Transcript Baltijas jura 2010

BALTIJAS JŪRA
Pārmēslotā jūra?
2010
Baltijas jūra
•
•
•
•
•
•
•
Baltijas jūras krastos 9 valstis
90 miljoni iedzīvotāju –
piekrastē 15 miljoni
Jūras platība – 404 354 km2
Vidējais dziļums – 53m
Vispiesārņotākā pasaules jūra
Visvairāk izpētītā pasaules jūra
Vispārēja vienošanās par
problēmām (HELCOM)
Īpaša jūra
• Baltijas jūra ir viena
no pasaulē
lielākajām iesāļā
ūdens platībām.
• Tikai īpašas augu un
dzīvnieku sugas ir
spējušas pielāgoties
dzīvei šādā vidē.
Draudi Baltijas jūrai
• Eitrofikācija
(aizaugšana)
• Toksiskās vielas
• Pārmērīga nozveja
• Kuģu balastūdeņi,
negadījumi
• Krastu ekosistēmu
pārveidošana
Eitrofikācijas galvenie
cēloņi
Lauksaimniecība
Notekūdeņi
Barības vielas
• Eitrofikācija ir viena no visnopietnākajiem vides draudiem
Baltijas jūrai. Tas ir process, kurā ūdens krātuves, piemēram,
ezeri, grīvas un arī jūra saņem pārmērīgi daudz barības vielu,
kas stimulē augu pārlieku augšanu. Šī augu savairošanās, ko
bieži dēvē par aļģu ziedēšanu, samazina ūdenī izšķīdušā
skābekļa daudzumu. Tas ietekmē ekosistēmu un var to pilnībā
izmainīt.
• 60% N un 50 % P jūrā nāk no lauksaimniecības
• 9-24% P no mazgāšanas līdzekļiem
• 16% N no atmosfēras (sadegot fosilajam kurināmajam)
• Daži % no kuģu notekūdeņiem
Hmm..
Baltijas jūrā ir par 800% vairāk fosfora nekā pirms
100 gadiem!
un
Baltijas jūrā šobrīd ir četras reizes vairāk slāpekļa un
astoņas reizes vairāk fosfora nekā 90-to gadu
sākumā!
Eitrofikācijas ekoloģiskās
sekas
• Pārmērīga augu un aļģu augšana – pirmreizējā augšana ir
pieaugusi par 30-70%. Viengadīgie augi, tādi kā zilaļģes un
brūnās pavedienaļģes ir savairojušās uz daudzgadīgo aļģu
rēķina, kas atstājis postošu ietekmi uz piekrastes ekosistēmu;
• Aļģu ziedēšana, dažas no tām ir pat toksiskas, ik vasaru
Baltijas jūrā ir bieža parādība;
• Ūdens caurredzamības samazināšanās par 2,5-3 metriem
biomasas pieauguma rezultātā, piemēram, zooplanktona
pieaugums par 25%;
• Izmaiņas zivju sugu sastāvā. Savairojušās ekonomiski mazāk
vērtīgas saldūdens zivju sugas, savukārt smagi cietusi mencu
populācija;
• Plēsīgo zivju, piemēram, līdaku, skaita un izplatības
samazināšanās piekrastes ūdeņos.
Jārīkojas ātri
1/6 daļa gultnes ir mirusi!
Eitrofikācija /
lauksaimniecība
• Nozīmīgākais piesārņojuma avots –
lauksaimniecība
– Rietumeiropā 60-tajos un 70-tajos gados, saimniecības ražu
palielināšanai sāka lietot mākslīgo mēslojumu. Tas nozīmēja
barības vielu, īpaši fosfora un slāpekļa, pieaugumu kopējā
apritē, tādējādi radot lielu barības vielu pārpalikumu.
– Eiropas Mēslojuma ražotāju asociācija paredz, ka jaunajās
ES dalībvalstīs mākslīgā mēslojuma lietošana tuvāko 10
gadu laikā pieaugs par 25 – 30%.
– Nosusinātas pārmitrās zemes (piem., purviņi) tie kalpoja kā
buferzonas, filtrējot barības vielas.
Ko darīt?
Politikas maiņa jūras labā
– subsīdijām, kas tiek maksātas Eiropas Savienības (ES)
Kopīgās lauksaimniecības politikas ietvaros, jāpaliek
zaļākām. Zemniekiem jāmaksā par videi draudzīgu praksi.
– Jāatjauno buferzonas.
– HELCOM aprēķinājusi, ka Baltijas jūras attīrīšana izmaksās
trīs miljardus eiro gadā. Ņemot vērā, ka ES Baltijas jūras
valstu lauksaimniekiem šobrīd ik gadus izmaksā 11,6
miljardus eiro, trīs miljardi ir niecīga summa, lai glābtu vienu
no pasaules unikālākajām jūrām.
Mazgāšanas līdzekļi
!!! 2009. gadā Latvijas valdība nolēma sākot no 2010.
gada 1.jūnija izņemt no tirgus veļas mazgājamos
līdzekļus, kas satur fosfātus !!!!
-
-
Ilgi gaidīta, laba ziņa jūrai
Fosfāti ir arī trauku mazgājamajos līdzekļos – Pasaules Dabas
Fonds turpina strādāt, lai panāktu arī šīs izmaiņas
Lielajām kompānijām vairākas ražošanas līnijas (bez-fosfātu
produktus sūta uz Zviedriju, Vāciju, Čehiju, etc.)
Samazinās zivju krājumi
Zivju gids
• PDF plāno drīzumā
izdot labo Zivju gidu,
kurā ar zaļo
atzīmētas tās sugas,
kuras ir droši ēst, ar
dzelteno tās – kuras
jāuzmanās, bet ar
sarkano – tik pat kā
iznīkušās
populācijas.
Avārijas
Sabiedrības informēšana
Akcijas piekrastē
Akcijas pie jūras
Ko Tu vari darīt?
Atceries, Gauja ūdeņus nes uz jūru!
Mājās un vasarnīcās
- Parūpējies, lai vasarnīcas un pirts notekūdeņi tiek attīrīti pirms
to nonākšanas augsnē vai ūdenskrātuvēs.
- Izveido bioloģisku sauso tualeti pie vasarnīcas.
- Dārzā neizmanto sintētiskos kaitēkļu apkarošanas līdzekļus un
mākslīgo mēslojumu, jo daļa no tā nonāk jūrā.
- Veido kompostu no organiskajiem atkritumiem.
- Dedzini tikai ar sintētiskām vielām neapstrādātu koksni,
uzmanot, lai pelni nenonāk ūdenī.
Ko Tu vari darīt?
Virtuvē
- Izvēlies ekoloģiski tīrus, veģetārus, vietējas izcelsmes produktus.
- Iegādājies savvaļā nevis zivju audzētavā augušas zivis. Neiegādājies
nepieaugušas zivis.
- Centies neēst pārlieku nozvejotās mencas un savvaļas lašus to nārsta
laikā – rudenī.
- Dod priekšroku asariem, līdakām, Baltijas siļķēm.
Kustībā
- Lai nokļūtu piekrastē, izmanto autobusu vai vilcienu.
- Lai nokļūtu darbā / skolā, brauc ar velosipēdu, ej ar kājām vai izmanto
sabiedrisko transportu.
- Brauc ar vilcienu nevis lido – klimata pārmaiņas veicina jūras
aizaugšanu.
Ko Tu vari darīt?
Ievērojot tīrību
- Atceries – ne jūra, ne upe nav tualete!
- Neizlej sadzīves notekūdeņus tieši jūrā /upē. Labāk
tos izliet uz zemes pietiekamā attālumā no krasta.
- Neizmanto jūru, ezerus un upes, lai mazgātos pats
vai tajā mazgātu automašīnu, jo mazgāšanas līdzekļu
sastāvā esošās vielas veicina ūdens aizaugšanu.
- Mājās neizmanto fosfātus saturošus mazgāšanas
līdzekļus, jo daļa no tiem paliek notekūdeņos un
nokļūst jūrā.
Ko Tu vari darīt?
Apsaimniekojot atkritumus
- Jūra nav izgāztuve! Neizlej jūrā sadzīves notekūdeņus,
neizmet atkritumus un jebko citu, kam tur nav īstā vieta.
- Centies samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties mazāk
iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu.
- Savāc dabā izmestos atkritumus.
- Neizmanto vienreizlietojamos galda piederumus.
- Ejot pēc iepirkumiem, ņem līdzi savu iepirkumu maisiņu.
- Salabo nevis izmet un pērc jaunu!
Kāpēc lietām vajadzētu drīz
mainīties?
Pārmēslota jūra sabiedrībai ir
ekonomiski neizdevīga:
- Cieš tūrisms, piekrastes
ekonomika; pludmalēs
daudzviet vairs nevar
atpūsties
- Cieš zvejnieki
- Daudz naudas jāiegulda
attīrīšanā, lētāk – sakārtot
galvenās problēmas
(piemēram, aizvietot fosfātus
mazgājamajos līdzekļos,
izmainīt Kopējo
Lauksaimniecības politiku)
- Liels sabiedrības spiediens
uz politiķiem (īpaši
Skandināvijā)
BALTIJA