Slide 1

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 2

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 3

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 4

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 5

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 6

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 7

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 8

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 9

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 10

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 11

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 12

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 13

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 14

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 15

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 16

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 17

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 18

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 19

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 20

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 21

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 22

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 23

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 24

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 25

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 26

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 27

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 28

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 29

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 30

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 31

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 32

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 33

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 34

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 35

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 36

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 37

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 38

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 39

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 40

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 41

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 42

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 43

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 44

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 45

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 46

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 47

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 48

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 49

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 50

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 51

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 52

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 53

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 54

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 55

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 56

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 57

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 58

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 59

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 60

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 61

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 62

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 63

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 64

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 65

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 66

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 67

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 68

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 69

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 70

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 71

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 72

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 73

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 74

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 75

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 76

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 77

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 78

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 79

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 80

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 81

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 82

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 83

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 84

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 85

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 86

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 87

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 88

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 89

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 90

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!


Slide 91

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ludza
2011. gada 8. septembris

Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas
attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:


Jaunas tehnoloģijas;



Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);


Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;

skaita

Iedzīvotāju
samazināšanās;

skaita



novecošanās

un

Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās


Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;


LAP vides pasākumi;



Ekonomiskā un finansiālā krīze.



u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba

vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km

izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi
Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food

Amatnieku pārtikai piemīt:

Īpašā pārtika:

vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji

augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle

Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.

Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku
ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā
līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli
veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas
ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi


Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.


Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas
Produkta inovācija;

Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo

Pašreizējais logo

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa

Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);

Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi

Ierosmes

Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa
sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju

Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi

Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.

ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of
foodstuffs

The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied
directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments
directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow
inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to
the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for
direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver
their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final
consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas –
Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of
certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food
of animal origin

For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to
the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities”
includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing
products of animal origin, the preparation of meat products in a local
butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pageP
K:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEV
ELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:133
0226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;


Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir
pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz
preventīvām darbībām.

Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;

 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru
rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta
uzlabošanās;
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:

Paaugstina:

 Zudumus

 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu

 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas

Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt
izaicinājumiem

uz

problēmām,

Pielietot 4 principus

Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

izmaiņām

vai

Septiņi zudumi (wastes)









Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!