Transcript Mediju apraide Latvijā

MEDIJU APRAIDE LATVIJĀ
2012.gada 7.decembris
AKTUĀLIE JAUTĀJUMI
Optimālā tehnoloģiskā platforma TV apraidei
visā Latvijā
 TV apraides modelis sākot ar 2014.gadu

Bezmaksas TV programmu apraide
 Maksas TV programmu apraide

NEPLP finansējuma modelis
 EPL definīcijas
 Monitoringa centrs

TV APRAIDES PLATFORMU VĒRTĒJUMS

Virszemes TV (DVB-T)
DVB-T platforma - atbilstošākais risinājums sabiedriskā medija TV kanālu
apraidei visā Latvijā
 VTV pirmā izplatīšanas tīkla (>99% Latvijas pārklājums) iespējas




Pāreja no DVB-T uz DVB-T2 apraides standartu neattaisnosies:



maksimāli 5 SD TV programmas vai
1 HD TV un 1- 2 SD TV programmas
Investīcijas raidītājos
Skatītājiem jāmaina TV dekoderi
Mobilo operatoru tehnoloģijas
3G tehnoloģija nav piemērota TV apraidei
 Priekšnosacījumi TV apraidei, izmantojot mobilo platjoslu:





800 MHz frekvence
4G (LTE) platjoslas pieslēgums
LTE mobilā platjosla kā risinājums TV apraidei sākot ar ~ 2016.gadu
DVB-S un kabeļtelevīzijas TV platformas ir dārgi risinājumi
Vislatvijas apraidei
CIK DZĪVOTSPĒJĪGA IR VTV PLATFORMA ILGTERMIŅĀ?
GLOBĀLĀS TENDENCES TV PLATFORMĀS

Virszemes TV
mājsaimniecību skaits
pasaulē būtiski
samazināsies (līdz 26%):
Ierobežotākas iespējas
HD TV
 Mazas vai vispār
nekādas interaktivitātes
iespējas
 Ierobežotāks kanālu
skaits

Pasaules tendences TV platformās, %
mājsaimniecību
100%
90%
80%
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
2007
2008
2009
IP TV (Telco)
Satelīta TV
Avots: IDATE
2013
(F)
Kabeļtelevīzija
Virszemes TV
2016
(F)
CIK DZĪVOTSPĒJĪGA IR VTV PLATFORMA ILGTERMIŅĀ?
LATVIJAI RAKSTURĪGĀS TENDENCES





Ar citām valstīm salīdzinoši zems
Virszemes TV skatītāju īpatsvars
Salīdzinoši agrīna un strauja
interaktīvās IP TV attīstība
TV mājsaimniecības sadalījumā pēc
apraides tehnoloģijām, %
Pakalpojumu komplektu (internets un
TV un/vai balss) strauja attīstība uz
zemas tirgus cenas
Migrācija no laukiem uz pilsētām /
ārzemēm
Nopietnas ambīcijas ātrgaitas platjoslas
attīstībai visā Latvijā
 “vidējās jūdzes” attīstības projekts ->
LTE attīstība nākotnē
10%
Satelīta TV
25%
50%
Virszemes TV
IP TV (telco)
15%
Kabeļtelevīzija
Lai arī turpmāko 3-5 gadu perspektīvā VTV platforma ir vienīgais veids kā
apraidīt TV visā Latvijā, tās komerciālā dzīvotspēja ir apdraudēta ilgtermiņā.
ESOŠAIS TV APRAIDES MODELIS
Nav
pieņemams
finansēšanas
modelis
Free
paka
(90K)
0 Ls/mēn.
Maksas
paka
(120K)
No 4.36
Ls/mēn.
Pārmērīgs
slogs
Mazs
tirgus
2 x 650 K Ls gadā
LVRTC
L
s
Nac.mediju
kanāli
Virszemes TV (DVB-T)
apraide
Latteleco
m
Reklāmdevēji
2 x 650 K Ls gadā
LTV1 un
LTV7
TV3 un
LNT
Citas apraides platformas
Komerciālie TV
kanāli
CableTV
Maksas
pakas
~ vidēji 7 līdz 8
Ls/mēn.
Arī
nac.
kanāli
Satelīta
TV
~ 0.10
Ls/mēn./skatītāju
IP TV
* No 31.mar.2013 līdz 31.dec.2013 must carry pienākums nebūs MTG kanāliem TV3 un LNT.
TV6, TV5,
PBK,
Eurosport,
u.c.
SECINĀJUMI

Virszemes TV (DVB-T) ir piemērotākā platforma TV apraidei visā
Latvijā…

….taču jāmaina virszemes TV apraides modelis

VTV resursi apraidei visā Latvijas teritorijā (>99%) ir ierobežoti


Vieta tikai Sabiedriskās TV programmām (1 HD kanāls un 1 vai 2 SD kanāli)
Jaunā modeļa veiksmes priekšnoteikumi

Pieņemama sabiedriskās TV programmu apraides finansēšana



Pats modelis
Izmaksu apmērs
Pieņemams virszemes maksas TV modelis

…jeb kā maksimizēt VTV platformas iespējas?
IESPĒJAMAIS NĀKOTNES TV APRAIDES MODELIS
Valsts dotācija par apraidi
vai UP kompensācija
L
s
Free
paka
Dotācija par sab.
pasūtījumu
VTV bezmaksas apraide
0 Ls/mēn.
LVRTC
0 Ls. Must Carry!
Reklāmdevēji
L
s
Sab. mediju
kanāli
LTV1 un
LTV7
VTV maksas apraide
Maksas
pakas
X Ls/mēn.
1 TV operators
L
s
Komerciālie
TV kanāli
LVRTC
Citas apraides
platformas
Maksas
pakas
~ vidēji 7 līdz 8
Ls/mēn.
TV3, LNT,
TV6, TV5,
PBK u.c.
CableTV
Satelīta
TV
IP TV
~ 0.10 Ls/mēn/skatītāju
VIRSZEMES MAKSAS TV APRAIDE - SCENĀRIJI
1.scenārijs
2.scenārijs
3.scenārijs
1
1 vai vairāki
1 vai vairāki
Maksas TV
operatoru skaits
Maksas TV
operatora
funkcijas
1) Mārketings, pārdošana, klientu
apkalpošana, norēķini ar
klientiem, kredītuzraudzība
2) Signālu enkodēšana (mpeg4)
3) Maksas TV programmu
komplektēšana (MUX)
4) Signālu kodēšana un maksas
viedkaršu vadība (CAS)
1) Mārketings, pārdošana, klientu
apkalpošana, norēķini ar klientiem,
kredītuzraudzība
1) Mārketings, pārdošana, klientu
apkalpošana, norēķini ar
klientiem, kredītuzraudzība
2) Signālu enkodēšana (mpeg4)
3) Maksas TV programmu
komplektēšana (MUX)
4) Signālu kodēšana un maksas
viedkaršu vadība (CAS)
LVRTC funkcijas
TV signāla apraide
1) TV signāla apraide
2) Signālu enkodēšana (mpeg4)
3) Maksas TV programmu
komplektēšana (MUX)
4) Signālu kodēšana un maksas
viedkaršu vadība (CAS)
TV signālu apraide
LVRTC apraides
izmaksu segšanas
modelis
LVRTC apraides izmaksas sedz 1
maksas operators
LVRTC izmaksas sedz vairāki
maksas operatori proporcionāli
klientu skaitam
LVRTC izmaksas sedz vairāki
maksas operatori
KRITĒRIJI SCENĀRIJA IZVĒLEI UN VĒRTĒJUMS
Kritēriji
1.scenārijs
2.scenārijs
3.scenārijs
Efektivitāte
jeb ietekme
uz
pakalpojuma
izmaksām
Neveicinās izmaksu
samazināšanos ->
80%-90% izmaksu LVRTC
pusē, kuras ir fiksētas
LVRTC būs papildus
jāinvestē ~ 0.8 - 1 M LVL
enkoderos, MUX, CAS.
Neveicinās izmaksu
samazināšanos ->
80%-90% izmaksu LVRTC
pusē, kuras ir fiksētas
Pakalpojuma
cena
Viena operatora esamība
varētu radīt augstu cenu
draudus, taču tirgū ir
alternatīvas (1.piezīme)
Cenu konkurence var notikt
aptuveni 10% koridorā.
Cenu konkurence var notikt
aptuveni 10% koridorā.
Īsais
platformas
komerciālais
dzīves laiks
Šādos apstākļos viens
operators ir piemērotāka
stratēģija.
Nav lietderīgi saasināt
konkurenci platformā, kurai
nav perspektīvas.
Nav lietderīgi saasināt
konkurenci platformā, kurai
nav perspektīvas.
TV kanālu
skaits,
daudzveidība
TV kanālu skaitu nosaka
VTV apraides platformas
iespējas.
Tā kā NEPLP apstiprinās
programmu sarakstu, ļoti
ierobežotas iespējas
diferencēties.
TV kanālu skaitu nosaka VTV
apraides platformas iespējas.
TV operatoru
mērķu /
stratēģijas
ietekme
Operators varētu veikt
pasākumus, lai migrētu
klientus uz savu pamata
platformu, kas vēl vairāk
varētu saīsināt platformas
dzīves laiku (2.piezīme)
Operatori varētu veikt
pasākumus, lai migrētu
klientus uz savu pamata
platformu, kas vēl vairāk
varētu saīsināt platformas
dzīves laiku (3.piezīme)
Operatori varētu veikt
pasākumus, lai migrētu
klientus uz savu pamata
platformu, kas vēl vairāk
varētu saīsināt platformas
dzīves laiku (3.piezīme)
Piezīmes: 1. 54% virszemes TV klientiem ir iespējas -> VTV, SAT, KTV; 64% klientu -> VTV, SAT.
2. Šo risku varētu mazināt, uzliekot konkursa uzvarētājam pienākumu sniegt maksas VTV uz noteiktu laiku.
3. Ņemot vērā, ka LVRTC izmaksas tiek segtas proporcionāli klientu skaitam, nekas neatturēs operatorus no šādas
stratēģijas.
VIENS MAKSAS TV OPERATORS MODEĻA
BŪTISKĀKĀS PRIEKŠROCĪBAS




Nav jāveic papildu investīcijas LVRTC infrastruktūrā ~ 0,8 1 milj. LVL
Izslēdz riskus, kas saistīti ar pārmērīgu valsts iejaukšanos
TV mediju satura nodrošināšanā
Piemērotākā stratēģija apstākļos, kad virszemes TV
platformas dzīvotspēja ilgtermiņā ir apdraudēta
Mazāki riski, kas saistīti ar virszemes TV klientu migrāciju
uz citām TV platformām (Kabeļtelevīzija, IPTV)
NEPLP DARBĪBAS FINANSĒJUMS

Salīdzinājums ar sabiedrisko pakalpojumu nozari
Nacionālo elektronisko
plašsaziņas līdzekļu padome
Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisija
Nozare
Elektroniskie plašsaziņas
līdzekļi
Sabiedriskie pakalpojumi
(t.sk. telekomunikāciju
pakalpojumi)
Finansējuma modelis
Licenču maksājumi plus valsts
budžets
0,17% regulēšanas nodeva, ko
maksā sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēji no
sab. pakalpojumu
ieņēmumiem
Finansējuma apmērs
15 K LVL gadā (licences)
~ 2 M LVL gadā
235 K LVL gadā (valsts budžets)

Ieteikums – NEPLP darbību finansē plašsaziņas līdzekļu
industrija
ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU (EPL)
DEFINĪCIJAS

Esošās definīcijas (attiecas uz apraidi ar zemes raidītāju)
TV

Radio
Pārrobežu
Uztverama arī vienā vai vairākās
valstīs ārpus Latvijas teritorijas
Uztverama arī vienā vai vairākās valstīs
ārpus Latvijas teritorijas
Nacionālie
Apraides zona 99 procenti Latvijas
teritorijas
Programmu apraides zona ir valsts
teritorijas lielākā daļa, vai to var saņemt
lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju
Reģionālie
Vismaz viena reģionālajam apraides
zonu plānojumam atbilstoša apraides
zona.
Programmu apraides aptveršanas zona ir ne
mazāk kā 20 procenti Latvijas teritorijas
Vietējie
Apraides aptveršanas zona ir mazāka
par noteikto reģionālo aptveršanas
zonu
Apraides aptveršanas zona ir mazāka par
noteikto reģionālo aptveršanas zonu
Ieteikumi

Tehnoloģisko platformu neitrālas definīcijas

Definīcijās apvienot reģionālos, nacionālos un pārrobežu EPL

Precizēt EPL-u definīciju. EPL ir mediji nevis apraides tīklu
operatori
VIETĒJĀS UN REĢIONĀLĀS TV

Vietējās TV
No frekvencēm analogajā TV apraidē jāatsakās 2013.gada laikā
 LVRTC DVB-T infrastruktūra nav piemērota vietējo TV
vajadzībām
 Iespējamais risinājums




savi ciparu raidītāji
frekvences no joslas, kas paredzēta Ženēvā pieņemtajā Reģionālajā nolīgumā
par virszemes ciparu apraides plānošanu
Reģionālās TV
LVRTC DVB-T tehnoloģiskais pārklājums lielā mērā atbilstošs
Reģionālo TV vajadzībām (skat. attēlu nākamā slaidā)
 Vairāku TV raidīšana vienā TV kanālā – faktiski pārrobežu TV


RE:TV kanāls Latttelecom IP televīzijā
LVRTC TĪKLA ID ZONAS
NEPLP MONITORINGA CENTRA ATTĪSTĪBA (1)

Tika veikta augsta līmeņa dokumenta “NACIONĀLĀS
ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PADOMES
MONITORINGA CENTRA PRAKTISKĀ DARBĪBA” analīze un
tika konstatēts:
 Nav definētas MC darbības SLA rādītāji;
 Nav definēti konkrēti instrumenti un metodika dokumentā
noteikto normu ievērošanas uzraudzībai;
 Nav noteikta MC sadarbība (ar uzraugāmajiem mēdijiem,
citām institūcijām un dienestiem), sadarbības kārtība un
scenāriji;
 Atsevišķu normu ievērošanas kontroles iespējas ir
apšaubāmas vai, iespējams, novecojušas – tās būtu
jāpārskata;
 Dokumentā noteikto normu uzraudzība nav sadalīta
kompetenču sfērās, kaut gan no normu aprakstiem izriet, ka
tās nav izpildāmas tikai ar tehniskiem, tikai ar
organizatoriskiem vai tikai ar analītiskiem līdzekļiem;
NEPLP MONITORINGA CENTRA ATTĪSTĪBA (2)

Ieteikumi:

Izstrādāt dokumentā minēto normu ievērošanas
uzraudzības koncepciju:



piesaistot konsultantus;
organizējot darba grupu;
Projekta ietvaros būtu jāveic:



Detalizētā esošās situācijas analīze:
 Regulējošo normatīvo aktu analīze, normu pārskatīšana;
 Esošo un pieejamo tehnoloģisko līdzekļu un resursu apzināšana;
 Ārzemju pieredzes apkopošana;
Mērķu noteikšana:
 SLA rādītāju definīcija;
 Normu ievērošanas uzraudzības instrumentu un sfēru
definēšana;
Normu izpildes uzraudzības risinājumu scenāriju izstrāde;
 Tehnoloģiskie, organizatoriskie, analītiskie, informatīvie u.c.
risinājumi;
 Sadarbības modeļi;
 Nepieciešamie resursi un izmaksas
IETEIKUMU KOPSAVILKUMS



Sabiedriskā medija programmu free-to-air apraidei visā Latvijā
izmantot Virszemes TV (DVB-T) platformu
Sabiedriskā medija programmu apraidi finansēt no valsts budžeta
Obligātās retranslēšanas (must - carry) tikai attiecībā uz sabiedriskā
medija programmām
Sabiedriskais medijs nemaksā TV operatoriem par apraidi
 TV operatori nemaksā sabiedriskam medijam par satura retranslēšanu



Must - carry neattiecas uz ārvalstu vai Latvijas komerciālo TV mediju
programmām
Maksas TV programmas DVB-T apraidē tiek nodrošinātas:
1 konkursa kārtībā izvēlēts maksas TV operators
 LVRTC nodrošina apraides tīkla pakalpojumu TV operatoram
 Maksas TV operators komplektē programmu pakas un nodrošina tās
galalietotājiem


NEPLP darbību finansē elektronisko plašsaziņas līdzekļu
industrija