Slide 1

Māksla un pētniecība

LMA 2012
Dr.art. Andris Teikmanis (Art Academy of Latvia)


Slide 2

Māksla un pētniecība
•
•
•
•
•

Kāpēc māksla un pētniecība?
Kāda ir pētniecības vieta un loma mākslas akadēmijās?
Kas ir māksla?
Kas ir pētniecība?
Mākslinieks, pētnieks un mākslinieks/pētnieks – lomu
maiņa tikai izglītībā vai arī ārpus akadēmiskās prakses?


Slide 3

Māksla un pētniecība
Kristofera Frailinga mākslas un pētniecības attiecību veidi:
Pētījumi par mākslu un dizainu
Pētījumi mākslai un dizainam
Pētījumi caur mākslu un dizainu
(Sir Christopher John Frayling, 1993 )

•
•
•


Slide 4

Sir Christopher John Frayling (1946)
2001. Iecelts bruņinieku kārtā, moto,
"PERGE SCELUS MIHI DIEM PERFICIAS”
“Aiziet, kalps, lai es varu piepildīt savu dienu”
"Go ahead, punk, make my day".
(Klinta Īstvuda spārnotā frāze no filmas Sudden Impact)


Slide 5

Četri Mākslas akadēmiju modeļi
•
•
•
•

Pirmais modelis – Franču akadēmija,
Otrais modelis – Vācu romantisma akadēmija,
Trešais modelis – Bauhaus,
Ceturtais modelis – “post-war Art Schools, which
means to me, art as social critique, art as investigation of
identity, and as expression and investigation of gender,
which are fundamentally non-aesthetic forms of art.
Ultimately they are bound to politics, not aesthetics.”

(An interview with James Elkins by Cornelia Sollfrank, 2008).


Slide 6

Piektais Mākslas akadēmijas modelis
Pētniecības akadēmijas modelis
Boloņas process un trīs augstākās izglītības līmeņu –
bakalaura, maģistra un doktora studiju - savstarpējās
harmonizācijas nepieciešamība Eiropā
Un nepieciešamība definēt kvalitatīvās atšķirības starp
visiem trim bakalaura, maģistra un doktora studiju
līmeņiem


Slide 7

Trešā studiju cikla problēma Latvijā I
Igaunijā (2008) un Lietuvā (2009) ieviests
Latvijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
neatbalstīja 2011.gada vasarā grozījumus Augstskolu
likumā
“Ints Dālderis rosināja noteikt, ka pēc mākslas
doktorantūras programmas apgūšanas tiek iegūts
mākslas doktora grāds. Atšķirībā no mākslas zinātņu
doktora tas nebūtu zinātniskais grāds. Mākslas doktora
grādu varētu piešķirt par "mākslas darbu, kas iegūts
pētnieciskās prakses rezultātā".”
(delfi.lv – 16.06.2011.)


Slide 8

Trešā studiju cikla problēma Latvijā II
Šobrīd tādas studijas doktorantūrā, kuras balstās
mākslinieciskajā praksē, tiek īstenotas Somijā,
Lielbritānijā, Īrijā, Slovākijā, Beļģijā, Holandē, Ungārijā,
Austrijā.
Arī mūsu tuvākie kaimiņi Igaunijas un Lietuvas likumdevēji
jau ir iekļāvuši likumdošanas normas, kas paredz
doktorantūras studijas mākslās.


Slide 9

Mākslā balstīta pētniecība – jauna izglītības
vai mākslas paradigma
Mākslā balstīta pētniecība kā paradigmu maiņa
Praktiskais iemesls – profesoriem mākslas akadēmijās
vajadzēja grādus (Ungārija)
Paradigmas maiņas iemesls – mākslas pētniecības
atzīšana arī valstīs, kurās mākslas izglītībā Boloņas
process nav iedzīvināts vai iedzīvināts tikai daļēji
(Vācija)


Slide 10

Pētījums
Pētījums, plašākajā nozīmē ir mūsu ikdienas prakses un pieredzes
sastāvdaļa
(Booth, Colomb and Williams, 2008).
Pētījuma pamatmodelis:
jautājums (problēma) – pētījums (risinājums)



Slide 11

Māksla un pētniecība
•Creative work undertaken on a systematic basis in order to
increase the stock of knowledge, including knowledge of man,
culture and society, and the use of this stock of knowledge to
devise new applications.

•Sistemātiski veikta radoša darbība, kuras mērķis ir palielināt
zināšanu krājumu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un
sabiedrību, un šī zināšanu krājuma izmantošana izgudrojot
jaunus pielietojumus.
(Frascati manual)


Slide 12

Māksla un pētniecība
1) inovācija — jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās,
kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju
īstenošana produktā vai pakalpojumā;
2) pētniecība — mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm
iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu
produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā;
3) zinātne — intelektuālās darbības sfēra, kurā ar
teorētiskām vai eksperimentālām metodēm tiek iegūtas un
apkopotas zināšanas par dabā un sabiedrībā pastāvošajām
likumsakarībām;
4) zinātniskā darbība — radoša darbība, kas ietver zinātni,
pētniecību un inovācijas;
(Zinātniskās darbības likums)


Slide 13

Māksla un pētniecība
UK Research Assessment Exercise:
“Professional practice qualifies as research when it can be
shown to be firmly located within a research context, to be
subject to interrogation and critical review, and to impact on or
influence the work of peers, policy and
practice … .”
“Profesionālu praksi var kvalificēt kā pētījumu, ja tā ir iesaistīta
pētnieciskā kontekstā, ir izziņas vai kritiska novērtējuma
subjekts (priekšmets) vai ietekmē līdzinieku darbu, politiku
(sociālās mijiedarbes formu nozīmē) vai praksi ..”


Slide 14

Māksla un pētniecība

– trīs

pazīmes
1. clearly-articulated research questions to be addressed
UK Arts and Humanities Research Council (AHRC):

through the research
2. the specification of a research context for the questions, and
a rationale for why it is important that these particular
questions should be explored
3. the specification of appropriate research methods for
addressing the research questions.
1. Skaidri formulēti pētījuma jautājumi, uz kuriem pētījuma tiek
meklētas atbildes
2. Pētījuma jautājumiem ir noteikts pētnieciskais konteksts un
ir racionāli izskaidrots, kāpēc tieši šie īpašie jautājumi ir jāpēta
3. Ir pētījuma jautājumiem atbilstoša pētījuma metode


Slide 15

Pētniecībā balstītas studijas
Studējošie mācās par citu pētījumiem

Pasniedzēji izmanto savus un citu pētnieku
pētījumus, lai informētu un izglītotu

Studējošie mācās veikt pētījumu

Studējošie mācās veikt pētījumus savā studiju jomā.
Šādas studijas var noritēt arī ārpus pētniecībai vai
pētniecības metodēm veltītajiem studiju kursiem
(studiju moduļiem).

Studējošie mācās pētot

Studējošie iegūst zināšanas drīzāk izpētes nekā
pasniedzēju apstrādātā veidā

Pasniedzēji ir iesaistīti pedagoģiskā pētījumā

Pasniedzēji balsta mācīšanu vai reflektīvo praksi
pētījumos, kurus veic pētniecībā praktizējošie
studējošie

Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.


Slide 16

Pētniecībā balstītas studijas II
Research led
Pasniedzēji izmanto savus un citu Studenti kā auditorija
Pētniecības vadītas
pētnieku pētījumus, lai informētu
Studējošie mācās par citu un izglītotu
pētījumiem

Uzsvars uz
pētniecības saturu

Research oriented
Pētniecībā orientētas
Studējošie mācās veikt
pētījumu

Studējošie mācās veikt pētījumus Studenti kā auditorija
savā studiju jomā. Šādas studijas
var noritēt arī ārpus pētniecībai
vai pētniecības metodēm
veltītajiem studiju kursiem (studiju
moduļiem).

Uzsvars uz
pētniecības procesu
un problēmām

Research based
Pētniecībā balstītas
Studējošie mācās pētot

Studējošie iegūst zināšanas
drīzāk izpētes nekā pasniedzēju
apstrādātā veidā

Studenti kā dalībnieki

Uzsvars uz
pētniecības procesu
un problēmām

Research tutored
Pētniecībā informētas
Pasniedzēji ir iesaistīti
pedagoģiskā pētījumā

Pasniedzēji balsta mācīšanu vai
reflektīvo praksi pētījumos, kurus
veic pētniecībā praktizējošie
studējošie

Studenti kā dalībnieki

Uzsvars uz
pētniecības saturu

Healey, M. (2005) Linking research and teaching: disciplinary spaces.


Slide 17

Pētniecībā balstītas studijas III

Studenti kā dalībnieki

Uzsvars
uz pētījumu
saturu

Research tutored
Pētniecības saturā
balstītas
Pasniedzēji un studenti
ir iesaistīti pētijumos

Research led
Pētniecības vadītas
Studējošie mācās par
citu pētījumiem

Research based
Pētniecībā balstītas
Studējošie mācās
pētot

Research oriented
Pētniecībā orientētas
Studējošie mācās veikt
pētījumu

Studenti kā auditorija
Healey, M. Jenkins (2009) The nature of student research and inquiry.

Uzsvars
uz pētījuma
procesu un
problēmām


Slide 18

Māksla, zinātne un pētniecība?

Māksla

Zinātne
Pētniecība

Zinātne

Vai?

Māksla

Pētniecība


Slide 19

Mākslinieciski radošajā praksē balstītas studijas

Studenti kā dalībnieki

Uzsvars
uz
saturu

Artistic practise
tutored
Mākslinieciskās
prakses saturā
balstītas studijas
Pasniedzēji un studenti
ir iesaistīti
mākslinieciskajā praksē

Artistic practise led
Mākslinieciskās
prakses vadītas
studijas
Studējošie mācās par
citu māksliniecisko
praksi

Artistic practise
based
Mākslinieciskā
praksē balstītas
studijas
Studējošie mācās
veicot māksliniecisko
praksi

Artistic practise
oriented
Mākslinieciskā
praksē orientētas
studijas
Studējošie mācās veikt
māksliniecisko praksi

Studenti kā auditorija

Uzsvars
uz
procesu un
problēmām


Slide 20

1 problēma – definīciju problēma
Neskaidrība ar definīcijām un tipoloģiju

•Aprakstot mākslinieciskos pētījumus tiek izmantota virkne savstarpēji saistītu
terminu:

•Artistic research, art reserch, art based research, art informed research, art
practise informed research,
•practise led research, practise informed research, practise oriented research,
research led practise, research based practise, reseach oriented practise,
•design research, design practise informed research,
•Bieži netiek nodalītas vai formulētas attiecības ar tādām pētniecības praksēm kā:
•art research, art history research, art theory research, design history research,
design theory research

•Pilnīgi neskaidras attiecības ar:
•scientific research, academic research, educational research, practise research


Slide 21

Māksla un pētniecība attiecību tipoloģija
Pirmā iespējamā tipoloģija – Frailinga definētā
Mākslas un pētniecības attiecību veidi:
Pētījumi par mākslu un dizainu
Pētījumi mākslai un dizainam
Pētījumi caur mākslu un dizainu

•
•
•

(Kristofers Frailings)


Slide 22

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija II
Vēlāku tipoloģisko modeļu piemērs – aprakstot pētījuma un prakses
attiecības
Hazel Smith and Roger T. Dean.
1) practice-led research "and its affiliates (practice-based research,
practice as research)”;
2) research-led practice which they used “to complement practice-led
research” because it “suggests more clearly than practice-led research that
scholarly research can lead to creative work”
3) academic research
(Smith, and Dean, 2009).


Slide 23

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija III
Pētījuma tipi

Pētījuma un
prakses
attiecības

Subjektīvās
attiecības

Pētījuma objekts

Rezultāts
sabiedrībai,
zināšanu veidi

Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts

Academic
(Scientific)
Research

Pētījums par
prakses rezultātu

Pētnieks ≠
darba autors

Idejas, metodes,
kritiski spriedumi
un māksliniecisko
norišu
teoretizēšana

Teksts

Practice led
research

Praksē balstīts
pētījums

Darba autors =
pētnieks

Mākslas darba un
tā radīšanas
procesa
dokumentēšana

Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija

Research
led
practice

Pētniecībā
balstīta prakse

Pētnieks →
Darba autors

Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas
utt.
Paša autora radīti
mākslas darbi, to
sociālas
realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana

Teorijas un
tehnikas, jaunas
paradigmas

Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija


Slide 24

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija IV
Pētījumu veidi
mākslās

Pētījuma un
prakses
attiecības

Subjektīvās
attiecības

Pētījuma objekts Rezultāts
sabiedrībai,
zināšanu veidi

Pētījumi par
mākslu

Pētījums par
prakses
rezultātu

Pētnieks ≠
darba autors

Pētījumi caur
mākslu

Praksē balstīts
pētījums

Darba autors =
pētnieks

Citu personu
radīti mākslas
darbi, to grupas,
mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas
utt.
Paša autora
radīti mākslas
darbi, to
sociālas
realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana

Pētījumi mākslai Pētniecībā
balstīta prakse

Pētnieks →
Darba autors

Novērtējamais
rezultāts
pašreizējā
normatīvo aktu
ietvarā doktora
studiju
programmā

Novērtējamais
rezultāts
hipotētiskās
mākslas doktora
programmas
ietvaros

Idejas, metodes, Teksts
kritiski spriedumi
un
māksliniecisko
norišu
teoretizēšana

Teksts

Mākslas darba
un tā radīšanas
procesa
dokumentēšana

Mākslas darbs &
un teksts kā
rezultāts

Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija

Teorijas un
Teksts –
tehnikas, jaunas pētnieciskās
paradigmas
prakses
artikulācija

Teksts & mākslas
darbs kā rezultāts


Slide 25

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija V
Tomēr trīs proponētie pētniecības un prakses attiecību veidi neizsmeļ visas
pētniecības un mākslas prakses attiecības

1.

2.

Art based research, kuru Patrīcija Lēvaja (Patricia Leavy) definēja kā "a set of
methodological tools used by qualitative researchers across the disciplines
during all phases of social research" that appeared as "the merging of crossdisciplinary social research with creative arts"( Patricia Leavy, 2008)
Citiem vārdiem sakot, Lēvaja piedāvāja izmantot mākslu tieši kā pētniecības
instrumentu sociālajās zinātnēs.


Slide 26

Mākslas un pētniecības attiecību tipoloģija VI
Artistic research, kuru Mika Hanula (Mike Hannula) raksturoja kā:



"1) Like Trying to Run in Waist-High New Snow



...
 2) Crossing a River by Feeling Each Stone
 ...
 3)
Moving like Smugglers’ Boats, moving quietly in the night, with no lights,
almost colliding with one another, but never quite making contact." (Hannula,
2009)


“Mākslinieciskais pētījums ir:
1) kā mēģināt skriet līdz jostas vietai dziļā sniegā
...
2) kā šķērsot upi ar kāju sataustot akmeni pēc akmens
...
3) kā naktī vadīt kontrabandistu laivu, kustoties klusi un bez uguņiem
...”
 (Hannula, 2009)


Slide 27

Pētījuma tipi

Pētījuma un
prakses
attiecības

Subjektīvās
attiecības

Academic
(Scientific)
Research

Pētījums par
prakses rezultātu

Pētnieks ≠
darba autors

Practice led
research

Praksē balstīts
pētījums

Research
led
practice

Pētniecībā
balstīta prakse

Art based
research

Prakse kā
pētījumu lauks

Artistic
research

Prakse un
pētījums nav
nodalāmi

Pētījuma objekts

Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas
utt.
Darba autors = Paša autora radīti
pētnieks
mākslas darbi, to
sociālas
realizācijas
prakses
Pētnieks →
Mākslas darba
Darba autors
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Pētnieks var arī Mākslas darba
nebūt darba
radītais iespaids
autors
sociālajā telpā
Pētnieksautors

Mākslinieciskā
prakse

Rezultāts
sabiedrībai,
zināšanu veidi

Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts

Idejas, metodes,
kritiski spriedumi
un māksliniecisko
norišu
teoretizēšana

Teksts

Mākslas darba un
tā radīšanas
procesa
dokumentēšana

Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija

Teorijas un
tehnikas, jaunas
paradigmas

Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija

Idejas, teorijas,
metodes, jauni
dati (sociālajās
zinātnēs)
Mākslas darbs un
idejas

Teksts

Teksts, kas
pats varbūt
mākslas darbs


Slide 28

Pētījuma tipi

Pētījuma un prakses
attiecības

Academic
(Scientific)
Research

Pētījums par prakses Pētnieks ≠ darba
rezultātu
autors

Practice led
research

Praksē balstīts
pētījums

Darba autors =
pētnieks

Research led
practice

Pētniecībā
balstīta prakse

Pētnieks →
Darba autors

Art based
research

Prakse kā pētījumu
lauks

Pētnieks var arī
nebūt darba
autors

Artistic
research

Prakse un pētījums
nav nodalāmi

Art practise

Mākslinieciskā
prakse var saturēt
pētnieciskos
elementus

Subjektīvās
attiecības

Pētījuma objekts

Rezultāts sabiedrībai,
zināšanu veidi

Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts

Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas utt.
Paša autora radīti
mākslas darbi, to
sociālas realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Mākslas darba
radītais iespaids
sociālajā telpā

Idejas, metodes,
kritiski spriedumi un
māksliniecisko norišu
teoretizēšana

Teksts

Mākslas darba un tā
radīšanas procesa
dokumentēšana

Teksts –
mākslas prakses
dokumentācija

Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas

Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija

Idejas, teorijas,
metodes, jauni dati
(sociālajās zinātnēs)

Teksts

Pētnieksautors

Mākslinieciskā
prakse

Mākslas darbs un
idejas

Teksts, kas pats
varbūt mākslas
darbs

Autors var būt
pētnieks

Nav nepieciešams

Mākslas darbs,
jaunas idejas, jauni
izteiksmes līdzekļi,
jaunas paradigmas

Citu autoru teksti
par mākslas
darbu


Slide 29

Dizaina pētniecība I
L.B. Arčers (1922 - 2005)
“The practitioner itself is (not) quite the same as
research activity, however much research it may
have been supported by...
It is the quality of the research methodology which will
be of paramount importance to the examiners.”
(Leonard Bruce Archer, 1995)


Slide 30

Dizaina pētniecība II
L.B. Arčers (1922 - 2005)
Dizaina pētījums: "… is systematic enquiry whose goal
is knowledge of, or in, the embodiment of
configuration, composition, structure, purpose,
value and meaning in manmade things and
systems.“
(Leonard Bruce Archer, 1981)


Slide 31

Pētījuma tipi

Pētījuma un prakses
attiecības

Academic
(Scientific)
Research

Pētījums par prakses Pētnieks ≠ darba
rezultātu
autors

Practice led
research

Praksē balstīts
pētījums

Darba autors =
pētnieks

Research led
practice

Pētniecībā
balstīta prakse

Pētnieks →
Darba autors

Design
research

Pētniecībā
balstīta prakse

Pētnieks →
Darba autors

Art based
research

Prakse kā pētījumu
lauks

Pētnieks var arī
nebūt darba
autors

Artistic
research

Prakse un pētījums
nav nodalāmi

Art practise

Mākslinieciskā
prakse var saturēt
pētnieciskos
elementus

Subjektīvās
attiecības

Pētījuma objekts

Rezultāts sabiedrībai,
zināšanu veidi

Tekstuāli
novērtējamais
rezultāts
Teksts

Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas utt.
Paša autora radīti
mākslas darbi, to
sociālas realizācijas
prakses
Mākslas darba
radīšana, ar to
saistītu jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Dizaina objekta
radīšana, jaunu
zināšanu
izstrādāšana
Mākslas darba
radītais iespaids
sociālajā telpā

Idejas, metodes,
kritiski spriedumi un
māksliniecisko norišu
teoretizēšana

Pētnieksautors

Mākslinieciskā
prakse

Mākslas darbs un
idejas

Teksts, kas pats
varbūt mākslas
darbs

Autors var būt
pētnieks

Nav nepieciešams

Mākslas darbs,
jaunas idejas, jauni
izteiksmes līdzekļi,
jaunas paradigmas

Tikai citu cilvēku
teksti par
mākslas darbu

Mākslas darba un tā
radīšanas procesa
dokumentēšana

Teksts –
mākslas prakses
dokumentācija

Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas

Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija

Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas

Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teksts

Idejas, teorijas,
metodes, jauni dati
(sociālajās zinātnēs)


Slide 32

Pētījuma tipi

Academic
(Scientific)
Research

Pētījuma un
prakses
attiecības
Pētījums par
prakses
rezultātu

Practice led Praksē balstīts
research
pētījums

Subjektīvās
attiecības

Pētījuma objekts

Pētnieks ≠
darba autors

Citu personu radīti
mākslas darbi, to
grupas, mākslas
norises, ar tām
saistītas idejas utt.
Darba autors = Paša autora radīti
pētnieks
mākslas darbi, to
sociālas realizācijas
prakses
Pētnieks →
Mākslas darba
Darba autors
radīšana, ar to saistītu
jaunu zināšanu
izstrādāšana
Pētnieks →
Dizaina objekta
Darba autors
radīšana, jaunu
zināšanu izstrādāšana

Rezultāts
Tekstuāli
sabiedrībai, zināšanu novērtējamais
veidi
rezultāts
Idejas, metodes,
Teksts
kritiski spriedumi un
māksliniecisko norišu
teoretizēšana

Rezultāts

Teksts

Mākslas darba un tā
radīšanas procesa
dokumentēšana

Teksts –
mākslas
prakses
dokumentācija
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teksts –
pētnieciskās
prakses
artikulācija
Teksts

Teksts +
mākslas
darbs

Research
led
practice

Pētniecībā
balstīta prakse

Design
research

Pētniecībā
balstīta prakse

Art based
research

Prakse kā
pētījumu lauks

Pētnieks var
arī nebūt
darba autors

Artistic
research

Prakse un
pētījums nav
nodalāmi

Pētnieksautors Mākslinieciskā prakse

Mākslas darbs un
idejas

Mākslas darbs
un teksts vai
mākslas darbs

Teksts +
mākslas
darbs

Art practise

Mākslinieciskā
prakse var
saturēt
pētnieciskos
elementus

Autors var būt
pētnieks

Mākslas darbs,
jaunas idejas, jauni
izteiksmes līdzekļi,
jaunas paradigmas

Tikai citu
cilvēku teksti
par mākslas
darbu

Mākslas
darbs

Mākslas darba
radītais iespaids
sociālajā telpā

Nav nepieciešams

Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas

Teorijas un tehnikas,
jaunas paradigmas

Idejas, teorijas,
metodes, jauni dati
(sociālajās zinātnēs)

Teksts +
mākslas
darbs
Teksts +
dizaina
objekts
Teksts +
mākslas
darbs


Slide 33

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas I
Iespēja pārformulēt Frailinga tipoloģiju
Pētījumi par mākslu un dizainu
Pētījumi mākslai un dizainam
Pētījumi caur mākslu un dizainu
(Kristofers Frailings 1993)
Džons Kasens - Protesta pedagoģijā:
“pedagogy about protest,
through protest and in protest”
(John Cussans 2011)

•
•
•


Slide 34

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas II
Frailingu veidot viņa tipoloģiju ietekmēja Herberta Rīda
idejas:
"teaching through art and teaching to art"
No viņa vēsturiskās esejas Education Trough Art pirmā
versija 1943., kurā Herberts Rīds apgalvoja, ka:
“The aim of education is the creation of artists – of people
efficient in the various modes of expression”
(Sir Hearbert Read, Education Trough Art, 1954)
Herberts Rīds (1893 - 1968), angļu anarhists, dzejnieks un
mākslas un literatūras kritiķis, bruņinieka tituls
1953.gadā, populārākais darbs To Hell With Culture
(1963)


Slide 35

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas III

•

Mākslas un pētniecības attiecību maiņa mākslas
akadēmijas sasaucās ar divu paradigmu maiņu:
1. Meistara – mācekļu modelis tiek aizstāts ar sadarbības
modeli mākslas izglītībā
2. 18.gs. beigu, LFR produkts – publisko izstāžu, kurām
saskaņā ar sākotnējiem ideāliem bija jākalpo kritiskai,
sociāli atbildīgai un apzinātai pilsoņa stājai, paradigmas
maiņa. Iemesls, visupirms “tradicionālās mākslas
auditorijas” (Martha Rosler) izzušana un mākslas lomas
pieaugums izklaides industrijā
(Henk Slager 2012)


Slide 36

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas IV
Vai opozīciju maiņa:
No
Māksla pret Ne-māksla
Uz
Pētniecībā balstītā māksla pret Pētniecībā nebalstītā
māksla
(Henk Slager 2012)

•

•


Slide 37

Mākslas un pētniecības attiecību maiņas
sekas V

•

Vai radīs jaunus mākslas potenciālās autonomijas
modeļus, piemēram, “Temporaly Autonomous Research
(in line with Hakim Bey’s Temporaly Autonomous Zone
TMZ)” – kā virtuāla telpa, kurā izvairīties no “neoliberālisma iedzīvināšanas” un “radošo industriju
homogonizētās retorikas”
Vai arī paliks par kognitīvā kapitālisma kvalitātes
kvantifikācijas instrumentu, par kādu parā’dišanos
savulaik brīdināja Teodora Adorno
(Henk Slager 2012)

•


Slide 38

Metožu triangulācija I
Dž. Zlatjevs (Jordan Zlatev) ieteica izmantot Triangulācijas metodi kognitīvajā
semiotikā, kā līdzekli lai aplūkotu dažādus fenomenus no trīs metožu grupas
perspektīvām, kuras definēja kā “subjektīvās”, “intersubjektīvās” un “objektīvās”
metodes, savā Semiotisko hierarhiju teorijā.

Triangulācijas metode tika izveidota balstoties mūsdienu semiotikas pamatlicēja
Čarlza Sandersa Pīrsa (1839-1914) definētajās trīs loģikas kategorijās:
1. Subjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar
Firstness)
2. Intersubjektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar
Secondness)
3. Objektīvās fenomenu izpētes un interpretācijas metodes (saattiecināma ar
Thirdness)


Slide 39

Metožu triangulācija II
Metožu grupa

Skatu punkts

Mākslas konceptuālie Modelējošie uzdevumi
ietvari

Subjektīvās metodes

Pirmā persona

Māksla
pašrefleksija

kā Māksla kā individuāla
mākslīga modelējošā
sistēma

Intersubjektīvās metodes

Otrā persona

Māksla
komunikācija

kā Māksla kā mākslīgi
konstruēta
modelējošā sistēma

Objektīvās metodes

Trešā persona

Māksla kā prece

Māksla kā mākslīgi
konstruēta
modelējošā sistēma,
kuru par tādu neuzlūko


Slide 40

Metožu triangulācija III
Metožu grupa

Skatu
punkts

Subjektīvās
metodes

Pirmā
persona

Intersubjektīvās
metodes

Otrā
persona

Objektīvās
metodes

Trešā
persona

Mākslas
konceptuālie
ietvari
Māksla
kā
pašrefleksija

Modelējošie
uzdevumi

Māksla
kā
individuāla
mākslīga
modelējošā
sistēma
Māksla
kā Māksla
kā
komunikācija mākslīgi
konstruēta
modelējošā
sistēma
Māksla
kā Māksla
kā
prece
mākslīgi
konstruēta
modelējošā
sistēma, kuru
par
tādu
parasti
neuzlūko

Pētnieciskās Attiecības starp
modelēšanas mākslu
un
pētījumu
Individuālo
Mākslas
un
modeļu
pētniecības
izgudrošana prakses
ir
identiskas
vai
saistītas
Komunikācija Māksla
kā
s
modeļu pētījuma
konstruēšana instruments
un
izmantošana
Vispārējo,
Māksla
kā
iepriekš doto pētījuma objekts
modeļu
padziļināta
izstrāde


Slide 41

Metožu kartēšana
Subjektīvās
metodes

Intersubjektīvās
metodes

Objektīvās
metodes

Academic
(Scientific)
Research

-

-

+

Practice led
research

-/+

+

-

Research led
practice

-

-/+

+

Design research

-

-/+

+

Art based
research

-

+

-/+

Artistic
research

+

-/+

-

Art practise

+

-/+

-/+


Slide 42

Metožu triangulācija - dizains I
Metožu grupa

Skatu punkts

Dizaina konceptuālie Modelējošie uzdevumi
ietvari

Subjektīvās metodes

Pirmā persona

Dizains kā individuāla
mākslīga modelējošā
sistēma

Intersubjektīvās metodes

Otrā persona

Dizains kā individuāla
dizainera
mākslinieciska
ekspresija
Dizaina komunikācija,
arī
dizains
kā
pakalpojums,
sociālais dizains

Objektīvās metodes

Trešā persona

Dizains kā produktu
(preču) ražošanas
daļa, industriālais
dizains

Dizains kā mākslīgi
konstruētas
modelējošās sistēmas
daļa

Dizains kā mākslīgi
konstruēta
modelējošā sistēma


Slide 43

Metožu triangulācija - dizains II
Metožu grupa

Skatu
punkts

Subjektīvās
metodes

Pirmā
persona

Intersubjektīvās
metodes

Otrā
persona

Objektīvās
metodes

Trešā
persona

Dizaina
konceptuālie
ietvari
Dizains
kā
individuāla
dizainera
mākslinieciska
ekspresija
Dizaina
komunikācija,
arī dizains kā
pakalpojums,
sociālais dizains
Dizains kā
produktu (preču)
ražošanas daļa,
industriālais
dizains

Modelējošie
uzdevumi

Pētnieciskās
modelēšanas

Attiecības
dizainu
pētījumu
Dizaina
pētniecības
prakses
identiskas
saistītas
Dizains
pētījuma
instruments

starp
un

Dizains
kā Individuālo
un
individuāla
modeļu
mākslīga
izgudrošana
ir
modelējošā
vai
sistēma
Dizains
kā Komunikācijas
kā
mākslīgi
modeļu
konstruēta
konstruēšana
modelējošā
un
sistēma
izmantošana
Dizains
kā Vispārējo,
Dizains
kā
mākslīgi
iepriekš
doto pētījuma objekts
konstruētas
modeļu
modelējošās
padziļināta
sistēmas daļa
izstrāde, jaunu
vispārējo
modeļu
izgudrošana


Slide 44

Metožu triangulācija - dizains III
Metožu grupa

Skatu
punkts

Dizaina
konceptuālie
ietvari

Subjektīvās
metodes

Pirmā
persona

Intersubjektīvās
metodes

Otrā
persona

Objektīvās
metodes

Trešā
persona

Dizains
kā
individuāla
dizainera
māksliniecisk
a ekspresija
Dizaina
komunikācija,
arī dizains kā
pakalpojums,
sociālais
dizains
Dizains kā
produktu
(preču)
ražošanas
daļa,
industriālais
dizains

Modelējošie
uzdevumi

Pētnieciskās Dizaina pētījuma
modelēšanas metožu
starpdisciplinārā
ietekme
Dizains
kā Individuālo
Mākslas prakses
individuāla
modeļu
un
pētījumu
mākslīga
izgudrošana metodes
modelējošā
sistēma
Dizains
kā Komunikācija Sociālo zinātņu
mākslīgi
s
modeļu metodes
konstruēta
konstruēšana
modelējošā
un
sistēma
izmantošana
Dizains
kā
mākslīgi
konstruētas
modelējošās
sistēmas daļa

Vispārējo,
Inženierzinātņu
iepriekš doto metodes
modeļu
padziļināta
izstrāde,
jaunu
vispārējo
modeļu
izgudrošana


Slide 45

Dizaina pētniecības tipoloģija III
N. Kross 1999 gadā piedāvāja savu tipoloģiju
Dizaina epistemiloģija
design epistemology – study of designerly ways of
knowing
Dizaina praksioloģija
design praxiology – study of the practices and
processes of design
Dizaina fenomenoloģija
design phenomenology – study of the form and
configuration of artifacts.“
(Niegel Cross, 1999)

•
•
•


Slide 46

Metožu triangulācija - dizains VI
Metožu grupa

Skatu
punkts

Subjektīvās
metodes

Pirmā
persona

Intersubjektīvās
metodes

Otrā
persona

Objektīvās
metodes

Trešā
persona

Dizaina
konceptuālie
ietvari
Dizains
kā
individuāla
dizainera
mākslinieciska
ekspresija
Dizaina
komunikācija, arī
dizains
kā
pakalpojums,
sociālais dizains
Dizains kā
produktu (preču)
ražošanas daļa,
industriālais
dizains

Modelējošie
uzdevumi

Pētnieciskās
modelēšanas

Dizains
kā
individuāla
mākslīga
modelējošā
sistēma
Dizains
kā
mākslīgi
konstruēta
modelējošā
sistēma
Dizains
kā
mākslīgi
konstruētas
modelējošās
sistēmas
daļa

Individuālo
modeļu izpēte

Komunikācijas
un
mijiedarbības
modeļu izpēte

Dizaina
pētniecības
tipoloģija
Dizaina
epistemoloģija

Dizaina
praksioloģija

Vispārējo,
Dizaina
iepriekš doto fenomenoloģija
modeļu
padziļināta
izstrāde, jaunu
vispārējo
modeļu
izgudrošana