materiale 6 2014-2015

Download Report

Transcript materiale 6 2014-2015

Lunedì 14.30-16.30 - aula Istituto
Mercoledì
12.30-14.30
aula
Venerdì
08.30-10.30
aula
di Glottologia 104
Via
104
Via
Via Festa del
Festa
del
Festa
del
Perdono
Perdono
Perdono
Sistema: temi verbali (valore
aspettuale?)
Diatesi
Persone
Numero
Presente:
Attiva
Media
Prima
Seconda
Terza
Singolare
Duale
Plurale
Indicativo
Presente
Imperfetto
Ottativo
Imperativo
Participio
Futuro
Aoristo
Perfetto
́
́yati
́
́ya-ti
Grado zero
Grado pieno
Grado allungato
I.E
I.E.
I.E.
SSCR.
SSCR.
SSCR.
ø
ø
-e/-o
-a
-ē/-ō
-ā
-i
-i / -ī
-ei / -oi
-e
-ēi / - ōi
-ai
-u
-u / - ū
-eu / -ou
-o
- ēu / -ōu
-au
-ṛ
-ṛ /- ṝ
-er/-or
-ar
ēr/ - ōr
-ār
-m
sonante
-a/-m
-em/-om
-am
ēm/ - ōm
-ām
-n
sonante
-a/-n
-en/-on
-an
ēn/ - ōn
ān
Grado zero
Grado pieno
Grado allungato
I.E.
SSCR.
I.E.
SSCR.
I.E.
SSCR.
*h1s-enti
*-pt-
s-anti
pa-pt-ur
*h1es-ti
*pet
as-ti
a-pat-at
*pēt-
pāt-a
*diw
*wid
div-am
vit-te
*deiw*woid-
dev-a
ved-a
*dēiw-a
*wōid-a
daiv-a
vaid-ya
*bhudh
*kˆlu
buddha
śruta
*bheudh*kˆleu-
bodh-aya-ti
śro-tra
*kˆlēu-
śrauta
*bhṛ*kṛ
bhṛ-ta
kṛ-ta
*bher
*ker
bharati
kar-o-ti
*bhēr*kēr-
bhārya
kār-ayati
*dekˆm
son.
*gwm son.
daś-a
*gwem
gam-aya-ti
*gwēm
ja-gām-a
*ten
tan-o-ti;
tan-tra
*tēn-
tān-trika
ga-ta
ga-cchati
*tn sonante ta-ta
ta-tn-e
*n son.-ti/te vid-ate
bhara-nti
Grado zero
Grado guṇa
Grado vṛddhi
ø (a; ā)
a (-a; -ā)
ā
i; ī
e
ai
u; ū
o
au
ṛ; ṝ
ar
ār
ḷ
al
āl
Presente tematico
I classe: radice guṇata + -a + desinenza
IV classe: radice grado zero + -ya + desinenza
VI classe: radice grado zero + -a + desinenza
X classe: radice variamente trattata + -aya + desin.
Ātmanepada
Parasmaipada
Primarie
Secondarie
Primarie
Secondarie
Desinenze Parasmaipada primarie
Singolare
-mi
-si
-ti
Duale
- vaḥ
- thaḥ
- taḥ
Plurale
- maḥ
- tha
- nti
Desinenze Ātmanepada primarie
Singolare
- e <-a+des.
- se
- te
Duale
- vahe
- ethe
- ete
Plurale
- mahe
- dhve
- nte
Sistema del presente: formazione del tema
Coniugazione tematica: suff. tematico
-a
I cl.
́
VI cl.
Coniugazione atematica
́ya-ti
-ya
IV cl.
-aya
X cl.
No
suff.
II cl.
vetti / vitte
III cl.
da-dā-ti
-no/-nu
V cl.
āpno-ti / āpnute
-o/-u
VIII cl.
karo-ti / kuru-te
-na-/-n-
VII cl
yunakti / yuṅkte
-nā / -nī
IX cl.
jānā-ti / jānī-te
I cl. : rad. guṇata + -a
IV cl. : rad. gr. Ø + -ya
VI cl.: rad. gr. Ø + -a
X cl. : rad. variamente trattata + -aya
Particolarità:
rad. gr. Ø + -c-cha- I cl.:gaccha-ti; yaccha-ti;
- VI cl.: iccha-ti; pṛccha-ti; ṛccha-ti
rad. gr. Ø con infisso nasale - n - : VI cl.
mu-ñ-ca-ti < muc- “lasciare andare, liberare”
si-ñ-ca-ti < sic- “irrorare, spargere a gocce”
vi-n-da-ti < vid- “trovare”
kṛ-n-ta-ti < kṛt- “tagliare”
li-m-pa-ti < lip- “ungere”
lu-m-pa-ti < lup- “rompere”
sillaba di raddopp. + rad. gr. Ø + aI cl.: sthā- “stare”; pā- “bere”; sad- “stare
seduto, sedersi”; ghrā- “odorare”.
ti-ṣṭh-a-ti = egli sta; è in piedi < thi-sth-a-ti
pi-b-a-ti = egli beve < pi-p-a-ti
sī-d-a-ti = egli siede < si-sd-a-ti
ji-ghr-a-ti = egli odora < ghi-ghṛ-a-ti
Formazione tema del presente
coniugazione atematica
Alternanza forme forti = guṇate
e forme deboli = grado zero
guṇa: Indicativo P. I-II-III sing. - pres. e imperf.
Imperativo P.-Ā I sing.-duale-pl.
Imperativo P. III sing.
VIII classe
karoti – kurute:
Indicativo P. presente
karo-mi
karo-ṣi
karo-ti
kur-vaḥ
kuru-thaḥ
kuru-taḥ
kur-maḥ
kuru-tha
kurv-anti
Indicativo Ā. presente
kurv-e
kuru-ṣe
kuru-te
kur-vahe
kurv-āthe
kurv-āte
kur-mahe
kuru-dhve
kurv-ate
V classe
āp-no-ti - āp-nu-te
Indicativo P. presente
āp-no-mi
āp-no-si
āp-no-ti
āp-nu-vaḥ
āp-nu-thaḥ
āp-nu-taḥ
āp-nu-maḥ
āp-nu-tha
āp-nu-v-anti
Indicativo Ā. presente
āp-nu-v-e
āp-nu-se
āp-nu-te
āp-nu-vahe
āp-nu-v-āthe
āp-nu-v-āte
āp-nu-mahe
āp-nu-dhve
āp-nu-v-ate
IX classe
jānāti – jānīte
Indicativo P. presente
jānā-mi
jānā-si
jānā-ti
jānī-vaḥ
jānī-thaḥ
jānī-taḥ
jānī-maḥ
jānī-tha
jān-anti
Indicativo Ā. presente
jān-e
jānī-se
jānī-te
jānī-vahe
jān-āthe
jān-āte
jānī-mahe
jānī-dhve
jān-ate
II classe
vet-ti – vit-te
Indicativo P. presente
ved-mi
vet-si
vet-ti
vid-vaḥ
vit-thaḥ
vit-taḥ
vid-maḥ
vit-tha
vid-anti
Indicativo Ā. presente
vid-e
vit-se
vit-te
vid-vahe
vid-āthe
vid-āte
vid-mahe
vid-dhve
vid-ate
stau-ti/stav-ī-ti – stu-te
Indicativo P. presente
stau-mi / stav-ī-mi stu-vaḥ / stuv-ī-vaḥ
stu-maḥ/stuv-ī-maḥ
stau-ṣi / stav-ī-ṣi
stu-thaḥ / stuv-ī-thaḥ stu-tha / stuv-ī-tha
stau-ti / stav-ī-ti
stu-taḥ / stuv-ī-taḥ
stu-v-anti
Indicativo Ā. presente
stuv-e
stu-vahe / stuv-ī-vahe stu-mahe /stuv-ī-mahe
stu-ṣe/stuv-ī-ṣe
stu-te / stuv-ī-te
stuv-ā-the
stuv-ā-te
stu-dhve /stuv-ī-dhve
stu-v-ate
vak-ti
Indicativo P. presente
vac-mi
vak-ṣi
vak-ti
vac-vaḥ
vak-thaḥ
vak-taḥ
vac-maḥ
vak-tha
[vac-anti]
e-ti
Indicativo P. presente
e-mi
e-ṣi
e-ti
i-vaḥ
i-thaḥ
i-taḥ
i-maḥ
i-tha
y-anti
as-ti
Indicativo P. presente
as-mi
a-si
as-ti
s-vaḥ
s-thaḥ
s-taḥ
s-maḥ
s-tha
s-anti
han-ti – ha-te
Indicativo P. presente
han-mi
haṃ-si
han-ti
han-vaḥ
ha-thaḥ
ha-taḥ
han-maḥ
ha-tha
ghn-anti
Indicativo Ā. presente
ghn-e
[ha-se]
ha-te
han-vahe
ghn-āthe
ghn-āte
han-mahe
ha-dhve
ghn-ate
VII classe
ru-ṇa-d-dhi – ru-n-d-dhe < rudh – ostacolare + infisso -na- / -nru-na-dh-ti / ru-n-dh-te
Indicativo P. presente
ru-ṇa-dh-mi
ru-ṇa-t-si
ru-ṇa-d-dhi
ru-n-dh-vaḥ
ru-n-d-dhaḥ
ru-n-d-dhaḥ
ru-n-dh-maḥ
ru-n-d-dha
ru-n-dh-anti
Indicativo Ā. presente
ru-n-dh-e
ru-n-t-se
ru-n-d-dhe
ru-n-dh-vahe
ru-n-dh-āthe
ru-n-dh-āte
ru-n-dh-mahe
ru-n-d-dhve
ru-n-dh-ate
III classe
bi-bhar-ti – bi-bhṛ-te < radd. + forma forte / forma debole + des
Radd.: cons. iniziale ripetuta + voc. radicale gr. 0-breve (ṛ > i)
k / kh > c-; g / gh / h > j
gruppi cons > prima cons.
s + sorda > sorda
Indicativo P. presente
bi-bhar-mi
bi-bhar-ṣi
bi-bhar-ti
bi-bhṛ-vaḥ
bi-bhṛ-thaḥ
bi-bhṛ-taḥ
bi-bhṛ-maḥ
bi-bhṛ-dha
bi-bhr-ati
bi-bhṛ-vahe
bi-bhr-āthe
bi-bhr-āte
bi-bhṛ-mahe
bi-bhṛ-dhve
bi-bhr-ate
Indicativo Ā. presente
bi-bhr-e
bi-bhṛ-ṣe
bi-bhṛ-te
da-dā-ti – da-t-te / da-dhā-ti - dha-t-te
Indicativo P. presente
da-dā-mi
da-dā-si
da-dā-ti
da-dhā-mi
da-dhā-si
da-dhā-ti
da-d-vaḥ da-dh-vaḥ da-d-maḥ da-dh-maḥ
da-t-thaḥ dha-t-thaḥ da-t-tha dha-t-tha
da-t-taḥ dha-t-taḥ da-d-ati da-dh-ati
Indicativo Ā. presente
da-d-e
da-t-se
da-t-te
da-dh-e
dha-t-se
dha-t-te
da-d-vahe da-dh-vahe
da-d-āthe da-dh-āthe
da-d-āte da-dh-āte
da-d-mahe da-dh-mahe
da-d-dhve dha-d-dhve
da-d-ate
da-dh-ate
Morfologia nominale
sostantivo-aggettivo-pronome
Numero: singolare
duale
plurale
Genere: maschile
femminile
neutro
Casi
Diretti: nominativo
accusativo
vocativo
Indiretti: strumentale
dativo
ablativo
genitivo
locativo
Sostantivi
Temi in vocale
Temi in consonante
Maschili
Neutri
Femminili
Maschili
Neutri
Femminili
-a
-a
-ā
occl.
occl.
occl.
-i
-i
-ī / - i
sib. ś-ṣ
sib. ś-ṣ
sib. ś-ṣ
-u
-u
-ū / - u
- t-ṛ
-t-ṛ
-t-ṛ; -tr-ī
-as; -is; -us
-an
-m-an
[-n-ī]
Sostantivi
Temi in vocale
Maschili
Neutri
Femminili
jan-a
van-a
māl-ā
agn-i
vār-i
nār-ī / muk-ti
vāy-u
madh-u
vadh-ū / dhen-u
kar-t-ṛ
mā-tṛ
kar-tr-ī
pi-tṛ
kar-t-ṛ
Aggettivi
Temi in vocale
Temi in consonante
Maschile
Neutro
Femminile
Maschile
Neutro
Femminile
-a
-a
-ā
-at; -ant
-at
a(n)t-ī
-i
-i
-ī
-vat; -vant
-vat
-vat-ī
-u
-u
-v-ī
-mat;-mant
-mat
-mat-ī
-in
-in
-in-ī
Temi in –a: masch.-neutri
Casi diretti
Maschili
Singolare
Neutri
Duale
Plurale
Sing.
Duale
Plurale
-a-ḥ <*-o-s -au<-a+*-o
-āḥ<-a+*-es
-a-m
-e<-a-*h2
-āni<-a-an-*h2
-a
-au<-a+*-o
-āḥ<-a+*-es
-a-m
-e<-a-*h2
-āni<-a-an-*h2
-a-m<*-m
son.
-au<-a+*-o
-ān<-a+*n
son-s
-a-m
-e<-a-*h2
-āni<-a-an-*h2
Tema in –a, maschile: jan-a
Singolare
Duale
Plurale
Nom
jan-a-ḥ
jan-au
jan-āḥ
Voc
jan-a
jan-au
jan-āḥ
Acc
jan-a-m
jan-au
jan-ān
Tema in –a, neutri: phal-a
phal-a-m
phal-e
phal-āni
phal-a-m
phal-a-m
phal-e
phal-e
phal-āni
phal-āni
Rāmo gṛhaṃgacchati /
(rāmaḥ gṛham gacchati)
Tatratiṣṭhatibālaḥ /
Tatrabālastiṣṭhati /
Sa rāmaṃpaśyati /
(saḥ rāmam paśyati)
Rāmo jalamicchati /
(?
jalam icchati)
Adhunārāmo devaṃsmarati /
(Adhunā ??? devam smarati)
vṛkṣaḥphalānibharati / = vṛkṣaḥ phalāni bharati /
phalānivṛkṣo bharati / = (phalāni vṛkṣaḥ bharati)
vṛkṣāḥphalānibharanti / = vṛkṣāḥ phalāni bharanti
phalānivṛkṣā bharanti / = (phalāni vṛkṣāḥ bharanti)
sa vṛkṣāntatrapaśyati / = (saḥ vṛkṣān tatra paśyati)
saḥphalānivṛkṣepaśyati / = saḥ phalāni vṛkṣe paśyati
phalānivṛkṣetiṣṭhanti / = phalāni vṛkṣe tiṣṭhanti
sa vṛkṣaupaśyati / = (saḥ vṛkṣau paśyati)
Sa phalepaśyati / = (saḥ phale paśyati)
aśvaupatataḥ / = aśvau patataḥ
sāśvāvanugacchati / = sāśvāv anugacchati/ = (sā aśvau
anugacchati)
Rāmo ‘nnaṃ khādati / = (Rām-?? annam khādati)
Sa phalāni khādati / = (saḥ phalāni khādati)
Putrau na khāda-??? /
Yatradhumastatrapāvakaḥ / = Yatra dhumas tatra pāvakaḥ
= (Yatra dhumaḥ tatra pāvakaḥ)
Yathāvṛkṣastathāphalam / = Yathā vṛkṣas tathā phalam / =
(Yathā vṛkṣaḥ tathā phalam)
phalaṃ vṛkṣāt patati / = (phalam vṛkṣāt patati)
Kutragacchasi /
Casi indiretti - Temi in –a
maschili e neutri
Casi Indiretti maschili e neutri
Singolare
Duale
Plurale
Strumentale
-ena<-a+ina (?)
-ābhyām
-aiḥ <-a+*ēis/*ōis
Dativo
-āya < -a+*ei/*oi+a
-ābhyām
-ebhyaḥ <a+i+*bhy-e/os
Ablativo
-ād /-āt < -a+*od
-ābhyām
-ebhyaḥ <a+i+*bhy-e/os
Genitivo
-a-sya < -a+*syo
-a-yoḥ
-ānām <-ān-*ōm
Locativo
-e < -a + *i
-a-yoḥ
-eṣu < a+i *su
Casi indiretti maschili e neutri
Maschili
Singolare
Neutri
Duale
Plurale
Singolare Duale
S janena
janābhyām
janaiḥ
phalena
D janāya
janābhyām
janebhyaḥ phalāya
phalābhyām phalebhyaḥ
A janād
janābhyām
janebhyaḥ phalād
phalābhyām phalebhyaḥ
G janasya
janayoḥ
janānām
phalasya
phalayoḥ
phalānām
L
janayoḥ
janeṣu
phale
phalayoḥ
phaleṣu
jane
Plurale
phalābhyām phalaiḥ
naraiḥ / narair
aśvānām
rathe / rathena
vṛkṣebhyaḥ
putrayoḥ
mṛgasya
mārgeṣu
siṃhābhyām
sevakāya
vane / vaneṣu
kamalebhyaḥ
stotrāni
śarīrāṇām
śāstrābhyām
tṛṇeṣu
kamalasya
yugāya
gṛhe
sa vṛkṣānvanepaśyati / = (saḥ vṛkṣān vane paśyati)
saḥphalānivṛkṣānāṃvanepaśyati / = (saḥ phalāni vṛkṣānām vane paśyati)
kamalānitṛṇānicarohanti/ = kamalāni tṛṇāṇi ca rohanti
sa vṛkṣāyajalaṃbharati / = (saḥ vṛkṣāya jalam bharati)
vṛkṣātphalānyapaharanti / = vṛkṣāt phalāny apaharanti / = (vṛkṣāt phalāni
apaharanti)
vṛkṣasyaphalānīcchati / = (vṛkṣasya phalāni icchati)
aśvābhyāṃdhanamapaharati / = (aśvābhyām dhanam apaharati)
aśvayoḥsevakaṃvadati / = (aśvayoḥ sevakam vadati)
nīlebhyo rathebhyaḥ patanti / = nīlebhyaḥ rathebhyaḥ patanti
āīūṛṝḷṅñṭḍṇśṣṃḥ
•
•
•
•
•
•
•
•
•
ahaṃdevānpūjaye
hṛdayaṃbhayātkampate
tvamasatyaṃbhāṣase
sāputraṃlabhate
śiṣya ācāryaṃsevate
sujanāḥsatyaṃbhāṣante
rāmasyagṛho grāmasyamadhyevartate
sevako vṛkṣātpuṣpānyāharati
yadārāmaṃdhanaṃyācetadātadapilabhe
sandhi del visarga
•
•
•
•
- ḥ + ka/kha; pa/pha; śa/ṣa/sa > -ḥ
- ḥ + ca/cha; ṭa/ṭha; ḍa/ḍha > - ś / -ṣ / -s dhumastatra; aśvaś ca
- aḥ + consonante sonora > -o iato + cons.
- aḥ + voc: a- > -o iato + avagraha
es. devo ’pi; rāmo ’nnam…
• - aḥ + voc ≠ a- (ā/i/ī/u/ū/e/o/ai/au) > -a iato + voc ≠ aes. śiṣya ācāryaṃsevate; deva iva; deva eva; deva evam
• āḥ + cons. sonore/vocali > -ā iato + cons./voc.
es. sujanā dharmamanugacchanti/ sujanā anugacchanti dharmam
• voc ≠ a-āḥ + cons. sonore/vocali > -voc ≠ a-ā+r
es. rathairnagaraṃgacchanti
sandhi esterno vocalico
-ā- < -a + a-a + ā-ā + ā-ā + a-
-ī- < -i + i-i + ī-ī + ī-ī + i-
• -e- < -a + i-a + ī-ā + ī-ā + i-
-o- < -a + u-a + ū-ā + ū-ā + u-
-ū- < -u + u-u + ū-ū + ū-ū + u-ai- <-a + e-ā + e-au- <-a + o-ā + o-
sandhi esterno vocalico
-e /-o + a- > -e /-o iato + avagraha
-e /-o + voc ≠ a- (ā/i/ī/u/ū/ṛ /ṝ/e/o/ai/au):
1) > -a iato + voc ≠ a2) > -ay / av + voc ≠ a- ai + voc (a/ā/i/ī/u/ū/ṛ /ṝ/e/o/ai/au):
> -ā iato + voc.
-au + voc (a/ā/i/ī/u/ū/ṛ /ṝ/e/o/ai/au):
> -āv + voc.
Sandhi consonantico
-n + c-/ch-/ṭ-/ṭh-/t-/th- >
1) -ṃ-ś-c-/ch2) -ṃ-ṣ-ṭ-/ṭh3) -ṃ-s-t-/th-
Composti
• dvandva: sost.+ sost. – es. tṛṇasasye / tṛṇasasyāni
•
candrasūryau
•
devarṣimānavāḥ
agg. + agg. – es. sukhaduḥkhe /
sukhaduḥkhāni /
sukhaduḥkhaṃ
• tatpuruṣa: sost + sost.: rājapuruṣa-/corabhayasost + agg.(p.p.p.): devadatta•
sost + rad.: paṅkaja- / nṛpa-
• karmadhāraya : agg. + sost. mahārāja- / sujana- /
asatyasost. + sost. narasiṃhasost. + agg. prāṇapriyaagg. + agg. akṛta- / punaruktanum + sost. dvi-gu; caturyugabahuvrīhi: daśa-ratha; sahodara
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
gataṃ na śocyam
tvayā sevakaḥ preṣaṇīyaḥ
tena bhāro voḍhavyaḥ
tvāṃ haste dhṛtvā sa bālo mandiraṃ nayati
gṛhaṃ praviśya kutra mama mitram iti sā taṃ pṛcchati
vanāt pratyāgamya kiṃ kṛtaṃ rājeneti tena pṛṣṭam
annaṃ paktvā yuvāṃ kiṃ kuruthaḥ
saṃsārasukhāni tyaktvā kuto vanavāsaṃ svīkurudhve
daridrebhyo dhanaṃ dattvā tāv ānandam āpnutaḥ
madirāṃ pītvā gītāni ca gītvā te śayyāsu patitāḥ
ya indriyāni niyamya vartante te sukham anubhavanti
kartavyam eva kartavyaṃ prāṇaiḥ kaṇṭhagatair api /
akartavyam na kartavyaṃ prāṇaiḥ kaṇṭhagatair api //
• saṃsāraviṣavṛkṣasya dve phale amṛtopame /
kāvyāmṛtarasāsvādaḥ saṃgamaḥ sujanaiḥ saha //
Temi in vocale lunga femminili
Singolare
Duale
Plurale
N
voc. tem. / - ḥ
-e / - au
voc. tem.-aḥ
V
voc. tem. breve
-e / - au
voc. tem.-aḥ
A
voc. tem.-m
-e / - au
voc. tem.-ḥ
S
-yā / -vā
voc. tem.-bhyām
voc. tem.-bhiḥ
D
-yai / -vai
voc. tem.-bhyām
voc. tem.-bhyaḥ
voc. tem.-bhyām
voc. tem.-bhyaḥ
Ab -yāḥ / -vāḥ
G
-yāḥ / -vāḥ
-yoḥ / -voḥ
voc. tem.-n-ām
L
-yām / -vām
-yoḥ / -voḥ
voc. tem.-su
Singolare
Duale
Plurale
N
kathā / nārī
kathe < *-oi / nāry-au
kathāḥ <-ā+*-es / nāry-aḥ
V
kathe < -*a + i / nāri
kathe < *-oi / nāry-au
kathāḥ / nāry-aḥ
A
kathām / nārīm
kathe < *-oi / nāry-au
kathāḥ [-*ā-ns] / nārī-ḥ
S
katha-yā / nāry-ā
kathā-bhyām / nārī-bhyām kathā-bhiḥ / nārī-bhiḥ
D
kathā-yai / nāry-ai
kathā-bhyām / nārī-bhyām kathā-bhyaḥ / nārī-bhyaḥ
Ab
kathā-yāḥ / nāry-āḥ
kathā-bhyām / nārī-bhyām kathā-bhyaḥ / nārī-bhyaḥ
G
kathā-yāḥ / nāry-āḥ
katha-y-oḥ / nāry-oḥ
L
kathā-yām / nāry-ām katha-y-oḥ / nāry-oḥ
kathā-su / nārī-ṣu
N
sā / vadhū-ḥ
te / vadhv-au
tāḥ / vadhv-aḥ
V
- / vadhu
- / vadhv-au
- / vadhv-aḥ
A
tām / vadhūm
te / vadhv-au
tāḥ / vadhūḥ
S
tayā / vadhv-ā
tā-bhyām / vadhūbhyām
tā-bhiḥ / vadhūbhiḥ
D
tasyai / vadhv-ai
tā-bhyām / vadhūbhyām
tā-bhyaḥ / vadhūbhyaḥ
Ab
tasyāḥ / vadhv-āḥ
tā-bhyām / vadhūbhyām
tā-bhyaḥ / vadhūbhyaḥ
G
tasyāḥ / vadhv-āḥ
tay-oḥ / vadhv-oḥ
tā-s-ām / vadhū-n-ām
L
tasyām / vadhv-ām
tay-oḥ / vadhv-oḥ
tā-su / vadhū-ṣu
kathā-n-ām / nārī-n-ām
strī – donna
śrī – splendore – gloria
dhī – intelletto – pensiero
hrī – vergogna-timidezza
camū – esercito / śvaśrū -suocera
bhū – terra (svayaṃbhū)
bhrū – sopracciglio
icchā – pūjā – māyā – bhāṣā – bhāryā – latā
– jāyā – cintā – dayā – āśā – kanyā –
nidrā – pratimā – pratibhā - astratti in -tā
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
1) sānyasmin deśe duḥkhena kālaṃ nayati /
2) kathāsu yat paṭhitaṃ tat sarvaṃ na satyamasti /
3) priye kanyayor vivāha iṣṭaḥ /
4) tasyāḥ kathāḥ paṭhitāḥ /
5) vayaṃ kanyābhyo mālā dadmaḥ / asmābhiḥ kanyābhyo mālā dattāḥ /
6) jarāyāmapi tā utsāhena jñānaṃ labhante /
7) sā krīḍāyā udyānaṃ viśati /
8) tābhir duḥkhamanubhūtam /
9) pratidinamahaṃ puṣpāṇi cinomi / pratidinaṃ kanyākumāryā puṣpāṇi citāṇi /
10) yuvāṃ madhurāṇi gītāṇi śṛṇuthaḥ /
11) yat tvaṃ kuruṣe tat kartuṃ kaḥ śaknoti /
12) yūyaṃ punaḥ punar yatnaṃ kurudhve /
13) kasmiṃścit grāme kasyacit kṛṣīvalasyaiko ‘śva āsīt / sa kadācit kenacic coreṇāpahṛtaḥ /
14) ahaṃ jalaṃ pātuṃ na śaktaḥ /
15) kim īśvaro janānāṃ duḥkhānyapaharatītyetaṃ saṃśayaṃ vayaṃ chindmaḥ /
16) mūrkho yad gṛhṇāti tat paṇḍito na praśaṃsati /
17) te coraṃ mārge rundhanti stambhe ca badhnanti /
18) āvāṃ kamalāni hastayor gṛhṇīvahe /
19) aham adyaprabhṛti tvāṃ sevāyāṃ niyunajmi /
20) āśāyā ye dāsās te dāsāḥ santi sarvalokasya /
āśā yeṣāṃ dāsī teṣāṃ dāsāyate lokaḥ //
21) ye sabhāyāṃ kavayaḥ santi te bhūmipatiṃ stuvanti /
22) sa kavīn dveṣṭi taiś ca kṛtāḥ stutīr na śṛṇoti /
23) kiṃ yūyaṃ rātrau sukhaṃ svapitha /
24) munayo bhūmāv āsate /
25) senāpatayaḥ sārathīn na ghnanti /
26) kasyāṃ bhūmau mūrtī staḥ /
27) janair vihīnāyāṃ tasyāṃ vāpyāṃ kamalāni vardhante /
28) sakhy aham abhītā nadyās tīram emi /
Temi in vocale breve (-i /-u) masch.
Singolare
Duale
Plurale
N
voc. tem. + ḥ
voc. tem. allungata
gr. gunato + aḥ
V
gr. gunato
voc. tem. allungata
gr. gunato + aḥ
A
voc. tem. + m
voc. tem. allungata
voc. tem. allungata + n
S
voc. tem. + nā
voc. tem. + bhyām
voc. tem. + bhiḥ
D
gr. gunato + e
voc. tem. + bhyām
voc. tem. + bhyaḥ
Ab
gr. gunato + ḥ
voc. tem. + bhyām
voc. tem. + bhyaḥ
G
gr. gunato + ḥ
-yoḥ / -voḥ
voc. tem. allungata + n + ām
L
- au
-yoḥ / -voḥ
voc. tem. + ṣu
Temi in vocale breve (-i /-u) neutri
Singolare
Duale
Plurale
N
voc. tem
voc. tem. + nī
voc. tem. allungata + ni
V
voc. tem
voc. tem. + nī
voc. tem. allungata + ni
A
voc. tem
voc. tem. + nī
voc. tem. allungata + ni
S
voc. tem. + nā
voc. tem. + bhyām
voc. tem. + bhiḥ
D
gr. gunato + e
voc. tem. + ne
voc. tem. + bhyām
voc. tem. + bhyaḥ
Ab
gr. gunato + ḥ
voc. tem. + naḥ
voc. tem. + bhyām
voc. tem. + bhyaḥ
G
gr. gunato + ḥ
voc. tem. + naḥ
-yoḥ / -voḥ
voc. tem. + noḥ
voc. tem. allungata + n + ām
L
-au
-voc. tem. + ni
-yoḥ / -voḥ
voc. tem. + noḥ
voc. tem. + ṣu
Temi in consonante
Singolare
Duale
Plurale
M/F
Neutro
M/F
Neutro
M/F
Neutro
N
- *s
-/
- au
-ī
- *as > aḥ
-i
V
-/
-/
- au
-ī
- *as > aḥ
-i
A
- am
-/
- au
-ī
- *as > aḥ
-i
S
-ā
- bhyām
-*bhis > -bhiḥ
D
-e
- bhyām
-*bhyas > bhyaḥ
Ab
- *as > aḥ
- bhyām
-*bhyas > bhyaḥ
G
- *as > aḥ
- *os > -oḥ
-ām
L
-i
- *os > -oḥ
-su
Temi in -in
Singolare
Duale
Plurale
M
Neutro
M
Neutro
M
Neutro
N
bal-ī
bali
balin-au
balin-ī
balin-aḥ
bal-īni
V
bali-n
bali
balin-au
balin-ī
balin-aḥ
bal-īni
A
bali-n-am bali
balin-au
balin-ī
balin-aḥ
bal-īni
S
bali-n-ā
bali-bhyām
bali-bhiḥ
D
bali-n-e
bali-bhyām
bali-bhyaḥ
Ab
balin-aḥ
bali-bhyām
bali-bhyaḥ
G
balin-aḥ
balin-oḥ
bali-n-ām
L
bali-n-i
balin-oḥ
bali-ṣu
Infinito (śak / arh / iṣ)
Rad. guṇata + tum / i-tum
sthātum hantum taptum netum jetum
kartum bhartum kretum bhetum cetum
etum śrotum śayi-tum bhavi-tum gantum
pattum vettum yantum vaktum moktum
yoktum boddhum roddhum soḍhum
roḍhum seddhum grahītum veditum
patitum draṣṭum tarītum
Desinenze secondarie
Parasmaipada
-m
-s
-t
Ātmanepada
-va -ma
-i
-vahi
-mahi
-tam -ta
-thāḥ -(i/ā)thām -dhvam
-tām -an/-uḥ -ta -(i/ā)tām -anta/-ata
a-bhara-m a-bhara-va a-bhara-ma
a-bhara-ḥ a-bhara-tam a-bhara-ta
a-bhara-t a-bhara-tām a-bhara-an
a-bhar-e
a-bhara-thāḥ
a-bhara-ta
a-bhara-vahi a-bhara-mahi
a-bhare-thām a-bhara-dhvam
a-bhare-tām a-bhara-nta
a-karav-am a-kur-va
a-kur-ma
a-karo-ḥ
a-kuru-tam a-kuru-ta
a-karo-t
a-kuru-tām a-kurv-an
a-kurv-i
a-kuru-thāḥ
a-kuru-ta
a-kur-vahi
a-kur-mahi
a-kurv-āthām a-kuru-dhvam
a-kurv-ātām a-kurv-ata
-aḥ
- Nom. Sing. Masch. temi in –a
-Nom. Pl. Masch/Femm. temi in cons.
-Acc. Pl. Masch/Femm. temi in cons.
-Abl./Gen. Sing. Masch/Femm./Neutro temi in cons.
-yaḥ
< bhyaḥ: Dat./Abl. Pl. Masch./Femm./Neutro temi in voc. e cons.
<-ay-aḥ: Nom./Voc. Pl. Masch./Femm. temi in -i
Nom./Voc. Pl. Femm. temi in -ī
Nom./Voc./Acc. Pl. Femm. temi in –ī monosillabici
Abl./Gen. Sing. Femm. temi in –ī monosillabici
-vaḥ
<av-aḥ: Nom./Voc. Pl. Masch./Femm. temi in -u
Nom./Voc. Pl. Femm. temi in -ū
Nom./Voc./Acc. Pl. Femm. temi in –ū monosillabici
Abl./Gen. Sing. Femm. temi in –ū monosillabici
āḥ
-Nom/Voc. Pl. Masch. temi in –a
-Nom/Voc-/Acc. Pl. Femm. temi in –ā
-Abl./Gen. Sing. Femm. temi in –ā (-āyāḥ)
temi in –ī (-yāḥ)
temi in –ū (-vāḥ)
ām
Acc. Sing. Femm. temi in -ā
Gen. Pl. Masc./Nautro temi in –a (-ānām)
Gen. Pl. Femm. temi in –ā (-ānām)
Gen. Pl. Masch./Femm./Neutro temi in –i / ī (-īnām)
Gen. Pl. Masch./Femm./Neutro temi in –u / ū (-ūnām)
Gen. Pl. Masch./Femm./Neutro temi in cons.
Loc. Sing. Femm. temi in –ā (-āyām)
temi in –ī (-yām)
temi in –ū (-vām)
temi in –i /-u
Str./Dat./Abl. Duale. Masch./Femm./Neutro -bhyām
-e
Nom. Pl. Masc. decl. pron. (te)
Dat. Sing. Masc./Femm./Neutro temi in –i / -u (-aye / -ave)
Dat. Sing. Femm. temi in –ī /- ū monosillabici
Loc. Sing. Masch./Neutro. temi in –a
Voc. Sing. Masch./Femm. temi in –i
Voc. Sing. Femm. temi in –ā
Casi diretti. Duale. Femm. temi in –ā
Casi diretti. Duale. Neutri. temi in –a
-ā
Nom. Sing. Femm. temi in –ā
Str. Sing. Masch./Femm./Neutro temi in cons.
Str. Sing. Masch./Neutro temi in –i /-u (-in-ā / -un-ā)
Str. Sing. Femm. temi in –ā (-ay-ā)
Str. Sing. Femm. temi in –i /-u (-yā/-vā)
Str. Sing. Femm. temi in –ī /- ū (-yā/-vā)