstības, funkcionēšanas
likumsakarības; valsts formu un struktūru pētīšana;
valsts raksturīgo parādību savstarpējās iedarbības
un sociālā nozīmīguma pētīšana.
Studiju kursa uzdevumi:
-iepazīstināt studentus ar mūsdienu zinātniskajām
atziņām par valsti;
-sniegt nepieciešamās zināšanas par valsts
pamatjēdzieniem un kategorijām,
-iemācīt konstruktīvi diskutēt par tiesiskajām
parādībām valstī;
- iemācīt zinātniskajā valodā definēt juridiskos
pamatjēdzienus.
Valsts zinātne un tās vieta
sociālo
.
zinātņu sistēmā
Zinātnes un zinātniskās teorijas
jēdziens un struktūra
Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras
funkcijas ir izstrādāt un sistematizēt
objektīvas zināšanas par īstenību;
tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta
priekšmeta studēšanai.
Pēc priekšmeta un metodēm zinātnes sistēmu
veido:
1) humanitārās zinātnes,
2) sociālās zinātnes,
3) dabas zinātnes,
4) tehniskās zinātnes.
Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar
praksi iedala:
Fundamentālās:
— sabiedrības un dabas pamatstruktūru
izzināšana
— izzināšana notiek "tīrā veidā" neatkarīgi no
iespējamā lietojuma
Lietišķās:
— fundamentālo zinātņu lietojums
prakses problēmu risināšanā.
Vispārējā valsts zinātne pēta






Valsts būtību
Vispārīgās iezīmes, kas piemīt jebkura tipa valstij
Valsts ģenēzes vispārīgās likumsakarības
Valsts tipus un formas
Valsts sistēmas un struktūras attīstības un
funkcionēšanas vispārīgās likumsakarības un principus
Vispārīgās likumsakarības valsts attiecībās ar citām
sociālajām parādībām
Pētot dabas un sabiedrības daudzveidīgās
parādības, to attīstību, katra zinātne lieto
noteiktas izziņas metodes, kas ir veids, kā
pētīt, izzināt īstenību.
Metodes iedalās:
1.Vispārzinātniskās metodes
2. Speciālās metodes
Vispārzinātniskās metodes
•analīze un sintēze
• abstrahēšana;
•induktīvā un deduktīvā metode
•modelēšana
Speciālās metodes
- Deskriptīvā (aprakstošā) metode,
- Vēsturiskā metode,
- Salīdzinošā metode,
- Socioloģiskā metode.