- vienkrārši būt... Vienkārši būt Par stikliņu dievnama logā, Un gaisma nāks pati Caur tevi cilvēkus satikt. Vienkārši stāvēt Savā debesu pusē un rūtī Un zināt -

Download Report

Transcript - vienkrārši būt... Vienkārši būt Par stikliņu dievnama logā, Un gaisma nāks pati Caur tevi cilvēkus satikt. Vienkārši stāvēt Savā debesu pusē un rūtī Un zināt -

Slide 1

- vienkrārši būt...

Vienkārši būt
Par stikliņu dievnama logā,
Un gaisma nāks pati
Caur tevi cilvēkus satikt.
Vienkārši stāvēt
Savā debesu pusē un rūtī
Un zināt - visiem
Bez saules dzīvot ir grūti.
Vienkārši gaidīt
Citiem stikliņiem blakus
Brīdī, kad Dievam
Caur tevi kāds vārds būs sakāms.
/Anda Līce/

Uzvelc baltu kreklu,
kad uz baznīcu,
dārzu vai pastaigā ej!
Uzvelc baltu kreklu,
kaut citi pavelk uz zoba
un, aci piemiedzot, smej!
Uzvelc baltu kreklu,
spītējot savam nespēkam
un pelēkai apkārtnei!
Uzvelc baltu kreklu,
jo varbūt drīz,
skaļi jau nesakām:
dzīves pulksten’s stās,
neviens jau tos
kreklus tāpat
nenovalkās!
/Inese Baltpurviņa/

Cik labi,
ka nevajag tēlot
un izlikties
labākam būt,
tā atzinību
un vērtības
izjūtu gūt.
Cik labi,
ka drīkstu
kļūdīties,
būt nespēcīgs,
būt es, vīlies
un noguris
no pasaules.
Un tādu
mani meklē
varenais Dievs,
lai varētu
kā Spēka Avots
caur mani
atklāties.
/Inese Baltpurviņa/

Ir dienas,
kad negribas
smaidīt,
ir dienas,
kad ļoti sāp,
bet tieši tad
tavs Dievs vistuvāk
tev nāk.
/Inese Baltpurviņa/

Dievs, palīdzi
izmisušai dvēselei,
Kad vējš to rausta un nežēlo.
Dievs, esi kā zvaigznīte
bērniņam,
Kad tumsā tas savu ceļu iet.
Tēvs, padzirdini to, kam slāpst,
Dod maizi tam, kam
pietrūkst tās.
Dāvā savu mīlestību,
Tiem, kam sirdīs tukšums baiss.
Tēvs, salauz
cietās akmens sirdis,
Lai arī tām Tu būtu vajadzīgs!
/kāda lūgšana/

Vai var tā
ziedēt ziemā
kā orhideja?
Vai var tā
gaidīt ciemā
kā māte meitu?
Vai var tā
izjust svētkus
kā bērns ticībā?
Jā, var, ja
tie ir tavas
sirds Ziemassvētki!
/Inese Baltpurviņa/

Pacel, Dievs,
mani augstāk
kā egli, kas
ar zariem
debesīs tiecas.
Zem sniega
aukstās segas
nelūzt, bet
godbijībā
Tavā priekšā
liecas.
Pacel,
Dievs, mani
kā egli, kas
pāri laika
robežām
Tev pretī
sniedzas.
/Inese Baltpurviņa/

Kungs dod lai katrā jaunā sirdī
Krīt Tavas dzīvās gaismas stars,
Ved savus bērnus tādos ceļos,
Kur netrūkst mīlestības gars.
Kungs, lūdzam svētī savus ļaudis,
Kas Tavas gaismas pēdās iet.
Lai prieks un mīlestība valda,
Kur Tevim slavas dziesmas dzied!
/Rita Skujiņa/

Dieva svētību un
aizsardzību vēlot –
Ilgucis.


Slide 2

- vienkrārši būt...

Vienkārši būt
Par stikliņu dievnama logā,
Un gaisma nāks pati
Caur tevi cilvēkus satikt.
Vienkārši stāvēt
Savā debesu pusē un rūtī
Un zināt - visiem
Bez saules dzīvot ir grūti.
Vienkārši gaidīt
Citiem stikliņiem blakus
Brīdī, kad Dievam
Caur tevi kāds vārds būs sakāms.
/Anda Līce/

Uzvelc baltu kreklu,
kad uz baznīcu,
dārzu vai pastaigā ej!
Uzvelc baltu kreklu,
kaut citi pavelk uz zoba
un, aci piemiedzot, smej!
Uzvelc baltu kreklu,
spītējot savam nespēkam
un pelēkai apkārtnei!
Uzvelc baltu kreklu,
jo varbūt drīz,
skaļi jau nesakām:
dzīves pulksten’s stās,
neviens jau tos
kreklus tāpat
nenovalkās!
/Inese Baltpurviņa/

Cik labi,
ka nevajag tēlot
un izlikties
labākam būt,
tā atzinību
un vērtības
izjūtu gūt.
Cik labi,
ka drīkstu
kļūdīties,
būt nespēcīgs,
būt es, vīlies
un noguris
no pasaules.
Un tādu
mani meklē
varenais Dievs,
lai varētu
kā Spēka Avots
caur mani
atklāties.
/Inese Baltpurviņa/

Ir dienas,
kad negribas
smaidīt,
ir dienas,
kad ļoti sāp,
bet tieši tad
tavs Dievs vistuvāk
tev nāk.
/Inese Baltpurviņa/

Dievs, palīdzi
izmisušai dvēselei,
Kad vējš to rausta un nežēlo.
Dievs, esi kā zvaigznīte
bērniņam,
Kad tumsā tas savu ceļu iet.
Tēvs, padzirdini to, kam slāpst,
Dod maizi tam, kam
pietrūkst tās.
Dāvā savu mīlestību,
Tiem, kam sirdīs tukšums baiss.
Tēvs, salauz
cietās akmens sirdis,
Lai arī tām Tu būtu vajadzīgs!
/kāda lūgšana/

Vai var tā
ziedēt ziemā
kā orhideja?
Vai var tā
gaidīt ciemā
kā māte meitu?
Vai var tā
izjust svētkus
kā bērns ticībā?
Jā, var, ja
tie ir tavas
sirds Ziemassvētki!
/Inese Baltpurviņa/

Pacel, Dievs,
mani augstāk
kā egli, kas
ar zariem
debesīs tiecas.
Zem sniega
aukstās segas
nelūzt, bet
godbijībā
Tavā priekšā
liecas.
Pacel,
Dievs, mani
kā egli, kas
pāri laika
robežām
Tev pretī
sniedzas.
/Inese Baltpurviņa/

Kungs dod lai katrā jaunā sirdī
Krīt Tavas dzīvās gaismas stars,
Ved savus bērnus tādos ceļos,
Kur netrūkst mīlestības gars.
Kungs, lūdzam svētī savus ļaudis,
Kas Tavas gaismas pēdās iet.
Lai prieks un mīlestība valda,
Kur Tevim slavas dziesmas dzied!
/Rita Skujiņa/

Dieva svētību un
aizsardzību vēlot –
Ilgucis.


Slide 3

- vienkrārši būt...

Vienkārši būt
Par stikliņu dievnama logā,
Un gaisma nāks pati
Caur tevi cilvēkus satikt.
Vienkārši stāvēt
Savā debesu pusē un rūtī
Un zināt - visiem
Bez saules dzīvot ir grūti.
Vienkārši gaidīt
Citiem stikliņiem blakus
Brīdī, kad Dievam
Caur tevi kāds vārds būs sakāms.
/Anda Līce/

Uzvelc baltu kreklu,
kad uz baznīcu,
dārzu vai pastaigā ej!
Uzvelc baltu kreklu,
kaut citi pavelk uz zoba
un, aci piemiedzot, smej!
Uzvelc baltu kreklu,
spītējot savam nespēkam
un pelēkai apkārtnei!
Uzvelc baltu kreklu,
jo varbūt drīz,
skaļi jau nesakām:
dzīves pulksten’s stās,
neviens jau tos
kreklus tāpat
nenovalkās!
/Inese Baltpurviņa/

Cik labi,
ka nevajag tēlot
un izlikties
labākam būt,
tā atzinību
un vērtības
izjūtu gūt.
Cik labi,
ka drīkstu
kļūdīties,
būt nespēcīgs,
būt es, vīlies
un noguris
no pasaules.
Un tādu
mani meklē
varenais Dievs,
lai varētu
kā Spēka Avots
caur mani
atklāties.
/Inese Baltpurviņa/

Ir dienas,
kad negribas
smaidīt,
ir dienas,
kad ļoti sāp,
bet tieši tad
tavs Dievs vistuvāk
tev nāk.
/Inese Baltpurviņa/

Dievs, palīdzi
izmisušai dvēselei,
Kad vējš to rausta un nežēlo.
Dievs, esi kā zvaigznīte
bērniņam,
Kad tumsā tas savu ceļu iet.
Tēvs, padzirdini to, kam slāpst,
Dod maizi tam, kam
pietrūkst tās.
Dāvā savu mīlestību,
Tiem, kam sirdīs tukšums baiss.
Tēvs, salauz
cietās akmens sirdis,
Lai arī tām Tu būtu vajadzīgs!
/kāda lūgšana/

Vai var tā
ziedēt ziemā
kā orhideja?
Vai var tā
gaidīt ciemā
kā māte meitu?
Vai var tā
izjust svētkus
kā bērns ticībā?
Jā, var, ja
tie ir tavas
sirds Ziemassvētki!
/Inese Baltpurviņa/

Pacel, Dievs,
mani augstāk
kā egli, kas
ar zariem
debesīs tiecas.
Zem sniega
aukstās segas
nelūzt, bet
godbijībā
Tavā priekšā
liecas.
Pacel,
Dievs, mani
kā egli, kas
pāri laika
robežām
Tev pretī
sniedzas.
/Inese Baltpurviņa/

Kungs dod lai katrā jaunā sirdī
Krīt Tavas dzīvās gaismas stars,
Ved savus bērnus tādos ceļos,
Kur netrūkst mīlestības gars.
Kungs, lūdzam svētī savus ļaudis,
Kas Tavas gaismas pēdās iet.
Lai prieks un mīlestība valda,
Kur Tevim slavas dziesmas dzied!
/Rita Skujiņa/

Dieva svētību un
aizsardzību vēlot –
Ilgucis.


Slide 4

- vienkrārši būt...

Vienkārši būt
Par stikliņu dievnama logā,
Un gaisma nāks pati
Caur tevi cilvēkus satikt.
Vienkārši stāvēt
Savā debesu pusē un rūtī
Un zināt - visiem
Bez saules dzīvot ir grūti.
Vienkārši gaidīt
Citiem stikliņiem blakus
Brīdī, kad Dievam
Caur tevi kāds vārds būs sakāms.
/Anda Līce/

Uzvelc baltu kreklu,
kad uz baznīcu,
dārzu vai pastaigā ej!
Uzvelc baltu kreklu,
kaut citi pavelk uz zoba
un, aci piemiedzot, smej!
Uzvelc baltu kreklu,
spītējot savam nespēkam
un pelēkai apkārtnei!
Uzvelc baltu kreklu,
jo varbūt drīz,
skaļi jau nesakām:
dzīves pulksten’s stās,
neviens jau tos
kreklus tāpat
nenovalkās!
/Inese Baltpurviņa/

Cik labi,
ka nevajag tēlot
un izlikties
labākam būt,
tā atzinību
un vērtības
izjūtu gūt.
Cik labi,
ka drīkstu
kļūdīties,
būt nespēcīgs,
būt es, vīlies
un noguris
no pasaules.
Un tādu
mani meklē
varenais Dievs,
lai varētu
kā Spēka Avots
caur mani
atklāties.
/Inese Baltpurviņa/

Ir dienas,
kad negribas
smaidīt,
ir dienas,
kad ļoti sāp,
bet tieši tad
tavs Dievs vistuvāk
tev nāk.
/Inese Baltpurviņa/

Dievs, palīdzi
izmisušai dvēselei,
Kad vējš to rausta un nežēlo.
Dievs, esi kā zvaigznīte
bērniņam,
Kad tumsā tas savu ceļu iet.
Tēvs, padzirdini to, kam slāpst,
Dod maizi tam, kam
pietrūkst tās.
Dāvā savu mīlestību,
Tiem, kam sirdīs tukšums baiss.
Tēvs, salauz
cietās akmens sirdis,
Lai arī tām Tu būtu vajadzīgs!
/kāda lūgšana/

Vai var tā
ziedēt ziemā
kā orhideja?
Vai var tā
gaidīt ciemā
kā māte meitu?
Vai var tā
izjust svētkus
kā bērns ticībā?
Jā, var, ja
tie ir tavas
sirds Ziemassvētki!
/Inese Baltpurviņa/

Pacel, Dievs,
mani augstāk
kā egli, kas
ar zariem
debesīs tiecas.
Zem sniega
aukstās segas
nelūzt, bet
godbijībā
Tavā priekšā
liecas.
Pacel,
Dievs, mani
kā egli, kas
pāri laika
robežām
Tev pretī
sniedzas.
/Inese Baltpurviņa/

Kungs dod lai katrā jaunā sirdī
Krīt Tavas dzīvās gaismas stars,
Ved savus bērnus tādos ceļos,
Kur netrūkst mīlestības gars.
Kungs, lūdzam svētī savus ļaudis,
Kas Tavas gaismas pēdās iet.
Lai prieks un mīlestība valda,
Kur Tevim slavas dziesmas dzied!
/Rita Skujiņa/

Dieva svētību un
aizsardzību vēlot –
Ilgucis.


Slide 5

- vienkrārši būt...

Vienkārši būt
Par stikliņu dievnama logā,
Un gaisma nāks pati
Caur tevi cilvēkus satikt.
Vienkārši stāvēt
Savā debesu pusē un rūtī
Un zināt - visiem
Bez saules dzīvot ir grūti.
Vienkārši gaidīt
Citiem stikliņiem blakus
Brīdī, kad Dievam
Caur tevi kāds vārds būs sakāms.
/Anda Līce/

Uzvelc baltu kreklu,
kad uz baznīcu,
dārzu vai pastaigā ej!
Uzvelc baltu kreklu,
kaut citi pavelk uz zoba
un, aci piemiedzot, smej!
Uzvelc baltu kreklu,
spītējot savam nespēkam
un pelēkai apkārtnei!
Uzvelc baltu kreklu,
jo varbūt drīz,
skaļi jau nesakām:
dzīves pulksten’s stās,
neviens jau tos
kreklus tāpat
nenovalkās!
/Inese Baltpurviņa/

Cik labi,
ka nevajag tēlot
un izlikties
labākam būt,
tā atzinību
un vērtības
izjūtu gūt.
Cik labi,
ka drīkstu
kļūdīties,
būt nespēcīgs,
būt es, vīlies
un noguris
no pasaules.
Un tādu
mani meklē
varenais Dievs,
lai varētu
kā Spēka Avots
caur mani
atklāties.
/Inese Baltpurviņa/

Ir dienas,
kad negribas
smaidīt,
ir dienas,
kad ļoti sāp,
bet tieši tad
tavs Dievs vistuvāk
tev nāk.
/Inese Baltpurviņa/

Dievs, palīdzi
izmisušai dvēselei,
Kad vējš to rausta un nežēlo.
Dievs, esi kā zvaigznīte
bērniņam,
Kad tumsā tas savu ceļu iet.
Tēvs, padzirdini to, kam slāpst,
Dod maizi tam, kam
pietrūkst tās.
Dāvā savu mīlestību,
Tiem, kam sirdīs tukšums baiss.
Tēvs, salauz
cietās akmens sirdis,
Lai arī tām Tu būtu vajadzīgs!
/kāda lūgšana/

Vai var tā
ziedēt ziemā
kā orhideja?
Vai var tā
gaidīt ciemā
kā māte meitu?
Vai var tā
izjust svētkus
kā bērns ticībā?
Jā, var, ja
tie ir tavas
sirds Ziemassvētki!
/Inese Baltpurviņa/

Pacel, Dievs,
mani augstāk
kā egli, kas
ar zariem
debesīs tiecas.
Zem sniega
aukstās segas
nelūzt, bet
godbijībā
Tavā priekšā
liecas.
Pacel,
Dievs, mani
kā egli, kas
pāri laika
robežām
Tev pretī
sniedzas.
/Inese Baltpurviņa/

Kungs dod lai katrā jaunā sirdī
Krīt Tavas dzīvās gaismas stars,
Ved savus bērnus tādos ceļos,
Kur netrūkst mīlestības gars.
Kungs, lūdzam svētī savus ļaudis,
Kas Tavas gaismas pēdās iet.
Lai prieks un mīlestība valda,
Kur Tevim slavas dziesmas dzied!
/Rita Skujiņa/

Dieva svētību un
aizsardzību vēlot –
Ilgucis.


Slide 6

- vienkrārši būt...

Vienkārši būt
Par stikliņu dievnama logā,
Un gaisma nāks pati
Caur tevi cilvēkus satikt.
Vienkārši stāvēt
Savā debesu pusē un rūtī
Un zināt - visiem
Bez saules dzīvot ir grūti.
Vienkārši gaidīt
Citiem stikliņiem blakus
Brīdī, kad Dievam
Caur tevi kāds vārds būs sakāms.
/Anda Līce/

Uzvelc baltu kreklu,
kad uz baznīcu,
dārzu vai pastaigā ej!
Uzvelc baltu kreklu,
kaut citi pavelk uz zoba
un, aci piemiedzot, smej!
Uzvelc baltu kreklu,
spītējot savam nespēkam
un pelēkai apkārtnei!
Uzvelc baltu kreklu,
jo varbūt drīz,
skaļi jau nesakām:
dzīves pulksten’s stās,
neviens jau tos
kreklus tāpat
nenovalkās!
/Inese Baltpurviņa/

Cik labi,
ka nevajag tēlot
un izlikties
labākam būt,
tā atzinību
un vērtības
izjūtu gūt.
Cik labi,
ka drīkstu
kļūdīties,
būt nespēcīgs,
būt es, vīlies
un noguris
no pasaules.
Un tādu
mani meklē
varenais Dievs,
lai varētu
kā Spēka Avots
caur mani
atklāties.
/Inese Baltpurviņa/

Ir dienas,
kad negribas
smaidīt,
ir dienas,
kad ļoti sāp,
bet tieši tad
tavs Dievs vistuvāk
tev nāk.
/Inese Baltpurviņa/

Dievs, palīdzi
izmisušai dvēselei,
Kad vējš to rausta un nežēlo.
Dievs, esi kā zvaigznīte
bērniņam,
Kad tumsā tas savu ceļu iet.
Tēvs, padzirdini to, kam slāpst,
Dod maizi tam, kam
pietrūkst tās.
Dāvā savu mīlestību,
Tiem, kam sirdīs tukšums baiss.
Tēvs, salauz
cietās akmens sirdis,
Lai arī tām Tu būtu vajadzīgs!
/kāda lūgšana/

Vai var tā
ziedēt ziemā
kā orhideja?
Vai var tā
gaidīt ciemā
kā māte meitu?
Vai var tā
izjust svētkus
kā bērns ticībā?
Jā, var, ja
tie ir tavas
sirds Ziemassvētki!
/Inese Baltpurviņa/

Pacel, Dievs,
mani augstāk
kā egli, kas
ar zariem
debesīs tiecas.
Zem sniega
aukstās segas
nelūzt, bet
godbijībā
Tavā priekšā
liecas.
Pacel,
Dievs, mani
kā egli, kas
pāri laika
robežām
Tev pretī
sniedzas.
/Inese Baltpurviņa/

Kungs dod lai katrā jaunā sirdī
Krīt Tavas dzīvās gaismas stars,
Ved savus bērnus tādos ceļos,
Kur netrūkst mīlestības gars.
Kungs, lūdzam svētī savus ļaudis,
Kas Tavas gaismas pēdās iet.
Lai prieks un mīlestība valda,
Kur Tevim slavas dziesmas dzied!
/Rita Skujiņa/

Dieva svētību un
aizsardzību vēlot –
Ilgucis.


Slide 7

- vienkrārši būt...

Vienkārši būt
Par stikliņu dievnama logā,
Un gaisma nāks pati
Caur tevi cilvēkus satikt.
Vienkārši stāvēt
Savā debesu pusē un rūtī
Un zināt - visiem
Bez saules dzīvot ir grūti.
Vienkārši gaidīt
Citiem stikliņiem blakus
Brīdī, kad Dievam
Caur tevi kāds vārds būs sakāms.
/Anda Līce/

Uzvelc baltu kreklu,
kad uz baznīcu,
dārzu vai pastaigā ej!
Uzvelc baltu kreklu,
kaut citi pavelk uz zoba
un, aci piemiedzot, smej!
Uzvelc baltu kreklu,
spītējot savam nespēkam
un pelēkai apkārtnei!
Uzvelc baltu kreklu,
jo varbūt drīz,
skaļi jau nesakām:
dzīves pulksten’s stās,
neviens jau tos
kreklus tāpat
nenovalkās!
/Inese Baltpurviņa/

Cik labi,
ka nevajag tēlot
un izlikties
labākam būt,
tā atzinību
un vērtības
izjūtu gūt.
Cik labi,
ka drīkstu
kļūdīties,
būt nespēcīgs,
būt es, vīlies
un noguris
no pasaules.
Un tādu
mani meklē
varenais Dievs,
lai varētu
kā Spēka Avots
caur mani
atklāties.
/Inese Baltpurviņa/

Ir dienas,
kad negribas
smaidīt,
ir dienas,
kad ļoti sāp,
bet tieši tad
tavs Dievs vistuvāk
tev nāk.
/Inese Baltpurviņa/

Dievs, palīdzi
izmisušai dvēselei,
Kad vējš to rausta un nežēlo.
Dievs, esi kā zvaigznīte
bērniņam,
Kad tumsā tas savu ceļu iet.
Tēvs, padzirdini to, kam slāpst,
Dod maizi tam, kam
pietrūkst tās.
Dāvā savu mīlestību,
Tiem, kam sirdīs tukšums baiss.
Tēvs, salauz
cietās akmens sirdis,
Lai arī tām Tu būtu vajadzīgs!
/kāda lūgšana/

Vai var tā
ziedēt ziemā
kā orhideja?
Vai var tā
gaidīt ciemā
kā māte meitu?
Vai var tā
izjust svētkus
kā bērns ticībā?
Jā, var, ja
tie ir tavas
sirds Ziemassvētki!
/Inese Baltpurviņa/

Pacel, Dievs,
mani augstāk
kā egli, kas
ar zariem
debesīs tiecas.
Zem sniega
aukstās segas
nelūzt, bet
godbijībā
Tavā priekšā
liecas.
Pacel,
Dievs, mani
kā egli, kas
pāri laika
robežām
Tev pretī
sniedzas.
/Inese Baltpurviņa/

Kungs dod lai katrā jaunā sirdī
Krīt Tavas dzīvās gaismas stars,
Ved savus bērnus tādos ceļos,
Kur netrūkst mīlestības gars.
Kungs, lūdzam svētī savus ļaudis,
Kas Tavas gaismas pēdās iet.
Lai prieks un mīlestība valda,
Kur Tevim slavas dziesmas dzied!
/Rita Skujiņa/

Dieva svētību un
aizsardzību vēlot –
Ilgucis.


Slide 8

- vienkrārši būt...

Vienkārši būt
Par stikliņu dievnama logā,
Un gaisma nāks pati
Caur tevi cilvēkus satikt.
Vienkārši stāvēt
Savā debesu pusē un rūtī
Un zināt - visiem
Bez saules dzīvot ir grūti.
Vienkārši gaidīt
Citiem stikliņiem blakus
Brīdī, kad Dievam
Caur tevi kāds vārds būs sakāms.
/Anda Līce/

Uzvelc baltu kreklu,
kad uz baznīcu,
dārzu vai pastaigā ej!
Uzvelc baltu kreklu,
kaut citi pavelk uz zoba
un, aci piemiedzot, smej!
Uzvelc baltu kreklu,
spītējot savam nespēkam
un pelēkai apkārtnei!
Uzvelc baltu kreklu,
jo varbūt drīz,
skaļi jau nesakām:
dzīves pulksten’s stās,
neviens jau tos
kreklus tāpat
nenovalkās!
/Inese Baltpurviņa/

Cik labi,
ka nevajag tēlot
un izlikties
labākam būt,
tā atzinību
un vērtības
izjūtu gūt.
Cik labi,
ka drīkstu
kļūdīties,
būt nespēcīgs,
būt es, vīlies
un noguris
no pasaules.
Un tādu
mani meklē
varenais Dievs,
lai varētu
kā Spēka Avots
caur mani
atklāties.
/Inese Baltpurviņa/

Ir dienas,
kad negribas
smaidīt,
ir dienas,
kad ļoti sāp,
bet tieši tad
tavs Dievs vistuvāk
tev nāk.
/Inese Baltpurviņa/

Dievs, palīdzi
izmisušai dvēselei,
Kad vējš to rausta un nežēlo.
Dievs, esi kā zvaigznīte
bērniņam,
Kad tumsā tas savu ceļu iet.
Tēvs, padzirdini to, kam slāpst,
Dod maizi tam, kam
pietrūkst tās.
Dāvā savu mīlestību,
Tiem, kam sirdīs tukšums baiss.
Tēvs, salauz
cietās akmens sirdis,
Lai arī tām Tu būtu vajadzīgs!
/kāda lūgšana/

Vai var tā
ziedēt ziemā
kā orhideja?
Vai var tā
gaidīt ciemā
kā māte meitu?
Vai var tā
izjust svētkus
kā bērns ticībā?
Jā, var, ja
tie ir tavas
sirds Ziemassvētki!
/Inese Baltpurviņa/

Pacel, Dievs,
mani augstāk
kā egli, kas
ar zariem
debesīs tiecas.
Zem sniega
aukstās segas
nelūzt, bet
godbijībā
Tavā priekšā
liecas.
Pacel,
Dievs, mani
kā egli, kas
pāri laika
robežām
Tev pretī
sniedzas.
/Inese Baltpurviņa/

Kungs dod lai katrā jaunā sirdī
Krīt Tavas dzīvās gaismas stars,
Ved savus bērnus tādos ceļos,
Kur netrūkst mīlestības gars.
Kungs, lūdzam svētī savus ļaudis,
Kas Tavas gaismas pēdās iet.
Lai prieks un mīlestība valda,
Kur Tevim slavas dziesmas dzied!
/Rita Skujiņa/

Dieva svētību un
aizsardzību vēlot –
Ilgucis.


Slide 9

- vienkrārši būt...

Vienkārši būt
Par stikliņu dievnama logā,
Un gaisma nāks pati
Caur tevi cilvēkus satikt.
Vienkārši stāvēt
Savā debesu pusē un rūtī
Un zināt - visiem
Bez saules dzīvot ir grūti.
Vienkārši gaidīt
Citiem stikliņiem blakus
Brīdī, kad Dievam
Caur tevi kāds vārds būs sakāms.
/Anda Līce/

Uzvelc baltu kreklu,
kad uz baznīcu,
dārzu vai pastaigā ej!
Uzvelc baltu kreklu,
kaut citi pavelk uz zoba
un, aci piemiedzot, smej!
Uzvelc baltu kreklu,
spītējot savam nespēkam
un pelēkai apkārtnei!
Uzvelc baltu kreklu,
jo varbūt drīz,
skaļi jau nesakām:
dzīves pulksten’s stās,
neviens jau tos
kreklus tāpat
nenovalkās!
/Inese Baltpurviņa/

Cik labi,
ka nevajag tēlot
un izlikties
labākam būt,
tā atzinību
un vērtības
izjūtu gūt.
Cik labi,
ka drīkstu
kļūdīties,
būt nespēcīgs,
būt es, vīlies
un noguris
no pasaules.
Un tādu
mani meklē
varenais Dievs,
lai varētu
kā Spēka Avots
caur mani
atklāties.
/Inese Baltpurviņa/

Ir dienas,
kad negribas
smaidīt,
ir dienas,
kad ļoti sāp,
bet tieši tad
tavs Dievs vistuvāk
tev nāk.
/Inese Baltpurviņa/

Dievs, palīdzi
izmisušai dvēselei,
Kad vējš to rausta un nežēlo.
Dievs, esi kā zvaigznīte
bērniņam,
Kad tumsā tas savu ceļu iet.
Tēvs, padzirdini to, kam slāpst,
Dod maizi tam, kam
pietrūkst tās.
Dāvā savu mīlestību,
Tiem, kam sirdīs tukšums baiss.
Tēvs, salauz
cietās akmens sirdis,
Lai arī tām Tu būtu vajadzīgs!
/kāda lūgšana/

Vai var tā
ziedēt ziemā
kā orhideja?
Vai var tā
gaidīt ciemā
kā māte meitu?
Vai var tā
izjust svētkus
kā bērns ticībā?
Jā, var, ja
tie ir tavas
sirds Ziemassvētki!
/Inese Baltpurviņa/

Pacel, Dievs,
mani augstāk
kā egli, kas
ar zariem
debesīs tiecas.
Zem sniega
aukstās segas
nelūzt, bet
godbijībā
Tavā priekšā
liecas.
Pacel,
Dievs, mani
kā egli, kas
pāri laika
robežām
Tev pretī
sniedzas.
/Inese Baltpurviņa/

Kungs dod lai katrā jaunā sirdī
Krīt Tavas dzīvās gaismas stars,
Ved savus bērnus tādos ceļos,
Kur netrūkst mīlestības gars.
Kungs, lūdzam svētī savus ļaudis,
Kas Tavas gaismas pēdās iet.
Lai prieks un mīlestība valda,
Kur Tevim slavas dziesmas dzied!
/Rita Skujiņa/

Dieva svētību un
aizsardzību vēlot –
Ilgucis.