9.10.Modernisma arhitektūra (4). Funkcionālisms. Konstruktīvisms I.Arhitektūras tendences 20.gs. sākumā Lūiss Salivāns Mantojums Frenks Loids Raits II.

Download Report

Transcript 9.10.Modernisma arhitektūra (4). Funkcionālisms. Konstruktīvisms I.Arhitektūras tendences 20.gs. sākumā Lūiss Salivāns Mantojums Frenks Loids Raits II.

9.10.Modernisma arhitektūra (4).
Funkcionālisms. Konstruktīvisms
I.Arhitektūras tendences 20.gs. sākumā
Lūiss Salivāns
Mantojums
Frenks Loids Raits
II. Funkcionālisms
No funkcionālisma vēstures
Funkcionālisma stilistiskās pazīmes
Bauhaus loma funkcionālisma izveidē
Funkcionālisma radītā pilsētvide
Valters Gropiuss
Mīss van der Roe
Lekorbizjē
Vēlīnais modernisms
III. Konstruktīvisms
Naums Gabo un Antuāns Pevzners
Konstruktīvisms arhitektūrā
Gustavs Klucis
I.Arhitektūras
tendences 20.gs.
sākumā
Mantojums
Lūiss Salivāns
Frenks Loids Raits
XX gadsimta sākumā
jaunās
arhitektūras
pārstāvju
skaits nebija liels. Redzamākās
personības
20.gs.
sākuma
arhitektūrā ir amerikas arhitekti
Lūiss Salivans (1856 -1924) un
viņa skolnieks Frenks Loids Raits
(1869 – 1959).
Mantojums arhitektūrā no
19.gs.
Kristāla pils Londonā
Parīze opera (neobaroks)
Eifeļa tornis
Iekaramie tilti
Jūgendstils
Mantojumā no 19.gs. tā pēctecis – 20.gs. saņēma:
 iespēju izmantot jaunus celtniecības materiālus (dzelzbetons, stikls, tērauds)
 vairāk vai mazāk eklektisku vēsturisko stilu atdarināšanas tendenci
(historisms),
 jūgendstilu, kas gan apsīka jau ap 1905.g.
Lūiss Salivāns
(1856 -1924)
Salivans noveda līdz mākslinieciskai
pilnībai Čikāgas skolas racionālo lakonismu
debesskrāpju celtniecībā, mēreni iekļaujot to
dekorā jūgendstila ornamentiku.
Prudential (Guaranty) Building
(Buffalo, New York). 1896
Lūiss Salivāns
Firmas Carson, Pirie and Scott
universālveikas Čikāgā, (1899 – 1904)
Frenks Loids Raits
(1869 – 1959).
Robija
dzīvojamā
māja
Čikāgā,
1909
Raits atteicās no tradicionālās mājas formas un radīja jaunu nelielas dzīvojamās
mājas (kotedžas) tipu ar brīvu plānojumu.
Frenks Loids Raits
Raits lika organiskās
arhitektūras
pamatus
Māja uz ūdenskrituma
Raits atteicās no tradicionālās mājas formas un radīja jaunu nelielas dzīvojamās
mājas (kotedžas) tipu ar brīvu plānojumu. Ar dabisko materiālu izmantojumu, terašu, plakano
jumtu brīvu izkārtojumu viņš panāca celtnes organisku saliedētību ar dabu.
II.Funkcionālisms
No funkcionālisma vēstures
Funkcionālisma stilistiskās pazīmes
Bauhaus loma funkcionālisma izveidē
Funkcionālisma radītā pilsētvide
Valters Gropiuss
Mīss van der Roe
Lekorbizjē
Vēlīnais modernisms
No funkcionālisma vēstures
Tas, no kā atteicās funkcionālisms
Ievērojamākie centri
Vācijā („Bauhaus”), Nīderlandē („De Stilj”).
Ievērojamākie pārstāvji
V. Gropiuss, L. Mīss van der Roe, Lekorbizjē.
Tas, ko funkcionālisms lika vietā
Funkcionālisms ir modernās arhitektūras un lietišķās mākslas virziens, radies
20. gs. 20.gados. Funkcionālisti īstenoja revolūciju arhitektūrā - viņi atbrīvoja to no "ārējā"
skaistuma, t.i., no dekoratīvām detaļām, no visa, kam nebija praktiska nolūka (no
dekoratīvām kolonnām, no fasāžu skulpturāliem rotājumiem, no ornamentiem u.c.
greznumiem). Par arhitektūras pamatprincipu tiek atzīta celtnes atbilstība tajā
notiekošajiem sadzīves procesiem (proti, formu nosaka funkcija).
No funkcionālisma
vēstures
Georg Muche and Adof Meyer, Haus am Horn (1923)
Funkcionālisms sakņojās sociālisma idejās un pilnībā atbilda sociāli atbrīvota un
moderna cilvēka garam, kas tika propagandēts arī demokrātiskajos Rietumos. Jāsāk ar to,
ka jāattīra savs mājoklis no visa liekā, no tā, ko nelieto ikdienā. Funkcionālu mājokli
veido atbrīvoti tukša telpa, “kurā dominē cilvēks”, kur tam ir viegli kustēties un
elpot, kur staro dienas gaisma.
20. gadsimta vidū funkcionālisma nozīme mazinājās un 60. gadu beigās to
nomainīja konstruktīvisms un racionālisms.
Funkcionālisma
stilistiskās pazīmes
Askētisms, vienkāršība. Pilnīga
attiekšanās no rotājumiem, tā vietā
liekot tehnoloģisku risinājumu
skaistumu, proporcijas un
modernus materiālus – stiklu,
metālu.
Ģeometriskums, shematisms.
Krāsainību nomaina neitrālie toņi –
balts, pelēks, melns, kā arī
materiālu dabīgās krāsas.
Sienu nesošo funkciju noliegums.
Bauhaus loma
funkcionālā stila
izveidē
Valters Gropius un viņa
dibinātā arhitektūras skola
Funkcionālisma pamatidejas tika izstrādātas un realizētas Bauhaus skolā Veimārā
(Vācijā). Tā ir vācieša Valtera Gropiusa 1919.g.dibinātā arhitektūras skola, kurā tika attīstītas
un apgūtas jaunas celtniecības metodes, rūpnieciskais dizains.
Sākotnēji Bauhausā aizrāvās ar lietišķo mākslu, kuru nomainīja aizraušanās ar
sērijveida ražošanu, standartu izveidi. Šīs vērtības bija pretnostatījums arhitektu
individuālajām tendencēm, arī celtniecībai pēc pasūtījuma. Šeit tapuši pirmie metāla cauruļu
krēsli un citi tamlīdzīgi mūsdienu mēbeļu dizaina objekti.
Bauhaus loma
funkcionālā stila izveidē
1925./26.gadā tika uzcelta jauna ēka Bauhaus skolai. Tās projektēšanā un
iekārtošanā piedalījās skolas audzēkņi.
Skolas kompleksu veidoja mācību telpu, kopmītnes un administrācijai domātu
telpu, kā arī pedagogu dzīvokļu korpusi.
Šie korpusi pēc izskata, augstuma, materiāla un izvietojuma bija dažādi
paralēlskaldņi. Tas bija pirmais lielais komplekss tā laika arhitektūras praksē, kas tika
veidots ar tik pārdomātu katras ēkas funkciju izpratni un standartformu maksimālu
lakonismu.
Tā kā Gropiusa uzskatiem bija daudz kopīga ar padomju arhitektu veidoto un
izstrādāto konstruktīvismu, Bauhaus tika uztverts kā “lielinieku ideju perēklis”. 1933.gadā,
nākot pie varas nacistiem, Bauhaus tiek slēgts.
Bauhaus dizaina
elementi
Māja ir mašīna, kura domāta apdzīvošanai.
Krēsls ir aparāts, kurš domāts sēdēšanai.
(Lekorbizjē)
Funkcionālisma radītā pilsētvide
Funkcionālisma arhitekti un dizaineri tiecās radīt jaunu pilsētvidi – demokrātisku,
ērtu un atbilstošu laikmetīgajiem estētiskajiem priekšstatiem. Jaunie materiāli un racionālā
stila konstruktīvā specifika ļāva būvēt lētas, ar laikmetīgām ērtībām apgādātas
daudzdzīvokļu mājas, veidot praktiskas tipveida mēbeles.
Trūkumi. Jaunā arhitektūra daudziem šķita pārāk vienkāršota un vienveidīga. Šā
stila pretinieki to dēvēja par „garāžu arhitektūru”. Dzīvojamo māju celtniecībā visbiežāk
netika ņemti vērā ne vietējie apstākļi, ne klimata specifika, ne nacionālās kultūras tradīcijas.
Tādā „apdzīvošanai domātā mašīnā” cilvēks jutās neomulīgi.
Valters Gropiuss
Gropiuss bija
pārliecināts, ka funkcionāla
pilnība jau nodrošina celtnes
estētiskās kvalitātes.
Rūpnīcas Fagus korpuss
Gropiusa pirmais ievērojamais darbs bija no 1911. gada līdz 1916. gadam
projektētais un celtais rūpnīcas Fagus korpuss Ālfeldē pie Leines. Tas uzskatāms par jaunās
arhitektūras piemēru, kur galīgi pārvarēta pretruna starp tehnisko un māksliniecisko
uzdevumu izpratni. Viscaur iestiklojot celtnes sienas, Gropiuss atbrīvojās no nevajadzīgās
monumentalitātes un tādējādi spēja radīt vienkāršu, konkrētiem uzdevumiem lieliski
piemērotu ēku. Taču šī viņa veiksme vēl nenozīmēja racionālo tendenču uzvaru arhitektūrā.
Valters Gropiuss
Savrupmāja
Dzīvojamais nams Berlīnē
Gropiuss līdzīgi citiem laikabiedriem pievērsās plašām masām domātu dzīvojamo
māju celtniecībai un veidoja piepilsētu ciematus ar 4—5 stāvu standarta tipa paneļu ēkām.
Tās tika novietotas rindās nereti perpendikulāri ielas virzienam, tā likvidējot ierasto
priekšstatu par ielu kā savdabīgu koridoru. Visumā var teikt, ka savas darbības agrīnajos
posmos Gropiuss nemitīgi tiecās radīt dažādu sociālo grupu vajadzībām piemērotas celtnes.
Mīss van der Roe
Seagram building 1958
Debesskrāpja projekts Berlīnei
Par savu galveno uzdevumu viņš uzskatīja daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecību.
Ievērību Mīss van der Roe guva 1921.—1922. gadā, veidojot viscaur stiklotu debesskrāpju
projektus Berlīnei. Viņš spēja pierādīt sabiedrībai, ka jaunās metodes celtniecībā nav
avangarda laboratorijas noslēpums, bet praksē sastopama realitāte.
Mīss van der Roe
(1886—1969)
Mīsa van der Roes izkoptās sistēmas pamatā bija vienveidīgo elementu
absolutizācija. Par veidojamās celtnes arhitektonisko molekulu viņš uzskatīja loga taisnstūri.
Šādu šūniņu atkārtojot pēc vajadzības horizontālā un vertikālā virzienā, meistars guva iespēju
rast matemātiski skaidru apjomu.
Ludvigs Mīss van der Roe
Barselonas krēsls.(1929)
“Krēsls ir sarežģīta konstrukcija...
Dažkārt vieglāk uzbūvēt debesskrāpi nekā radīt labu
krēslu.”
(Ludvigs Mīss van der Roe.)
Toronto-Domino centrs.(1967-1969) 223 m, 56
stāvi
Farnvorta (Farnsworth) māja. (1951)
Lekorbizjē (1887-1965)
Šarls Eduārs Lekorbizjē
(1887-1965)
Projekts un
tā realizācija
Lekorbizjē iekļāvās arhitektu vidē tai laikā, kad tur sāka veidoties jaunais — funkcionālisma
— stils ar pasludināto principu “forma seko funkcijai”. Arhitektu saistīja dzīvojamo māju un
pilsētu celtniecība. Savā darbībā viņš tiecās pēc jaunas telpiskas koncepcijas un izstrādāja
piecus principus, kas nodrošināja konstrukcijas drošību un arhitektūras izskatīgumu. Vēsturē
tie iegājuši kā “Jaunās arhitektūras pieci pamatprincipi”.
1) celtnei jāpaceļas uz brīvi stāvošiem betona balstiem, kas kopā ar karkasu iztur visu
celtnes slodzi;
2) ēkas pārsegumam jābūt līmeniskam, lai uz tā varētu izveidot dārzu;
3) iekštelpu sienas jāatbrīvo no nesošām funkcijām, lai varētu veidot brīvu plānojumu;
4) nenoslogotās ārsienas jāpiepilda ar nepārtrauktām horizontālām logu rindām;
5) fasādei jābūt veidotai brīvi, jo tās stabilitāti nodrošina karkasa konstrukcijas.
Lekorbizjē
Savojas villas
kāpnes (1930)
Savojas villa (1930) visu augstākminēto īpašību dēļ pelnīti
iekļuvusi pasaules arhitektūras šedevru sarakstā.
Celtne, uzcelta atbilstoši 5 principiem, paceļas virs zemes, zem tās ir zālāji, uz
jumta — dārzs, tās horizontālie logi ļauj brīvi ieplūst gaismai. Apkārtējā vidē viss ir savstarpēji
saistīts, un cilvēks, nebūdams izolēts no dabas, savā mājā gūst pozitīvas emocijas. “Mājoklis
— tā ir iespēja brīvi kustēties, atpūsties, iegrimt domās; iespēja izjust dabas klātbūtni: sauli
— visa dzīvā saimnieci, gaisa plūsmas kustību, kas apbur acis un dod dvēseles mieru, zāles,
puķu, koku, debess un bezgalību,” rakstīja Lekorbizjē.
Lekorbizjē
Raksturīgi, ka arhitekts līdz mūža beigām
nebija atzīts nedz Francijā, nedz Amerikā.
Francija, Vācija, Beļģija un Argentīna ir
vērsusies pie UNESCO ar lūgumu uzņemt cilvēces
aizsargājamā kultūras mantojuma sarakstā visus
Lekorbizjē darbus — ap 130 ēku visā pasaulē.
Ar 20. gadu sākumu
Lekorbizjē pievērsās arī
pilsētu celtniecības
problēmām. 1925. gadā Parīzē
iznāca viņa kapitālais darbs
"Pilsētu celtniecība".
Vēlīnais
modernisms
Pēc otrā pasaules
kara sākās trešais XX gs.
mākslas attīstības posms. Par
vienu no svarīgākajām karā
sagrauto vērtību atjaunošanas
laika problēmām arhitektūrā
kļuva veco pilsētu
rekonstrukcijas un
pārplānojuma problēma. Šis
arhitektūras attīstības periods
reizēm tiek dēvēts par vēlīno
modernismu.
Mīss van der Roe. Seagram
augstceltne.
Frenks Loids Raits.
Gugenheima muzejs
Ņujorkā 1959.g.
Projektējot šo ēku
arhitekts atteicās no tradicionālās
koncepcijas un radīja
konstrukciju, kas atgādina otrādi
apgāztu piramīdu. Muzeja
apmeklētāji ar liftu tiek uzvesti
pašā augšā, lai atceļā pa lēzeni
nolaideno spirāli tie varētu
aplūkot ekspozīciju.
Lekorbizjē Ronšānas
kapela
Ronšānas kapela atgādināja
milzīgu, tēlniecisku objektu un vairāk
līdzinājās Maltas salas akmens laikmeta
templim nevis 20.gs. vidus modernās
arhitektūras labākajiem paraugiem. Radot
šo celtni, arhitektam svarīgākā bija
metafiziskā saskaņa starp materiāliem un
formām.
Oskars Nīmeijers.
Katedrāle jaunās Braziljas centrā
Viņa projektētās ēkas ietver
sevī vienlaicīgi tehnikas varenumu
un liriku, graciozas līknes kontrastē
ģeometriski precīzām taisnēm, šāda
izmēra būvēm panākts reti
sastopams apgaismojums.
Lekorbizjē. Dominikāņu klosteris “ La Tourette”
Le Korbizjē projektētais dominikāņu klosteris “ La Tourette” atgādina viduslaiku
cietoksni, lai gan celts no betona. Gandrīz nemanāmie logu atvērumi un izteikti masīvās
formas radīja drīzāk biedējošu, nekā sargājošu gaisotni. Neapstrādātais betons vēl vairāk
uzsvēra jau tā nocietinājumiem līdzīgā klostera raupjumu.
III. Konstruktīvisms
Naums Gabo un Antuāns Pevzners
Konstruktīvisms arhitektūrā
Gustavs Klucis
Konstruktīvisms ir viens no funkcionālisma atzariem. Tas attīstījās Eiropas
austrumos un galvenokārt Krievijā. Uzplaukums datējams ar 20. gadsimta divdesmitajiem
gadiem, bet trīsdesmito vidū jau vērojams noriets.
Konstruktīvisma pamatā ir konstruēšanas ideja, darbošanās ar pašām
elementārākajām ģeometriskajām formām – taisni, apli, kvadrātu. Valoda brīžam ir skopa,
pat robusta. Arī šā stila estētikā jaušama spēcīga kubisma ietekme.
Konstruktīvisms ielauzās arhitektūrā, mākslā, dizainā, lietišķajā grafikā.
Vārdi „funkcionālisms” un „konstruktīvisms” nereti tiek lietoti kā sinonīmi.
Brāļi
Naums Gabo
un
Antuāns Pevzners
Gabo. Lineārā
konstrukcija Nr. 2
Gabo. Konstrukcija
Galva Nr. 2 1916
Iedvesmodamies no kubisma
un futūrisma, konstruktīvisti centās no
rūpnieciskiem materiāliem radīt
abstraktas formas. Ar šo virzienu
saistīti bija krievu izcelsmes tēlnieki
Naums Gabo un Antuāns Pevzners
Pevzners. 3 un 4
dimensiju
konstrukcija
Pevzners. Torss 1925
Konstruktīvisms
arhitektūrā
Arhitektūrā šis virziens radīja
tehnoloģiski progresīvas, mašīnām
līdzīgas celtnes.
Vladimirs Tatlins. III Internacionāles
tornis. 1919
Konstruktīvisms
Bauhaus plakātos
Konstruktīvisms Gustava Kluča
darbos
Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa
filma "Nepareizais latvietis" par Gustavu
Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo likteni.
Kinofilmas režisors ir Pēteris Krilovs.
Gustavs Klucis un
Valentīna
Kulagina
Plakātists, dizainers, gleznotājs. Pazīstams kā viens no ievērojamākiem krievu
konstruktīvisma pārstāvjiem. Dzimis 1895. gada 4. janvārī Valmieras apriņka Ķoņu pagastā.
1938. gadā represēts, nošauts 1938. gada 26. februārī Maskavā.
Pirmā pasaules kara gados mobilizēts Krievijas impērijas armijā, 9. latviešu strēlnieku
pulkā. 1917. gadā piedalījies Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā.
Iesākumā darbojies glezniecībā. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis plakātus,
izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina
objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. 1937. gadā noformēja
PSRS paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē.
Gustavs Klucis 1895. -1938
Kas viņš bija? Paša konstruēts tēls?
Egoistisks karjerists? Fotokolāžas celmlauzis?
Un kāpēc līdz pat šodienai viņa tēls Latvijā ir
tāds kā neērts, kā negribēts. Vieni uzskata, ka
viņš ir pārdevis lielinieku režīmam savu
dzimteni par saujiņu slavas. Un rūgti par to
samaksājis — Staļina režīms Kluci ar diviem
šāvieniem pakausī nogalināja 1938.gadā. Citi
uzskata, ka sirdī viņš tomēr bijis un palicis
savas tautas patriots. Savam tēvam viņš bija
pazudušais dēls. Mākslas vēsturē viņš palicis
kā viens no Krievijas avangarda mākslas
klasiķiem. Klucis – sava politiskā naivuma
upuris.
Pēteris Krilovs.
Makets - radio atbildētājs. 1922.g.Konstrukcija no koka, papīra,
metāla
Gustavs
Klucis
Lai arī pirmo kompozīciju ar
fotogrāfijas pielietošanu mākslinieks radīja
jau 1918. gadā (Uzbrukums. Latviešu
strēlnieki), par savu pirmo fotomontāžu
uzskatot Dinamisko pilsētu (1919), tomēr
intensīva fotomontāžas izmantošana sākas
pēc 1924. gada janvāra - Ļeņina nāves, kad
notiek mākslinieka pilnīga aiziešana no
abstraktām formām un pievēršanās
fotogrāfijai un attēlu montāžai, lai to
izmantotu propagandas nolūkiem.
Gustavs Klucis
G.Klucis. Fotomontāža "Visas pasaules apspiestās
tautas! Gāziet imperiālismu zem Kominternes
karoga!”(1924)
G.Klucis. Fotomontāža “Lai dzīvo
vispasaules oktobris”(1933)
Gustavs Klucis
Fotomontāža. Cīņā par kurināmo, metālu. 1932.
Spartakiāde. (1928)
Gustavs Klucis
Sociālisma
rekontrukcija.1927.
9.10.Modernisma arhitektūra(4).
Funkcionālisms. Konstruktīvisms
Prezentācijai izmantotie avoti:
Jermolajeva, J., Jermolajevs V., Mūrnieks, A., Kultūra 20. gs., - Rīga: RAKA, 2002
Kačalova ,T., Pētersons R. Mākslas vēstures pamati II daļa. –Rīga, 1997.
Rubenis, A. 20. gadsimta kultūra Eiropā, - Rīga: Zvaigzne ABC, 2004
Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998
Stīvensons, N., Arhitektūra, Zvaigzne ABC
http://lv.wikipedia.org/wiki
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/
Un citi internetā pieejamie materiāli
• Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda
finansiālu atbalstu.
• Par materiāla saturu atbild L.Zitāne