Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

Likumprojekts “Atjaunojamās enerģijas likums”

Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele

Atjaunojamās enerģijas tiesiskais ietvars

  Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam; Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam;  Enerģētikas likums;  Elektroenerģijas tirgus likums (MK noteikumi Nr.262; MK noteikumi Nr.221);  Direktīva 2009/28/EK – Rīcības plāns atjaunojamās enerģijas jomā, Atjaunojamās enerģijas likums, Grozījumi Biodegvielas likumā, Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā;  BEMIP tiesībām pārdot enerģiju visiem tirgus dalībniekiem, saņemot valsts atbalstu.

Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

Likumprojekta principi

    ilgtspējīgas atjaunojamās enerģijas princips - enerģijas ražošana un energoresursu izmantošana ir ekonomiski pamatota, ņemot vērā ilgtspējīgi izmantojamo atjaunojamo energoresursu potenciālu un nodrošinot esošajām un nākamajām paaudzēm nepieciešamos energoresursus un nepasliktinot vides stāvokli; atklātības princips - tiek veicināta atklātība un informācijas pieejamība enerģētikas nozarē saistībā ar atjaunojamās enerģijas atbalstu, ražošanu un izmantošanu; ilgtermiņa stabilitātes princips - tiek noteikta un saglabāta stabila pārvaldes kārtība atjaunojamās enerģijas ražošanai un izmantošanai, un izvēlēto atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanas atbalsta instrumentu izmantošanai, nodrošinot ilgtspējīgu investīciju vidi; līdzdalības princips - tiek veicināta valsts un pašvaldību iestāžu sadarbība ar komersantiem un sabiedrību vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas enerģijas ražošanas veicināšanai.

Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana

 Pašreizējā situācija:  no AER saražotas enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā ir otrs augstākais ES pēc Zviedrijas (2008.g 29,9%, ES – 10,3%)  Izaicinājumi:  esošais normatīvais regulējums pilnvērtīgi nenodrošina atjaunojamā enerģijas attīstību atbilstoši ES prasībām  AER relatīvi zemā konkurētspēja, salīdzinot ar eksportēto fosilo enerģiju Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a 4

Mērķa sasniegšanas trajektorija



Mērķa sasniegšanas trajektorija 2008 2012 2014 2016 Atjaunojamās enerģijas īpatsvars (%)

29,9 34,08 34,82 35,93 

Paredzamās attīstības trajektorija attiecībā uz enerģiju no AER apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā, % Apsilde un dzesēšana Elektroenerģija Transports 2005

42,7 44,9 0,9

2010

45,3 44,7 4,0

2015

48,6 51,4 4,6 Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

2020

40,0

2020

53,4 59,8 10,0 5

Tiesiskās bāzes sakārtošana



Mērķis:

veicināt plašāku AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā, tai skaitā transporta sektorā, kā arī ilgtspējīgas biodegvielas un bioloģiski šķidro kurināmo izmantošanu Latvijā  Pasākuma īss apraksts: enerģijas sektora regulējošo normatīvo aktu sakārtošana • elektroenerģijas tirgus liberalizācija • ilgtspējīga atbalsta mehānisma atjaunojamai enerģijai izveide • ilgtspējības kritēriju noteikšana biodegvielām un bioloģiski šķidriem kurināmiem  Atbildīgās institūcijas: EM  Pasākuma statuss: 2011. gads 

Ietekme uz mērķa sasniegšanu –

 noteikta ilgtermiņā stabila un ilgtspējīga normatīvā vide  paaugstināta pašvaldību loma ilgtspējīgas enerģijas ražošanā un patēriņa veicināšanā  nodrošināta enerģijas pieejamība un pietiekamības patērētājiem  veicināta biodegvielas nozares attīstība un Latvijas uzņēmēju konkurētspēja starptautiskajā tirgū Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a 6

Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai



Mērķis

: veicināt plašāku vietējo AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā Latvijā, veicināt enerģijas ražošanu koģenerācijā, mazināta Latvijas atkarība no primāro enerģijas resursu importa  Pasākuma īss apraksts: • 3.5.2.1.aktivitātes „Pasākumi centralizētās paaugstināšanai” (KF finansējums: 42 322 856,88 lati) siltumapgādes • sistēmu efektivitātes 3.5.2.2.aktivitātes „Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (KF finansējums: 34 373 242,64 lati) • Klimata pārmaiņu finanšu instruments • Latvijas Lauku attīstības programma 2007. - 2013.gadam

 Atbildīgās institūcijas: EM, VARAM, ZM (LAD)  Pasākuma statuss: 2011.-2013.



Ietekme uz mērķa sasniegšanu –

• sasniegts enerģijas, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, īpatsvars kopējā Latvijas enerģijas galapatēriņā 2020.gadā 40% • • veicināta ilgtspējīga AER izmantošana enerģijas ražošanā veicināts nodarbinātības pieaugums atjaunojamo energoresursu izejvielu ieguves un pārstrādes sektorā Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a 7

Atbalsts atjaunojamai enerģijai

  Piemaksa – 15 gadus maksājums pie atjaunojamās elektroenerģijas pārdošanas cenas, kas likumā noteiktajos gadījumos sastāv no jaudas komponentes (nodrošinot elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu 3500 h/gadā) un SEG komponentes un lauksaimniecības komponentes summas.

Kompensējamās pieslēguma izmaksas – PSO sedz pieslēguma izmaksu daļu, kas ietver sistēmas pieslēguma būvdarbu, elektrotīklu rekonstrukcijas, ražotnes pieslēgšanas nepieciešamās izmaksas stacijām līdz 5 MW:      

> 3500 h:

uzstādīto elektrisko jaudu līdz 500 kW(ieskaitot) 100% pēc 2 nostrādātiem gadiem; virs 500 kW līdz 1 MW (ieskaitot) 100% pēc 5 nostrādātiem gadiem; virs 1 MW līdz 5MW (ieskaitot) 50% apmērā pēc 5 nostrādātiem gadiem.

< 3500 h:

25% apmērā no iepriekšminēto attiecināmo izmaksu apjoma un sadalījuma.

Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

Ieņēmumi ražojot atjaunojamo enerģiju

C

j i a E l e k t r o e n e r ģ S l i t u m s

Ck – kopējā elektroenerģijas iepirkuma cena = Cte + C SEG + C J + C LK C LK piemaksa C J piemaksa C SEG piemaksa

14,9 Ls/ MWh 32,9 Ls/ MWh 17,4 Ls/ MWh

Lauksaimniecības komponente Jaudas komponente SEG komponente

110,2 [Ls/MWh e ]

Atjaunojamās enerģijas ražotāja ieņēmumi Cte – “tirgus” cena

45 Ls/ MWh

Elektroenerģijas pārdošanas cena Cts – “tirgus” cena Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

20 Ls/ MWh

Siltumenerģijas pārdošanas cena t

20 [Ls/MWh s ]

Tarifu salīdzinājums

Likums – Obligātais iepirkums

0,300 0,250 0,200 0,150 0,100 0,050 0,000 Tirgus < 1MW 1MW-10 MW > 10MW Kvotas tarifs Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a Saules enerģija Sauszemes vējš Jūras vējš Likuma piemaksa Biomasa Biogāze

Nord Pool Spot

Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

Elektroenerģijas iepirkums



Elektroenerģijas iepirkums

 Līdz 01.10.2011. atjaunojamās enerģijas ražotājs (< 2 MW), līdz elektroenerģijas biržas ieviešanai Latvijā var pārdot elektroenerģiju PT par Nord Pool vidējo spot cenu norēķinu periodā.

 PT iepērk elektroenerģiju no iepriekšminētajiem ražotājiem ne ilgāk kā līdz elektroenerģijas biržas ieviešanai Latvijā, pamatojoties uz PT un komersanta līgumu.

 Cenu aprēķina PT, izmantojot tirgus slēgšanas cenas katrai biržas darba dienai norēķinu periodā (EUR/MWh).

 Norēķinu periods par elektroenerģijas pārdošanu un pirkšanu iepirkuma pienākuma ietvaros ir viens kalendāra mēnesis.

Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

Mājsaimniecību sektors

   elektroenerģijas neto uzskaite - PT un autonomais ražotājs (< 50kW);

savstarpējos

1kWh) par autonomā ražotāja saražoto, tīklā nodoto

norēķins (1kWh

elektroenerģiju un

pret

tā elektroenerģijas patēriņu; norēķinu periods – viens kalendārais mēnesis.

Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

Latvi jas Republ i k as Ek on om i k as m i n i str i ja Mi n i str y of Econ om i cs Republ i c of Latvi a

Paldies par uzmanību!