Transcript Agromežsaimniecība: vēsturisko prakšu nākotnes potenciāls.

Agromežsaimniecība:
pagātnes prakšu nākotnes potenciāls
Ivo Vinogradovs
[email protected]
Agromežsaimniecība ir kopējs apzīmējums zemes lietojuma
sistēmām, kurās daudzgadīgi kokaugi (koki, krūmi u.c.) tiek audzēti
kopā ar zālaugiem (labību, lopbarību) vai lopiem gan vienlaicīgi,
telpiski sakārtoti, gan secīgā maiņā
Tradicionālās agromežsaimniecības prakses ir meža ganības,
īslaicīga lauksaimniecība izcirtumos, meža mazlauku un dārzu
saimniecība, meža-lauku nomaiņa uzlabotās papuvēs, lopbarības
audzēšana augļudārzos, pollardēto lopbarības koku skrajmeži.
Potenciālie agromežsaimniecības veidi atklātās līdzenumu ainavās vai
intensīvas lauksaimniecības zemēs:
meža aramzeme (silvoarable)
Potenciālie agromežsaimniecības veidi atklātās līdzenumu ainavās vai
intensīvas lauksaimniecības zemēs:
plānoti apstādījumi ūdensteču un meliorācijas grāvju aizsargjoslās
(riparian buffer strips)
Potenciālie agromežsaimniecības veidi atklātās līdzenumu ainavās vai
intensīvas lauksaimniecības zemēs:
laukmaļu un pretvēja joslu stādījumi (hedgrows and windbreaks)
Potenciālie agromežsaimniecības veidi atklātās līdzenumu ainavās vai
intensīvas lauksaimniecības zemēs:
augļukoku un lopbarības sistēmas un skrajmežu ganības
Zemēs ar apgrūtinātu lauksaimniecību augstākais potenciāls būtu:
uzlabotajām papuvēm (advanced fallow) un daudzgadīgo energokultūru
un daudzfunkcionālo koku (multifunctional trees) sistēmām
Prezentācijā izmantoti attēli no EURAF ziņojuma „Agroforestry: trees for sustainable european
agriculture“ 2012.gada 10.oktobrī, Briselē, Eiropas parlamentā.