Transcript Aspazija (I. Strode)

ASPAZIJA
1865. – 1943.
Bērnība un skolas gadi
“Lai būtu sapnī vai nomodā,
Tev nespīd vairs zvaigznes otrreiz tā!
Lai ietu caur visu pasauli,
Tu nerasi vairs to zemīti.”
(“Ilgu zeme”)
1865.g.16.03. - Zaļenieku pagasts
“Daukšu mājas”
Dāvis un Grieta Rozenbergi
Zaļās draudzes pagasta skola
Jelgavas Dorotejas vācu meiteņu skola
Jelgavas sieviešu ģimnāzija
Mājkalpotājas un
mājskolotājas gaitas
“Tie, kurus no sevis viss plašums
šķir,
Ne mākoņi tie, bet spārni ir!
Tavi atlauztie spārni – no apakšas
Tu redzi – bez tevis tie aizlaižas”
(“Atlauztie spārni”)
1886.g. - precības ar Maksi Valteru
1889.g. – Jelgava/ dažādi gadījuma darbi;
mājskolotājas darbs
Pirmie literārie mēģinājumi
1884.g.janv. – “Vaidelotes”
pirmizrāde
Rainis un Aspazija
1994.g. – “Zaudētas tiesības”
1895.g. – Aspaziju atbrīvo no darba
Dzīvo Jelgavā, Berlīnē
1897.g. – Panevēža
1897.g. – dzej.krāj.”Sarkanās puķes”
Gadsimtu mija un 1905.gada revolūcija
“Mēs nākotnes cilvēki esam,
Mums nav nekā, ko lūgt,
Mēs jaunu dzīvi nesam –
Tik tevis nedrīkst man trūkt, -”
(Rainis)
1897.g. – Raiņa arests
1899.g.- Rainis dodas uz Vjatkas guberņu
1900.g. – divcēlienu drāma “Zeltīte”
1903.g. – atgriešanās Rīgā
 1904.g. – dzej.krāj. “Dvēseles krēsla”
1904.g. – drāma “Sidraba šķidrauts”
Emigrācija
“Lai viss zudis, lai viss grimis,
Lai vēl atņemts tiek viss cits!
-Ak, tik vienu karstu sirdi,
Kura nākotnei vēl tic!”
“Vienu pašu!”
1905.g. – Rainis un Aspazija atstāj dzimteni
1905.g. – 1920.g. – dzīvo Kastaņolā, Lugāno
pilsētas nomalē
1910.g. – “Liriskās biogrāfijas” 1.daļa “Saulains stūrītis”
1911.g. -“Liriskās biogrāfijas” 2.daļa “Ziedu klēpis”
1920.g. – Dzej.krāj. “Izplesti spārni”
Tiek aizsākti autobiogrāfiskie tēlojumi prozā
1920.g. – atgriešanās Latvijā
Aktivizējas literārā darbība, iznāk vairāki dzej.krājumi
Pēc Raiņa nāves strādā pie viņa literārā arhīva
kārtošanas un izdošanas
1943.g. 5.nov. Aspazija mirst, apglabāta blakus Rainim
“Ir mūži, kas sagruzd, lēni izplēnot līdz pēdējai oglītei,
vai arī nodeg rātni kā sveces. Bet dažs pielīdzināms
sveķainai pagalei, kas sprakšķēdama tālu šķiež pasaulē
ugunīgas dzirkstis. Aspazijas liktenis ir stāvējis šādā
uguns zīmē. Nemierīgā pavasarī uzlēcis viņas spīdeklis
un tumšā novembra naktī ieritējis rudens debesu
krāšņajā zvaigznājā.”
(Veronika Strēlerte)