Māksla un pētniecība LMA 2012 Dr.art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia) Māksla un pētniecība • • • • • Kāpēc māksla un pētniecība? Kāda ir pētniecības vieta un loma.
Download ReportTranscript Māksla un pētniecība LMA 2012 Dr.art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia) Māksla un pētniecība • • • • • Kāpēc māksla un pētniecība? Kāda ir pētniecības vieta un loma.
Slide 1
Māksla un pētniecība
LMA 2012
Dr.art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia)
Slide 2
Māksla un pētniecība
•
•
•
•
•
Kāpēc māksla un pētniecība?
Kāda ir pētniecības vieta un loma mākslas akadēmijās?
Kas ir māksla?
Kas ir pētniecība?
Mākslinieks, pētnieks un mākslinieks/pētnieks – lomu
maiņa tikai izglītībā vai arī ārpus akadēmiskās prakses?
Slide 3
Māksla un pētniecība
Kristofera Frailinga mākslas un pētniecības attiecību veidi:
Pētījumi par mākslu un dizainu
Pētījumi mākslai un dizainam
Pētījumi caur mākslu un dizainu
(Sir Christopher John Frayling, 1993 )
•
•
•
Slide 4
Sir Christopher John Frayling (1946)
2001. Iecelts bruņinieku kārtā, moto,
"PERGE SCELUS MIHI DIEM PERFICIAS”
“Aiziet, kalps, lai es varu piepildīt savu dienu”
"Go ahead, punk, make my day".
(Klinta Īstvuda spārnotā frāze no filmas Sudden Impact)
Slide 5
Četri Mākslas akadēmiju modeļi
•
•
•
•
Pirmais modelis – Franču akadēmija,
Otrais modelis – Vācu romantisma akadēmija,
Trešais modelis – Bauhaus,
Ceturtais modelis – “post-war Art Schools, which
means to me, art as social critique, art as investigation of
identity, and as expression and investigation of gender,
which are fundamentally non-aesthetic forms of art.
Ultimately they are bound to politics, not aesthetics.”
(An interview with James Elkins by Cornelia Sollfrank, 2008).
Slide 6
Piektais Mākslas akadēmijas modelis
Pētniecības akadēmijas modelis
Boloņas process un trīs augstākās izglītības līmeņu –
bakalaura, maģistra un doktora studiju - savstarpējās
harmonizācijas nepieciešamība Eiropā
Un nepieciešamība definēt kvalitatīvās atšķirības starp
visiem trim bakalaura, maģistra un doktora studiju
līmeņiem
Slide 7
Trešā studiju cikla problēma Latvijā I
Igaunijā (2008) un Lietuvā (2009) ieviests
Latvijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
neatbalstīja 2011.gada vasarā grozījumus Augstskolu
likumā
“Ints Dālderis rosināja noteikt, ka pēc mākslas
doktorantūras programmas apgūšanas tiek iegūts
mākslas doktora grāds. Atšķirībā no mākslas zinātņu
doktora tas nebūtu zinātniskais grāds. Mākslas doktora
grādu varētu piešķirt par "mākslas darbu, kas iegūts
pētnieciskās prakses rezultātā".”
(delfi.lv – 16.06.2011.)
Slide 8
Trešā studiju cikla problēma Latvijā II
Šobrīd tādas studijas doktorantūrā, kuras balstās
mākslinieciskajā praksē, tiek īstenotas Somijā,
Lielbritānijā, Īrijā, Slovākijā, Beļģijā, Holandē, Ungārijā,
Austrijā.
Arī mūsu tuvākie kaimiņi Igaunijas un Lietuvas likumdevēji
jau ir iekļāvuši likumdošanas normas, kas paredz
doktorantūras studijas mākslās.
Slide 9
Mākslā balstīta pētniecība – jauna izglītības
vai mākslas paradigma
Mākslā balstīta pētniecība kā paradigmu maiņa
Praktiskais iemesls – profesoriem mākslas akadēmijās
vajadzēja grādus (Ungārija)
Paradigmas maiņas iemesls – mākslas pētniecības
atzīšana arī valstīs, kurās mākslas izglītībā Boloņas
process nav iedzīvināts vai iedzīvināts tikai daļēji
(Vācija)
Slide 10
Pētījums
Pētījums, plašākajā nozīmē ir mūsu ikdienas prakses un pieredzes
sastāvdaļa
(Booth, Colomb and Williams, 2008).
Pētījuma pamatmodelis:
jautājums (problēma) – pētījums (risinājums)
Slide 11
Māksla un pētniecība
•Creative work undertaken on a systematic basis in order to
increase the stock of knowledge, including knowledge of man,
culture and society, and the use of this stock of knowledge to
devise new applications.
•Sistemātiski veikta radoša darbība, kuras mērķis ir palielināt
zināšanu krājumu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un
sabiedrību, un šī zināšanu krājuma izmantošana izgudrojot
jaunus pielietojumus.
(Frascati manual)
Slide 12
Māksla un pētniecība
1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās,
kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju
īstenošana produktā vai pakalpojumā;
2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm
iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu
produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā;
3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar
teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un
apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām
likumsakarībām;
4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni,
pētniecību un inovācijas;
(Zinātniskās darbības likums)
Slide 13
Māksla un pētniecība
UK Research Assessment Exercise:
“Professional practice qualifies as research when it can be
shown to be firmly located within a research context, to be
subject to interrogation and critical review, and to impact on or
influence the work of peers, policy and
practice … .”
“Profesionālu praksi var kvalificēt kā pētījumu, ja tā ir iesaistīta
pētnieciskā kontekstā, ir izziņas vai kritiska novērtējuma
subjekts (priekšmets) vai ietekmē līdzinieku darbu, politiku
(sociālās mijiedarbes formu nozīmē) vai praksi ..”
Slide 14
Māksla un pētniecība
– trīs
pazīmes
1. clearly-articulated research questions to be addressed
UK Arts and Humanities Research Council (AHRC):
through the research
2. the specification of a research context for the questions, and
a rationale for why it is important that these particular
questions should be explored
3. the specification of appropriate research methods for
addressing the research questions.
1. Skaidri formulēti pētījuma jautājumi, uz kuriem pētījuma tiek
meklētas atbildes
2. Pētījuma jautājumiem ir noteikts pētnieciskais konteksts un
ir racionāli izskaidrots, kāpēc tieši šie īpašie jautājumi ir jāpēta
3. Ir pētījuma jautājumiem atbilstoša pētījuma metode
Slide 15
Pētniecībā balstītas studijas
Studējošie mācās par citu pētījumiem
Pasniedzēji izmanto savus un citu pētnieku
pētījumus, lai informētu un izglītotu
Studējošie mācās veikt pētījumu
Studējošie mācās veikt pētījumus savā studiju jomā.
Šādas studijas var noritēt arī ārpus pētniecībai vai
pētniecības metodēm veltītajiem studiju kursiem
(studiju moduļiem).
Studējošie mācās pētot
Studējošie iegūst zināšanas drīzāk izpētes nekā
pasniedzēju apstrādātā veidā
Pasniedzēji ir iesaistīti pedagoģiskā pētījumā
Pasniedzēji balsta mācīšanu vai reflektīvo praksi
pētījumos, kurus veic pētniecībā praktizējošie
studējošie
Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.
Slide 16
Pētniecībā balstītas studijas II
Research led
Pasniedzēji izmanto savus un citu Studenti kā auditorija
Pētniecības vadītas
pētnieku pētījumus, lai informētu
Studējošie mācās par citu un izglītotu
pētījumiem
Uzsvars uz
pētniecības saturu
Research oriented
Pētniecībā orientētas
Studējošie mācās veikt
pētījumu
Studējošie mācās veikt pētījumus Studenti kā auditorija
savā studiju jomā. Šādas studijas
var noritēt arī ārpus pētniecībai
vai pētniecības metodēm
veltītajiem studiju kursiem (studiju
moduļiem).
Uzsvars uz
pētniecības procesu
un problēmām
Research based
Pētniecībā balstītas
Studējošie mācās pētot
Studējošie iegūst zināšanas
drīzāk izpētes nekā pasniedzēju
apstrādātā veidā
Studenti kā dalībnieki
Uzsvars uz
pētniecības procesu
un problēmām
Research tutored
Pētniecībā informētas
Pasniedzēji ir iesaistīti
pedagoģiskā pētījumā
Pasniedzēji balsta mācīšanu vai
reflektīvo praksi pētījumos, kurus
veic pētniecībā praktizējošie
studējošie
Studenti kā dalībnieki
Uzsvars uz
pētniecības saturu
Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.
Slide 17
Pētniecībā balstītas studijas III
Studenti kā dalībnieki
Uzsvars
uz pētījumu
saturu
Research tutored
Pētniecības saturā
balstītas
Pasniedzēji un studenti
ir iesaistīti pētijumos
Research led
Pētniecības vadītas
Studējošie mācās par
citu pētījumiem
Research based
Pētniecībā balstītas
Studējošie mācās
pētot
Research oriented
Pētniecībā orientētas
Studējošie mācās veikt
pētījumu
Studenti kā auditorija
Healey, M. Jenkins (2009) The nature of student research and inquiry.
Uzsvars
uz pētījuma
procesu un
problēmām
Slide 18
Māksla, zinātne un pētniecība?
Māksla
Zinātne
Pētniecība
Zinātne
Vai?
Māksla
Pētniecība
Slide 19
Mākslinieciski radošajā praksē balstītas studijas
Studenti kā dalībnieki
Uzsvars
uz
saturu
Artistic practise
tutored
Mākslinieciskās
prakses saturā
balstītas studijas
Pasniedzēji un studenti
ir iesaistīti
mākslinieciskajā praksē
Artistic practise led
Mākslinieciskās
prakses vadītas
studijas
Studējošie mācās par
citu māksliniecisko
praksi
Artistic practise
based
Mākslinieciskā
praksē balstītas
studijas
Studējošie mācās
veicot māksliniecisko
praksi
Artistic practise
oriented
Mākslinieciskā
praksē orientētas
studijas
Studējošie mācās veikt
māksliniecisko praksi
Studenti kā auditorija
Uzsvars
uz
procesu un
problēmām
Slide 20
1 problēma – definīciju problēma
Neskaidrība ar definīcijām un tipoloģiju
•Aprakstot mākslinieciskos pētījumus tiek izmantota virkne savstarpēji saistītu
terminu:
•Artistic research, art reserch, art based research, art informed research, art
practise informed research,
•practise led research, practise informed research, practise oriented research,
research led practise, research based practise, reseach oriented practise,
•design research, design practise informed research,
•Bieži netiek nodalītas vai formulētas attiecības ar tādām pētniecības praksēm kā:
•art research, art history research, art theory research, design history research,
design theory research
•Pilnīgi neskaidras attiecības ar:
•scientific research, academic research, educational research, practise research
Slide 21
Māksla un pētniecība attiecību tipoloģija
Pirmā iespējamā tipoloģija – Frailinga definētā
Mākslas un pētniecības attiecību veidi:
Pētījumi par mākslu un dizainu
Pētījumi mākslai un dizainam
Pētījumi caur mākslu un dizainu
•
•
•
(Kristofers Frailings)
Slide 22
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija II
Vēlāku tipoloģisko modeļu piemērs – aprakstot pētījuma un prakses
attiecības
Hazel Smith and Roger T. Dean.
1) practice-led research "and its affiliates (practice-based research,
practice as research)”;
2) research-led practice which they used “to complement practice-led
research” because it “suggests more clearly than practice-led research that
scholarly research can lead to creative work”
3) academic research
(Smith, and Dean, 2009).
Slide 23
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija III
Pētījuma tipi
Pētījuma un
prakses
attiecības
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts
Rezultāts
sabiedrībai,
zināšanu veidi
Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts
Academic
(Scientific)
Research
Pētījums par
prakses rezultātu
Pētnieks ≠
darba autors
Idejas, metodes,
kritiski spriedumi
un māksliniecisko
norišu
teoretizēšana
Teksts
Practice led
research
Praksē balstīts
pētījums
Darba autors =
pētnieks
Mākslas darba un
tā radīšanas
procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija
Research
led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas
utt.
Paša autora radīti
mākslas darbi, to
sociālas
realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Teorijas un
tehnikas, jaunas
paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Slide 24
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija IV
Pētījumu veidi
mākslās
Pētījuma un
prakses
attiecības
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts Rezultāts
sabiedrībai,
zināšanu veidi
Pētījumi par
mākslu
Pētījums par
prakses
rezultātu
Pētnieks ≠
darba autors
Pētījumi caur
mākslu
Praksē balstīts
pētījums
Darba autors =
pētnieks
Citu personu
radīti mākslas
darbi, to grupas,
mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas
utt.
Paša autora
radīti mākslas
darbi, to
sociālas
realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Pētījumi mākslai Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Novērtējamais
rezultāts
pašreizējā
normatīvo aktu
ietvarā doktora
studiju
programmā
Novērtējamais
rezultāts
hipotētiskās
mākslas doktora
programmas
ietvaros
Idejas, metodes, Teksts
kritiski spriedumi
un
māksliniecisko
norišu
teoretizēšana
Teksts
Mākslas darba
un tā radīšanas
procesa
dokumentēšana
Mākslas darbs &
un teksts kā
rezultāts
Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija
Teorijas un
Teksts –
tehnikas, jaunas pētnieciskās
paradigmas
prakses
artikulācija
Teksts & mākslas
darbs kā rezultāts
Slide 25
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija V
Tomēr trīs proponētie pētniecības un prakses attiecību veidi neizsmeļ visas
pētniecības un mākslas prakses attiecības
1.
2.
Art based research, kuru Patrīcija Lēvaja (Patricia Leavy) definēja kā "a set of
methodological tools used by qualitative researchers across the disciplines
during all phases of social research" that appeared as "the merging of crossdisciplinary social research with creative arts"( Patricia Leavy, 2008)
Citiem vārdiem sakot, Lēvaja piedāvāja izmantot mākslu tieši kā pētniecības
instrumentu sociālajās zinātnēs.
Slide 26
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija VI
Artistic research, kuru Mika Hanula (Mike Hannula) raksturoja kā:
"1) Like Trying to Run in Waist-High New Snow
...
2) Crossing a River by Feeling Each Stone
...
3)
Moving like Smugglers’ Boats, moving quietly in the night, with no lights,
almost colliding with one another, but never quite making contact." (Hannula,
2009)
“Mākslinieciskais pētījums ir:
1) kā mēģināt skriet līdz jostas vietai dziļā sniegā
...
2) kā šķērsot upi ar kāju sataustot akmeni pēc akmens
...
3) kā naktī vadīt kontrabandistu laivu, kustoties klusi un bez uguņiem
...”
(Hannula, 2009)
Slide 27
Pētījuma tipi
Pētījuma un
prakses
attiecības
Subjektīvās
attiecības
Academic
(Scientific)
Research
Pētījums par
prakses rezultātu
Pētnieks ≠
darba autors
Practice led
research
Praksē balstīts
pētījums
Research
led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Art based
research
Prakse kā
pētījumu lauks
Artistic
research
Prakse un
pētījums nav
nodalāmi
Pētījuma objekts
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas
utt.
Darba autors = Paša autora radīti
pētnieks
mākslas darbi, to
sociālas
realizācijas
prakses
Pētnieks →
Mākslas darba
Darba autors
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Pētnieks var arī Mākslas darba
nebūt darba
radītais iespaids
autors
sociālajā telpā
Pētnieksautors
Mākslinieciskā
prakse
Rezultāts
sabiedrībai,
zināšanu veidi
Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts
Idejas, metodes,
kritiski spriedumi
un māksliniecisko
norišu
teoretizēšana
Teksts
Mākslas darba un
tā radīšanas
procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija
Teorijas un
tehnikas, jaunas
paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Idejas, teorijas,
metodes, jauni
dati (sociālajās
zinātnēs)
Mākslas darbs un
idejas
Teksts
Teksts, kas
pats varbūt
mākslas darbs
Slide 28
Pētījuma tipi
Pētījuma un prakses
attiecības
Academic
(Scientific)
Research
Pētījums par prakses Pētnieks ≠ darba
rezultātu
autors
Practice led
research
Praksē balstīts
pētījums
Darba autors =
pētnieks
Research led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Art based
research
Prakse kā pētījumu
lauks
Pētnieks var arī
nebūt darba
autors
Artistic
research
Prakse un pētījums
nav nodalāmi
Art practise
Mākslinieciskā
prakse var saturēt
pētnieciskos
elementus
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts
Rezultāts sabiedrībai,
zināšanu veidi
Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas utt.
Paša autora radīti
mākslas darbi, to
sociālas realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Mākslas darba
radītais iespaids
sociālajā telpā
Idejas, metodes,
kritiski spriedumi un
māksliniecisko norišu
teoretizēšana
Teksts
Mākslas darba un tā
radīšanas procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas prakses
dokumentācija
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Idejas, teorijas,
metodes, jauni dati
(sociālajās zinātnēs)
Teksts
Pētnieksautors
Mākslinieciskā
prakse
Mākslas darbs un
idejas
Teksts, kas pats
varbūt mākslas
darbs
Autors var būt
pētnieks
Nav nepieciešams
Mākslas darbs,
jaunas idejas, jauni
izteiksmes līdzekļi,
jaunas paradigmas
Citu autoru teksti
par mākslas
darbu
Slide 29
Dizaina pētniecība I
L.B. Arčers (1922 - 2005)
“The practitioner itself is (not) quite the same as
research activity, however much research it may
have been supported by...
It is the quality of the research methodology which will
be of paramount importance to the examiners.”
(Leonard Bruce Archer, 1995)
Slide 30
Dizaina pētniecība II
L.B. Arčers (1922 - 2005)
Dizaina pētījums: "… is systematic enquiry whose goal
is knowledge of, or in, the embodiment of
configuration, composition, structure, purpose,
value and meaning in manmade things and
systems.“
(Leonard Bruce Archer, 1981)
Slide 31
Pētījuma tipi
Pētījuma un prakses
attiecības
Academic
(Scientific)
Research
Pētījums par prakses Pētnieks ≠ darba
rezultātu
autors
Practice led
research
Praksē balstīts
pētījums
Darba autors =
pētnieks
Research led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Design
research
Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Art based
research
Prakse kā pētījumu
lauks
Pētnieks var arī
nebūt darba
autors
Artistic
research
Prakse un pētījums
nav nodalāmi
Art practise
Mākslinieciskā
prakse var saturēt
pētnieciskos
elementus
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts
Rezultāts sabiedrībai,
zināšanu veidi
Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts
Teksts
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas utt.
Paša autora radīti
mākslas darbi, to
sociālas realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Dizaina objekta
radīšana, jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Mākslas darba
radītais iespaids
sociālajā telpā
Idejas, metodes,
kritiski spriedumi un
māksliniecisko norišu
teoretizēšana
Pētnieksautors
Mākslinieciskā
prakse
Mākslas darbs un
idejas
Teksts, kas pats
varbūt mākslas
darbs
Autors var būt
pētnieks
Nav nepieciešams
Mākslas darbs,
jaunas idejas, jauni
izteiksmes līdzekļi,
jaunas paradigmas
Tikai citu cilvēku
teksti par
mākslas darbu
Mākslas darba un tā
radīšanas procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas prakses
dokumentācija
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teksts
Idejas, teorijas,
metodes, jauni dati
(sociālajās zinātnēs)
Slide 32
Pētījuma tipi
Academic
(Scientific)
Research
Pētījuma un
prakses
attiecības
Pētījums par
prakses
rezultātu
Practice led Praksē balstīts
research
pētījums
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts
Pētnieks ≠
darba autors
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas utt.
Darba autors = Paša autora radīti
pētnieks
mākslas darbi, to
sociālas realizācijas
prakses
Pētnieks →
Mākslas darba
Darba autors
radīšana, ar to saistītu
jaunu zināšanu
izstrādāšana
Pētnieks →
Dizaina objekta
Darba autors
radīšana, jaunu
zināšanu izstrādāšana
Rezultāts
Tekstuāli
sabiedrībai, zināšanu novērtējamais
veidi
rezultāts
Idejas, metodes,
Teksts
kritiski spriedumi un
māksliniecisko norišu
teoretizēšana
Rezultāts
Teksts
Mākslas darba un tā
radīšanas procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teksts
Teksts +
mākslas
darbs
Research
led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Design
research
Pētniecībā
balstīta prakse
Art based
research
Prakse kā
pētījumu lauks
Pētnieks var
arī nebūt
darba autors
Artistic
research
Prakse un
pētījums nav
nodalāmi
Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse
Mākslas darbs un
idejas
Mākslas darbs
un teksts vai
mākslas darbs
Teksts +
mākslas
darbs
Art practise
Mākslinieciskā
prakse var
saturēt
pētnieciskos
elementus
Autors var būt
pētnieks
Mākslas darbs,
jaunas idejas, jauni
izteiksmes līdzekļi,
jaunas paradigmas
Tikai citu
cilvēku teksti
par mākslas
darbu
Mākslas
darbs
Mākslas darba
radītais iespaids
sociālajā telpā
Nav nepieciešams
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Idejas, teorijas,
metodes, jauni dati
(sociālajās zinātnēs)
Teksts +
mākslas
darbs
Teksts +
dizaina
objekts
Teksts +
mākslas
darbs
Slide 33
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas I
Iespēja pārformulēt Frailinga tipoloģiju
Pētījumi par mākslu un dizainu
Pētījumi mākslai un dizainam
Pētījumi caur mākslu un dizainu
(Kristofers Frailings 1993)
Džons Kasens - Protesta pedagoģijā:
“pedagogy about protest,
through protest and in protest”
(John Cussans 2011)
•
•
•
Slide 34
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas II
Frailingu veidot viņa tipoloģiju ietekmēja Herberta Rīda
idejas:
"teaching through art and teaching to art"
No viņa vēsturiskās esejas Education Trough Art pirmā
versija 1943., kurā Herberts Rīds apgalvoja, ka:
“The aim of education is the creation of artists – of people
efficient in the various modes of expression”
(Sir Hearbert Read, Education Trough Art, 1954)
Herberts Rīds (1893 - 1968), angļu anarhists, dzejnieks un
mākslas un literatūras kritiķis, bruņinieka tituls
1953.gadā, populārākais darbs To Hell With Culture
(1963)
Slide 35
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas III
•
Mākslas un pētniecības attiecību maiņa mākslas
akadēmijas sasaucās ar divu paradigmu maiņu:
1. Meistara – mācekļu modelis tiek aizstāts ar sadarbības
modeli mākslas izglītībā
2. 18.gs. beigu, LFR produkts – publisko izstāžu, kurām
saskaņā ar sākotnējiem ideāliem bija jākalpo kritiskai,
sociāli atbildīgai un apzinātai pilsoņa stājai, paradigmas
maiņa. Iemesls, visupirms “tradicionālās mākslas
auditorijas” (Martha Rosler) izzušana un mākslas lomas
pieaugums izklaides industrijā
(Henk Slager 2012)
Slide 36
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas IV
Vai opozīciju maiņa:
No
Māksla pret Ne-māksla
Uz
Pētniecībā balstītā māksla pret Pētniecībā nebalstītā
māksla
(Henk Slager 2012)
•
•
Slide 37
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas V
•
Vai radīs jaunus mākslas potenciālās autonomijas
modeļus, piemēram, “Temporaly Autonomous Research
(in line with Hakim Bey’s Temporaly Autonomous Zone
TMZ)” – kā virtuāla telpa, kurā izvairīties no “neoliberālisma iedzīvināšanas” un “radošo industriju
homogonizētās retorikas”
Vai arī paliks par kognitīvā kapitālisma kvalitātes
kvantifikācijas instrumentu, par kādu parā’dišanos
savulaik brīdināja Teodora Adorno
(Henk Slager 2012)
•
Slide 38
Metožu triangulācija I
Dž. Zlatjevs (Jordan Zlatev) ieteica izmantot Triangulācijas metodi kognitīvajā
semiotikā, kā līdzekli lai aplūkotu dažādus fenomenus no trīs metožu grupas
perspektīvām, kuras definēja kā “subjektīvās”, “intersubjektīvās” un “objektīvās”
metodes, savā Semiotisko hierarhiju teorijā.
Triangulācijas metode tika izveidota balstoties mūsdienu semiotikas pamatlicēja
Čarlza Sandersa Pīrsa (1839-1914) definētajās trīs loģikas kategorijās:
1. Subjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar
Firstness)
2. Intersubjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar
Secondness)
3. Objektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar
Thirdness)
Slide 39
Metožu triangulācija II
Metožu grupa
Skatu punkts
Mākslas konceptuālie Modelējošie uzdevumi
ietvari
Subjektīvās metodes
Pirmā persona
Māksla
pašrefleksija
kā Māksla kā individuāla
mākslīga modelējošā
sistēma
Intersubjektīvās metodes
Otrā persona
Māksla
komunikācija
kā Māksla kā mākslīgi
konstruēta
modelējošā sistēma
Objektīvās metodes
Trešā persona
Māksla kā prece
Māksla kā mākslīgi
konstruēta
modelējošā sistēma,
kuru par tādu neuzlūko
Slide 40
Metožu triangulācija III
Metožu grupa
Skatu
punkts
Subjektīvās
metodes
Pirmā
persona
Intersubjektīvās
metodes
Otrā
persona
Objektīvās
metodes
Trešā
persona
Mākslas
konceptuālie
ietvari
Māksla
kā
pašrefleksija
Modelējošie
uzdevumi
Māksla
kā
individuāla
mākslīga
modelējošā
sistēma
Māksla
kā Māksla
kā
komunikācija mākslīgi
konstruēta
modelējošā
sistēma
Māksla
kā Māksla
kā
prece
mākslīgi
konstruēta
modelējošā
sistēma, kuru
par
tādu
parasti
neuzlūko
Pētnieciskās Attiecības starp
modelēšanas mākslu
un
pētījumu
Individuālo
Mākslas
un
modeļu
pētniecības
izgudrošana prakses
ir
identiskas
vai
saistītas
Komunikācija Māksla
kā
s
modeļu pētījuma
konstruēšana instruments
un
izmantošana
Vispārējo,
Māksla
kā
iepriekš doto pētījuma objekts
modeļu
padziļināta
izstrāde
Slide 41
Metožu kartēšana
Subjektīvās
metodes
Intersubjektīvās
metodes
Objektīvās
metodes
Academic
(Scientific)
Research
-
-
+
Practice led
research
-/+
+
-
Research led
practice
-
-/+
+
Design research
-
-/+
+
Art based
research
-
+
-/+
Artistic
research
+
-/+
-
Art practise
+
-/+
-/+
Slide 42
Metožu triangulācija - dizains I
Metožu grupa
Skatu punkts
Dizaina konceptuālie Modelējošie uzdevumi
ietvari
Subjektīvās metodes
Pirmā persona
Dizains kā individuāla
mākslīga modelējošā
sistēma
Intersubjektīvās metodes
Otrā persona
Dizains kā individuāla
dizainera
mākslinieciska
ekspresija
Dizaina komunikācija,
arī
dizains
kā
pakalpojums,
sociālais dizains
Objektīvās metodes
Trešā persona
Dizains kā produktu
(preču) ražošanas
daļa, industriālais
dizains
Dizains kā mākslīgi
konstruētas
modelējošās sistēmas
daļa
Dizains kā mākslīgi
konstruēta
modelējošā sistēma
Slide 43
Metožu triangulācija - dizains II
Metožu grupa
Skatu
punkts
Subjektīvās
metodes
Pirmā
persona
Intersubjektīvās
metodes
Otrā
persona
Objektīvās
metodes
Trešā
persona
Dizaina
konceptuālie
ietvari
Dizains
kā
individuāla
dizainera
mākslinieciska
ekspresija
Dizaina
komunikācija,
arī dizains kā
pakalpojums,
sociālais dizains
Dizains kā
produktu (preču)
ražošanas daļa,
industriālais
dizains
Modelējošie
uzdevumi
Pētnieciskās
modelēšanas
Attiecības
dizainu
pētījumu
Dizaina
pētniecības
prakses
identiskas
saistītas
Dizains
pētījuma
instruments
starp
un
Dizains
kā Individuālo
un
individuāla
modeļu
mākslīga
izgudrošana
ir
modelējošā
vai
sistēma
Dizains
kā Komunikācijas
kā
mākslīgi
modeļu
konstruēta
konstruēšana
modelējošā
un
sistēma
izmantošana
Dizains
kā Vispārējo,
Dizains
kā
mākslīgi
iepriekš
doto pētījuma objekts
konstruētas
modeļu
modelējošās
padziļināta
sistēmas daļa
izstrāde, jaunu
vispārējo
modeļu
izgudrošana
Slide 44
Metožu triangulācija - dizains III
Metožu grupa
Skatu
punkts
Dizaina
konceptuālie
ietvari
Subjektīvās
metodes
Pirmā
persona
Intersubjektīvās
metodes
Otrā
persona
Objektīvās
metodes
Trešā
persona
Dizains
kā
individuāla
dizainera
māksliniecisk
a ekspresija
Dizaina
komunikācija,
arī dizains kā
pakalpojums,
sociālais
dizains
Dizains kā
produktu
(preču)
ražošanas
daļa,
industriālais
dizains
Modelējošie
uzdevumi
Pētnieciskās Dizaina pētījuma
modelēšanas metožu
starpdisciplinārā
ietekme
Dizains
kā Individuālo
Mākslas prakses
individuāla
modeļu
un
pētījumu
mākslīga
izgudrošana metodes
modelējošā
sistēma
Dizains
kā Komunikācija Sociālo zinātņu
mākslīgi
s
modeļu metodes
konstruēta
konstruēšana
modelējošā
un
sistēma
izmantošana
Dizains
kā
mākslīgi
konstruētas
modelējošās
sistēmas daļa
Vispārējo,
Inženierzinātņu
iepriekš doto metodes
modeļu
padziļināta
izstrāde,
jaunu
vispārējo
modeļu
izgudrošana
Slide 45
Dizaina pētniecības tipoloģija III
N. Kross 1999 gadā piedāvāja savu tipoloģiju
Dizaina epistemiloģija
design epistemology – study of designerly ways of
knowing
Dizaina praksioloģija
design praxiology – study of the practices and
processes of design
Dizaina fenomenoloģija
design phenomenology – study of the form and
configuration of artifacts.“
(Niegel Cross, 1999)
•
•
•
Slide 46
Metožu triangulācija - dizains VI
Metožu grupa
Skatu
punkts
Subjektīvās
metodes
Pirmā
persona
Intersubjektīvās
metodes
Otrā
persona
Objektīvās
metodes
Trešā
persona
Dizaina
konceptuālie
ietvari
Dizains
kā
individuāla
dizainera
mākslinieciska
ekspresija
Dizaina
komunikācija, arī
dizains
kā
pakalpojums,
sociālais dizains
Dizains kā
produktu (preču)
ražošanas daļa,
industriālais
dizains
Modelējošie
uzdevumi
Pētnieciskās
modelēšanas
Dizains
kā
individuāla
mākslīga
modelējošā
sistēma
Dizains
kā
mākslīgi
konstruēta
modelējošā
sistēma
Dizains
kā
mākslīgi
konstruētas
modelējošās
sistēmas
daļa
Individuālo
modeļu izpēte
Komunikācijas
un
mijiedarbības
modeļu izpēte
Dizaina
pētniecības
tipoloģija
Dizaina
epistemoloģija
Dizaina
praksioloģija
Vispārējo,
Dizaina
iepriekš doto fenomenoloģija
modeļu
padziļināta
izstrāde, jaunu
vispārējo
modeļu
izgudrošana
Māksla un pētniecība
LMA 2012
Dr.art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia)
Slide 2
Māksla un pētniecība
•
•
•
•
•
Kāpēc māksla un pētniecība?
Kāda ir pētniecības vieta un loma mākslas akadēmijās?
Kas ir māksla?
Kas ir pētniecība?
Mākslinieks, pētnieks un mākslinieks/pētnieks – lomu
maiņa tikai izglītībā vai arī ārpus akadēmiskās prakses?
Slide 3
Māksla un pētniecība
Kristofera Frailinga mākslas un pētniecības attiecību veidi:
Pētījumi par mākslu un dizainu
Pētījumi mākslai un dizainam
Pētījumi caur mākslu un dizainu
(Sir Christopher John Frayling, 1993 )
•
•
•
Slide 4
Sir Christopher John Frayling (1946)
2001. Iecelts bruņinieku kārtā, moto,
"PERGE SCELUS MIHI DIEM PERFICIAS”
“Aiziet, kalps, lai es varu piepildīt savu dienu”
"Go ahead, punk, make my day".
(Klinta Īstvuda spārnotā frāze no filmas Sudden Impact)
Slide 5
Četri Mākslas akadēmiju modeļi
•
•
•
•
Pirmais modelis – Franču akadēmija,
Otrais modelis – Vācu romantisma akadēmija,
Trešais modelis – Bauhaus,
Ceturtais modelis – “post-war Art Schools, which
means to me, art as social critique, art as investigation of
identity, and as expression and investigation of gender,
which are fundamentally non-aesthetic forms of art.
Ultimately they are bound to politics, not aesthetics.”
(An interview with James Elkins by Cornelia Sollfrank, 2008).
Slide 6
Piektais Mākslas akadēmijas modelis
Pētniecības akadēmijas modelis
Boloņas process un trīs augstākās izglītības līmeņu –
bakalaura, maģistra un doktora studiju - savstarpējās
harmonizācijas nepieciešamība Eiropā
Un nepieciešamība definēt kvalitatīvās atšķirības starp
visiem trim bakalaura, maģistra un doktora studiju
līmeņiem
Slide 7
Trešā studiju cikla problēma Latvijā I
Igaunijā (2008) un Lietuvā (2009) ieviests
Latvijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
neatbalstīja 2011.gada vasarā grozījumus Augstskolu
likumā
“Ints Dālderis rosināja noteikt, ka pēc mākslas
doktorantūras programmas apgūšanas tiek iegūts
mākslas doktora grāds. Atšķirībā no mākslas zinātņu
doktora tas nebūtu zinātniskais grāds. Mākslas doktora
grādu varētu piešķirt par "mākslas darbu, kas iegūts
pētnieciskās prakses rezultātā".”
(delfi.lv – 16.06.2011.)
Slide 8
Trešā studiju cikla problēma Latvijā II
Šobrīd tādas studijas doktorantūrā, kuras balstās
mākslinieciskajā praksē, tiek īstenotas Somijā,
Lielbritānijā, Īrijā, Slovākijā, Beļģijā, Holandē, Ungārijā,
Austrijā.
Arī mūsu tuvākie kaimiņi Igaunijas un Lietuvas likumdevēji
jau ir iekļāvuši likumdošanas normas, kas paredz
doktorantūras studijas mākslās.
Slide 9
Mākslā balstīta pētniecība – jauna izglītības
vai mākslas paradigma
Mākslā balstīta pētniecība kā paradigmu maiņa
Praktiskais iemesls – profesoriem mākslas akadēmijās
vajadzēja grādus (Ungārija)
Paradigmas maiņas iemesls – mākslas pētniecības
atzīšana arī valstīs, kurās mākslas izglītībā Boloņas
process nav iedzīvināts vai iedzīvināts tikai daļēji
(Vācija)
Slide 10
Pētījums
Pētījums, plašākajā nozīmē ir mūsu ikdienas prakses un pieredzes
sastāvdaļa
(Booth, Colomb and Williams, 2008).
Pētījuma pamatmodelis:
jautājums (problēma) – pētījums (risinājums)
Slide 11
Māksla un pētniecība
•Creative work undertaken on a systematic basis in order to
increase the stock of knowledge, including knowledge of man,
culture and society, and the use of this stock of knowledge to
devise new applications.
•Sistemātiski veikta radoša darbība, kuras mērķis ir palielināt
zināšanu krājumu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un
sabiedrību, un šī zināšanu krājuma izmantošana izgudrojot
jaunus pielietojumus.
(Frascati manual)
Slide 12
Māksla un pētniecība
1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās,
kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju
īstenošana produktā vai pakalpojumā;
2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm
iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu
produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā;
3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar
teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un
apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām
likumsakarībām;
4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni,
pētniecību un inovācijas;
(Zinātniskās darbības likums)
Slide 13
Māksla un pētniecība
UK Research Assessment Exercise:
“Professional practice qualifies as research when it can be
shown to be firmly located within a research context, to be
subject to interrogation and critical review, and to impact on or
influence the work of peers, policy and
practice … .”
“Profesionālu praksi var kvalificēt kā pētījumu, ja tā ir iesaistīta
pētnieciskā kontekstā, ir izziņas vai kritiska novērtējuma
subjekts (priekšmets) vai ietekmē līdzinieku darbu, politiku
(sociālās mijiedarbes formu nozīmē) vai praksi ..”
Slide 14
Māksla un pētniecība
– trīs
pazīmes
1. clearly-articulated research questions to be addressed
UK Arts and Humanities Research Council (AHRC):
through the research
2. the specification of a research context for the questions, and
a rationale for why it is important that these particular
questions should be explored
3. the specification of appropriate research methods for
addressing the research questions.
1. Skaidri formulēti pētījuma jautājumi, uz kuriem pētījuma tiek
meklētas atbildes
2. Pētījuma jautājumiem ir noteikts pētnieciskais konteksts un
ir racionāli izskaidrots, kāpēc tieši šie īpašie jautājumi ir jāpēta
3. Ir pētījuma jautājumiem atbilstoša pētījuma metode
Slide 15
Pētniecībā balstītas studijas
Studējošie mācās par citu pētījumiem
Pasniedzēji izmanto savus un citu pētnieku
pētījumus, lai informētu un izglītotu
Studējošie mācās veikt pētījumu
Studējošie mācās veikt pētījumus savā studiju jomā.
Šādas studijas var noritēt arī ārpus pētniecībai vai
pētniecības metodēm veltītajiem studiju kursiem
(studiju moduļiem).
Studējošie mācās pētot
Studējošie iegūst zināšanas drīzāk izpētes nekā
pasniedzēju apstrādātā veidā
Pasniedzēji ir iesaistīti pedagoģiskā pētījumā
Pasniedzēji balsta mācīšanu vai reflektīvo praksi
pētījumos, kurus veic pētniecībā praktizējošie
studējošie
Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.
Slide 16
Pētniecībā balstītas studijas II
Research led
Pasniedzēji izmanto savus un citu Studenti kā auditorija
Pētniecības vadītas
pētnieku pētījumus, lai informētu
Studējošie mācās par citu un izglītotu
pētījumiem
Uzsvars uz
pētniecības saturu
Research oriented
Pētniecībā orientētas
Studējošie mācās veikt
pētījumu
Studējošie mācās veikt pētījumus Studenti kā auditorija
savā studiju jomā. Šādas studijas
var noritēt arī ārpus pētniecībai
vai pētniecības metodēm
veltītajiem studiju kursiem (studiju
moduļiem).
Uzsvars uz
pētniecības procesu
un problēmām
Research based
Pētniecībā balstītas
Studējošie mācās pētot
Studējošie iegūst zināšanas
drīzāk izpētes nekā pasniedzēju
apstrādātā veidā
Studenti kā dalībnieki
Uzsvars uz
pētniecības procesu
un problēmām
Research tutored
Pētniecībā informētas
Pasniedzēji ir iesaistīti
pedagoģiskā pētījumā
Pasniedzēji balsta mācīšanu vai
reflektīvo praksi pētījumos, kurus
veic pētniecībā praktizējošie
studējošie
Studenti kā dalībnieki
Uzsvars uz
pētniecības saturu
Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.
Slide 17
Pētniecībā balstītas studijas III
Studenti kā dalībnieki
Uzsvars
uz pētījumu
saturu
Research tutored
Pētniecības saturā
balstītas
Pasniedzēji un studenti
ir iesaistīti pētijumos
Research led
Pētniecības vadītas
Studējošie mācās par
citu pētījumiem
Research based
Pētniecībā balstītas
Studējošie mācās
pētot
Research oriented
Pētniecībā orientētas
Studējošie mācās veikt
pētījumu
Studenti kā auditorija
Healey, M. Jenkins (2009) The nature of student research and inquiry.
Uzsvars
uz pētījuma
procesu un
problēmām
Slide 18
Māksla, zinātne un pētniecība?
Māksla
Zinātne
Pētniecība
Zinātne
Vai?
Māksla
Pētniecība
Slide 19
Mākslinieciski radošajā praksē balstītas studijas
Studenti kā dalībnieki
Uzsvars
uz
saturu
Artistic practise
tutored
Mākslinieciskās
prakses saturā
balstītas studijas
Pasniedzēji un studenti
ir iesaistīti
mākslinieciskajā praksē
Artistic practise led
Mākslinieciskās
prakses vadītas
studijas
Studējošie mācās par
citu māksliniecisko
praksi
Artistic practise
based
Mākslinieciskā
praksē balstītas
studijas
Studējošie mācās
veicot māksliniecisko
praksi
Artistic practise
oriented
Mākslinieciskā
praksē orientētas
studijas
Studējošie mācās veikt
māksliniecisko praksi
Studenti kā auditorija
Uzsvars
uz
procesu un
problēmām
Slide 20
1 problēma – definīciju problēma
Neskaidrība ar definīcijām un tipoloģiju
•Aprakstot mākslinieciskos pētījumus tiek izmantota virkne savstarpēji saistītu
terminu:
•Artistic research, art reserch, art based research, art informed research, art
practise informed research,
•practise led research, practise informed research, practise oriented research,
research led practise, research based practise, reseach oriented practise,
•design research, design practise informed research,
•Bieži netiek nodalītas vai formulētas attiecības ar tādām pētniecības praksēm kā:
•art research, art history research, art theory research, design history research,
design theory research
•Pilnīgi neskaidras attiecības ar:
•scientific research, academic research, educational research, practise research
Slide 21
Māksla un pētniecība attiecību tipoloģija
Pirmā iespējamā tipoloģija – Frailinga definētā
Mākslas un pētniecības attiecību veidi:
Pētījumi par mākslu un dizainu
Pētījumi mākslai un dizainam
Pētījumi caur mākslu un dizainu
•
•
•
(Kristofers Frailings)
Slide 22
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija II
Vēlāku tipoloģisko modeļu piemērs – aprakstot pētījuma un prakses
attiecības
Hazel Smith and Roger T. Dean.
1) practice-led research "and its affiliates (practice-based research,
practice as research)”;
2) research-led practice which they used “to complement practice-led
research” because it “suggests more clearly than practice-led research that
scholarly research can lead to creative work”
3) academic research
(Smith, and Dean, 2009).
Slide 23
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija III
Pētījuma tipi
Pētījuma un
prakses
attiecības
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts
Rezultāts
sabiedrībai,
zināšanu veidi
Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts
Academic
(Scientific)
Research
Pētījums par
prakses rezultātu
Pētnieks ≠
darba autors
Idejas, metodes,
kritiski spriedumi
un māksliniecisko
norišu
teoretizēšana
Teksts
Practice led
research
Praksē balstīts
pētījums
Darba autors =
pētnieks
Mākslas darba un
tā radīšanas
procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija
Research
led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas
utt.
Paša autora radīti
mākslas darbi, to
sociālas
realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Teorijas un
tehnikas, jaunas
paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Slide 24
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija IV
Pētījumu veidi
mākslās
Pētījuma un
prakses
attiecības
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts Rezultāts
sabiedrībai,
zināšanu veidi
Pētījumi par
mākslu
Pētījums par
prakses
rezultātu
Pētnieks ≠
darba autors
Pētījumi caur
mākslu
Praksē balstīts
pētījums
Darba autors =
pētnieks
Citu personu
radīti mākslas
darbi, to grupas,
mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas
utt.
Paša autora
radīti mākslas
darbi, to
sociālas
realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Pētījumi mākslai Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Novērtējamais
rezultāts
pašreizējā
normatīvo aktu
ietvarā doktora
studiju
programmā
Novērtējamais
rezultāts
hipotētiskās
mākslas doktora
programmas
ietvaros
Idejas, metodes, Teksts
kritiski spriedumi
un
māksliniecisko
norišu
teoretizēšana
Teksts
Mākslas darba
un tā radīšanas
procesa
dokumentēšana
Mākslas darbs &
un teksts kā
rezultāts
Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija
Teorijas un
Teksts –
tehnikas, jaunas pētnieciskās
paradigmas
prakses
artikulācija
Teksts & mākslas
darbs kā rezultāts
Slide 25
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija V
Tomēr trīs proponētie pētniecības un prakses attiecību veidi neizsmeļ visas
pētniecības un mākslas prakses attiecības
1.
2.
Art based research, kuru Patrīcija Lēvaja (Patricia Leavy) definēja kā "a set of
methodological tools used by qualitative researchers across the disciplines
during all phases of social research" that appeared as "the merging of crossdisciplinary social research with creative arts"( Patricia Leavy, 2008)
Citiem vārdiem sakot, Lēvaja piedāvāja izmantot mākslu tieši kā pētniecības
instrumentu sociālajās zinātnēs.
Slide 26
Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija VI
Artistic research, kuru Mika Hanula (Mike Hannula) raksturoja kā:
"1) Like Trying to Run in Waist-High New Snow
...
2) Crossing a River by Feeling Each Stone
...
3)
Moving like Smugglers’ Boats, moving quietly in the night, with no lights,
almost colliding with one another, but never quite making contact." (Hannula,
2009)
“Mākslinieciskais pētījums ir:
1) kā mēģināt skriet līdz jostas vietai dziļā sniegā
...
2) kā šķērsot upi ar kāju sataustot akmeni pēc akmens
...
3) kā naktī vadīt kontrabandistu laivu, kustoties klusi un bez uguņiem
...”
(Hannula, 2009)
Slide 27
Pētījuma tipi
Pētījuma un
prakses
attiecības
Subjektīvās
attiecības
Academic
(Scientific)
Research
Pētījums par
prakses rezultātu
Pētnieks ≠
darba autors
Practice led
research
Praksē balstīts
pētījums
Research
led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Art based
research
Prakse kā
pētījumu lauks
Artistic
research
Prakse un
pētījums nav
nodalāmi
Pētījuma objekts
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas
utt.
Darba autors = Paša autora radīti
pētnieks
mākslas darbi, to
sociālas
realizācijas
prakses
Pētnieks →
Mākslas darba
Darba autors
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Pētnieks var arī Mākslas darba
nebūt darba
radītais iespaids
autors
sociālajā telpā
Pētnieksautors
Mākslinieciskā
prakse
Rezultāts
sabiedrībai,
zināšanu veidi
Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts
Idejas, metodes,
kritiski spriedumi
un māksliniecisko
norišu
teoretizēšana
Teksts
Mākslas darba un
tā radīšanas
procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija
Teorijas un
tehnikas, jaunas
paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Idejas, teorijas,
metodes, jauni
dati (sociālajās
zinātnēs)
Mākslas darbs un
idejas
Teksts
Teksts, kas
pats varbūt
mākslas darbs
Slide 28
Pētījuma tipi
Pētījuma un prakses
attiecības
Academic
(Scientific)
Research
Pētījums par prakses Pētnieks ≠ darba
rezultātu
autors
Practice led
research
Praksē balstīts
pētījums
Darba autors =
pētnieks
Research led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Art based
research
Prakse kā pētījumu
lauks
Pētnieks var arī
nebūt darba
autors
Artistic
research
Prakse un pētījums
nav nodalāmi
Art practise
Mākslinieciskā
prakse var saturēt
pētnieciskos
elementus
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts
Rezultāts sabiedrībai,
zināšanu veidi
Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas utt.
Paša autora radīti
mākslas darbi, to
sociālas realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Mākslas darba
radītais iespaids
sociālajā telpā
Idejas, metodes,
kritiski spriedumi un
māksliniecisko norišu
teoretizēšana
Teksts
Mākslas darba un tā
radīšanas procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas prakses
dokumentācija
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Idejas, teorijas,
metodes, jauni dati
(sociālajās zinātnēs)
Teksts
Pētnieksautors
Mākslinieciskā
prakse
Mākslas darbs un
idejas
Teksts, kas pats
varbūt mākslas
darbs
Autors var būt
pētnieks
Nav nepieciešams
Mākslas darbs,
jaunas idejas, jauni
izteiksmes līdzekļi,
jaunas paradigmas
Citu autoru teksti
par mākslas
darbu
Slide 29
Dizaina pētniecība I
L.B. Arčers (1922 - 2005)
“The practitioner itself is (not) quite the same as
research activity, however much research it may
have been supported by...
It is the quality of the research methodology which will
be of paramount importance to the examiners.”
(Leonard Bruce Archer, 1995)
Slide 30
Dizaina pētniecība II
L.B. Arčers (1922 - 2005)
Dizaina pētījums: "… is systematic enquiry whose goal
is knowledge of, or in, the embodiment of
configuration, composition, structure, purpose,
value and meaning in manmade things and
systems.“
(Leonard Bruce Archer, 1981)
Slide 31
Pētījuma tipi
Pētījuma un prakses
attiecības
Academic
(Scientific)
Research
Pētījums par prakses Pētnieks ≠ darba
rezultātu
autors
Practice led
research
Praksē balstīts
pētījums
Darba autors =
pētnieks
Research led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Design
research
Pētniecībā
balstīta prakse
Pētnieks →
Darba autors
Art based
research
Prakse kā pētījumu
lauks
Pētnieks var arī
nebūt darba
autors
Artistic
research
Prakse un pētījums
nav nodalāmi
Art practise
Mākslinieciskā
prakse var saturēt
pētnieciskos
elementus
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts
Rezultāts sabiedrībai,
zināšanu veidi
Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts
Teksts
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas utt.
Paša autora radīti
mākslas darbi, to
sociālas realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Dizaina objekta
radīšana, jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Mākslas darba
radītais iespaids
sociālajā telpā
Idejas, metodes,
kritiski spriedumi un
māksliniecisko norišu
teoretizēšana
Pētnieksautors
Mākslinieciskā
prakse
Mākslas darbs un
idejas
Teksts, kas pats
varbūt mākslas
darbs
Autors var būt
pētnieks
Nav nepieciešams
Mākslas darbs,
jaunas idejas, jauni
izteiksmes līdzekļi,
jaunas paradigmas
Tikai citu cilvēku
teksti par
mākslas darbu
Mākslas darba un tā
radīšanas procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas prakses
dokumentācija
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teksts
Idejas, teorijas,
metodes, jauni dati
(sociālajās zinātnēs)
Slide 32
Pētījuma tipi
Academic
(Scientific)
Research
Pētījuma un
prakses
attiecības
Pētījums par
prakses
rezultātu
Practice led Praksē balstīts
research
pētījums
Subjektīvās
attiecības
Pētījuma objekts
Pētnieks ≠
darba autors
Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas utt.
Darba autors = Paša autora radīti
pētnieks
mākslas darbi, to
sociālas realizācijas
prakses
Pētnieks →
Mākslas darba
Darba autors
radīšana, ar to saistītu
jaunu zināšanu
izstrādāšana
Pētnieks →
Dizaina objekta
Darba autors
radīšana, jaunu
zināšanu izstrādāšana
Rezultāts
Tekstuāli
sabiedrībai, zināšanu novērtējamais
veidi
rezultāts
Idejas, metodes,
Teksts
kritiski spriedumi un
māksliniecisko norišu
teoretizēšana
Rezultāts
Teksts
Mākslas darba un tā
radīšanas procesa
dokumentēšana
Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teksts
Teksts +
mākslas
darbs
Research
led
practice
Pētniecībā
balstīta prakse
Design
research
Pētniecībā
balstīta prakse
Art based
research
Prakse kā
pētījumu lauks
Pētnieks var
arī nebūt
darba autors
Artistic
research
Prakse un
pētījums nav
nodalāmi
Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse
Mākslas darbs un
idejas
Mākslas darbs
un teksts vai
mākslas darbs
Teksts +
mākslas
darbs
Art practise
Mākslinieciskā
prakse var
saturēt
pētnieciskos
elementus
Autors var būt
pētnieks
Mākslas darbs,
jaunas idejas, jauni
izteiksmes līdzekļi,
jaunas paradigmas
Tikai citu
cilvēku teksti
par mākslas
darbu
Mākslas
darbs
Mākslas darba
radītais iespaids
sociālajā telpā
Nav nepieciešams
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas
Idejas, teorijas,
metodes, jauni dati
(sociālajās zinātnēs)
Teksts +
mākslas
darbs
Teksts +
dizaina
objekts
Teksts +
mākslas
darbs
Slide 33
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas I
Iespēja pārformulēt Frailinga tipoloģiju
Pētījumi par mākslu un dizainu
Pētījumi mākslai un dizainam
Pētījumi caur mākslu un dizainu
(Kristofers Frailings 1993)
Džons Kasens - Protesta pedagoģijā:
“pedagogy about protest,
through protest and in protest”
(John Cussans 2011)
•
•
•
Slide 34
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas II
Frailingu veidot viņa tipoloģiju ietekmēja Herberta Rīda
idejas:
"teaching through art and teaching to art"
No viņa vēsturiskās esejas Education Trough Art pirmā
versija 1943., kurā Herberts Rīds apgalvoja, ka:
“The aim of education is the creation of artists – of people
efficient in the various modes of expression”
(Sir Hearbert Read, Education Trough Art, 1954)
Herberts Rīds (1893 - 1968), angļu anarhists, dzejnieks un
mākslas un literatūras kritiķis, bruņinieka tituls
1953.gadā, populārākais darbs To Hell With Culture
(1963)
Slide 35
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas III
•
Mākslas un pētniecības attiecību maiņa mākslas
akadēmijas sasaucās ar divu paradigmu maiņu:
1. Meistara – mācekļu modelis tiek aizstāts ar sadarbības
modeli mākslas izglītībā
2. 18.gs. beigu, LFR produkts – publisko izstāžu, kurām
saskaņā ar sākotnējiem ideāliem bija jākalpo kritiskai,
sociāli atbildīgai un apzinātai pilsoņa stājai, paradigmas
maiņa. Iemesls, visupirms “tradicionālās mākslas
auditorijas” (Martha Rosler) izzušana un mākslas lomas
pieaugums izklaides industrijā
(Henk Slager 2012)
Slide 36
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas IV
Vai opozīciju maiņa:
No
Māksla pret Ne-māksla
Uz
Pētniecībā balstītā māksla pret Pētniecībā nebalstītā
māksla
(Henk Slager 2012)
•
•
Slide 37
Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas V
•
Vai radīs jaunus mākslas potenciālās autonomijas
modeļus, piemēram, “Temporaly Autonomous Research
(in line with Hakim Bey’s Temporaly Autonomous Zone
TMZ)” – kā virtuāla telpa, kurā izvairīties no “neoliberālisma iedzīvināšanas” un “radošo industriju
homogonizētās retorikas”
Vai arī paliks par kognitīvā kapitālisma kvalitātes
kvantifikācijas instrumentu, par kādu parā’dišanos
savulaik brīdināja Teodora Adorno
(Henk Slager 2012)
•
Slide 38
Metožu triangulācija I
Dž. Zlatjevs (Jordan Zlatev) ieteica izmantot Triangulācijas metodi kognitīvajā
semiotikā, kā līdzekli lai aplūkotu dažādus fenomenus no trīs metožu grupas
perspektīvām, kuras definēja kā “subjektīvās”, “intersubjektīvās” un “objektīvās”
metodes, savā Semiotisko hierarhiju teorijā.
Triangulācijas metode tika izveidota balstoties mūsdienu semiotikas pamatlicēja
Čarlza Sandersa Pīrsa (1839-1914) definētajās trīs loģikas kategorijās:
1. Subjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar
Firstness)
2. Intersubjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar
Secondness)
3. Objektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar
Thirdness)
Slide 39
Metožu triangulācija II
Metožu grupa
Skatu punkts
Mākslas konceptuālie Modelējošie uzdevumi
ietvari
Subjektīvās metodes
Pirmā persona
Māksla
pašrefleksija
kā Māksla kā individuāla
mākslīga modelējošā
sistēma
Intersubjektīvās metodes
Otrā persona
Māksla
komunikācija
kā Māksla kā mākslīgi
konstruēta
modelējošā sistēma
Objektīvās metodes
Trešā persona
Māksla kā prece
Māksla kā mākslīgi
konstruēta
modelējošā sistēma,
kuru par tādu neuzlūko
Slide 40
Metožu triangulācija III
Metožu grupa
Skatu
punkts
Subjektīvās
metodes
Pirmā
persona
Intersubjektīvās
metodes
Otrā
persona
Objektīvās
metodes
Trešā
persona
Mākslas
konceptuālie
ietvari
Māksla
kā
pašrefleksija
Modelējošie
uzdevumi
Māksla
kā
individuāla
mākslīga
modelējošā
sistēma
Māksla
kā Māksla
kā
komunikācija mākslīgi
konstruēta
modelējošā
sistēma
Māksla
kā Māksla
kā
prece
mākslīgi
konstruēta
modelējošā
sistēma, kuru
par
tādu
parasti
neuzlūko
Pētnieciskās Attiecības starp
modelēšanas mākslu
un
pētījumu
Individuālo
Mākslas
un
modeļu
pētniecības
izgudrošana prakses
ir
identiskas
vai
saistītas
Komunikācija Māksla
kā
s
modeļu pētījuma
konstruēšana instruments
un
izmantošana
Vispārējo,
Māksla
kā
iepriekš doto pētījuma objekts
modeļu
padziļināta
izstrāde
Slide 41
Metožu kartēšana
Subjektīvās
metodes
Intersubjektīvās
metodes
Objektīvās
metodes
Academic
(Scientific)
Research
-
-
+
Practice led
research
-/+
+
-
Research led
practice
-
-/+
+
Design research
-
-/+
+
Art based
research
-
+
-/+
Artistic
research
+
-/+
-
Art practise
+
-/+
-/+
Slide 42
Metožu triangulācija - dizains I
Metožu grupa
Skatu punkts
Dizaina konceptuālie Modelējošie uzdevumi
ietvari
Subjektīvās metodes
Pirmā persona
Dizains kā individuāla
mākslīga modelējošā
sistēma
Intersubjektīvās metodes
Otrā persona
Dizains kā individuāla
dizainera
mākslinieciska
ekspresija
Dizaina komunikācija,
arī
dizains
kā
pakalpojums,
sociālais dizains
Objektīvās metodes
Trešā persona
Dizains kā produktu
(preču) ražošanas
daļa, industriālais
dizains
Dizains kā mākslīgi
konstruētas
modelējošās sistēmas
daļa
Dizains kā mākslīgi
konstruēta
modelējošā sistēma
Slide 43
Metožu triangulācija - dizains II
Metožu grupa
Skatu
punkts
Subjektīvās
metodes
Pirmā
persona
Intersubjektīvās
metodes
Otrā
persona
Objektīvās
metodes
Trešā
persona
Dizaina
konceptuālie
ietvari
Dizains
kā
individuāla
dizainera
mākslinieciska
ekspresija
Dizaina
komunikācija,
arī dizains kā
pakalpojums,
sociālais dizains
Dizains kā
produktu (preču)
ražošanas daļa,
industriālais
dizains
Modelējošie
uzdevumi
Pētnieciskās
modelēšanas
Attiecības
dizainu
pētījumu
Dizaina
pētniecības
prakses
identiskas
saistītas
Dizains
pētījuma
instruments
starp
un
Dizains
kā Individuālo
un
individuāla
modeļu
mākslīga
izgudrošana
ir
modelējošā
vai
sistēma
Dizains
kā Komunikācijas
kā
mākslīgi
modeļu
konstruēta
konstruēšana
modelējošā
un
sistēma
izmantošana
Dizains
kā Vispārējo,
Dizains
kā
mākslīgi
iepriekš
doto pētījuma objekts
konstruētas
modeļu
modelējošās
padziļināta
sistēmas daļa
izstrāde, jaunu
vispārējo
modeļu
izgudrošana
Slide 44
Metožu triangulācija - dizains III
Metožu grupa
Skatu
punkts
Dizaina
konceptuālie
ietvari
Subjektīvās
metodes
Pirmā
persona
Intersubjektīvās
metodes
Otrā
persona
Objektīvās
metodes
Trešā
persona
Dizains
kā
individuāla
dizainera
māksliniecisk
a ekspresija
Dizaina
komunikācija,
arī dizains kā
pakalpojums,
sociālais
dizains
Dizains kā
produktu
(preču)
ražošanas
daļa,
industriālais
dizains
Modelējošie
uzdevumi
Pētnieciskās Dizaina pētījuma
modelēšanas metožu
starpdisciplinārā
ietekme
Dizains
kā Individuālo
Mākslas prakses
individuāla
modeļu
un
pētījumu
mākslīga
izgudrošana metodes
modelējošā
sistēma
Dizains
kā Komunikācija Sociālo zinātņu
mākslīgi
s
modeļu metodes
konstruēta
konstruēšana
modelējošā
un
sistēma
izmantošana
Dizains
kā
mākslīgi
konstruētas
modelējošās
sistēmas daļa
Vispārējo,
Inženierzinātņu
iepriekš doto metodes
modeļu
padziļināta
izstrāde,
jaunu
vispārējo
modeļu
izgudrošana
Slide 45
Dizaina pētniecības tipoloģija III
N. Kross 1999 gadā piedāvāja savu tipoloģiju
Dizaina epistemiloģija
design epistemology – study of designerly ways of
knowing
Dizaina praksioloģija
design praxiology – study of the practices and
processes of design
Dizaina fenomenoloģija
design phenomenology – study of the form and
configuration of artifacts.“
(Niegel Cross, 1999)
•
•
•
Slide 46
Metožu triangulācija - dizains VI
Metožu grupa
Skatu
punkts
Subjektīvās
metodes
Pirmā
persona
Intersubjektīvās
metodes
Otrā
persona
Objektīvās
metodes
Trešā
persona
Dizaina
konceptuālie
ietvari
Dizains
kā
individuāla
dizainera
mākslinieciska
ekspresija
Dizaina
komunikācija, arī
dizains
kā
pakalpojums,
sociālais dizains
Dizains kā
produktu (preču)
ražošanas daļa,
industriālais
dizains
Modelējošie
uzdevumi
Pētnieciskās
modelēšanas
Dizains
kā
individuāla
mākslīga
modelējošā
sistēma
Dizains
kā
mākslīgi
konstruēta
modelējošā
sistēma
Dizains
kā
mākslīgi
konstruētas
modelējošās
sistēmas
daļa
Individuālo
modeļu izpēte
Komunikācijas
un
mijiedarbības
modeļu izpēte
Dizaina
pētniecības
tipoloģija
Dizaina
epistemoloģija
Dizaina
praksioloģija
Vispārējo,
Dizaina
iepriekš doto fenomenoloģija
modeļu
padziļināta
izstrāde, jaunu
vispārējo
modeļu
izgudrošana