Transcript Tīruma nezāļu blīvuma izmaiņas augsekas un mēslošanas sistēmas ietekmē Dace Piliksere Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts LU BF Botānikas un ekoloģijas katedra DU 52.

Tīruma nezāļu blīvuma izmaiņas
augsekas un mēslošanas sistēmas
ietekmē
Dace Piliksere
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
LU BF Botānikas un ekoloģijas katedra
DU 52. starptautiskā zinātniskā konference
Daugavpils, 14.-16.04.2010.
Vienošanās Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099
Aktualitāte
Vēl joprojām zināšanas par nezāļu bioloģisko un
ekoloģisko dabu dažādās laukaugu audzēšanas
sistēmās ir nepietiekamas, lai nezāļu
apsaimniekošanas problēma tiktu atrisināta.
Mērķis
Noskaidrot un novērtēt augsekas un mēslošanas
sistēmas ietekmju īpatsvaru uz tīruma nezāļu
blīvuma izmaiņām, lai nodrošinātu jaunas
zināšanas videi draudzīgām augkopības
sistēmām.
Tīruma augtenes ietekmējošie faktori
Laukaugu audzēšanas
agrotehniskās metodes
Apkārtējā vide
un tās vēsturiskā
attīstība
Klimatiskie
apstākļi
Augsnes īpašības
Materiāls un metodes




Pētījums veikts Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta
ilggadīgajā augseku un mēslošanas sistēmu izmēģinājumu
laukā.
Apkopoti 22 gadu nezāļu uzskaišu dati, kas veiktas jūnija pirmajā
dekādē laika periodā no 1973.-2009. gadam.
Izmēģinājuma laukā kopā sugas vai ģints līmenī reģistrēti 44
nezāļu taksoni.
Datu apstrādei izmantota aprakstošā statistika un daudzfaktoru
lineārais modelis (GLM).
Atkarīgie mainīgie:
Nezāļu blīvums
Sugu daudzveidība
Ietekmējošie faktori:
Augseka
Mēslošanas sistēma
Laukauga-priekšauga
mijiedarbība
Klimatiskie apstākļi
Augsnes barības vielas
PRIEKUĻU ILGGADĪGO IZMĒĢINĀJUMU STACIONĀRA LAUKU SHĒMA
6 7 8 9 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5
Nemēslots
2 NPK
Kūtsmēsli
2 NPK
N 66 P 90 K 135
Kūtsmēsli +
NPK
Salmi + NPK
10
11
Augsekas:
Mēslošanas sistēmas:
1. Mieži-kartupeļi-mieži
1. Nemēslots
2. Mieži-āboliņš/stiebrzāles-rudzi-kartupeļi
2. KM (kūtsmēsli 10 t ha -1 līdz
3. Mieži-āboliņš/stiebrzāles-mieži-rudzi-mieži-kartupeļi
4. Mieži-āboliņš/stiebrzāles-kartupeļi
1980., 20 t ha -1 pēc)
3. NPK (N 66 P 90 K 135 )
5. Mieži-āboliņš/stiebrzāles-āboliņš/stiebrzāles-rudzi-mieži-kartupeļi
4. KM + NPK
6. Melnā papuve-rudzi
7. Mieži-rudzi-auzas-rudzi
8. Rudzi-rudzi-rudzi-rudzi-āboliņš/stiebrzāles-āboliņš/stiebrzālesāboliņš/stiebrzāles-āboliņš/stiebrzāles
9. Melnā papuve-rudzi-mieži-rudzi
10. Kartupeļi-mieži
11. Kartupeļu monokultūra
(kūtsmēsli 10 t ha -1 līdz 1980.,
20 t ha -1 pēc plus N 66 P 90 K 135 )
5. 2 NPK (N 132 P 180 K 270 )
6. Salmi + NPK (N 66 P 90 K 135 )
450
400
350
300
250
200
150
100
50
0
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
Nokrišņi jūnija I dekādē
1999
0
1998
50
1997
100
1996
150
1994
200
1993
250
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
1997
1996
1994
1993
1992
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
1997
1996
1994
1993
1992
1991
1990
1988
Nokrišņi maija II dekādē
1992
300
1991
Nokrišņi maija III dekādē
1991
350
1990
0
1990
50
1989
100
1989
150
1988
200
1988
250
Novirze no ilggadīgā vidējā, °C
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
1997
1996
1994
1993
1992
1991
1990
1988
Novirze no ilggadīgā vidējā, %
300
Novirze no ilggadīgā vidējā, °C
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
1997
1996
1994
1993
1992
1991
1990
1989
1988
Novirze no ilggadīgā vidējā, %
350
Novirze no ilggadīgā vidējā, °C
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
1997
1996
1994
1993
1992
1991
1990
1989
1988
Novirze no ilggadīgā vidējā, %
Klimatiskie apstākļi Priekuļos
Vidējā gaisa temperatūra maija II dekādē
8
6
4
2
-2
0
-4
-6
Vidējā gaisa temperatūra maija III dekādē
8.0
6.0
4.0
2.0
-2.0
0.0
-4.0
-6.0
Vidējā gaisa temperatūra jūnija I dekādē
8.0
6.0
4.0
2.0
-2.0
0.0
-4.0
-6.0
44
125
176
318
277
427
500
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
213
138
2001
2002
129
178
145
179
400
277
203
141
103
186
2000
1999
1998
1997
1996
1994
1993
1992
500
600
1991
264
300
1990
88
1989
0
80
100
1988
128
200
1973
Gab.* m-2
Rezultāti un diskusija
Nezāļu kopējais blīvums atkarībā no uzskaites gada
Nezāļu taksonu skaits atkarībā no uzskaites gada
21
20
21
22
1993
24
21
28
28
28
29
29
29
25
1992
25
27
33
30
28
24
25
2007
30
31
2006
30
19
16
15
10
5
2009
2008
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
1997
1996
1994
1991
1990
1989
1988
0
1973
Taksonu skaits
35
y = 0.4393x + 20.766
R² = 0.428
FAKTORU IZSKAIDROTĀ VARIĀCIJA
Nezāļu blīvums
Sugu daudzveidība
Kopējais
Īsmūža
Daudzgadīgo
Kopējā
Īsmūža
Daudzgadīgo
R2
0,77
0,77
0,62
0,59
0,690
0,59
Adjusted R2
0,66
0,67
0,440
0,4
0,55
0,39
N_05_2
0,046
0,031
0,043
0,074
0,072
0,021
N_05_3
0,014
0,019
NS
NS
NS
NS
N_06_1
NS
0,016
0,062
0,028
0,018
0,021
T_05_2
0,066
0,101
0,064
NS
NS
NS
T_05_3
0,048
0,024
0,124
NS
NS
0,017
T_06_1
NS
NS
0,128
0,020
NS
0,056
pH
NS
NS
0,017
NS
NS
NS
Org
NS
NS
NS
0,016
0,020
NS
P2O5
0,017
0,019
NS
0,034
0,038
NS
K2O
0,047
0,051
NS
NS
NS
NS
Ca
0,016
0,029
0,030
0,115
0,079
0,079
LA-PA
0,233
0,251
NS
0,130
0,251
0,082
MS
0,121
0,146
0,067
0,236
0,329
0,044
AS
0,131
0,105
0,177
NS
0,048
0,076
LA-PA * MS
NS
0,182
NS
NS
NS
NS
LA-PA * AS
0,085
0,086
0,055
0,062
0,123
0,095
MS * AS
NS
NS
NS
NS
NS
NS
LA-PA * MS * AS
NS
NS
NS
NS
NS
NS
N – nokrišņi; T – temperatūra; 05_2 – maija 2. dekāde; 05_3 – maija 3. dekāde; 06_1 – jūnija 1. dekāde; LA –
laukaugs; PA – priekšaugs; MS – mēslošanas sistēma; AS – augseka; pH, Org, P2O5, K2O, Ca – augsnes
ķīmiskās īpašības.
α = 0.05
Nezāļu kopējais blīvums atkarībā no augsekas
350
326
Augi m-2
300
250
200
172
150
138
134
M-ĀS-K
M-ĀS-ĀS-R-M-K
96
100
50
0
M-K-M
M-ĀS-R-K
M-ĀS-M-R-M-K
Augi m-2
Dominējošo sugu īpatņu skaits atkarībā no augsekas
100
90
80
70
60
50
40
30
20
10
0
CHESS
VICSS
THLAR
VIOAR
SPRAR
STEME
SONSS
M-K-M
M-ĀS-R-K
M-ĀS-M-R-M-K
M-ĀS-K
M-ĀS-ĀS-R-M-K
Secinājumi
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Augsekai ir būtiska ietekme uz nezāļu blīvumu un īsmūža un
daudzgadīgo nezāļu sugu daudzveidību. Augseka vairāk izskaidro
nezāļu blīvuma izmaiņas, mazāk nosaka sugu daudzveidību.
Mēslošanas sistēmai ir būtiska ietekme uz nezāļu blīvumu un sugu
daudzveidību. Mēslošanas sistēma vairāk ietekmē īsmūža nezāļu
floru.
Augsekas un mēslošanas sistēmas mijiedarbības ietekme uz nezāļu
floru nav būtiska.
Nokrišņu daudzumam un gaisa temperatūrai lielāka ietekme ir uz
nezāļu blīvuma izmaiņām nekā uz nezāļu sugu struktūru. Lielāka
izskaidrotā variācija ir daudzgadīgo nezāļu floras izmaiņās.
Būtiska ietekme uz nezāļu floru ir karbonātu saturam augsnē, kas
vairāk izskaidro izmaiņas nezāļu sugu daudzveidībā.
Kopumā iegūtos rezultātus var izmantot teritorijām, kurās ir līdzīgas
augsnes un klimatiskie apstākļi kā Priekuļu izmēģinājumā.
Paldies par uzmanību!