Transcript Informatīvais seminārs par projekta “Nevalstisko organizāciju stratēģiju izstrāde attīstības sadarbības projektu plānošanai un ieviešanai” rezultātiem I.Vaivare LAPAS direktore Projekts “Nevalstisko organizāciju stratēģiju izstrāde attīstības sadarbības projektu.

Informatīvais seminārs par projekta
“Nevalstisko organizāciju stratēģiju
izstrāde attīstības sadarbības projektu
plānošanai un ieviešanai” rezultātiem
I.Vaivare
LAPAS direktore
Projekts “Nevalstisko organizāciju stratēģiju izstrāde attīstības sadarbības projektu plānošanai un ieviešanai”
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.
Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Projekta līguma numurs: Nr.1DP/1.5.2.2.2./12/APIA/SIF/048
Projektu līdzfinansē LR Ārlietu ministrija
Semināra struktūra
1.Kas ir attīstības sadarbība?
-termini
-paradigmu maiņa
-Latvijas situācija un iespējas
2.Kādi ir attīstības sadarbības projekti?
-projektu specifika
-projektu iespējas
3.NVO izaicinājums – biedru kapacitātes
stiprināšana:
-prasmju paaugstināšana
-iesaistes stratēģijas
• Kas ir attīstības sadarbība?
1.mērķis
• Hungry planet
• http://world.time.com/2013/09/20/hungryplanet-what-the-world-eats/
Germany: 253,29 EUR
Čada: 1,23 USD
Polija: 151,27 USD
Ēģipte: 68,53 USD
Ekvadora: 31,55 USD
Mongolija: 40 USD
Butāna: 5 USD
Indija: 39 USD
2.mērķis
3.mērķis
4.mērķis
5.mērķis
• 1996.gadā Nepālā bija 539 mātes nāves
gadījumi uz 1000 dzīvi dzimušiem bērniem.
Pēc desmit gadiem šis rādītājs ir samazinājies
uz pusi.
6.mērķis
• 2005. gadā pasaulē dzīvoja apmēram 15,2
miljoni bērnu, kuriem AIDS bija atņēmis vienu
vai abus vecākus, ekonomiskais slogs
7.mērķis
8.mērķis
• No banānu pārdošanas iegūto ienākumu sadale (pieņemot,
ka 1 banāna cena ir 30 santīmi)
Audzētājs – 3 santīmi
Pretvēja salu banānu attīstības firma – 3 santīmi
Vairumtirgotājs – 6 santīmi
Kuģniecības, importa un iepakošanas firma – 9 santīmi
Mazumtirgotājs(veikals) – 9 santīmi
Aktuālās problēmas:
• Privātā sektora loma – NVO kritiski;
• Projektu efektivitāte – Dienvidu partneru
aptaujas, caurspīdīgums (IATI);
• PCD
• Kādi attīstības jautājumi ir aktuāli manā jomā?
Paradigmu maiņa
• Attiecības ar iedzīvotājiem un kustībām
• Vietējās un globālās solidaritātes savienošana
• Apvienību (alianšu) veidošana pilsoniskajā
sabiedrībā
• Ekonomiskās sistēmas maiņa
Attiecības ar iedzīvotājiem un
kustībām:
• Uzlabot labāku saikni ar grassroots līmeni
pilsoniskajā sabiedrībā, uzlabot komunikāciju
ar iezīvotājiem un sasaistīt ar patēriņa
jautājumiem un vidi, kurā cilvēki dzīvo un ir
personīgi iesaistīti
Lokālās un globālās solidaritātes
sasaiste
• Sadarboties un izmantot vietējo cilēku
enerģiju globālos jautājumos. Kosmopolītiskās
demokrātijas veidošana, kur līdzdalība nav
sasaistīta ar nacionālajām robežām.
Alianšu veidošana pilsoniskajā
sabiedrībā
• Veidot spēcīgāku komunikācijas platformu un
ietekmēt caur starpsektoru un vienotu aliansi
sociālo taisnīgumu un cīņu ar nabadzību.
Alianse iekļauj plašākas sabiedrības daļas kā
vides, sociālās, izglītības un kultūras
organizācijas.
Ekonomiskās sistēmas maiņa
• Pārskatīt kā reāli un efektīvi var darboties
attīstības joma, lai mainītu ekonomisko un
finanšu sistēmu vairāk balstītai un taisnīgākai
ekonomikas struktūrai starp attīstītajām un
attīstības valstīm, bagātajiem un nabagajiem
Latvijas situācija
• Kādi ir attīstības sadarbības projekti?
Ieskats finanšu instrumentos
ES daudzgadu budžets 2014-2020
960 miljardi Eiro jeb
1% no
kopējā ES IKP
Pirmo reizi ES vēsturē
ir noticis budžeta
samazinājums
par 3,5%, ja skatās uz
kopējo
ES IKP
MFF ārpolitika
Development Cooperation Instrument
(DCI)
Geographic
programmes:
 Latin America
 Asia
 Central Asia
 Middle East
 South Africa
DCI Tematiskās programmas
Thematic
programmes:
 All countries on
the OECD/DAC list
for ODA recipients
Global Public
Goods
& Challenges
CSO LA
DCI: CSO LA programma
Prioritāte 1: Uzsvars uz valsts līmeni
1) Organizācijām jākoncentrējas uz labu pārvaldību un attīstības
procesiem:
- Aktieri, kas darbojas ar labas pārvaldības un atskaitīšanās
jautājumiem;
- Partneri, kas veicina sociālo attīstību;
- Steikholderi, kas veicina iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi.
2) Veicināt vietējo varas iestāžu / pašvaldību pienesumu labai
pārvaldībai un attīstības procesiem.
3) Test-pilot actions promoting local development through a
territorial, multi-stakeholder approach.
DCI: CSO LA programma II
Prioritāte 2: Pastiprināt reģionālo un globālo
pilsonisko sabiedrību pārstāvošu organizāciju un
vietējo autoritāšu tīklus, lai veicinātu dialogu par
attīstības jautājumiem
Prioritāte 3: Attīstīt un atbalstīt izglītības un
izpratnes veidošanas iniciatīvas, veicinot pilsoņu
izpratni par attīstības jautājumiem
DCI: CSO LA programma
Description
Proposed a
llocations 2014-2017 (ca
286 Mil €/yr.)
Allocation
2007-2013
C1: Focus on country level: Enhancing CSO‘s
and LA‘s contribution to governance and
development processes
70-80 %
(ca. 220 Mio €/yr.)
70-80 %
C2: Strengthening CSO and LA networks in
5-10 %
the field of development at regional, EU and
global level
2-10 %
C3: DEAR
10-15 %
14 %
Support measures
3-5 %
2%
Reserve
3-5 %
0%
100 % = 2bn €
100 %
DCI: Global Public Goods and
Challenges
Regions: all third countries
Proposed budget:€ 5 billion, not allocated to specific regions or themes
Scope
Budget
Environment and climate change
27%
Sustainable energy
12%
Food Security and Agriculture
29 %
Migration and Asylum
Human Development (including Growth,
Jobs and Private Sector Engagement)
7%
25 %
Attīstības sadarbības projektu specifika
• Tehniskie aspekti:
-reģistrācija PADOR;
-atšķirīgas prasības dažādos konkursos;
-specifiska terminoloģija;
-Concept Note un full proposal
• Saturiskie aspekti:
-partneru loma;
-līdzdalības process.
NVO izaicinājums – biedru kapacitātes
stiprināšana
Kas ir LAPAS
•
•
•
•
30 NVO platforma
Biedrs CONCORD
Dibināta 2004.gadā
Biedru skaits mainīgs, ar tendenci pieaugt
Stratēģiskie mērķi
• Virziens – gatavošanās LR Prezidentūrai ES
Padomē 2015.gadā:
- organizācija, kas veido saturu;
- organizācija ar pieredzi projektos;
- organizācija, kas aizstāv intereses;
- organizācija, kurai ir kapacitāte.
Kas ir tīkls?
• Vienības ir neatkarīgas, ar savu kultūru un
interesēm, pat iesaistītas ārējos tīklos,
tomēr tām ir nepieciešamība sadarboties
kopējam mērķim atsevišķā tīklā
• Vienības tic, ka tīkla spēks ir lielāks nekā
katras atsevišķas organizācijas spēks kopā
• Tīkls – ne tikai strādāšana kopā, bet arī
sociālā sinerģija, ideju kopiena
• Tīkls ir process nevis organizācijas forma.
Tas ir racionālais ietvars organizācijām, kas
cenšas veidot viena ar otru attiecības
Tīklu specifika
• Līderība - starp vienlīdzīgām, ne-hierarhiskām un
savstarpēji atkarīgām sadarbības struktūrām
• Sadarbība un savstarpējā atkarība ir norma –
ietekme un spēks ir “izplūduši”
• Lēmumu pieņemšana tipiski ir haotiska un
nestrukturēta
•
Vienības “aizņemas” vai “nodod” viena otrai
resursus to īstenošanai
Tīkla ieguldījumi un rezultāti
• Būtiskākais rezultāts - spēja sniegt tās
biedriem vajadzīgos pakalpojumus
• Būtiskākais ieguldījums – biedru
savstarpējā uzticēšanās
Tīkla ilgtspēja
• Sustainability = Resources, Relevance,
Relationships
• Dochas ilgtspējas politika
Tīkla efektivitātes kritēriji
Tīkla brieduma pakāpes
Tīkla vides
Resursu vadība
• Visi ieguldījumi ikgadējā budžetā tiek
pārvērsti naudā (piemēram, dalība
sanāksmēs)
• Rezervju politika
• Biedru naudas – 9-96% organizāciju
ienākumi Lielbritānijā. Vidēji 20-50%
Kapacitātes stiprināšanas process
1.Stratēģiskās plānošanas seminārs – situācijas
novērtēšana, iepazīšanās, galvenie secinājumi.
Aptuvenā izpilde – divi gadi nevis gads
NB! Aktivitāšu intensitāte
2.Stratēģijas apspriešana – jauno biedru
viedoklis
3.Stratēģijas apstiprināšana kopsapulcē
SIF kapacitātes projekts
• ievadseminārs
• 3 saturiskie semināri – ārvalstu pasniedzējs –
globālās aktualitātes, vietējais – vietējās
aktualitātes, finanšu iespējas;
• 6 e-apmācības;
• Biedru iesaistes stratēģiju izstrāde;
• Biedru zināšanu datu bāze
• Gala konference
Apmācības
• Globālais saturs – inetreses raisīšana – spēja
paskatīties plašāk;
• Vietējais saturs – apzināties savas iespējas,
novērtēt situāciju, izstrādāt priekšlikumus, kas
ir politika un ko varu es;
• Finanšu instrumenti – kādi rīki pastāv, ko darīt.
E-apmācības – efektivitātei.
Informācija www.lapas.lv
Biedru zināšanu datu bāze
• Biedru profili biedru datu bāzē
• Resursi zināšanu datu bāzē – informācijas
mākonis.
Iesaistes stratēģijas
• Vietējās un globālās konsultācijas
• Globālās – par konkrētu perspektīvu
• Vietējās – par katru organizāciju
Intervijas struktūra:
1.Sajūtas par LAPAS
2.LAPAS sniegtie pakalpojumi (konkrēti)
3.Biedrs LAPAS – ko var sniegt
4. Vīzija – LAPAS un biedrs pēc 5 gadiem
Biedru aptaujas sākotnējie rezultāti:
-ļoti dažādas organizācijas pēc spējām, lieluma,
interesēm, iesaistes;
-dažādas kompetences jomas, maz sinerģiju;
-LAPAS ir maza daļa aktivitāšu, ir daudz citos tīklos;
-lielākā daļa spēj nodefinēt savas intereses;
-individuālā interese augsta, pasākumos līdzdalība
zema, varētu taisīt retāk;
-jaunajām organizācijām ir grūti saprast iesaistes
iespējas, jomu, terminus (1 x gadā iesācējiem)
Izaicinājumi līdzdalībai
• līdzšinējā līdzdalība pārsvarā caur projektiem un
apmācībām/pasākumu apmeklēšanu;
• nav finansējuma līdzdalības nodrošināšanai;
• ir iespējas līdzdalībai CONCORD, arī resursi.
Pieaugusi līdzdalība – AidWatch, MFF, PCD, PoFo,
GA, CSO Effectiveness, DARE Forum, Gender (?)
• vide ir mainīga – jāseko līdzi pastāvīgi;
• nav saturisko diskusiju ar Latvijas organizācijām
Izaicinājumi LAPAS
• Lielas iespējas pašu organizāciju līdzdalībai
globālā līmenī – izglītošanas nevis iespēju
jautājums (zema projektu rakstīšana);
• Sarežģīta/nesaprotama tēma – nav vēsturiskās
iesaistes, daudz pieredzējušu organizāciju;
• Organizācijas un indivīdi ārpus LAPAS mēdz būt
aktīvākas par LAPAS biedriem
Nākotnes perspektīva – no biedru organizācijas uz
pilsoniskās sabiedrības organizāciju, cik nodalīta
darbība tikai globāli
Rezutāts
• Individuālās iesaistes stratēģijas
• Kopējā kartēšana
Noslēguma konference
• Personisko stāstu prizma
• Darba grupas par saturiskajām aktivitātēm:
-cilvēkdrošība kopienās;
-attīstības paradigmu maiņa;
-projekti Centrālāzijā.
Ko var darīt?
• Sekot sociālajos tīklos
• Attīstīt sadarbību ar attīstības valstīm –
projektu iespējas “ārpus rāmja”
• Prezidentūras izaicinājums
• Līdzdalība pasākumos – food security,
attīstības izglītības pasākums
• 2015.-Attīstības sadarbības gads