Transcript Rezidentura Latvija

Rezidenturas programmu
kvalitate, ka to izmerit un
uzlabot?
Ugis Gruntmanis
Teksasas Universitate
Southwestern un Dalasas Veteranu
Universitates slimnicas
Pateiciba
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Reinim Jokstam
Jevgenijai Lividanei
Andai Pazarnovai
Janim Vetram
Aivaram Lejniekam
Valdim Piragam
Maijai Radzinai
Evai Steinai
Raimondam Bricim
Ingunai Liepai
Laumai Zarinai
Inesei Carei
Ievai Ruzai
Dainim Krievinam
Ivaram Krastinam
Paulam Princim
Irita Bradovska
Rezidenturas uzdevums
• Sagatavot arstus kas nakotne bus spejigi aprupet
pacientus balstoties uz zinasanam kas pamatotas
pieradijumos, tacu kas ir ne mazak svarigi, ar morali
un etiski augstu standartu.
Dr.William Osler, Johns Hopkins University (1910)
• Rezidenturas galvenais merkis ir, sagatavot
kompitentus and iejutigus klinicistus,
arstus/petniekus, arstus/pasniedzejus un
arstus/administratorus kas izprot veselibas aprupi un
tas merkus sabiedriba.
Dr.Kelly Skeff, Stanford University (2006)
Rezidenturas kvalitate
• 1. Cik arsti/rezidenti katra specialitate Latvija
•
•
•
•
un citas valstis.
2. Rezidenturas kvalitate, vai ta merita,
analizeta.
3. Arstu/pasniedzeju darba kvalitate, vai ta
merita, analizeta.
4. Kai lai piesaista arstus regioniem.
5. Ieviest sistemu, kur lielaka apmaksa seko
labakai apmacibas kvalitatei.
Rezidenturas kvalitate
• Ir skaidrs ka rezidentu apmaciba augsta
limeni Latvija notiek, tacu tas vairak notika
sagadisanas del, nevis tapec ka tika izveidota
sistema kas palidz arstiem/pasniedzejiem
klut ar vien labakiem.
Somija
Latvija Danija
Jaunzelande
Rezidenti
ARSTU PAR MAZ
ber+pusaudzu psih
geriatrija
reimatologija
kardiotorokirurgija
bernu neirolog
nefrologi
klin mikrobio
patologi
plastiskie kir
sapju+palliati
ortho+traum
hematologi
bernu kirurgija
199
84
50
70
47
41
58
92
41
66
218
28
42
15
1
15
31
20
33
3
47
23
38
190
26
20
138
30
96
37
32
46
35
82
37
ARSTU ~OK
kirurgs
angiokirur
urologi
pulm+aller
radiologi
otolaringol
psihiatri
onkologija
ieks slimibas
gim arsti
gastroent
endokrinologi
644
15
67
140
327
182
127
69
679
1146
47
88
356
18
60
122
279
174
270
60
547
1378
48
65
194
26
60
51
195
138
350
45
330
1599
56
66
148 (40rez)
12 (2rez)
39 (7rez)
19pulm(4)
151 (39rez)
57 (6rez)
352 (74rez)
18 (10rez)
579 (146rez)
1588 (346rez)
29 (4rez)
17 (4rez)
33, 9.3%
2, 11%
8, 13.3%
ARSTU PAR DAUDZ
neurologija
pediatrija+neo
anest/reani
oftalmologija
dermatologija
ginekologi
kardiologija
phis th +rehab
infekcijas sli
labr arsti
narkologs
neirokirurgija
genetika
155
340
363
244
67
352
95
80
43
55
36
31
16
247
402
420
239
137
478
142
124
57
194
71
49
17
152
157
365
133
75
224
132
20 (4rez)
195 (61rez)
279 (97rez)
73 (11rez)
28 (3rez)
157 (42rez)
47 (15)rez
49PT(0)+OT(4)
5 (2rez)
21, 8.5%
23, 5.7%
57, 13.6%
6, 2.5%
269
40
27
39
29
11
30 (8rez)
28 (11rez)
16 (4rez)
19 (2rez)
12(6rez)
3(5rez)
113 (25rez)
24 (10rez)
29 (3rez)
164 (30rez)
12 (8rez)
7 (1)
7 (6)
14 (0rez)
7
Arsti vecaki
par 65
30%
2, 13.3%
4, 13%
6, 30%
3, 6.4%
22, 11.6%
4, 15.3%
8, 40%
50, 18%
8, 4.6%
26, 9.6%
15, 25%
48, 8.8%
53, 3.8%
3, 6.3%
5, 7.7%
30, 6.3%
10, 7%
10, 8%
10, 17.5%
10, 5.2%
10, 14%
10, 20.4%
6, 35.2%
13%
16%
5%
9%
33%
29.70%
4%
7.90%
17.30%
15.40%
24.70%
18.50%
0%
15%
21%
19.00%
25%
20.00%
16.00%
18.00%
8%
33.00%
7%
18.60%
21.30%
11.70%
21.30%
16.70%
18.60%
19%
8%
26%
26%
18%
12.20%
12.00%
Kada situacija?
Latvija
Igaunija Lietuva Danija Somija
Jaunzelande
Arsti/10000
0
328
328
350
340
270
260
Studenti
1. kursa
481/
1892
120/
220
440/
297
811/
334
600/
247
308/
159
Rezidenti
543
436
1230
Piesaka
1241
dokumentus
arzemem
1636
1065
Izbrauc
Anglija
55
Somija
220
Anglija
281
Anglija
206
2124
1214
3349
Cik studenti pret 100 000
iedzivotajiem?
Latvija
481=24
315=16
231=11
Denmark
Austria
Ireland
Greece
Netherlands
Germany
Iceland
Italy
Norway
United Kingdom
Australia
Hungary
Sweden
OECD
Slovak Republic
Korea
Spain
Switzerland
Czech Republic
Portugal
Belgium
Finland
Turkey
New Zealand
Poland
United States
Canada
Japan
France
21.7
19.4
16.5
13.3
12.3
11.6
11.6
11.6
10.6
10.2
10.1
10.0
10.0
9.9
9.9
9.0
8.7
8.1
7.7
7.7
6.9
6.9
6.9
6.7
6.7
6.3
6.2
6.0
5.5
0
5
10
15
Per 100 000 population
OECD Health at Glance 2009
20
25
Cik studenti pret 1000 arstiem
Latvija
481=65.8
231=31.6
Denmark
Ireland
Austria
Korea
Turkey
United Kingdom
Hungary
Slovak Republic
Germany
OECD
Australia
Italy
Netherlands
Iceland
Poland
New Zealand
Japan
Canada
Sweden
Norway
Greece
United States
Finland
Spain
Portugal
Czech Republic
Switzerland
Belgium
France
64.5
54.6
52.9
51.5
46.0
41.1
35.9
34.6
33.1
32.6
32.4
31.7
31.2
31.1
30.5
29.0
28.7
28.5
28.0
27.3
26.5
26.0
25.4
23.8
22.4
21.6
21.1
17.1
16.1
0
10
20
30
40
50
Per 1 000 physicians
OECD Health at Glance 2009
60
70
Uzlabot rezidenturu Latvija
• 1. Cik arsti/rezidenti katra specialitate
Latvija un citas valstis.
• 2. Rezidenturas kvalitate, vai ta merita,
analizeta.
• 3. Arstu/pasniedzeju darba kvalitate, vai
ta merita, analizeta.
• 4. Ieviest sistemu, kur lielaka apmaksa
seko labakai apmacibas kvalitatei
Rezidentura
•
54% no rezidentiem piedalas klinisko gadijumu, lekciju sagatavosana.
•
57% izglito pacientu vai ta gimeni.
•
41% piejams internets kur meklet atbildes uz jautajumiem.
•
64% piejamas gramatas , tacu 65% pieejami medikamentu firmu
sagatavotie materiali.
•
80% no rezidentiem uzskata ka rezidenturas organizacija ir jauzlabo.
•
50% no rezidentiem uzskata ka vairak nav jadezure ka jau tie dara.
• Mes neesam ne sliktaki, ne labaki ka
citi, tacu kada ir musu attieksme pret to
ko mes daram, padara mus labakus, vai
sliktakus par citiem.
• Veiksme vienmer uzsmaida
sagatavotam pratam
Luis Pasteur
Kas pec rezidentu domam padara arstu par labu
pasniedzeju?
Wright S et al. N Engl J Med 1998;339:1986-1993
Kas pec rezidentu domam padara arstu par labu
pasniedzeju?
Wright S et al. N Engl J Med 1998;339:1986-1993
Ka mes zinam cik labi daram
savu darbu?
Ka teica slavens tenisa speletajs:
Ja netiek skaititi punkti, tad tas ir
tikai kartejais trenins !
Izmainas
• Rezidentiem jadezure 72h menesi (pec
1-3 gada telefona dezuras)
• 20% 1-3 gada japavada uznemsanas
vai reanimacijas nodala visas
specialitates
• Rezidentam jabut dezur saraksta ka
PIRMAJAM dezurantam
Rezidentura Baltijas valstis
• Igaunija, 1073Ls
– Rezidenta alga 914Ls
– Universitatei 73Ls
– Personalam kas apmaca 86Ls
• Lietuva, 912-981Ls
– Rezidenta alga 593-662Ls
– Universitatei 319Ls
• Latvija, 847Ls
– Rezidenta alga 419Ls
– Universitatei 427Ls
Viens rezidents 847Ls
• Universitatei 427Ls
• Parskaitija
slimnicam 419Ls
(338+81) algam
rezidentiem
• Universitatem 76Ls
(9%) un slimnicam
771Ls (91%)
• Slimnicai 733Ls, vai
886Ls regionos
Rigas slimnicam par vienu
rezidentu 733Ls
• 25.2, ne vairak ka 29% (212Ls) nonak rezidentu
praktiskai/teoretiskai apmaciba
– 25.2.1 ne mazak ka 90% (191Ls) macibu personala
atlidzibai, tai skaita 10% (21Ls) rezidenturu vaditajiem
specialitate
– 25.2.2 ne vairak 10% (5%+5%) (21Ls) rezidenturas
organizesanai, tai skaita 5% rezidenta pasizglitibas
izdevumiem.
• 26, lidz 20% (42Ls) no 212 Ls rezidenti “pieskir”
labakajam macibu personalam jebkura specialitate
– Tatad no 212Ls-42Ls-21Ls-21Ls=128Ls
• 17, arsts var vadit ne vairak ka 3 rezidentus
Rigas slimnicam par vienu
rezidentu 733Ls
• 19.3 rezidenta darba samaksa nav
zemaka par normativajos aktos noteikto
(338+81=419Ls).
• 733Ls-212Ls=521Ls (uz roku ~280Ls)
• Algai butu jabut 280Ls, visiem kas
nostrada 72h dezuras menesi (1-3
gads) vai majas dezuras vecakiem
gadiem.
Izmainas rezidentiem
• Samaksa rezidentiem palielinasies par 7090Ls menesi.
• 11Ls menesi paliek rezidenturas programmai
akademiskiem izdevumiem. 11Ls menesi
pasam rezidentam akademiskiem
izdevumiem.
• Katrus 6 menesus jatiekas ar rezidenturas
vaditaju.
Izmainas
arstiem/pasniedzejiem
• Ieviesis pozitivu konkurenci
• Par vienu rezidentu arsts/pasniedzejs sanems 135Ls
menesi (lidz trim rezidentiem) + var nopelnit 44Ls
menesi no neierobezota skaita rezidentiem
• Rezidenturas vaditajs katra specialitate sanem 22Ls
par katru rezidentu menesi
• Vienreiz gada jatiekas ar universitates rezidenturas
vaditaju
ASV medicina
• 1860 gads Harvardas medicinas fakultate, visi
kas vareja samaksat tika uznemti.
• 50% no uznemtajiem neprata rakstit.
• Medicinas fakultate bija jamacas tikai divi gadi.
Dr. Carlzs Eliots
(1834 – 1926)
1. Dr. Eliots kluva par Harvardas prezidentu
(1869-1909).
2. Cinoties pretim milzigam politiskam
spiedienam Eliots atlaida dalu no
nekompetentiem studentiem/pasniedzejiem
un izmainija to uz 4 gadiem.
3. Amerikas universitatem pasam jaizaug, tas
nevar but transplantetas no Anglijas,
Francijas vai Vacijas.
Profesors Viljams Oslers
1849 –1919
1. Bija parliecinats ka medicinas studentiem
pec iespejas atrak janonak saskare ar
pacientu un ka tiesi pacients ir jauno arstu
labakais skolotajs.
2. Izveidoja rezidenturu, kadu visi to zina
sodien Kanada un ASV.
3. Akademiskais modelis kura nav ciesa un
individuala profesionala saite starp pasniedzeju
un studentu/rezidentu ir ka muzigais sasalums.
Abrahams Feksners
1866-1959
1. 1910. gada izdotais zinojums par medicinas
izglitibas stavokli ASV satricinaja sabiedribu
un radikali izmainija veidu ka medicinas studenti
un jaunie arsti tiek apmaciti.
2. Tas kritizeja viduvejo apmacibas limeni.
3. Nepietiekamo lekciju, nodarbibu un telpu
daudzumu un kvalitati.
4. Nezinatnisko veidu kada jaunie arsti
tika apmaciti salidzinajuma ar Vaciju.
Cooke M et al. N Engl J Med 2006;355:1339-1344
Ieteikumi
• Izveidot zem katras klinikas arstu/pasniedzeju
grupu (neatkarigi no administrativa amata)
kam patik un kas tiesam grib piedalities
apmacibas procesa.
• Jauzsak rezidentu iknedelas konferences
(pakapeniski tam jaklust par ikdienas), kur
rezidentiem ir iespeja kopa ar daziem
arstiem/pasniedzejiem izdiskutet
interesantus vai neskaidrus pacientus.
Ko darit sais 8 stundas?
• Rezidentu apmaciba jaievies lekcijas/diskusijas, par
to ka analizet publikacijas balstoties uz dazada
limena pieradijumiem, par veselibas aprupes
sistemam Eiropa un pasaule, etikas jautajumiem, un
veiksmigiem apmacibas modeliem.
• Jacensas izveidot aprupes modelis kura medicinas
studenti kas iestajusies augstskola ar milzigu
idealismu, altruismu un gribu palidzet cilvekiem to
pakapeniski nepazaude (pec vairakiem petijumiem
sis labas ipasibas samazinas rezidenturas laika).
Nosleguma
• Skaidrs ka lietam ir jauzlabojas un tas
var uzlabot, kas ir pats nepatikamakais,
MES pasi esam tie kam tas bus jadara!
Dr. Charles Eliott. Harvard University
Velejums
• Medicina ir reize maksla, zinatne un
darbs. Pauls Stradins
• The practice of medicine is an art, not a
trade; calling, not a business; a calling
in which your heart will be exercised
equally with your head. William Osler
Paldies !
[email protected]