Transcript Document

INFORMĀCIJAS SISTĒMU
METODOLOĢIJAS
(DSP404)
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
INFORMĀCIJAS SISTĒMU
METODOLOĢIJAS
Asoc. prof., Dr.sc.ing.
Mārīte Kirikova
Rīgas Tehniskā universitāte
Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte
Lietišķo datorsistēmu institūts
Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
2
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Priekšmeta pamatdati
• Priekšmeta pieteicējs: Mārīte Kirikova
• Apjoms: 3 KP
• Kontroles veids: Eksāmens, studiju darbs
• Studiju līmenis: Maģistra profesionālās studijas
• Semestris: 1.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
3
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Priekšmeta mērķi un uzdevumi
• Mērķi:
1. Iepazīstināt studentus ar dažādām pieejām informācijas
sistēmu izstrādē, īpaši tās sākotnējos posmos.
2. Attīstīt prasmi elastīgi domāt dažādos informācijas
sistēmas izstrādes apraksta abstrakcija līmeņos
3. Attīstīt prasmi modelēt informācijas sistēmu un tās
izmantošanas vidi, izmantojot populārākās modelēšanas
paradigmas un to kombinācijas (ne tikai UML)
4. Veicināt tādu studentu mentālo modeļu izveidi, kas rada
iespēju veiksmīgi sadarboties ar biznesa sfēras
pārstāvjiem.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
4
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Priekšmeta mērķi un uzdevumi
•
Uzdevumi:
1. Izprast saistību starp organizācijas funkcionālo, vadības
un informācijas sistēmu.
2. Apgūt dažādas domāšanas struktūras informācijas
sistēmu projektēšanā (dažādu metodoloģiju pamatus)
3. Gūt priekšstatu par metodoloģiju novērtēšanas
kritērijiem un integrēšanas iespējām
4. Gūt priekšstatu par piemērotas metodoloģijas izvēli
atbilstoši informācijas sistēmas projektēšanas situācijai
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
5
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pamatlitetratūra
Avison D. and Fitzgerald Information Systems
Development: Methodologies, Techniques,
Tools, 3ed.m McGraw-Hill, 2003.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
6
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Papildliteratūra
Stojanovic Z. And Dahanayake A. ServiceOrineted Software System Engineering, Idea
Group Publishing, 2004.
Jajodia S. And Strous L. Integrity and Internal
Control in Information Systems VI, Cluver
Academic Publishers, 2004.
Kursā aplūkoto metodoloģiju portāli
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
7
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Atslēgas vārdi
•
•
•
•
•
•
informācijas sistēma
sistēmu inženierija
prasību inženierija
sistēmu arhitektūra
informācijas sistēmas projekts
projektēšanas metodoloģija
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
8
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pamattēmas
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Informācijas sistēmu ontoloģija
Informācijas sistēmu un informācijas sistēmu projektu
veidi
Sistēmiskie faktori informācijas sistēmu izstrādē
Organizāciju un informācijas sistēmu arhitektūru orientēta
projektēšana
Aģentu orientētas metodoloģijas
Problēmu orientētas metodoloģijas
Biznesa procesu orientētas metodoloģijas
Pakalpojumu orientētās metodoloģijas un pakalpojumu
orientētās arhitektūras
Aspektu orientētas metodoloģijas
Informācijas sistēmu metodoloģiju izvēles un
kombinēšanas metodes.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
9
Informācijas sistēmu ontoloģija
1. tēma
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Informācijas sistēmu definīcijas
• Sistēma, kas apstrādā datus, lai iegūtu informāciju (Avison)
• Informācijas apstrādes sistēma un ar to saistītie
organizatoriskie resursi (piem., cilvēkresursi, metodiskie,
finansiālie un citi), kas nodrošina ar informāciju LVS ISO/IEC
2382-1:1997: Information processing system, together with
associated organisational resources, such as humans,
technical and financial resources, that provides and
distributes information ISO/IEC 2382-1:1993
• Informācijas sistēma ir organizācijas kā sistēmas
apakšsistēma, kas nodrošina tās funkcionēšanai
nepieciešamo informāciju; datorizēta informācijas
sistēma ir informācijas sistēma, kur daļa no
nodrošināšanas funkcijām tiek izpildītas, izmantojot
datorus.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
11
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Dati, informācija, zināšanas
Mērķis
IS ārējā vide
Dati
IS
Dati
IS ārējā vide
Dati
Informācijas sistēma un tās datorizētā daļa atbalsta
organizācijas mērķus
Prasību inženierija (IS konteksta plašākā nozīmē) nosaka
prasības pret informācijas sistēmu un tās datorizēto daļu
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
12
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Informācijas sistēmu metodoloģijas definīcija
• Sistēmu izstrādes metodoloģija ir ieteicamie līdzekļi
informācijas sistēmu izstrādāšanai vai daļējai
izstrādāšanai, kas ir balstīta uz loģisku pamatojumu un
filozofiju, kas atbalsta un attaisno šo ieteikumu
attiecīgajā kontekstā. Ieteicamie līdzekļi parasti iekļauj
fāžu identifikāciju, procedūras, uzdevumus, likumus,
metodes, vadlīnijas, dokumentāciju un rīkus. Tie var arī
iekļaut rekomendācijas, kas attiecas uz metodes
pārvaldību un organizāciju, kā arī dalībnieku izvēli un
apmācību.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
13
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (1)
• Lieta
– Lieta ir BWW modeļa elementārā vienība. Reālā
pasaule sastāv no lietām. Divas vai vairākas lietas
(gan saliktas, gan vienkāršas) var tikt saistītas saliktā
lietā.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
14
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (2)
• Īpašība (Iekšēja, Nesaistoša kopēja,
Saistoša kopēja, Negaidīti radusies,
Pārmantota, Atribūts)
– Lietām piemīt īpašības. Īpašību veido kā funkciju, kura
piešķir lietai kādu vērtību. Saliktas lietas īpašība, kura
pieder komponenta lietai, tiek saukta par
pārmantotu īpašību. Citā gadījumā tā ir negaidīti
radusies īpašība. Īpašības, kuras ir iedzimtas
atsevišķām lietām, sauc par iekšējām īpašībām.
Kopējas īpašības ir īpašības, kuras piemīt divām vai
vairākām lietām. Nesaistošas kopējas īpašības
neietekmē lietas, kurām tās piemīt, savukārt
saistošas kopējas īpašības ietekmē. Atribūti ir
vārdi, kurus izmanto, lai attēlotu noteiktas lietu
īpašības (parasti abstraktas).
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
15
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (3)
• Klase
– Klase ir lietu kopa, kuru var definēt ar kopīgas
īpašības esamību.
• Veids
– Veids ir lietu kopa, kuru var definēt ar divu vai vairāku
kopīgu īpašību esamību.
• Stāvoklis
– Lietas stāvoklis ir visu lietas īpašību funkciju vērtību
vektors.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
16
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (4)
• Iespējamā stāvokļu telpa
– Iespējamā stāvokļu telpa ir visu stāvokļu, kurus lieta
jebkad varētu ieņemt, kopa.
• Stāvokļa likums (Stabilitātes nosacījums,
Koriģējošā darbība)
– Stāvokļa likums ierobežo lietas īpašību vērtības
apakškopā, kura atbilst dabiskajiem vai cilvēku
likumiem. Stabilitātes nosacījums norāda
stāvokļus, kurus atļauj stāvokļa likums. Koriģējošā
darbība parāda, kā ir jāmainās īpašības funkcijas
vērtībai, lai stāvoklis kļūtu atbilstošs stāvokļa
likumam.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
17
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (5)
• Likumīga stāvokļu telpa
– Likumīga stāvokļu telpa ir lietas stāvokļu kopa, kas
pakļaujas lietas stāvokļa likumiem. Likumīga stāvokļu
telpa parasti ir korekta iespējamās stāvokļu telpas
apakškopa.
• Notikums
– Notikums ir lietas stāvokļa maiņa.
• Process
– Process ir iekšēji norīkota notikumu vai stāvokļu
virkne.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
18
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (6)
• Iespējamā notikumu telpa
– Lietas notikumu telpa ir visu iespējamo notikumu, kas
var notikt ar lietu, kopa.
• Transformācija
– Transformācija ir pāriešana no viena stāvokļa uz otru.
• Likumīga tranformācija (Stabilitātes
nosacījums, Koriģējošā darbība)
– Likumīga transformācija nosaka, kuri lietas notikumi ir
atļauti. Stabilitātes nosacījums norāda notikumus,
kurus atļauj transformācijas likums. Koriģējošā
darbība norāda, kā ir jāmainās īpašības funkcijas
vērtībām, lai stāvoklis būtu atbilstošs transformācijas
likumam.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
19
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (7)
• Likumīga notikumu telpa
– Likumīga notikumu telpa ir visu atļauto lietas
notikumu kopa.
• Vēsture
– Lietas vēsture ir hronoloģiski sakārtoti stāvokļi, kuros
lieta ir atradusies.
• Iedarboties uz
– Lieta iedarbojas uz citu lietu, ja tās eksistence
ietekmē citas lietas vēsturi.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
20
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (8)
• Savienošana pāros (Saistoša kopēja
īpašība)
– Divas lietas ir savienotas pāros (jeb savstarpēji
iedarbojas), ja viena lieta iedarbojas uz otru. Šīm
divām lietām ir saistoša kopēja īpašība (jeb attiecība),
tas ir, tām piemīt kopēja īpašība, kas ietekmē šīs
lietas.
• Sistēma
– Lietu kopa ir sistēma, ja, jebkādā veidā sadalot
sistēmu divās daļās, eksistē savienošana pāros starp
lietām divās apakškopās.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
21
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (9)
• Sistēmas kompozīcija
– Lietas sistēmā ir tās kompozīcija.
• Sistēmas vide
– Lietas, kuras neatrodas sistēmā, bet mijiedarbojas ar
lietām tajā, tiek sauktas par sistēmas vidi.
• Sistēmas struktūra
– Pāru kopa, kas eksistē starp lietām sistēmā un starp
lietām sistēmas vidē un sistēmā, tiek saukta par
struktūru.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
22
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (10)
• Apakšsistēma
– Apakšsistēma ir sistēma, kuras kompozīcija un
struktūra ir citas sistēmas kompozīcijas un struktūras
apakškopas.
• Sistēmas dekompozīcija
– Sistēmas dekompozīcija ir tādu apakšsistēmu kopa, ka
katrs sistēmas komponents ir vai nu viena no
dekompozīcijas apakšsistēmām vai ir iekļauts vienas
no dekompozīcijas apakšsistēmām kompozīcijā.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
23
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (11)
• Līmeņu struktūra
– Līmeņu struktūra definē daļēju sakārtojumu
dekompozīcijas apakšsistēmas, lai parādītu, kuras
apakšsistēmas ir citu apakšsistēmu komponentes un
kuras ir sistēmas pašas par sevi.
• Ārējais notikums
– Ārējais notikums ir notikums, kurš norisinās lietā,
apakšsistēmā vai sistēmā un kuru izraisa kādas vides
lietas iedarbība uz lietu, apakšsistēmu vai sistēmu.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
24
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (12)
• Stabils stāvoklis
– Stabils stāvoklis ir stāvoklis, kurā lieta, apakšsistēma
vai sistēma paliek tik ilgi, līdz tas ir spiests mainīties
kādas vides lietas iedarbības uz lietu, apakšsistēmu
vai sistēmu dēļ (ārējais notikums).
• Nestabils stāvoklis
– Nestabils stāvoklis ir stāvoklis, kas pāries uz citu
stāvokli pēc transformācijas darbībām sistēmā.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
25
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Bunge, Wand un Weber ontoloģija (13)
• Iekšējais notikums
– Iekšējais notikums ir notikums, kas rodas lietā,
apakšsistēmā vai sistēmā pēc likumīgas
transformācijas lietā, apakšsistēmā vai sistēmā.
• Labi definēts notikums
– Labi definēts notikums ir notikums, kurā vienmēr var
paredzēt nākošo stāvokli, ja ir zināms iepriekšējais
stāvoklis.
• Vāji definēts notikums
– Vāji definēts notikums ir notikums, kurā nevar
paredzēt nākošo stāvokli, ja ir zināms iepriekšējais
stāvoklis.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
26
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Meta valodas elementi
Valodas konstrukcija
Izskaidrojums
Realitātes tips
Saites tips, kas apvieno vismaz divus realitāšu tipus
Ja ir nepieciešams modelēt saites tipu saistītu ar citu datu modeļa elementu (realitātes vai saites
tipu), tad saites tips ir jāinterpretē no jauna.
Ģeneralizācija, specializācija. Tā ir vai nu sadalīta (d) vai nesadalīta (n), kā arī tā ir pilnīga
specializācija vai daļēja. Daļēja specializācija nozīmē, ka vēl eksistē apakštipi, kas modelī nav
attēloti
Klasteris ietver datu modeļa elementus (ir-daļa-no saite) un izceļ to, ka viņiem ir kopēja speciāla
semantika
Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael
Rosemann, Peter Green, 2001
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
27
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Lieta, īpašība, klase, veids un atribūts
Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael Rosemann, Peter Green, 2001
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
28
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Lieta, savienošana pāros, sistēma, kompozīcija un vide
Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael Rosemann, Peter Green, 2001
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
29
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Īpašību apakštipi
Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael Rosemann, Peter Green, 2001
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
30
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Developing a meta model for the Bunge-Wand-Weber ontological constructs, Michael Rosemann, Peter Green, 2001
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
31
Informācijas sistēmu un informācijas
sistēmu projektu veidi
2.tēma
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Informācijas sistēmu veidi (1)
• Uzņēmumu informācijas sistēmas
– Ražošanas uzņēmumu informācijas sistēmas
– Pakalpojumus sniedzošo uzņēmumu informācijas
sistēmas
– Valsts pārvaldes informācijas sistēmas
• Zināšanu krātuvju informācijas sistēmas
• Iegulto sistēmu informācijas sistēmas
• Jauktās informācijas sistēmas
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
33
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Informācijas sistēmu veidi (2)
• Datu bāzu sistēmas
• Transakciju apstrādes sistēmas
• Operacionālās vadības informācijas sistēmas
•
•
•
•
•
– Statistisko datu apstrādes sistēmas
– Lēmuma atbalsta sistēmas
Pārvaldības informācijas sistēmas
Biznesa procesu vadības sistēmas
Lēmumu atbalsta sistēmas
Stratēģiskās vadības informācijas sistēmas
Zināšanu vadības sistēmas
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
34
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pārvaldības informācijas sistēmas
•
•
•
•
Īpašumu pārvaldības sistēmas
Noliktavu pārvaldības sistēmas
Cilvēku resursu pārvaldības sistēmas
Finanšu pārvaldības sistēmas
– Grāmatvedības sistēmas
– Ieguldījumu plānošanas sistēmas
• Vides ekoloģijas pārvaldības sistēmas
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
35
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Informācijas sistēmu veidi (3)
•
•
•
•
Personālās informacijas sistēmas
Grupu informācijas sistēmas
Organizāciju informācijas sistēmas
Starporganizāciju informācijas sistēmas
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
36
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Informācijas sistēmu projektu veidi
• Iekšējie projekti
• Projekts kā ārpakalpojums
• Sistēmas izstrāde iepriekš nedatorizētai IS
• Iepriekšējās sistēmas aizstāšana ar citu
sistēmu
• Iepriekšējās sistēmas modificēšana
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
37
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Līdzdalības veidi (1)
• Padomdevēja līdzdalība
– Zemākā līdzdalības pakāpe – galvenie projektēšanas
uzdevumi tiek uzticēti sistēmanalītiķiem, bet par
izmaiņām informē visus lietotāja daļas darbiniekus.
Sistēmanalītiķiem, pārprojektējot sistēmu, ir jācenšas
palielināt apmierinātību ar darbu. Lielākā daļa no
tradicionālās sistēmu izstrādes pieejas atbalstītājiem
izmanto šo līdzdalības pakāpi projektēšanas procesā.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
38
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Līdzdalības veidi (2)
• Pārstāvnieciska līdzdalība
– Šajā līdzdalības pakāpē lietotāju nodaļa iesaistās
daudz vairāk. “Projektēšanas grupa” sastāv no
lietotāju pārstāvjiem un sistēmanalītiķiem. Lietotājiem
un izstrādātājiem ir vienādas tiesības katrā lēmumā.
Lietotāju pārstāvjiem ir jāpārstāv visu lietotāju, kurus
ietekmē projektēšanas lēmumi, intereses.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
39
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Līdzdalības veidi (3)
• Vienprātības līdzdalība
– Šajā līdzdalības pakāpē projektēšanas procesā cenšas
iesaistīt visus lietotāju nodaļas darbiniekus – process
ir balstīts uz lietotāju. Šajā pakāpē ir grūtāk pieņemt
ātrus lēmumus, bet projektēšanas lēmumi atspoguļo
darbinieku intereses. Dažreiz ir iespējams izdalīt
atsevišķas uzdevumu kopas, par kurām projektēšanas
lēmumus pieņem tie cilvēki, kuri tajās ir iesaistīti.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
40
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Tiešo lietotāju veidi
• Galalietotāji bez programmēšanas prasmēm –
šiem lietotājiem ir relatīvi mazas IT prasmes, un viņi lieto
programmatūru, kuru nodrošina citi.
• Komandlīmeņa lietotāji – šie lietotāji veic
pieprasījumus un vienkāršus aprēķinus, kā arī sastāda
atskaites, izmantojot 4GLs (ceturtās paaudzes valodas)
vai vaicājumu valodas.
• Galalietotāji programmētāji – šie lietotāji spēj
izmantot procedurālas programmēšanas valodas, lai
radītu lietojumus personīgām vajadzībām.
• Funkcionālā atbalsta personāls – šiem lietotājiem ir
prasmes sistēmu izstrādē, kā arī viņi kļūst par
neformāliem citu galalietotāju atbalstītājiem (viņi
nodrošina citu galalietotāju IT atbalstu un apmācību).
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
41
Sistēmiskie faktori informācijas
sistēmu izstrādē
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Praktiskā sarežģītība
• Praktiskā sarežģītība ir teorētiskās sarežģītības
apakškopa, jo reāli cilvēki neizmanto visas
pieejamās (vai iespējamās) modelēšanas valodas
konstrukcijas. Tādējādi praktiskā sarežģītība ir
vienāda ar lietotās modelēšanas valodas kodolu,
kuru lietotāji izmanto visvairāk.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
43
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Sarežģītība attiecībā pret dažādiem sistēmu
tipiem
Erickson, J., Keng, S., (2007), “Theroretical and Practical Complexity of Modeling Methods”,
Communications, August 2007, Volume 50, Number 8, pp. 48.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
44
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Iemesli, kāpēc teorētiskā sarežģītība nav
adekvāta (1)
• Teorētiskās sarežģītības analīze balstās uz visiem
iespējamiem objektiem, saitēm un īpašībām,
kaut arī praksē katrā diagrammā netiek
izmantotas visas konstrukcijas.
• Cilvēka īstermiņa atmiņa ir ierobežota un spēj
glabāt 7 plus mīnus 2 informācijas vienības.
Tomēr cilvēki spēj uztvert sarežģītas
diagrammas, prātā sadalot tās
apakšdiagrammās un analizējot tās atsevišķi.
Pašreizējie sarežģītības parametri to neņem
vērā.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
45
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Iemesli, kāpēc teorētiskā sarežģītība nav
adekvāta (2)
• Reizēm ir nepieciešams piešķirt svarus
atšķirīgām konstrukcijām. Piemēram,
konstrukcijai, kurai ir lielāka iespēja kļūt
par īstermiņa atmiņas problēmu, būtu
jāpiešķir lielāks svars sarežģītības skalā
nekā konstrukcijai, kura īstermiņa atmiņai
problēmu, visticamāk, nesagādās.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
46
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
IT pārvaldības trīs pakāpes
Raghupathi, W., (2007), “Corporate Governanace of IT: A Framework for Development”,
Communications, August 2007, Volume 50, Number 8, pp. 95.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
47
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
IS kvalitātes rādītāji (1)
• Pieņemamība – vai cilvēki, kuri izmanto sistēmu, atzīst
to par apmierinošu un vai tā apmierina viņu informācijas
vajadzības. Tas iekļauj biznesa lietotājus un vadītājus un
viņu vajadzības.
• Pieejamība – vai sistēma ir pieejama, kad un kur tā ir
nepieciešama.
• Integrētības pakāpe – vai starp komponentiem
(apakšsistēmām) ir tāda mijiedarbība, ka informācijas
sistēmas un biznesa sistēmas ir pilnībā integrētas.
• Savienojamība – vai sistēma ir savienojama ar citām
sistēmām un organizācijas daļām.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
48
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
IS kvalitātes rādītāji (2)
• Dokumentācijas pieejamība – vai eksistē laba
dokumentācija, kas atvieglo saskarsmi starp
operatoriem, lietotājiem, izstrādātājiem un vadītājiem.
• Apmācības vieglums – vai apmācība jauniem
lietotājiem ir īsa un intuitīva.
• Ekonomiskums – vai sistēmas izmaksas ir efektīvas un
resursu un ierobežojumu ietvaros.
• Efektivitāte – vai sistēma darbojas vislabākajā
iespējamā veidā, lai sasniegtu biznesa vai
organizatoriskos mērķus.
• Ražīgums - vai sistēma patērē resursus labākajā
iespējamā veidā.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
49
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
IS kvalitātes rādītāji (3)
• Ātras attīstības rādītājs – vai laiks, kas ir
nepieciešams projekta attīstībai, ir mazs, salīdzinot ar tā
lielumu un sarežģītību.
• Elastīgums – vai sistēmu ir viegli modificēt un vai tai ir
viegli pievienot vai dzēst komponentus.
• Funkcionalitāte – vai sistēma izpilda prasības.
• Ieviešanas realitāte – vai vecās sistēmas nomaiņa uz
jauno sistēmu ir realizējama tehniskā, sociālā,
ekonomiskā un organizatoriskā ziņā.
• Vājsaistes pakāpe – vai mijiedarbība starp
apakšsistēmām ir tāda, ka tās var mainīt, neietekmējot
pārējo sistēmu.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
50
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
IS kvalitātes rādītāji (4)
• Uzturēšanas vieglums – vai ir nepieciešama liela
piepūle, lai sistēma darbotos apmierinoši un pildītu
mainīgās prasības visā tās dzīves cikla laikā.
• Pārnesamība – vai informācijas sistēma var strādāt citā
aparatūrā vai citās atrašanās vietās.
• Uzticamība – vai kļūdu rādītājs ir minimāls un izejas
dati ir konsekventi un pareizi.
• Robustums – vai sistēma ir bezatteices (fail-safe) un
bojājumpiecietīga (fault-tolerant).
• Drošība – vai informācijas sistēma ir droša pret
ļaunprātīgu izmantošanu.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
51
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
IS kvalitātes rādītāji (5)
• Vienkāršība – vai ir minimizētas daudznozīmības un
sarežģītības.
• Testējamība – vai sistēmu ir iespējams pilnībā testēt,
lai samazinātu darbības kļūdas un lietotāju
neapmierinātību.
• Savlaicīgums – vai informācijas sistēma veiksmīgi
darbojas normālos, sakāpinātos un jebkādos citos
apstākļos, vienmēr sniedzot nepieciešamo informāciju.
• Caurredzamība – vai lietotājiem ir iespējams
noskaidrot, kas izraisīja noteiktas darbības.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
52
Organizāciju un informācijas sistēmu
arhitektūru orientēta projektēšana
4. tēma
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Arhitektūru veidi
Produktu arhitektūra
Informācijas arhitektūra
Procesu arhitektūra
Jonkers H., Lankhorst M.M., ter Doest
H.W.L., Arbab F., Bosma H., Wieringa
R.J., Enterprise architecture:
Management tool and blueprint for the
organisation, Sprinter Science + Business
Media, LLC 2006
Lietojumu arhitektūra
Tehniskā arhitektūra
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
54
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Sowa un Zachman arhitektūra
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
55
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Federal Enterprise arhitektūra
- Ieejas, izejas un iznākumi
Uz biznesu virzīta pieeja
- Unikāli pielāgoti veikuma indikatori
Biznesa atsauces modelis (BRM)
- Biznesa līnijas
- Aģentūras, klienti, partneri
Pakalpojuma komponenšu atsauces modelis (SRM)
- Pakalpojuma apgabali, pakalpojuma tipi
- Biznesa un pakalpojuma komponenti
Datu atsauces modelis (DRM)
- Uz biznesu koncentrēta datu standartizācija
- Starpaģentūru informācijas apmaiņas
Tehniskās atsauces modelis (TRM)
-Pakalpojumu komponentu interfeisi, savienojamība
Uz komponentiem bāzēta arhitektūra
Veikuma atsauces modelis (PRM)
- Tehnoloģijas, rekomendācijas
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
56
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Gartner EA procesu modelis
Biznesa stratēģija
Vides tendences
Veidošana
Strādāt pie arhitektūras
Izstrādāt
prasības
Izstrādāt
principus
Izstrādāt
modeļus
Nākotnes stāvokļa arhitektūra
Pārvaldīšana un pārzināšana
Spraugas
aizvēršana
Pašreizējā stāvokļa arhitektūra
Dokumentēšana
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
57
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
MIT uzņēmumu arhitektūras nodevumi
Timeless/Evolutionary
Bez laika/evolucionārs
Uzņēmuma datu
Enterprise
Data Model
modelis
Current
State stāvoklis
Pašreizējais
Sistēmas
System Context
konteksta
Diagram
Road Map
Ceļa karte
Sistēmas loģiskās
System
Logical and
un fiziskās
Physical Architecture
arhitektūras
Diagrams
diagrammas
Context
Konteksts
diagramma
Services
Matrix
Pakalpojumu
Biznesa procesu
Business Process Flows
plūsmas
un
and Scenarios
scenāriji
matrica
Galveno
sistēmu
Key Systems
Inventory
inventārs
Integrācijas
inventārs
Ierosinājumu
saraksts
List of Initiatives
Arhitektūras
Architectural
Review
apskata
process
Process
IntegrationInventory
Architecture
Migration
Arhitektūras
Maps kartes
migrācijas
Sistēmas uz
lapas
Systems on a Page
Prioratizācijas
Prioritization
Model
modelis
Arhitektūras
Architectural
Principles
principi
Future
State stāvoklis
Nākotnes
Tehnoloģiju
TechnologyStandards
standarti
IT pārvaldes
IT Governance
Process
process
Businessstratēģija
Strategy
Biznesa
Nākotnes stāvokļa
Future
State Services
pakalpojumu
Matrix
matrica
Future
State Logical
Architecture
Vision
Nākotnes
stāvokļa
loģiskās
arhitektūras
redzējums
Īstermiņa ceļu
karte
Short Term Roadmap
Ilgtermiņa ceļu
karte
Long Term Roadmap
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
58
Aģentu orientētas metodoloģijas
5. tēma
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Aģentu orientētas metodoloģijas
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Aģentu orientētas metodoloģijas
GAIA - Wooldridge, M. Jennings,N.R., Kinny, D.” The Gaia Methodology for Agent-Oriented Analysis and Design” Journal of Autonomous
Agents and Multi-Agent Systems 3(3):(2000) 285-312
Maze - DeLoach, S. A. Multiagent Systems Engineering: A Methodology and Language for Designing Agent Systems, Agent-Oriented
Information Systems '99 (AOIS'99), Seattle WA, 1 May 1999.
MESSAGE/UML - Evans, R. et all “Message: Methodology for Engineering Systems of Software Agents” Technical Information, Project P907,
http://www.eurescom.de/~pub-deliverables/P900-series/P907/TI2/p907ti2.pdf
AUML - Odell, J., Parunak,H.V.D., Bauer, B. “Extending UML for Agents” In G. Wagner, Y. Lesperance, and E. Yu, editors, Proceedings of the
AgentOriented Information Systems Workshop (AOIS) at the 17th National Conference on Artificial Intelligence, pages 3--17, Austin, Texas,
2000
MAS CommonKADS - Carlos A. Iglesias, Mercedes Garijo, Jos´e C. Gonz´alez, and Juan R. Velasco “Analysis and design of multiagent systems
using MAS-CommonKADS” In AAAI’97Workshop on Agent Theories, Architectures and Languages, Providence, RI, July 1997. ATAL. (An
extended version of this paper has been published in INTELLIGENT AGENTS IV: Agent Theories Architectures, and Languages, Springer
Verlag, 1998.
Troops - J. Castro, M. Kolp and J. Mylopoulos. “A Requirements-Driven Development Methodology”, In Proc of the 13th International
Conference on Advanced Information Systems Engineering CAiSE 01, Interlaken, Switzerland, June 4-8, 2001.
DESIRE - Jonker, C.M., Klush,M., Treur, J. “Design of Collaborative Information Agents” In M.Klush and L. Kerschberg (eds.), Cooperative
Information Agents IV, Proc. Of CIA 2000. Springer, pp:262-283.
CoMoMas - Glaser, L. " Contribution to Knowledge Modelling in a Multi-Agent Framework" Ph.D. Thesis, L'Université henri Poincaré, Nancy I,
France, November 1996
Cassiopeia - Collinot, A. Drogoul, A. and Benhamou, P. " Agent Oriented Design of a Soccer Robot Team" In Proc. of the Second Intl. Conf. on
Multi-Agent Systems, Kyoto, Japan, Dec 1996
Adept - Jennings, N.R., Faratin, P., Normam,T.J., O'Brien, P., Odgers, B. and Alty, J.L. " Implementing a Business Process Management System
Using ADEPT: A Real-World Case Study", Intl. Journal of Applied AI 14(5), 2000, 421-465
MASB - Multi Agent Scenario Based Method Moulin,B. and Brassard, M. " A Scenario-Based Design Method and an Evironment for the
Development of Multi-Agent Systems" In D.Lukose and C.Zahng, editors, First Australian Workshop on Distributed Artificial
Intelligence Springer-Verlag, Germany 1996
Agent Oriented Methodology for Enterprise Modelling - Kendall, E.A., Malkoun, M.T. and Jiang,C. "A Methodology for developing Agent Based
Systems for Enterprise Integration" In D.Lukose and C.Zahng, editors, First Australian Workshop on Distributed Artificial
Intelligence Springer-Verlag, Germany 1996
The Prometeus Methodology Lin Padgham and Michael Winikoff. Prometheus: A Methodology for Developing Intelligent Agents. To appear in
proceedings of the the Third International Workshop on Agent-Oriented Software Engineering, at AAMAS'02
HIM Methodology M. Elammari and W. Lalonde An Agent-Oriented Methodology: High-Level View and Intermediate Models In Proceedings
of the AOIS 1999 @ Caise
http://www.cs.toronto.edu/km/aometh/methodologies.htm
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
60
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
ADEPT vide
Mārketinga
komanda
Dizaina
komanda
Inteliģentais
aģents
Vienošanās
protokols
Pakalpojumi
Pakalpojumu
līmeņa
vienošanās
Informācijas
dalīšana
Juridiskais
departaments
Realizācijas
komanda
http://users.ecs.soton.ac.uk/nrj/adept/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
61
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Aģenta arhitektūra
http://users.ecs.soton.ac.uk/nrj/adept/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
62
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Piemērs (1)
http://users.ecs.soton.ac.uk/nrj/adept/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
63
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Piemērs (2)
Projektēšanas
daļa
Novērtēt klienta lielumu
Noteikt cenu
Analizēt prasības
Novērtēt klienta lielumu
Kontroles departaments
Projektēt tīklu
Juridiskais padoms
Klientu pārbaudes
organizācijas
Dot juridisko padomu
Noteikt cenu un projektēt klienta tīklu
Pārbaudīt
klientu
Juridiskais departaments
Nodrošināt klienta cenas noteikšanu
Realizācija
Pārbaudīt klientu
Aģents
Klientu
pakalpojumu
daļa
Iegūt klienta prasības
ID pakalp. pras. profils
Identificēt
pakalpojumu
Iegūt klienta informāciju
Noteikt cenu
Uzdevums
Pakalp. uz piepras.
Parasts pakalp.
Pakalp. bez viena
Aģentūra
http://users.ecs.soton.ac.uk/nrj/adept/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
64
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
TROPOS
http://www.troposproject.org/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
65
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Solīšana
Paolo Giorgini. Manuel Kolp. John Mylopoulos. Agent Oriented Software Development. In
Proceedings of the 2nd Hellenic Conference on Artificial Intelligence (SETN-02). 2002.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
66
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Hierarhiskā līgšana
Paolo Giorgini. Manuel Kolp. John Mylopoulos. Agent Oriented Software Development. In Proceedings of
the 2nd Hellenic Conference on Artificial Intelligence (SETN-02). 2002.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
67
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Kooptācija
Paolo Giorgini. Manuel Kolp. John Mylopoulos. Agent Oriented Software Development. In Proceedings of
the 2nd Hellenic Conference on Artificial Intelligence (SETN-02). 2002.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
68
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Kursa-eksāmena vadības situācijas izpēte
Marco Roveri. Specifying and Analyzing Early Requirements: Some Experimental Results.RE-2003, the 11th IEEE
International Symposium on Requirements Engineering Monterey Bay, California U.S.A. 8th-12th September 2003
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
69
Problēmu orientētas metodoloģijas
6. tēma
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Elastīgā sistēmu metodoloģija
Pievieno konfliktus starp personālu un funkciju
Problēmas īpašnieks
Problēmas risinātājs
Sistēma
Vadītājs
Lietotājs
Analītiķis
Cilvēki
Sistēma
Klimats
Uzdevumi
Attiecības
Analītiķis veic analīzi kā
transformāciju
Organizācijas palīdzība kā ieeja
“Bagātā bilde” kā izeja
Atgriezeniskā saite kā diskusijas ar problēmas īpašnieku
Problēmas būtība tiek izdibināta, problēma identificēta, un problēmas īpašnieks tiek informēts par situāciju
Informē īpašnieku par problēmas situāciju, bet ne izstrādā iespējamos risinājumus
http://sern.ucalgary.ca/courses/seng/613/F97/grp4/ssmfinal.html#Stage1
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
71
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Šella MF Bagātā bilde
Pakalpojumi
Materiāli
Klients
Jauna
tehnoloģija
Darbības
rezultāti
Pašreizējā
sistēma
Konkurents
Tirgus
Produkti
http://sern.ucalgary.ca/courses/seng/613/F97/grp4/ssmfinal.html#Stage1
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
72
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Šella MF pasaules skatījums uz apmācību
Labi apmācīts personāls
ar lietderīgu pieredzi
Apmācāmais
Vajadzības:
Citas
funkcijas
Labi apmācīts
personāls ar
ražošanas
kompetenci.
Ražošanas
kompetence
citās funkcijās.
Notiekošie MF uzdevumi
Pakalpojumu nodrošināšana
Tehnoloģiju attīstība
Laiks
http://sern.ucalgary.ca/courses/seng/613/F97/grp4/ssmfinal.html#Stage1
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
73
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Šella MF apmācības konceptuālais modelis
http://sern.ucalgary.ca/courses/seng/613/F97/grp4/ssmfinal.html#Stage1
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
74
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
CATWOE skaidrojums
CATWOE skaidrojums ir sekojošs:
C: Apmācītie; caur tiem uzņēmums
A: MF personāls
T: Nepieciešamība pēc apmācītiem un pieredzējušiem
cilvēkiem tiek piepildīta.
W: Apmācība var notikt arī ar MF darba rūpīgu plānošanu,
nodrošinot atbilstošu pieredzi.
O: MF
E: MF galvenie uzdevumi
Ievērojiet, ka šīs transformācijas pasaules skatījums īsteno
apmācību caur pieredzi.
http://sern.ucalgary.ca/courses/seng/613/F97/grp4/ssmfinal.html
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
75
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Apmācības sistēmas, kas darbojas pēc šī koncepta,
saknes definīcija
• MF piederoša un ar darbiniekiem nokomplektēta
sistēma, kura, atbildot uz pastāvīgu vajadzību pēc
augstākas kvalitātes personāla, kas apkalpotu un
vadītu Shell Group ražošanas procesus, un
vajadzību pēc ražošanas kompetences citās
funkcijās, attīsta un apmāca cilvēkus un nodrošina
tiem pieredzi izmaksu efektīvā veidā, nepārkāpjot
ierobežojumus, kurus uzliek MF galvenie uzdevumi
pakalpojumu sniedzēja un tehnoloģijas veidā.
http://sern.ucalgary.ca/courses/seng/613/F97/grp4/ssmfinal.html
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
76
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Piedāvātās sistēmas salīdzinājums ar
realitāti
Darbība modelī
Izveidot
prasmju
krātuvi
Noteikt
nepieciešamās
darbības dabu
Noteikt
prasmju
uzkrāšanas
redzesloku un
dziļumu
Eksistē?
Kā?
Kas?
Labi/slikti
Alternatīvas?
Jā
Diskusija un
pārvaldes
darbība
MF pārvalde,
Shell
Corporation's
personāls
Labi
Izpildītājs
Jā
MF/Shell Co.
diskusija,
mainīgi
formālaneformāla
MF un Shell
Co. cilvēki
Kopumā labi
Nav
alternatīvas
Slikti
Speciāli
uzdevumi,
uzdevumu
iedarbīgums,
regulāri
atjaunota
datubāze
Ne formāli
http://sern.ucalgary.ca/courses/seng/613/F97/grp4/ssmfinal.html
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
77
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Cits piemērs (1)
Atskaites
Datu bāzes
pārdevēji
Cilvēku dati
Klientu dati
Produktivitātes info
Izmaksas
Iepriekšējie projekti
IMS
Projekta
komanda
Mēs beidzam projektu un
esam pārāk aizņemti
vēstures pabeigšanai
Projektēšanas
komanda
Esošā struktūra
Mēs gribam izmantot
projektu vēstures
jaunos projektos
Projektu vēstures
ir noderīgas
Projektēšanas
vadītāji
Pilnībā jārealizē
projekta vēstures
ASAP
Projekta vadītājs
Projektu vēstures mums
var nodrošināt priekšroc.
Formas
Procedūras
Datubāze
Atskaites
Nav realizācijas
stratēģijas projektu
vēsturu
pabeigšanai
Projektu vēstures
mums nes maz
labuma
Konstruēšanas
komanda
Vākt
Vākt
Kontrolēt
Augstākā vadība
Laiks ir nauda
Mūsu prioritāte
ir projekta
pabeigšana
Inženieru vadītājs
Dažādas
prioritātes
Augstākā vadība
KM var palīdzēt
realizēt un pārvaldīt
projektu vēstures
“Rich picture” projekta vēsturēm
78
http://www.construction-innovation.info/images/pdfs/Research_library/ResearchLibraryA/Refereed_Conference_papers/Five_Case_Studies.pdf
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Cits piemērs (2)
• Projekta saknes definīcija
• Sistēma, kas pieder inženieru vadītājam, kurš kopā ar
projektēšanas vadītājiem meklē iepriekšējo projektu datus,
informāciju un zināšanas, kas ir noglabātas projektu
vēsturēs, lai sagatavotu reālistisku iepriekšēju izpratni par
projektu un piedāvātā procesa izmaksu novērtējumu un tad
sagatavotu solījumu par projektu.
http://www.construction-innovation.info/images/pdfs/Research_library/ResearchLibraryA/Refereed_Conference_papers/Five_Case_Studies.pdf
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
79
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Cits piemērs (3)
CATWOE
• Klients: Augstākā vadība, Nākošie projektēšanas vadītāji, Projektu
vadītāji
• Aktieri: Inženieru vadītājs, Projektēšanas vadītāji, Projekta vadītāji,
Konstruēšanas komanda
• Transformācija: Zināšanas, procesi un tehnoloģijas kopā ar
informāciju par pagātnes projektiem, tiek lietotas, lai radītu un uzturētu
projektu vēsturu krātuvi, kuru var izmantot, lai sagatavotu solījumu par
jaunu projektu.
• Weltanschauung (kāpēc pūlēties?): Lai novērtētu iespēju izdarīt
solījumu, ir nepieciešama laba izpratne par projektu, kura tiek balstīta
iepriekšējo organizācijas pieredzi un zināšanām.
• Īpašnieks: Inženieru vadītājs
• Vide: Konkurējoša, Kritiska kvalitātes, izmaksu un laika ziņā,
Sabiedrības un korporatīvie mērķi.
http://www.construction-innovation.info/images/pdfs/Research_library/ResearchLibraryA/Refereed_Conference_papers/Five_Case_Studies.pdf
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
80
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Cits piemērs (4)
Projekta vadītāji –
pašreizējie projekti
Iegūt specifiska
projekta detaļas
vēstures
izveidošanai
Industrijas
progress
Potenciālie projekti
Attīstīt un uzturēt
nepieciešamās
zināšanas
Attīstīt un izprast
laicīgas
ievērošanas
procesu
Tehnoloģiju piegādātāji
(iekšējie un ārējie)
Iegūt un īstenot
projektu vēstures
veidošanas
tehnoloģiju
Uzstādīt kritērijus, kas vajadzīgi,
lai novērtētu projektu vēstures un
to pārvaldības realizāciju
Pielietot projektu
vēstures
Novērot un
kontrolēt
projektu
vēstures
Solījumi par jauniem projektiem
Izveidot projektu
vēstures
Projektu vēstures
81
http://www.construction-innovation.info/images/pdfs/Research_library/ResearchLibraryA/Refereed_Conference_papers/Five_Case_Studies.pdf
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
Biznesa procesu orientētas
metodoloģijas
7. tēma
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Galvenie jautājumi, uz kuriem atbild biznesa procesu
modelēšanā
• Kāpēc vispār būvēt sistēmu
• Kur tā būtu jāizvieto
• Kā var noteikt, kāda funkcionalitāte ir optimāla
konkrētajai sistēmai
• Kur vajadzētu lietot manuālās apstrādes
• Kādos gadījumos problēmas risināšanai vajadzētu
apsvērt pašas organizācijas restrukturizāciju
Ref58 - Leffingwell D. and Widrig D. Managing Software Requirements: A Unified Approach,
Addison-Wesley, 2000
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
83
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Saistītās tēmas (Sistēmas)*
• Produkta sistēma ir projekta vēlamais rezultāts, tas
ir, produkta vai pakalpojuma “recepte”.
• Organizācijas sistēma sastāv no cilvēkiem, kuri
strādā, lai radītu produkta vai pakalpojuma sistēmu,
tas ir, indivīdi, grupas, komandas vai citas
organizatoriskas vienības, kuras savā starpā ir
saistītas ar ziņojumiem, atskaitēm utt.
• Rīku sistēma attēlo tehnoloģijas, kuras izmanto
cilvēki, lai paveiktu darbu, kas nepieciešams produkta
vai sistēmas izstrādei.
* Ref33 - Browing T.R., Fricke E.,Negel H., Key Concepts in Modeling Product Development Processes, Systems Engineering, Vol.9, No.
2, 2006, 107pp.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
84
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Daži procesu modeļu pielietojumi (1)*
• Ļauj koncentrēties uz vērtību pievienojošām
aktivitātēm nevis prātošanu, no kurienes iegūt ieejas
datus un uz kurieni sūtīt izejas datus.
• Nodrošina uzskatāmību un situācijas pārredzamību
darba spēkam. Tādā veidā katrs darbinieks var redzēt
savu vietu visā uzņēmumā.
• Nodrošina labu lēmumu pieņemšanu, ko veic pareizie
cilvēki pareizajā laikā, izmantojot pareizo informāciju.
• Saistības tiek izpildītas paredzamā, atkārtojamā,
konsekventā veidā.
• Atbalsta kompleksu procesu izprašanu un apgūšanu.
* Ref33 - Browing T.R., Fricke E.,Negel H., Key Concepts in Modeling Product Development Processes, Systems
Engineering, Vol.9, No. 2, 2006, 110pp.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
85
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Daži procesu modeļu pielietojumi (2)*
• Gūst labumu no iegūtajām zināšanām par to, kā
darīt konkrētas lietas
• Nodrošina karkasu zināšanu organizēšanai par darbu
un mijiedarbībām (zināšanu pārvaldība)
• Palīdz plānot un pārvaldīt darbu precīzi un pārliecinoši
• Palīdz izvairīties no neveiksmīgiem paņēmieniem,
kas apturēja līdzīgus procesus iepriekš
• Ir kopēja vārdnīca darba un rezultātu apspriešanai
• Veicina vienotu projekta izpildes pieeju. Katrs
projekta dalībnieks var ar biznesa procesa modeli
salīdzināt savu iedomāto modeli un vai nu pielāgoties
tam vai ierosināt diskusiju par potenciālajām problēmām.
* Ref33 - Browing T.R., Fricke E.,Negel H., Key Concepts in Modeling Product Development Processes, Systems
Engineering, Vol.9, No. 2, 2006.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
86
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Daži procesu modeļu pielietojumi (3)*
• Nodrošina vadlīnijas kaut kā paveikšanai, attiecībā pret
ko var tikt mērīti uzlabojumi.
• Lieto kopēju, vislabāko pieeju, kad cilvēki dara
vienādas lietas dažādos projektos vai programmās
• Dara iespējamas potenciālu procesa izmaiņu “what if”
analīzi
• Dara iespējamus novatoriskus procesu uzlabojumus
(reinženierija u.c.)
• Pārliecina klientus, ka viņu vajadzību apmierināšanai
tiek lietota saprātīga, pierādīta pieeja
• Pārliecina auditorus, ka darbs tiek darīts atbilstoši
attiecīgajiem standartiem (piemēram, ISO 9001)
Ref33 - Browing T.R., Fricke E.,Negel H., Key Concepts in Modeling Product Development Processes, Systems
Engineering, Vol.9, No. 2, 2006, 111pp.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
87
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Biznesa procesu modeļu tipi (1)
• Viens pats biznesa process
Biznesa
procesa
modelis
• Biznesa process kā daļa no organizācijas
vides
Objekta
modelis
Biznesa
likumi
Biznesa
procesa
modelis
Aktieri
...
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
88
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Biznesa procesu tipi – BPMN (2)
• Privāti (iekšēji) biznesa procesi – iekšēji
procesi specifiskā organizācijā
• Abstrakti (publiski) biznesa procesi –
mijiedarbība starp privātu biznesa procesu
un citu procesu vai dalībnieku
• Sadarbības (globāli) biznesa procesi –
mijiedarbība starp divām vai vairākām
biznesa vienībām
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
89
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Privāts process
Nosaka, ka
pasūtījums ir
pabeigts
Pārbauda
pieteicēja
ierakstu
Nosaka
darbības plāna
ieguvumu
Apstiprina vai
noraida
darbības plānu
Informē pieteicēju
par apstiprinājumu
vai noraidījumu
Aizgūts no BPMN rokasgrāmatas
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
90
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Abstrakts process
Pacients
6) Es jūtos slims
1) Es gribu redzēt ārstu
Saņem
ārsta
pieprasījumu
8) Paņem savas zāles un
vari iet
5) Aiziet pie ārsta
Pieraksta
vizīti
10) Te būs Jūsu zāles
9) Man vajag manas zāles
Uzzina
simptomus
Nosūta
recepti
Saņem
zāļu
pieprasījumu
Nosūta
zāles
Aizgūts no BPMN rokasgrāmatas
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
91
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pacients
Sadarbības process
Nosūta
ārsta
pieprasījumu
Nosūta
simptomus
6) Es jūtos slims
1) Es gribu redzēt ārstu
Administrators/
Ārsts
Saņem
vizīti
Saņem
ārsta
pieprasījumu
Saņem
recepti
8) Paņem savas zāles un
vari iet
5) Aiziet pie ārsta
Pieraksta
vizīti
Nosūta
zāļu
pieprasījumu
Saņem
zāles
10) Te būs Jūsu zāles
9) Man vajag manas zāles
Uzzina
simptomus
Nosūta
recepti
Saņem
zāļu
pieprasījumu
Nosūta
zāles
Aizgūts no BPMN rokasgrāmatas
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
92
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Biznesa procesu tipi (3)
• “As-is” modelis – procesa modelis patreizējā
situācijā
• “To-be” modelis – projektējamais procesa
modelis
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
93
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
“As-is” modeļa piemērs
Trkman P., Groznik A., Measurement of SupplyChain Integration Benefits, Interdisciplinary
Journal of information, Knowledge, and Management, 2006
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
94
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
“To-be” modeļa piemērs
Trkman P., Groznik A., Measurement of SupplyChain Integration Benefits, Interdisciplinary Journal of information, Knowledge, and Management, 2006
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
95
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Galvenās veidnes (frameworks)
• APQC veidne
• Value Chain veidne
• Centers of Excellence (balstīta uz procesu
struktūru)
• MIT (Masačusetas Tehnoloģiskā institūta)
veidne
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
96
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
APQC veidne
DARBA PROCESI
Attīstīt vīziju un
stratēģiju
Radīt un attīstīt
produktus un
pakalpojumus
Pārdot produktus
un pakalpojumus
Piegādāt
produktus un
pakalpojumus
Vadīt klientu
apkalpošanu
VADĪBAS UN UZTURĒŠANAS PAKALPOJUMI
Attīstīt un vadīt cilvēku kapitālu
Vadīt informācijas tehnoloģijas
Vadīt finanšu resursus
Iegūt, būvēt un vadīt īpašumus
Vadīt vides veselību un drošību
Veidot ārējas attiecības
Pārvaldīt zināšanas, veikt uzlabojumus un sekot līdzi izmaiņām
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
97
Pakalpojumu orientētas
metodoloģijas un pakalpojumu
orientētas arhitektūras
8.tēma
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pakalpojumu orientēta arhitektūra ir
pakalpojumu krājums, kuri savā
starpā sazinās. Pakalpojumi ir
patstāvīgi un nav atkarīgi no cita
pakalpojuma konteksta vai stāvokļa.
Tie darbojas dalītu sistēmu
arhitektūrās.
www.dmreview.com/resources/glossary.cfm
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
99
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Nav vienota viedokļa par pakalpojumu orientētas
arhitektūras definīciju, izņemot tās tiešo tulkojumu
- tā ir arhitektūra, kuras galvenais darbības princips
balstās uz pakalpojumu orientāciju. Pakalpojumu
orientācija raksturo arhitektūru, kas biznesa
procesu un lietotāju atbalstam lieto vāji saistītus
pakalpojumus. Tīkla resursi pakalpojumu orientētas
arhitektūras vidē ir pieejami kā neatkarīgi
pakalpojumi, kuriem var piekļūt bez zināšanām par
tiem pamatā esošās platformas realizāciju. Šos
konceptus var pielietot biznesā, programmatūrā un
citās ražotāja/patērētāja tipa sistēmās.
http://en.wikipedia.org/wiki/Service-oriented_architecture
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
100
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Prezentācija
Uz
lietotāju
centrētie
slāņi
Pielietojums
Risinājuma apgabals
Uz
sistēmu
centrētie
slāņi
Apgabala modelis
Prasības
Problēmu apgabals
Pakalpojumu orientēta arhitektūra (SOA) un tās komponentes
Procesi
Pakalpojumi
Īpašības
Komponentes
Klases
Objekti
Ref 28
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
101
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Saikne starp biznesa procesa un pakalpojuma
funkcionalitāti
Biznesa process
Biznesa process
Biznesa process
Atbilst ?
Ir daļa no ?
Ir vienāds ar ?
Pakalpojums
Pakalpojums
Pakalpojums
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
102
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
SOA kontraktu mehānisms
Pakalpojuma piegādātājs
Reģistrējas
Reģistrācija
1. solis: Pakalpojuma piegādātājs reģistrē kontrakta un endpoint informāciju
Dod man pakalpojumu, kas dara XYZ
Pielieto
endpoint, lai
izmantotu
pakalpojumu
Atgriež piemēroto pakalpojumu sarakstu
2. solis: Pakalpojuma patērētājs saņem sarakstu ar piemērotiem kontraktiem
3. solis: Iekšējais process labākā pakalpojuma izvēlei
Iegūst kontraktu šī pakalpojuma Acme Service’s realizācijai
4. solis: Pakalpojuma patērētājs iegūst kontraktu un izveido klientu (saistās) šim pakalpojumam
Patērētājs
Iegūst endpoint
Ref66 - Practical Guide to Enterprise Architecture by James McGovern, Scott W. Ambler, Michael E. Stevens, James Linn, Vikas Sharan,
Elias K. Jo
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
103
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pakalpojuma dimensijas - Redzesloks
Redzesloks – nosaka organizatoriskās robežas,
kurās pakalpojumam ir jādarbojas.
– Piemēram, pakalpojumus, kuri ir paredzēti darbībai
uzņēmumā, izmanto procesi un citi pakalpojumi visā
uzņēmumā. Otrā skalas pusē ir pakalpojumi, kurus
izmanto tikai viens lietojums vai organizatoriskā grupa.
– Kāpēc visi pakalpojumi nav pieejami visā uzņēmumā?
Tāpēc, ka eksistē cieša saistība starp pakalpojuma
redzesloku un pakalpojuma pārvaldīšanas, uzturēšanas
un uzlabošanas izmaksām. Jo vairāk lietotāji to
izmanto, jo augstākas ir izmaksas.
Rosen Mike, BPM and SOA, www.bptrends.com, 2006
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
104
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pakalpojuma dimensijas – Īpašumtiesības
Īpašumtiesības
–
nosaka,
kura
organizatoriskā vienība ir atbildīga par
pakalpojuma uzturēšanu.
– Pakalpojumu orientētā arhitektūrā tas attiecas ne tikai uz
vienkāršu sistēmas uzturēšanu, bet arī uz visu
pakalpojuma dzīves ciklu.
– Daži sarežģīti īpašumtiesību jautājumi:
• Kā prioritizēt un izpildīt dažādu lietotāju dažādus
uzlabojumu pieprasījumus?
• Cik daudz pakalpojuma versijas vienlaicīgi tiks
uzturētas?
• Cik liela saderība ar iepriekšējām versijām būs
nepieciešama?
• Cik ilgi tiks uzturētas iepriekšējās versijas?
Rosen Mike, BPM and SOA, www.bptrends.com, 2006
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
105
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pakalpojuma dimensijas - Granularitāte
Granularitāte – apraksta pakalpojuma izmēru.
Pakalpojuma izmēri netiek mērīti kilobaitos vai koda
daudzumā, bet gan paveiktās biznesa funkcijas
apjomā vienā ieejas/izejas ziņojuma apmaiņā
– Maza pakalpojuma piemērs – pakalpojums paņem pasta
indeksu kā ieeju un atgriež pilsētas nosaukumu kā izeju.
– Liela pakalpojuma piemērs – pakalpojums paņem
apdrošināšanas lietojumu kā ieeju un izveido izcenojumu
kā izeju.
Rosen Mike, BPM and SOA, www.bptrends.com, 2006
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
106
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pakalpojuma dimensijas - Konstrukcija
Konstrukcija – raksturo to, kā pakalpojums ir ticis realizēts.
– Piemēram, tas var būt realizēts kā kods (mazas granularitātes
pakalpojums) vai tas var sastāvēt no citiem pakalpojumiem.
– Ir arī citas ļoti atšķirīgas pakalpojuma konstrukcijas iespējas, kuras
ir rūpīgi jāapsver.
• Pakalpojums īstenībā var būt “pakalpojuma iesaiņojums
(wrapper)” ap kādu eksistējošu funkciju vai datiem. Tas tiek
saukts par “integrācijas pakalpojumu”.
• Pakalpojumu var nodrošināt biznesa partneris, piemēram,
spēju noteikt pārvadājuma atrašanās vietu, izmantojot tā
izsekošanas numuru. Tas tiek saukts par “ārēju pakalpojumu”.
Rosen Mike, BPM and SOA, www.bptrends.com, 2006
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
107
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pakalpojuma tipu hierarhija
Biznesa
process
Biznesa pakalp.
Apgabala pakalp.
Biznesa pakalp.
Apgabala pakalp.
Servisa
pakalpojums
Ārējs pakalp.
Integrācijas
pakalp.
Rosen Mike, BPM and SOA, www.bptrends.com, 2006
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
108
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pakalpojumu tipi (1)
• Biznesa pakalpojums – pakalpojums, kas nodrošina
augstu biznesa vērtības granularitāti pakalpojuma
patērētājiem visā uzņēmumā. Funkcijas un informācija ir
ļoti līdzīgas biznesa procesos izmantotajai semantikai un
sintaksei. Parasti biznesa pakalpojums sastāv no vairākiem
detalizētākiem pakalpojumiem.
• Apgabala pakalpojums – viduslīmeņa pakalpojums, kas
nodrošina biznesa funkcionalitāti specifiskā biznesa
apgabalā. Apgabala pakalpojumi nodrošina kopēju
funkcionalitāti biznesa pakalpojumu konstruēšanā, bet tie
nav pieejami pakalpojuma patērētājiem ārpus biznesa
apgabala.
Rosen Mike, BPM and SOA, www.bptrends.com, 2006
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
109
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Pakalpojumu tipi (2)
• Servisa pakalpojums – Zema līmeņa pakalpojums, kas
nodrošina atsevišķu biznesa funkcionalitāti. Servisa
pakalpojumus parasti lieto visā uzņēmumā, piemēram,
adrešu pārbaude. Tos visbiežāk nodrošina un pārvalda
centrāli.
• Integrācijas pakalpojums – pakalpojums, kas apvieno
funkcijas un/vai datus no eksistējošām sistēmām un atklāj
tos kā pakalpojumu. Pakalpojuma granularitāte ir
kompromiss starp uzņēmuma modeļa vēlmēm un
eksistējošās sistēmas iespējām. Integrācijas pakalpojumi
parasti ietver pārveidošanu starp uzņēmuma modeli un
lietojuma modeli.
• Ārējais pakalpojums – pakalpojums, kuru veic trešās
puses piegādātājs, piemēram, kredītu pārbaude vai
pārvadājumu izsekošana. Rosen Mike, BPM and SOA, www.bptrends.com, 2006
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
110
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Uzņēmuma pakalpojumu kopne ar pieslēgtiem
tālvadības pakalpojumiem
Papazodlou & Co
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
111
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Uzņēmuma pakalpojumu kopnes iespējas
(potenciālās)
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Esošo labo īpašību pastiprināšana
Pakalpojumu sazināšanās spējas
Dinamisku savienojumu spējas
Uz temats/saturs bāzētas maršrutēšanas iespējas
Galapunktu ar dažādām pakalpojumu īpašībām atklāšanas iespējas
Integrācijas iespējas
Transakcijas iespējas
Uzticamas ziņošanas iespējas
Drošības iespējas
Ilgstošu procesu un transakciju iespējas
Iespēju pārvaldīšana un novērošana
Mērogojamība
Papazodlou & Co
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
112
Aspektu orientētas metodoloģijas
9. tēma
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
UML paplašinātā klasifikatora ar paplašinājuma punktiem un
punktu griezumiem AOSD/UC piemērs
http://www.early-aspects.net/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
114
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Banka
Transporta līdzekļa
īpašnieks
Maksāt rēķinu
Reģistrēt transporta līdzekli
<<pēc>>
<<pirms>>
Konfidencialitāte
Integritāte
UN
Drošība
Drošība daļēji pārklāj lietošanas piemērus
http://www.early-aspects.net/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
115
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Cosmos interešu skati un modeļa elementi: pārskats
• Interešu skati
•
Attiecības
•
Skaidrojumi
•
Fiziskie faktori
– Loģiskais
•
•
•
•
•
Klasifikācijas
Klases
Instances
Īpašības
Tipi
– Fiziskais
–
–
–
–
• Kolekcijas
• Instances
• Atribūti
Predikāti
Attiecības
Grupas
Predikāti
• // apakštipi nav sīki izstrādāti
http://www.early-aspects.net/
•
–
–
–
–
–
–
–
–
Kategoriskas
Klasifikācijas
Vispārināšanas
Instances
Raksturojošas
Aktualitātes
Attiecinājuma
Dalības
–
–
–
–
–
Devums
Motivācija
Loģiskā realizācija
Loģiskā kompozīcija
Loģiskās prasības
–
–
Fiziskā saistība
–
–
Kartēšanas saistība
Fiziskās prasības
Kartēšana
Fiziskā realizācija
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
116
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Interešu skatu telpa, attēlota kā CORE vairākdimensiju
kubs
http://www.early-aspects.net/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
117
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Meta sakaru telpa
Meta interešu
skatu telpa
Sistēmas
telpa
Prasības
http://www.early-aspects.net/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
118
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
AORE procesu modelis
http://www.early-aspects.net/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
119
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Dažādi interešu skati arhitektūrā
Arhitektūra
Informācijas
izgūšana
Izmaksas
Mainīgums
Pieejamība
http://www.early-aspects.net/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
120
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
AOREC pamatprocess
http://www.early-aspects.net/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
121
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Arhitektūras aspekti un šķērsgriezuma interfeisi
AspektsA
Apzīmējumi:
Aspekta komponents
Komponents
Šķērsgriezuma interfeiss
AspektsB
KomponentsA
Normāls interfeiss
Šķērsgriezumi
http://www.early-aspects.net/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
122
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Topošais projektēšanas process
http://www.early-aspects.net/
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
123
Informācijas sistēmu metodoloģiju
izvēles un kombinēšanas metodes.
10.tēma
Lekciju materiāls sagatavots projekta
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas”
pilnveidošana absolventu profesionālās
konkurētspējas paaugstināšanai “ ietvaros
©RTU, 2007
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Metodoloģijas komponentes
Metodoloģijas komponentes precizē:
–
–
–
–
–
–
–
–
Kā projekts tiks sadalīts posmos
Kādi uzdevumi tiks izpildīti katrā posmā
Kādi rezultāti tiks iegūti
Kad un kādos apstākļos tie tiks izpildīti
Kādi ierobežojumi tiks uzlikti
Kurus cilvēkus vajadzētu iesaistīt
Kā projekts būtu jāvada un jākontrolē
Kādus atbalsta rīkus varētu pielietot
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
125
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Metodoloģijas piemērošana praksei (1)
• Metodoloģija var aptveres konkrētība var svārstīties
no produkta, kas apraksta katru posmu un uzsākto
uzdevumu, līdz izplūdušai skicei, kurā ir īsi
aprakstīti tikai pamatprincipi.
• Metodoloģija var nosegt ļoti atšķirīgus izstrādes
procesa apgabalus – no augsta līmeņa stratēģisku
un organizatorisku problēmu risināšanas līdz mazas
datorsistēmas ieviešanai.
• Metodoloģija var pārklāt konceptuālas lietas vai
fiziskas projektēšanas procedūras, vai visu
starpposmu amplitūdu.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
126
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Metodoloģijas piemērošana praksei (2)
• Metodoloģija var būt radīta pielietošanai
specifiskiem problēmu tipiem noteiktā vidē vai
industrijā, vai arī tā var būt visaptveroša
metodoloģija vispārīgiem mērķiem.
• Metodoloģiju var potenciāli izmantot jebkurš, vai
arī tā ir paredzēta labi apmācītiem speciālistiem
vai lietotājiem, kas veido paši savus lietojumus.
• Metodoloģijas visu norādīto uzdevumu veikšanai
var būt nepieciešami daudzi cilvēki, vai arī
metodoloģijai tādi uzdevumi var vispār nebūt.
• Metodoloģija var iekļaut un var neiekļaut rīkus
un rīku kopas.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
127
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Tradicionālo un spējo metožu salīdzinājums
Tradicionālās metodes
Spējās (Agile) metodes
Nepieciešamība, prasība, lietojumu
gadījums, scenārijs
Lietotāja stāsts, sāga, eposs
Fāze, iterācija
Izrāviens, sprints
Neplānotas darba lietas
Nepadarīts darbs
Pārstrādāšana, pārprojektēšana,
labošana, sīkums
Pārstrāde
Rezultātu analīze, iztaujāšana,
projekta beigu apskats
Retrospektīvs
Progresa sanāksme
Stāvus sanāksme, pulcēšanās
Produktivitāte
Ātrums
Risks, problēma, ierobežojums
Šķērslis
Komanda
Bars, šūna
Kruchten, P., (2007), “Voyage in the Agile Memeplex”, ACM Queue, Volume 5, No. 5, pp. 42.
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
128
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
EKD-CMM uzņēmuma attēlojuma slāņi
Barrios, J., Nurcan, S., “Model Driven Architectures for Enterprise Information Systems”
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
129
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
EKD-CMM Ceļa karte
Barrios, J., Nurcan, S., “Model Driven Architectures for Enterprise Information Systems”
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
130
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Informācijas sistēmas projektēšanas
metodoloģijas izvēles un lietošanas process
(Carroll 2003)
Projekta raksturojums
Izvēlētā
metodoloģija
Metodoloģijas
adaptēšanas
process
Izvēlētā
metodoloģija
Aizgūts no Samuli Pekkola
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
131
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Piemērs (CARE metodoloģija)
Aizgūts no Samuli Pekkola
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
132
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Metožu inženierija (1)
Lieto
Metametodes
un CAME rīki
Definēt
redzespunktu
ME līmenis
Uztver
ISD objektu
sistēma
Piemērot
Lieto
ISD metodes
un CASE rīki
Definēt
redzespunktu
ISD līmenis
Piemērot
Uztver
Objektu sistēma
Attēlot
IS
specifikācijas
http://www.cs.jyu.fi/~jpt/doc/thesis/ime-3_1.html
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
133
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Metožu inženierija (2)
http://www.cs.jyu.fi/~jpt/doc/thesis/ime-3_1.html
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
134
<Pasniedzēja v. uzvārds. Priekšmeta nosaukums>
Divi stāvokļu meta-modeļi
http://www.cs.jyu.fi/~jpt/doc/thesis/ime-3_1.html
“RTU studiju programmas “Datorsistēmas” pilnveidošana absolventu profesionālās konkurētspējas paaugstināšanai “
2006/0238/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2/0015/0007
135