Transcript 8.6 – Pāreja uz modernismu 19.gs. mākslā I. Par modernismu mākslā II.

8.6 – Pāreja uz modernismu 19.gs. mākslā
I. Par modernismu mākslā
II. Impresionisms
Impresionisma aizsākumi glezniecībā
Stila nosaukums
Impresionisma pārstāvji
Stilam raksturīgās iezīmes un paņēmieni
III. Simbolisms
Par simbolismu
Opozīcija reālismam
Saikne ar citiem mākslas
virzieniem
Simbolists Š. Bodlērs
Simbolisms A. Bloka dzejā
Simbolisms dramaturģijā
IV. Postimpresionisms
Par postimpresionismu
Pols Sezans
Vinsents Van Gogs
Pols Gogēns
V Jūgendstils
Vispārīgie jautājumi
Raksturīgās iezīmes
Spilgtākie pārstāvji
Rīgas jūgends
I. Par modernisma aizsākumiem
Modernisma jēdziens
Modernisms ir jēdziens, kas tiek lietots, lai apzīmētu dažādus jaunus virzienus,
tendences un strāvojumus pasaules mākslā , arhitektūrā , mūzikā , literatūrā 19.gs.
nogalē un 20.gs. pirmajā pusē, ko vieno tradīcijas (reālisma, naturālisma, romantisma )
izaicināšana vai noliegšana, dažādi stila un formas eksperimenti, jaunu stilu attīstīšana,
subjektīvisms, individuālisms un nereti arī elitārisms.
Ideju krīze
Modernisms attiecas uz ideju krīzes laikmetu. Mainās dzīves stils, vērtības
orientācijas. Līdz ar modernisma dzīves izjūtas rašanos pasaule šķiet citāda nekā iepriekš.
Nav nekā cieši noteikta, nemainīga, mūžīga. Viss ir plūstošs, mainīgs, pakļauts
interpretācijām. Tiek atzītas tiesības blakus pastāvēt dažādiem, pat pretējiem viedokļiem,
bez kā nebūtu iespējama cilvēku laime, ticība visam tam, kas ap viņu notiekas, kas viņu
padara par savdabīgu, īpašu citu vidū.
Atvētība jaunajam
Katrs kļūst savādāks ar kaut ko citu, par dzīves pamatu kļūst, kāda vienota, noteikta
sistēma, taču katrs no drīkst ņemt savu, tikai viņam raksturojošu dzīves veida daļiņu, un to
pilnveidot. Ja dzīves izpratnē ir dotas tik lielas iespējas izpausties daudzveidībai, tad
pasaule šķiet “ atvērta”.
Par modernisma aizsākumiem
Modernisma aizsākumi
Modernisma aizsākumi meklējami 19.gs. Francijā radās kā sacelšanās pret " klasisko "
kultūru, pret 19.gs. otrajā pusē dominējošo pozitīvismu un racionālismu , pret pilsonisko
dzīvesveidu un tā stingrajām sabiedriskajām normām. Modernistus satrauca tehnoloģiju
attīstības ietekme uz indivīdu un sabiedrību, industrializācija.
Filozofu ietekme uz mākslas
procesiem
Modernismu lielā mērā ietekmēja tādi nekonvencionāli filozofi kā Frīdrihs Nīče (18441900), Anrī Bergsons (1859-1941), un - tiesa, vairāk 20.gs. 20. gados un vēlāk - Sērens
Kirkegors (1813-1855).
Modernisma stilistiskās robežas
Par modernismu var runāt kā par virzienu, tendenču un strāvojumu sistēmu vai kopumu,
nevis kā par vienu precīzi norobežojamu un definējamu virzienu. Modernisma māksla ir ļoti
daudzveidīga.
II. Impresionisms
Kā pirmais
modernisma virziens izveidojās
impresionisms - glezniecība,
kas sacēlās pret Francijas
akadēmiskās mākslas un
reālisma mākslas tradīcijām,
attīstot pavisam citu
glezniecības tehniku un
uzsverot subjektīva skatījuma
nozīmīgumu mākslā.
Impresionisma aizsākumi glezniecībā
Stila nosaukums
Impresionisma pārstāvji
Stilam raksturīgās iezīmes un paņēmieni
Impresionisma
aizsākumi
glezniecībā
Impresionisti sacēlās
pret Francijas akadēmiskās
mākslas un reālisma mākslas
tradīcijām, attīstot pavisam
citu glezniecības tehniku un
uzsverot subjektīva skatījuma
nozīmīgumu mākslā.
Eduārs Manē . Brokastis
zaļumos
19. gadsimta sākumā Francijā valdīja Akadēmisms, kas lika māksliniekiem
pakļauties noteiktiem priekšrakstiem, kas noteica kādai ir jābūt gleznai. Tā laika
ievērojamākā izstāde bija ikgadējais Parīzes salons.
1863. gadā Parīzes salona žūrija atteicās iztādīt Eduāra Manē gleznu Brokastis
zaļumos, kurā bija attēlota kaila sieviete, kas ietur pikniku ar diviem apģērbtiem vīriešiem žūrija ļoti asi nosodīja reālistiska kailuma attēlošanu gleznā ar sadzīviska rakstura sižetu. Tā
kā šajā gadā žūrija bija atraidījusi sevišķi daudz darbus, asais Manē gleznas nosodījums
izraisīja sašutumu citos atraidītajos māksliniekos un šiem darbiem tika sarīkota īpaša
izstāde - Noraidīto salons. Šo izstādi apmeklēja vairāk cilvēku nekā Parīzes salonu.
Stila nosaukums
Klods Monē
"Impresija”
Pēc "Neatkarīgo salonā" izstādītās Kloda Monē gleznas "Impresija.
Saules lēkts" (1872) nosaukuma kritiķis Luijs Lerū satīriskajā žurnālā "Šarivari" ("Le
Charivari") drosmīgo mākslinieku grupiņu dzēlīgi nodēvēja par 'impresionistiem', no
kā arī izveidojās glezniecības virziena nosaukums.
Impresionisma
pārstāvji
Klods Monē
Ogists
Renuārs
Alfreds Sislē
Kamils
Pisaro
Eduārs Manē
Impresionistu grupā iekļāvās Alfreds Sislē, Edgars Degā, Klods Monē,
Ogists Renuārs, Kamils Pisaro, Eduārs Manē u.c.. Viņi visi savā mākslā bija
atšķirīgi, jo nākuši no dažādām glezniecības skolām, tomēr kopā attīstīja jaunu
veidu, kā attēlot apkārtējo pasauli.
Impresionismam raksturīgie paņēmieni
Krāsa tiek klāta biezi, ar īsiem otas triepieniem.
Krāsas klāj cieši līdzās vienu otrai, radot optisku krāsu sajaukšanās efektu, bet
cenšoties izvairīties no tiešas krāsu jaukšanas.
Krāsu klāj vēl mitrā krāsā, negaidot kamēr tā nožūst, tādēejādi nedaudz sajaucot
krāsas un padarot robežas starp krāsām maigākas.
Tiek mēģināts attēlot dabisko gaismu, īpaši pievēršot uzmanību krāsu
atspīdumiem no dažādiem objektiem.
Gleznojot plenērā (brīvā dabā) ēnām lieto zilu krāsu, attēlojot debesu atspīdumu
uz virsmām.
Galvenais ir forma, bet saturs kļūst otršķirīgs.
Stilam raksturīgās iezīmes
MONET
Sunset at
Lavacourt
(1880)
Impresionistus vilināja neatklātais, eksperimenti, kustība un vibrācija, viena mirkļa
aizrautība
Stilam raksturīgās
iezīmes
Impresionismam raksturīgi
sērijveida darbi
Klods Monē
Parlamenta ēka Londonā
Krāsas vairs nejauca uz paletes, bet lika
cieši vienu otrai blakus uz audekla, lai tās, raugoties
no attāluma, optiski saplūstu, sajauktos un dotu
vajadzīgo efektu.
Klods Monē. Ruānas
katedrāle
Impresionisma pamatā bija gleznošana brīvā dabā (plenērā). Gleznotāji devās ārā
no darbnīcām, lai spontāni gleznotu visu, ko redzēja dabā: vējā viļņojošus laukus un kokus,
miglu, saules gaismas rotaļas, daudzveidīgo ūdens ņirboņu u.t.t
Klods Monē. Meitene ar lietussargu
Renuārs. Promenādē
Renuārs. Lietussargi
Renuārs. Āra kafejnīcā
Impresionisti franču glezniecībā
ievadīja arī laikmetīgas pilsētas tēmu, kas bieži
tika koncentrēta uz pilsētnieku atpūtu un izklaidi
kafejnīcās, restorānos, teātros, koncertos,
izbraukumos ar laivām u.c.
Ogists Rodēns cilvēku vienmēr attēlo mirkļa izraisītā kustībā. Gluži kā impresionisti, arī
Rodēns necieta ārēju pabeigtību un tās vietā labāk kaut ko atstāja skatītāja iztēlei.
O. Rodēns. Mūžīgais pavasaris
O. Rodēns. Domātājs
III. Simbolisms
Par simbolismu
Opozīcija reālismam
Saikne ar citiem mākslas virzieniem
Simbolists Š. Bodlērs
Simbolisms A. Bloka dzejā
Simbolisms dramaturģijā
Simbolisma noriets
Par simbolismu
Viens no XIX gs. beigu un XX gs.
sākuma mākslas nozīmīgākajiem
strāvojumiem.
Tā koncepcija sakņojas
romantismā.
Simbolisti uzskatīja, ka aiz
ikdienišķās pasaules priekšmetiem un
parādībām slēpjas cita, augstāka realitāte. Šī
augstākā realitāte nav pieejama zinātnei, ar to
iespējams saskarties tikai caur reliģijas,
mākslas un mitoloģijas simboliem.
Simbolistu mērķis bija
pieskaršanās, pietuvošanās lielajam
Noslēpumam. Viņi paļāvās uz mistisku
intuīciju, aizrāvās ar "dzīves filosofiju" un
reliģiski mistiskām mācībām
Nostājas opozīcijā reālismam un
naturālismam.
Rodēns. Dieva roka
Opozīcija reālismam
Simbolistus neinteresē
• sava laika sabiedriski politiski
jautājumi;
• cilvēku rūpes un nedienas;
• darbs un ikdiena
• dzīves realitāte
Simbolistus interesē
Birdslijs
ilustrācija
O.Vailda
traģēdijai
“Salome”
• mūžīgas, vispārcilvēciskas
tēmas,
• dzīve un nāve;
• liktenīgas kaislības, tieksmes,
• grēks un svētums
• emocijas (bailes, vilšanās,
cerības);
• dabas mūžīgie procesi.
Simbolisma saikne ar citiem
mākslas virzieniem
Simbolisks vēstījums gs. mijā bija populārs
dažādu virzienu un tendenču mākslā:
postimpresionismā, jūgendstilā, agrajā modernismā.
<<<J.Rozentals
Princese un
pērtiķis
G.Klimts. Dzīve un nāve
Bodlērs - viens no simbolisma
literatūras priekštečiem
“Ir uzdzīve un nāve jaukas meitenītes
Ar vaigiem ziedošiem; tās pasakaini skauj,
Bet viņu jaunavīgiem klēpjiem, skrandās
tītiem,
Laist bērnus pasaulē gan vaļas bijis nav.”
Franču dzejnieks Šarls Bodlērs (1821-1867) šokēja sava laika lasītājus,
darbos aplūkojot ar cilvēka seksualitāti saistītas tēmas, koncentrējoties arī uz nāvi,
iznīcību, ļauno, noslēpumaino, cilvēkam neizzināmo, pārdabisko u.tml. Viņaprāt, arī
neglītais, atbaidošais, ļaunais var būt skaists, ar savu dvēseli. Tāpēc arī nozīmīgākā
dzejas krājuma nosaukums ir “Ļaunuma puķes.
Es Tevi nojaušu. Laiks bezgalībā aizrit.
Tu vienā veidā esi jautums mans.
Ir liesmās apvārsnis - un neciešami skaidrs,
Un klusu gaidu - skumdams, mīlēdams.
Simbolisms Aleksandra
Bloka dzejolī par daiļo
dāmu
Ir liesmās apvārsnis, un parādība tuvu,
Bet baismi man: Tavs apveids svešāds būs,
Un aizdomas tad modinās Tavs tuvums,
Kad beigās Tavi vaibsti citi kļūs.
Ai, zemu krist man - skumjam, bēdu pilnam,
Ja nāvējošo sapni neveiks spīts!
Cik skaists apvārsnis! Un mirdzums tuvu
vilnī.
Bet baismi man: Tavs sejs būs nepazīts.
(Atdzejojis I. Auziņš)
Krievu dzejnieka
Aleksandra Bloka "Dzejoļos
par Daiļo Dāmu" (1901) pausta
viena no simbolisma mākslas
galvenajām tēmām - tieksme
pēc nesasniedzama ideāla,
kurš dzejniekam parādās
mistiskas Līgavas, Jaunavas
veidolā.
Simbolisms
dramaturģijā
Par nozīmīgu parādību mākslas dzīvē kļuva beļģu dramaturga Morisa
Māterlinka simboliskais teātris. Savās lugās viņš uzbūra gaisotni, kur jautās
"neredzamu, liktenīgu un neizdibināmu spēku" klātbūtne. Viņa lugu personāži bieži
ieslīgst klusēšanā, itin kā pastāvīgi ieklausīdamies nezināmajā.
Simbolisma
noriets
XX gs. pirmajos desmit gados
simbolisma popularitāte sāka
mazināties, un drīz tā vietu ieņēma citi,
radikālāki mākslas virzieni.
G.Moro. Edips un sfinksa.
IV. Postimpresionisms
Par postimpresionismu
Pols Sezans
Vinsents Van Gogs
Pols Gogēns
Postimpresionisms
19. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē impresionisms pašā Francijā
gleznotājus vairs neaizrāva. Bija vērojama neapmierinātība ar impresionisma glezniecībā
attīstīto visu tēloto objektu absolūtai pakļaušanai gaismas un atmosfēras noskaņai, un vairāki
mākslinieki sāka pievērsties pārdomātām kompozīcijām un stingrām līnijām, taču tas
nenozīmēja atgriešanos pie klasicisma principiem.
Glezniecības impresionistisko raksturu nolieguši, viņi tomēr saglabāja daļu
no tā sasniegumiem. Ja impresionisti tiecās pēc gaismas un atmosfēras radītiem efektiem,
kā arī pēc mirkļa kustību fiksācijas, tad viņu pēctečiem svarīgākas bija stabilas, noteiktas
kvalitātes gan dabā, gan cilvēkos. Uzmanības centrā atkal bija cilvēks.
Postimpresionisms nebija viengabalains virziens, to veidoja vairāki atsevišķi
novirzieni, mākslinieku grupas un individuāli, ļoti atšķirīgi mākslinieki. Visbiežāk ar nosaukumu
- postimpresionisms - saprot Van Goga, Gogēna, Pola Sezana mākslu.
Pols Sezans
Francija
Apkārtējā pasaule Sezana izpratnē
sastāvēja no priekšmetiem, kas aptuveni atgādina
lodi, konusu utt.. Pasaule viņa darbos it kā
pārakmeņojās, tā kļuva par kluso dabu.
Sezans. Klusā daba
Sezans. Klusā daba
Visvairāk Sezana mākslā ir kluso dabu, jo tās viņam deva vislielāko iespēju
eksperimentēt .
“Mākslinieks nedrīkst izteikt savas emocijas kā putns, kas dzied, nekā
nedomādams, mākslinieks rada apzināti,” viņš apgalvoja.
Sezans izstrādāja pats savus glezniecības principus, pēc kuriem par
galveno gleznā kļūst priekšmetu materialitāte, apjomi, krāsas. Viņš centās teorētiski
pierādīt un praktiski realizēt domu par priekšmetu formas un krāsas vienību.
P. Sezans.
Sv. Viktorijas
kalns
Neparasti izteiksmīgas ir Sezana radītās ainavas, kurās iemūžināta
Provansas un Eksas daba.
Sezans. Kāršu
spēlmaņi
No Sezana žanra gleznām slavenākā ir “Kāršu spēlmaņi” un tajā
mākslinieks ar tēlu statistiskām pozām un nesatricināma miera izjūtas kāpinājumu
pārliecina par visu dabā eksistējošo formu radniecību.
Vinsents Van Gogs
1853 – 1890
(Nīderlande)
Visam, ko vien mākslinieks attēlojis, aužas cauri viņa
personīgais, bieži vien traģiskais, bet allaž spriegais pārdzīvojums.
Diemžēl neviens, izņemot brāli Teo, nesaprata Vinsenta mākslas
vērtību. Izstādēs viņa gleznas nepieņēma, pircēji tām neatradās.
Vinsenta van Goga dzīves laikā ir pārdota viena vienīga glezna
("Sarkanie vīna dārzi"), un to pašu nopirka viņa paziņa – beļģu
gleznotāja Boša māsa Anna.
Mākslinieka pašportreti
Van Gogs.
Guļamistaba
Van Gogs deformēja novēroto parādību krāsas, uzbūvi, proporcijas,
tiecoties pēc emocionālas pašizteiksmes un vēloties iemiesot savos darbos
vispārīgākus priekšstatus un asociācijas, tādējādi tuvojoties simbolismam, bet
vienmēr aizrautīgi pārdzīvojot vērojumu.
Van Gogs
Pat nedzīvas lietas pēc Van
Goga pieskāriena iegūst savu īpatnu
raksturu
Van Gogs. Krēsls.
Van Gogs. Zābaki.
Van Gogs
Dvēseles nemiera
izraisītās noskaņas klājas pāri
pat van Goga klusajām dabām
ar saulespuķēm. Vienā no šīs
sērijas audekliem “Saulespuķes”
(1888) attēlots māla pods ar
ziediem uz gaiši zaļas, gludas
sienas fona. Šķiet, ziedi ar visu
savu spēku tiecas pretoties
savai neizbēgamajai iznīcībai.
Vinsents van Gogs. Saulespuķes
Van Gogs
Mākslinieka dabas uztveres savdabība sevišķi izpaužas šo darbu
nevaldāmas dinamikas pārņemtajās formās un žilbinošajās krāsās, kas pauž
ziemeļnieka sajūsmu par Provansas krāšņo dabu.
Vinsents Van
Gogs. Zvaigžņotā
nakts
Van Goga ekspresīvajās ainavās koki vērtās par kosmiskās enerģijas paudējiem –
tās iedarbībā lokās un vijas gan stumbri, gan zari, pat majestātiskās cipreses
atgādina gigantiskas zaļas liesmu mēles
Pols Gogēns 1848 –
1903
Francija
Taitietes
Visu mūžu viņu
pavadīja alkas pēc
eksotikas, pēc neparastā,
spilgtā. Briedumu
mākslinieks sasniedza
Polinēzijas periodos, kad
Gogēna mākslā
iezīmējās tikai viņam
raksturīgā darba metode.
Pols
Gogēns
Viņam likās, ka visa augu, dzīvnieku un cilvēku pasaule ir apvienota vienā
lielā saskaņā, tāpēc arī viņa gleznās nav galvenā un mazsvarīgā, cilvēks un daba
tajās ir līdzvērtīgi.
Taiti iedzīvotāji, galvenokārt sievietes, gleznās parādās idilliskā skatījumā
– kā cilvēki, kam svešas ekonomiskās un sociālās nesaskaņas, kas
nepazīst ikdienas strīdus un neveiksmes, bet dzīvo skaistu jūtu pasaulē,
bauda sauli un dabu.
V.Jūgendstils
Vispārīgie jautājumi
Raksturīgās iezīmes
Spilgtākie pārstāvji
Rīgas jūgends
Jūgendstils
Jugendstil - Vācijā un
Austrijā, līdzīgi arī Latvijā
Stile Liberty - Itālijā,
Modernismo -
Spānijā,
Tiffany Style -
ASV,
Modern -
Krievijā un Anglijā,
Art Nouveau -
(jaunā
māksla) Beļģijā un Francijā.
Vispārīgie jautājumi
Laiks
19.gs beigas un 20.gs sākums
Tapšanas cēloņi
Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu,
kas prasīja sekot konkrētiem vēsturiskiem stiliem. Jūgendstila sākumi meklējami
Anglijā, kur tos saista ar angļu kultūras darbinieka Viljama Morisa (1834 – 1896)
nostāju pret rūpnieciskā ceļā darinātiem, senus stilus atdarinošiem lietišķās mākslas
priekšmetiem. Moriss aicināja atgriezties pie viduslaikos izplatītā roku darba, kas
meistariem ļāva izvērsties un apliecināt savas individuālās spējas.
Lozungs
„Atpakaļ pie dabas!”
Jūgendstilam raksturīgās iezīmes
Jūgendstilam
raksturīgās iezīmes
Bagātīgi pielietotas no
augu valsts aizgūtas plūstošas,
iztieptas formas
Jūgendstilam raksturīgās
iezīmes
Stilizētu ziedu, putnu un kukaiņu motīvi
Jūgendstilam
raksturīgās iezīmes
Izplatītākie motīvi ir sieviešu
figūras ar plīvojošiem matiem
un apģērbu
Jūgendstilam raksturīgās
iezīmes
Ģeometriski
ornamenti
Jūgendstilam
raksturīgās iezīmes
Liektas līnijas
Jūgendstilam
raksturīgās iezīmes
Asimetriska kompozīcija,
neregulāru viļņveida līniju un formu
ritms .
Jūgendstilam raksturīgās
iezīmes
Interjeros bieži
sastopams brīvais
plānojums, dažāds
grīdu augstums,
paplašinātas logu un
durvju ailes
Jūgendstilam raksturīgās iezīmes
Materiāli varavīksnes
stikls, sudrabs
un
pusdārgakmeņi
Spilgtākie
pārstāvji
Alfons Muha (1860. - 1939
Alfons Muha viens no slavenākajiem čehu gleznotājiem. Kļuva
slavens pēc tam, kad devās uz dzīvi Amerikā un sāka nodarboties
ar afišu zīmēšanu teātra izrādēm un reklāmu plakātu veidošanu.
Gustavs Klimts (1862.-1918.).
Viens
Skūpsts
no slavenākajiem austriešu gleznotājiem
Danaja
Viņa darbos dominē
vīzijas, kas sakņojas
dzīvē, vienlaikus
apzinoties arī nāves
tuvumu.
Dzīvība un nāve
Judīte
Viktors Ortā, beļģu
arhitekts
1893. gadā arhitekta Briselē
uzceltajā inženiera Tasela mājā
pirmo reizi arhitektūras praksē
mājas iekštelpās tika atsegta
karkasa struktūra, kas bija
izdarīts ar lielu eleganci. Čuguna
kolonnu kapiteļi nama galvenajā
telpā ar kāpnēm bija pārvērsti
vieglu, izliektu čuguna stiebru
pušķos, kas turpinājās vēl
sarežģītākos izliektu lapu un
plūstošu abstraktu līniju
savijumos uz gludajām sienām
un ar mozaīkām segtajām
grīdām.
Citi Viktora Orta darbi
Hotelis
Orta māja - muzejs
Čārlzs Makintošs
Glāzgovas skolas pārstāvis arhitekta un
lietišķās mākslas meistars Čārlzs Makintošs
(1868 – 1928) prata radoši izmantot akmens,
stikla un metāla iespējas celtnes veidojumā.
Glāzgovas mākslas skola
Hektors
Gimārs
Jūgendstila spilgtākā pārstāvja Francijā
Hektora Gimāra (1867 – 1942) nozīmīgākais
darbs ir ieejas Parīzes metro (1899 – 1904). Ieeju
vārti, margas, balsti un arkas veidoti no dzelzs un
samontēti no standartizētām daļām. Ieejas
būvelementi ir veidoti plūstošām, izliektām līnijām
un mīkstām, it kā briestošām formām. Florālā
virziena būtība te novesta līdz pārsmalcinātai
tēlainībai.
Velde
Henrijs van de
Velde
(1863 – 1957)
Beļģu arhitekts
Henrijs van de Velde (1863
– 1957) attīstīja citu līniju.
Viņa projektētās celtnes ir
lietišķi lakoniskas. Visos van
de Veldes darbos ir
vērojama plata, izlocīta,
lentei līdzīga, saspringta un
it kā enerģijas uzlādēta
līnija.
Obri Bērdslijs
angļu jūgendstila mākslinieks - grafiķis
Salome
Merlins
Otto Ekmans
Vācijā
nodarbojās ar
grāmatu
ilustrēšanu
Amerikānu jūgendstila meistars
Louis C. Tiffany
Antonio Gaudi
Spāņu arhitekts Antonio
Gaudi
spēja apvienot
paraboliskas arkas,
dabas organiskās
formas un ūdens plūsmu
savā arhitektūrā.
Hector Guimard
franču juvelieris
Jūgendstils
mēbeļu dizainā
Tām piemīt ne tikai
individuāla izsmalcinātība, bet
arī sevišķa mākslas vērtība,
kas piešķir šiem priekšmetiem
mākslas priekšmetu statusu.
Šīs mēbeles tiek gatavotas no
dižciltīgām koka šķirnēm, tās
bagātīgi rotā kokgriezumi,
īpaši izlietas dārgmetālu
detaļas, krāsains stikls un
mākslinieciska intarsija. Šo
mēbeļu vērtība ar gadiem tikai
pieaug.
Jūgends
stiklā
Vāzes
Piespraudes, dekori
Jūgendstils Rīgas arhitektūrā
19.gs. beigās – 20.gs. sākumā
Ja cilvēkiem apnīk kaut kas viens, viņi to noliedz
un atrod vietā pavisam citu, parasti diametrāli pretēju un
pietiekami avangardisku. Tā notika arī ar jūgendstilu, kas
pāršalca pasauli XIX gadsimta beigās un diezgan strauji
noplaka jau pirms Pirmā pasaules kara laikā.
Latvijas kultūrvēsturē viena no lielākajām bagātībām ir jūgendstila mantojums. Tajā
savukārt visizcilākā vērtība ir Rīgas arhitektūrai. Rīgu pamatoti uzskata par pasaules jūgenda
galvaspilsētu, jo nekur citur netika uzcelts tik daudz namu šajā stilā. Rīgā ir vairāk kā 500
jūgendstilā būvētu namu.
Rīgā jūgendstils dominēja neilgu laiku, taču atstāja ārkārtīgi spilgtus arhitektūras
paraugus. Iespējams, tāpēc, ka sakrita ar periodu, kad pilsētā strauji attīstījās daudzstāvu
dzīvojamo ēku celtniecība, kas organiski ieņēma vietu Rīgas arhitektūrā. Jūgendstils radās kā
reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu, kas prasīja sekot konkrētiem vēsturiskiem
priekšrakstiem. Jaunais virziens uzsvēra pilnīgu radošu, brīvību, ekspresīvu, atraisītu fantāziju
ar tieksmi visus utilitāros būves elementus radīt kā māksliniecisku vērtību. Būtiska nianse —
līdz ar to ieviesa un vienlaicīgi izmantoja dažādus jaunus būvmateriālus: metālu, stiklu,
dzelzsbetonu.
Dekoratīvais jūgendstils
Jūgendstila attīstības
virzieni
Pirmā pamatā ir Rietumeiropas dekoratīvais jūgendstils,
piemēram, Alberta ielas apbūve Rīgā (1903. - 1908. g., inž. M. O.
Eizenšteins). Šim virzienam raksturīga cieša saikne ar eklektismu,
bagātīgs fasāžu dekors.
Racionālais jūgendstils
Jau ap 1910. gadu jūgendstila arhitektūrā sāka dominēt
racionālā ievirze, kas balstījās tikai uz arhitektoniskiem izteiksmes
līdzekļiem. Kompozīcija kļuva stingra, ģeometriski precīza. Paralēli
izplatījās arī vertikālisma tendences. Ēkas ieguva slaidus, augstus
erkerus, rizalītus, stāvus zelmiņus, stūru torņus. Lizēnas un pilastri
apvienoja vairākus stāvus. Racionālās ievirzes redzamākie pārstāvji
bija arhitekti V. Bokslafs, R. Šmēlings.
Racionālistiskā jūgenda ietvaros kā atzars tapa nacionālais
romantisms, kas pamatojās uz monumentālās arhitektūras formu un
latviešu etnogrāfisko motīvu saliedējumu, piemēram, latviešu
arhitektu K. Pēkšēna, A. Vanaga un E. Laubes daiļrades posmi.
Apdarē plaši tika izmantoti dabiskie materiāli un dažādas to
kombinācijas. Smagnēji atturīgās, asimetriskās fasādes raupji
fakturētā, tumši pelēkā tonalitāte ir šīs stilistikas viena no
raksturīgākajām pazīmēm.
Dekoratīvais
jūgendstils
Dekoratīvā jūgendstila pamatā ir
Rietumeiropas dekoratīvais jūgendstils,
piemēram, Alberta ielas apbūve Rīgā
(1903. - 1908. g., inž. M. O. Eizenšteins).
Šim virzienam raksturīga cieša saikne ar
eklektismu, bagātīgs fasāžu dekors.
Mihails Eizenšteins . Īres
nams Alberta ielā 4
Mazāk ornamentāls ir nams Alberta ielā 4, taču arī te Eizenšteins ir
iekodējis aizsardzības un drošības vēsti — nama stūros uz pjedestāliem paceļas divi
modri lauvas, kas sānskatā pret debesīm veido spēcīgu siluetu.
Mihails Eizenšteins . Īres
nams Alberta ielā 8
Par vienu no viskrāšņākajām
uzskata A.Poļa 1903. gadā pasūtīto
piecstāvu īres namu Nr. 8. Skulpturālo
motīvu pārpilnība akcentē augšanas un
pārvērtību tēmu, stilizētās augu,
dzīvnieku, putnu un cilvēku formas pauž
šo elementu mijiedarbību pasaulē. Tā,
piemēram, lauvas tēls raisa asociācijas
ar sauli un enerģiju, kas uztur visu dzīvo.
Mihails Eizenšteins . Īres
nams Alberta ielā 13
Arhitektoniski M. Eizenšteins te
izmantojis visdažādākos vēsturiskos stilus,
atļaujoties eksperimentēt arī ar materiāliem
un būvelementiem.
Mihails Eizenšteins . Īres
nams Elizabetes ielā 10 b
Namu Elizabetes ielā 10b izdevies īpaši
spilgts un izcils. Ēkas fasādē risināta simbolisma
mākslai raksturīgā racionālo un haotisko spēku cīņas
tēma, ko izsaka divi milzīgi sieviešu profili, virs
diadēmas savijušās čūskas, ko parasti saista ar
sievietes noslēpumaino dabu. Tiem pretstatītās
kliedzošās vīriešu galvas pārstāv pasaules
dēmoniskos un postošos spēkus.
Pauls Mandelštams. Īres
nams ar veikaliem Kalēju
ielā 23
1903
Mākslinieciski elegantākā eklektiski
dekoratīvā jūgendstila celtne
Vecrīgā, kas izceļas ar greznu
fasādes noformējumu. Ēkas
centrālais akcents ir stūra erkers,
kuru apņem kastaņkoka lapotne,
kas rotāta ar ziedu motīviem. Erkera
centrā – apzeltīts saules dekors,
kas dažādās variācijās vērojams
daudzu Rīgas jūgendstila ēku
fasādēs – tas simbolizē dzīves
uzplaukumu, atjaunotni un savā
ziņā arī raksturo šo vēsturisko laika
posmu Rīgā.
Īres nams ar veikaliem
Audēju ielā 7
Arhitekti Alfrēds
Ašenkampfs, Maksis
Šervinskis, 1899.
Viena no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā, kas piederēja grāmatu izdevējam
Aleksandram Grossetam. Ēka ir klasisks dekoratīvā jūgendstila piemērs ar asimetrisku fasāžu
kārtojumu, kas pilnībā atbilst ēkas plānojumam. Celtnes fasādi rotā stilizētu augu – īrisu,
pieneņu, vilkuvāļu – motīvi. Audēju ielas fasādē tos papildina stilizēts ābeles cilnis – radošā
spēka simbols. Ābeles zaros slēpjas āboli, kas simbolizē bagātību, ražību un labklājību. Ēkas
fasādi grezno arī neliels erkers, kam abās pusēs novietoti maskaroni ar kliedzienā pārsteigtām
sejām. Augšējais stāvs veidots kā mansards ar elegantām metāla margām.
Konstantīns
Pēkšēns.
Īres nams ar veikaliem
Smilšu ielā 2
1902.
Ēkas fasādes centrā izvietots divstāvu erkers, kuru balsta kariatīdes un atlantu
figūras, kā arī ozols ar varenām saknēm. Kariatīde zem erkera ir skaistākais
sievietes tēls Rīgas jūgendstila arhitektūrā. Erkera centrā izvietota pāva figūra –
viens no jūgendstila skaistuma un pašapziņas simboliem.
Jūgendstila muzejs
Alberta ielā 12.
Ēka celta 1903. gadā kā K. Pēkšēna personīgais
nams. Tās projektu izstrādājis K. Pēkšēns kopā ar toreizējo
arhitektūras studentu Eiženu Laubi. Ēka izceļas ar
izteiksmīgu siluetu. Arhitektoniskajā pamatformā meistarīgi
iekļautajos ornamentālajos ciļņos stilizēti vietējās augu un
dzīvnieku valsts motīvi – skujas, čiekuri un vāverītes.
Namā atrodas
vītņveida kāpņu telpa ar
ornamentāliem griestu
gleznojumiem, kas,
iespējams, veidoti pēc izcilā
latviešu gleznotāja Jaņa
Rozentāla metiem. Šī
jūgendstila kāpņu telpa ir
viena no izteiksmīgākajām ne
tikai Rīgā, bet arī Eiropā.
Nacionālais
romantisms
Nacionālā romantisma attīstībai bija konkrēts impulss:
Somijas tālaika arhitektūra - somu romantisms. Rīgas arhitekti, tostarp
arī E.Laube un A.Vanags, apmeklēja ziemeļu zemi un bija nodibinājuši
draudzīgus kontaktus ar turienes māksliniekiem, iepazinušies ar viņu
radītajām celtnēm.
Arhitektu vidū sākās savstarpēji strīdi par to, kā tad īsti mājas būtu jāprojektē un ko
patiesībā arhitekts ar tām grib pateikt. Latviešu arhitekts A.Vanags, viens no nacionālā
romantisma pārstāvjiem, uzskatīja, ka ēkām ir jābūt vienkāršām, funkcionālām un ka nav
prātīgi izšķiest laiku, domājot par to, kā namu pēc iespējas vairāk izdekorēt. Ēkas arhitekti
sāka būvēt racionālākas un ērtākas nekā iepriekš. Izlēma, ka jāveido ar nacionālo tautas garu
saistīti nami. To sāka darīt divi arhitekti - K.Pēkšēns un E.Laube
Nacionālais romantisms pamatojas uz monumentālās arhitektūras formu un latviešu
etnogrāfisko motīvu saliedējumu. “Nacionālā romantisma” ēkām īpaši uzsvērts jumta siluets,
fasāde bagātināta ar erkeriem (pusapaļš vai stūrains ēkas izvirzījums ar logiem vairāku stāvu
augstumā), mezonīniem (augšējais nama pusstāvs), apdarē plaši izmantoti dabiskie materiāli
un dažādas to kombinācijas.
Eižens Laube,
Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā
47
1908
Viens no Rīgas 20. gadsimta
sākuma arhitektūras simboliem,
izcils nacionālā romantisma
piemineklis. Tai ir dinamiska apjomu
kompozīcija ar vairākiem rizalītiem,
dažādos augstumos kārtotiem
erkeriem, stāvām, uzsvērtām jumtu
plaknēm, augstiem zelmiņiem un
konusveidīgu stūra vainagojumu.
Brīvības ielas zelmini vainago koka
frontons, kas atgādina tautas koka
celtniecības formveides
paņēmienus.
Konstantīns Pēkšēns un
Eižens Laube,
Skola Tērbatas ielā 15/17
1905
Ēka ir viena no pirmajām nacionālā
romantisma celtnēm Rīgā. Ēkas siluets
asociējas ar senlatviešu pils tēlu. Cokola
stāvs segts ar raupjiem, skaldītiem
šūnakmeņiem. Šūnakmens fasādes apdarē
pēc pasūtītāja ieceres savākts no
Staburaga atlūzām.
Sevišķi akcentēts tiek tas, lai ēkas
siluetam piešķirtu augšuptiecošo raksturu.
Logailas tiek izbūvētas dažādās
konfigurācijās, kuras aizpildītas ar sīkrūšu
dalījumu.
Eižens Laube,
Alberta iela 11
Īres nams
nacionālā romantisma stilā
Eižens Laube un Aleksandrs
Vanags.
Īres nams Krišjāņa Valdemāra ielā 67
1909–1910
Lielākais un viens no
iespaidīgākajiem nacionālā
romantisma apbūves ansambļiem
Rīgā. Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 67
celta pēc arhitekta Eižena Laubes
projekta. Tā izceļas ar efektīgu stūra
torni un elegantām etnogrāfisku
ornamentu stilizācijām dekoratīvajos
ciļņos.
Aleksandrs Vanags
Īres nams Ģertrūdes ielā 26
1908
Tipisks nacionālā romantisma
piemērs. Samērā šaurajā fasādē ar
divpakāpju rizalīta palīdzību panākta
bagāta apjomu plastika. Rizalītu rotā
atturīgi, apmetumā veidoti
etnogrāfisku motīvu ciļņi.
Aleksandrs Šmēlings
Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 38
1907
Ēka ir latviešu nacionālā
romantisma piemērs vācbaltiešu arhitekta
izpildījumā. Smagnēji atturīgās,
asimetriskās fasādes raupji fakturētā,
tumši pelēkā tonalitāte ir šīs stilistikas
viena no raksturīgākajām pazīmēm.
Aleksandrs Šmēlings,
Īres nams ar veikaliem Lāčplēša ielā 23
1904
Racionālistiski veidota jūgendstila ēka ar
atturīgu, bet efektīgu arhitektoniski
māksliniecisko apdari. Fasādi vainago
izteiksmīgas jumta margas, dzegu balsta
jūgendstila ornamentikā veidotas metāla
konsoles, bet laukumi starp tām ieklāti ar
tumši zaļām keramikas flīzēm.
8.6 – Pāreja uz modernismu 19.gs.
mākslā
Prezentācijai izmantotie avoti:
Rubenis, A. 19. gadsimta kultūra Eiropā, - Rīga: Zvaigzne ABC, 2002
Gombrich, E.H. Mākslas vēsture, -Rīga: Zvaigzne ABC, 1997
Kačalova T., Pētersons R. Mākslas vēstures pamati II daļa. –Rīga, 1997.
Kļaviņš, E., Simbolisms, Latvijas enciklopēdija”, 1994
Kļaviņš, E., Postimpresionisms, Latvijas enciklopēdija”, 1994
Kļaviņš, E., Impresionisms, Latvijas enciklopēdija”, 1994
Siliņš I.E. Lielo patiesību meklējumi. Jumava, 2002
Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998
http://lv.wikipedia.org/wiki
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/
http://www.liis.lv/makslasv.htm
Un citi internetā pieejamie materiāli
• Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda
finansiālu atbalstu.
• Par materiāla saturu atbild L.Zitāne